„3. nodarbības sagatavošanās materiāli: Garīgo zināšanu iegūšana”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„3. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
3. nodarbības sagatavošanās materiāli
Garīgo zināšanu iegūšana
Dažkārt mums gadās uziet jaunu informāciju, kas mūs pārsteidz vai rada jautājumus par Baznīcas mācību, paražām vai vēsturi. Tas, kā jūs formulējat savus jautājumus un kur jūs meklējat atbildes, var vai nu stiprināt, vai vājināt jūsu ticību. Studējot par to, kā iegūt garīgās zināšanas, pievērsiet uzmanību principiem, kas var palīdzēt jums meklēt atbildes pēc Tā Kunga parauga.
1. sadaļa
Vai tas ir labi, ja man ir jautājumi par Baznīcu?
Svētajos Rakstos mēs vairākkārt tiekam mudināti — uzdot Dievam jautājumus (skat. Jēkaba v. 1:5; Mācības un Derību 88:63). Kalpodams Augstākajā prezidijā, prezidents Dīters F. Uhtdorfs mācīja:
Mani dārgie, jaunie draugi, mēs esam cilvēki, kuri uzdod jautājumus. Mēs tādi allaž esam bijuši, jo mēs zinām, ka jautājumu uzdošana vedina izzināt patiesību. Tieši tā aizsākās šī Baznīca — pateicoties gados jaunam cilvēkam, kam bija radušies jautājumi. Patiesībā es nemaz neesmu pārliecināts par to, kā cilvēks var izzināt patiesību, neuzdodot jautājumus. Jautājumu uzdošana ir liecības pirmsākums. … Jautājumu uzdošana nav vājuma pazīme. Tas ir izaugsmes priekšnoteikums. (“The Reflection in the Water,” Baznīcas Izglītības sistēmas svētbrīdis (2009. g. 1. nov.), broadcasts.ChurchofJesusChrist.org)
Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ar prieku dāvā mums zināšanas un sapratni. Uzdodot jautājumus un patiesi meklējot atbildes ticībā, mēs pieredzam garīgu izaugsmi. Paturiet prātā — tā kā Tas Kungs palīdz mums mācīties ticēt Viņam, var gadīties, ka šajā dzīvē Viņš neatbildēs uz katru mūsu jautājumu. Patiesībā, lai iegūtu liecību un liecinātu, iestājoties par patiesību, mums nemaz nav jārod atbildes uz katru jautājumu. Taču sirsnīga jautājumu uzdošana var palīdzēt turpināt mācīties un pilnveidoties.
Pierakstiet savas domas
Pierakstiet atvēlētajā vietā pāris jautājumus, ko jūs esat dzirdējuši vai kas jums ir radušies saistībā ar reliģiju, garīgumu, evaņģēliju vai Baznīcu.
Studentiem: nosūtiet īsziņā vai e-pastā vienu vai divus no šiem jautājumiem savam institūta skolotājam. Var gadīties, ka skolotājs, saglabājot jūsu anonimitāti, izmantos tos savā nodarbībā, dodot jums iespēju vingrināties atbilžu meklēšanā pēc Tā Kunga parauga. Šie jautājumi arī palīdzēs jūsu skolotājam daudz skaidrāk izprast jūsu bažas un to, kā jums dotā mācību kursa ietvaros šajā ziņā palīdzēt. Turpinot studēt, pievērsiet uzmanību principiem, kas var palīdzēt jums iemācīties meklēt atbildes uz sarežģītiem jautājumiem.
2. sadaļa
Kā Tas Kungs vēlas, lai es meklētu atbildes uz saviem jautājumiem un iegūtu garīgās zināšanas?
Turpmāk minētie principi var palīdzēt jums meklēt atbildes un gaisināt savas bažas, izmantojot Tā Kunga paraugu:
-
Rīkošanās ticībā.
-
Priekšstatu un jautājumu izvērtēšana mūžīgajā skatījumā.
-
Tiekšanās pēc papildus zināšanām, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus.
Studējot par šiem, zemāk izklāstītajiem garīgo zināšanu iegūšanas principiem, jūs varētu atzīmēt būtiskākos apgalvojumus un norādījumus, kas jums šķiet īpaši nozīmīgi, lai varētu dalīties ar tiem nodarbībā un atsaukties uz tiem arī vēlāk.
Rīkošanās ticībā
Ticība sākas ar pārliecību par to, ka Dievs dzīvo, ka Viņš zina pilnīgi visu un ir visas patiesības avots. Mēs rīkojamies ticībā, izvēloties paļauties uz Dievu un vērsties pie Viņa, patiesi lūdzot, studējot Viņa mācības un ievērojot Viņa baušļus. Tas Kungs aicina mūs: „Nešaubieties, bet esiet ticīgi.” (Mormona 9:27.) Ieviešot savā dzīvē modeli, kas vedina rīkoties ticībā, mēs ceļam stingru pamatu uz Jēzus Kristus, kas nodrošina to, ka mēs nezaudēsim garīgo spēku, pat sastopoties ar sarežģītiem jautājumiem vai izaicinājumiem (skat. Helamana 5:12).
Ja jūs sastopaties ar informāciju vai apgalvojumiem, ko jūs nespējat saprast vai kas vedina jūs apšaubīt savu ticību, jums nav jāapšauba sava liecība vai līdzšinējā garīgā pieredze. Runājot par šādiem gadījumiem, elders Džefrijs R. Holands iesaka: „Nekrītiet panikā un neatkāpieties. Nezaudējiet savu pārliecību. Neaizmirstiet, kā reiz jutāties. Neapšaubiet tās [garīgās pieredzes], ko [esat] guvuši.” (“Remember How You Felt,” New Era, Aug. 2004, 6.) Tā vietā „stingri turieties pie tā, ko jūs jau zināt, un esiet stipri, līdz saņemsiet papildus zināšanas” (Džefrijs R. Holands, „Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 94. lpp.).
„Stingri [turoties] pie tā, ko jūs jau zināt”, paturiet prātā, ka attieksme un nolūks, ar kādu jūs uzdodat savus jautājumus un meklējat atbildes, ārkārtīgi iespaido jūsu spēju — mācīties caur Svēto Garu. Šis process prasa pazemību, atklātību un patiesu nolūku — rīkoties saskaņā ar to patiesību, ko mums ir atklājis Tas Kungs.
Reliģiskajā vidē, kur valdīja „apjukums un strīdi starp dažādām konfesijām” (Džozefs Smits — Vēsture 1:8), Džozefam Smitam būtu bijis viegli ieslīgt mazdūšībā, ļaujot, lai viņa sirdi pārņem šaubas, un palikt „tumsībā un apjukumā” (13. pants). Taču viņš pētīja Svētos Rakstus, un viņu dziļi iespaidoja Jēkaba v. 1:5 ietvertais vēstījums — „[lūgt] no Dieva”. Rīkojoties ticībā, viņš devās uz mežu, kur „[nometās] ceļos un [sāka] paust savas sirds vēlmes Dievam” (Džozefs Smits — Vēsture 1:15). Uz viņa sirsnīgo lūgšanu tika atbildēts ar debešķīgu vīziju. Viņš izgāja no meža, pats personīgi „uzzinājis” atbildes uz saviem jautājumiem (20. pants).
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Padomājiet par kādu no saviem iepriekš pierakstītajiem jautājumiem. Kā jūs vai kāds cits, kuram ir radies šāds jautājums, varētu rīkoties ticībā, meklējot atbildes un papildus norādījumus?
Priekšstatu un jautājumu izvērtēšana mūžīgajā skatījumā
Lai izvērtētu doktrināros jēdzienus, jautājumus un sociālās problēmas mūžīgajā skatījumā, mums par tiem ir jāpadomā pestīšanas ieceres un Glābēja mācību kontekstā. Mums ir jālūdz Svētā Gara vadība, lai mēs spētu paraudzīties uz to tā, kā uz to raugās Tas Kungs (skat. 1. korintiešiem 2:5, 9–11). Šāda pieeja palīdzēs mums palūkoties uz jautājumu nevis pasaulīgajā skatījumā, bet no Tā Kunga viedokļa. To var īstenot, uzdodot šāda veida jautājumus: „Kas man jau ir zināms par Debesu Tēvu, Viņa ieceri un to, ko Viņš dara Savu bērnu labā?” un „Kuras no evaņģēlija mācībām varētu attiecināt uz šo jēdzienu vai jautājumu vai kuras to izskaidro?”
Arī jautājumus, kas saistās ar vēsturiskiem notikumiem, vajadzētu izvērtēt mūžīgajā skatījumā. Vēsturisko jautājumu izvērtēšanā var palīdzēt arī paraudzīšanās uz tiem attiecīgajā vēsturiskajā kontekstā, ņemot vērā tā laika kultūras iezīmes un uzvedības normas, nevis mūsdienās valdošo skatījumu un nostāju. Piemēram, uzzinot, ka viena no jūsu 19. gs. priekštecēm ir apprecējusies 14 vai 15 gadu vecumā, un nezinot, ka minētajā laika periodā tas nebija nekas neparasts, jums varētu šķist, ka viņa ir stājusies laulībā, būdama ārkārtīgi jauna.
Jums būtu svarīgi atcerēties, ka vēsturiskie fakti nedāvā priekšrakstu, derību un mācību glābjošo spēku. Pievēršanās maznozīmīgiem faktiem, palaižot garām Atjaunošanas brīnuma pakāpenisku atklāšanos, līdzinās dāvanu kastītes pētīšanai, tajā pašā laikā ignorējot brīnišķīgo dāvanu.
Pierakstiet savas domas
Tiekšanās pēc papildus zināšanām, izmantojot dievišķi noteiktus avotus
Padomājiet, kā būtu, ja kāds svešinieks apsūdzētu kādu no jūsu mīļajiem, sakot, ka viņš ir izdarījis kaut ko sliktu. Kā jūs noskaidrotu, vai viņš saka patiesību vai maldās? Kas notiktu, ja jūs noticētu šim svešiniekam, neizpētot minēto jautājumu sīkāk?
Pateicoties internetam, mums ir dota vēl nebijusi piekļuve lietderīgai informācijai. Tajā pat laikā internets pakļauj mūs arī neuzticamas informācijas plūdiem. Tā kā internets automātiski neatlasa patiesību no maldinošas, mānīgas un nepatiesas informācijas, mums tas ir jādara pašiem. Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir brīdinājis: „Mums ir jābūt piesardzīgiem, cenšoties izzināt patiesību un izvēloties informācijas avotus.” („Patiesība un iecere” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 25. lpp.)
Nākot klajā ar garīgo zināšanu ieguves procesu, Tas Kungs ir nodrošinājis informācijas avotus, caur kuriem Viņš atklāj Saviem bērniem patiesību un sniedz norādījumus. Šo dievišķi iedibināto avotu skaitā ir Kristus gaisma, Svētais Gars, Svētie Raksti, Baznīcas vadītāji un mūsu uzticīgie ģimenes locekļi. Augstākajam prezidijam un Divpadsmit apustuļu kvorumam — Tā Kunga mūsdienu praviešiem uz šīs Zemes — ir izšķiroša loma patiesības izzināšanā. Tas Kungs ir izraudzījies un iecēlis šos cilvēkus, lai tie runātu Viņa Vārdā.
Mēs varam uzzināt patiesību arī no citiem uzticamiem avotiem. Tomēr sirsnīgiem patiesības meklētājiem vajadzētu uzmanīties no neuzticamiem informācijas avotiem. Mācoties atpazīt neuzticamus avotus un izvairīties no tiem, mēs varam tikt pasargāti no dezinformācijas, ko izplata cilvēki, kuri cenšas graut mūsu ticību. Dotie jautājumi un vadlīnijas var palīdzēt jums izvērtēt informācijas avotu uzticamību:
Jautājumi informācijas avotu izvērtēšanai
-
Cik kompetents ir autors, kādi ir viņa nolūki un varbūtējie aizspriedumi?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir mācījis, ka „mums vajadzētu piesardzīgi paraudzīties arī uz to, ar kādu motivāciju informācija tiek sniegta. … Pieņemot personīgus lēmumus, mums vajadzētu balstīties uz informāciju, ko sniedz cilvēki, kuri ir kompetenti attiecīgajā jomā un kuriem šajā ziņā nav savtīgas motivācijas” (Dalins H. Oukss, „Patiesība un iecere” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 25. lpp.).
-
Cik lielā mērā pats autors ir bijis iesaistīts aprakstītajos notikumos?
Ja informācijas avotā tiek pieminēti Baznīcas vēstures aspekti, pavaicājiet sev, cik ilgs laika periods ir pagājis starp apspriesto notikumu un apraksta tapšanu. Uz stāstiem, kas ir balstīti uz otro vai trešo personu atstāstiem, bieži vien nevar paļauties tikpat lielā mērā, kā uz nepastarpinātu informāciju.
-
Vai autors apzināti ignorē viņam pieejamos pierādījumus, lai maldinātu lasītājus?
Daži autori apzināti nepiemin svarīgus faktus un ignorē būtiskus pierādījumus, lai pamatotu savu redzējumu.
-
Vai šajā avotā iztirzātās mācības un notikumi tiek pasniegti atbilstoši sava laika, vietas un apstākļu kontekstam?
Atrautas no atbilstošā laika un vietas konteksta, dažas mācības un vēsturiskie notikumi var šķist mulsinoši. Vēsturiskajā kontekstā ietilpst arī citas minētā laika norises (piemēram, kari, ekonomiskās krīzes, sabiedriskās un politiskās kustības), kā arī attiecīgā laika kultūras iezīmes un demogrāfiskie apstākļi.
-
Vai minētās mācības un notikumi tiek pieminēti vēl kādos uzticamos avotos?
Atsauces uz citiem uzticamiem avotiem palīdz pārliecināties par attiecīgās mācības un vēsturisko notikumu atainojuma precizitāti.
Jautājumi informācijas avotu izvērtēšanai
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Atvēliet dažas minūtes tam, lai Baznīcas mājaslapā, Evaņģēlija bibliotēkā vai Svētajos Rakstos uzmeklētu materiālus, kas var palīdzēt jums vai kādam no jūsu paziņām tiekties pēc papildus zināšanām, meklējot atbildes uz jūsu iepriekš pierakstītajiem jautājumiem. Padomājiet par to, kāda ir bijusi Svētā Gara loma jūsu dzīvē, izvērtējot informācijas avotus un meklējot patiesību.