2010–2019
Kev Cog Lus Tuag Nthi rau Yexus Khetos
Kaum Hli Ntuj xyoo 2019 lub Tuam Rooj Sab Laj


Kev Cog Lus Tuag Nthi rau Yexus Khetos

Vajtswv caw peb muab peb tej kev cai qub tso tseg tag nrho kom ncav tsis cuag ntxiv li thiab pib dua ib lub neej tshiab los ntawm Khetos.

Lub Plaub Hlis Ntuj tas los no, kuv muaj lub cib fim muab lub Tuam Tsev Kinshasa Democratic Republic ntawm lub Congo fij tseg rau Vajtswv. Tsis muaj lus uas piav tau saib cov ntseeg nyob Congo thiab kuv xyiv fab npaum li cas uas pom tias muaj ib lub tuam tsev fij tseg rau Vajtswv hauv lawv lub teb chaws.

Daim Duab
Kos duab txog Cong Dej Tsaws Tsag

Cov neeg uas nkag lub Tuam Tsev Kinshasa yuav pom ib daim duab uas hu ua Congo Dej Tsaws Tsag. Daim duab no ua rau cov neeg uas mus hauv lub tuam tsev xav txog qhov kev cog lus tuag nthi uas tsim nyog cog rau Yexus Khetos thiab kom ua raws li txoj kev khi lus ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev. Tej dej tsaws tsag nyob hauv daim duab no hais txog ib yam uas cov neeg ntseeg Khetos ib puas xyoos tas los no pheej xyaum ua hauv teb chaws Congo.

Daim Duab
Kos duab txog Nzongo Dej Tsaws Tsag

Ua ntej lawv hloov siab los ntseeg, lawv tau ua dab, es teev tiam tej mlom thiab tej yam ib puas ncig, es ntseeg tias tej yam no muaj hwj chim ua ntau yam. Tom qab uas lawv hloov siab los ntseeg, lawv feem coob mus tom ib tug dej tsaws tsag nyob ntawm tus Dej Congo, xws li tus dej tsaws tsag hu ua Nzongo Falls. Lawv muab lawv tej mlom pov tseg rau hauv tej dej tsaws tsag ua ib lub cim rau Vajtswv thiab lwm tus neeg hais tias lawv muab lawv tej kev li kev cai qub tso tseg es txais yuav Yexus Khetos lawm. Lawv txhob txwm tsis txhob muab lawv tej mlom pov rau hauv tej dej tus tus; lawv muab pov rau hauv tej dej kiv kiv ntawm tej dej tsaws tsag loj loj, es kawg lawv npo tsis tau tawm ntawm dej ntxiv li. Tej yam uas lawv ua no yog ib lub cim tshiab ntawm ib txoj kev cog lus tuag nthi rau Yexus Khetos.

Cov neeg nyob lwm qhov chaw thiab lwm lub caij nyoog qhia tias lawv cog lus tuag nthi rau Yexus Khetos zoo ib yam. Cov neeg hauv Phau Ntawv Maumoos uas yog cov neeg Eethais-Nifais-Lihais “muab lawv tej riam ntaj ntawm lawv txoj kev ntxeev siab tso tseg,” es muab faus “tob tob hauv lub ntiaj teb” ua “ib zaj lus tim khawv rau Vajtswv … tias lawv yeej yuav tsis siv [lawv] tej riam ntaj dua ib zaug ntxiv.” Ua li ntawd, lawv cog lus tias lawv yuav ua raws li Vajtswv tej lus qhia thiab yeej yuav tsis thim lawv txoj kev cog lus ntawd. Txoj kev cog lus ntawd yog qhov pib ntawm txoj kev “hloov siab los ntseeg tus Tswv” thiab yeej tsis thim rov qab hlo li.

Thaum peb “hloov siab los ntseeg tus Tswv” qhov no txhais tau hais tias peb muab tej yam qub uas peb ua, uas yog tej kev li kev cai qub hais kom ua, peb muab tej ntawd tso tseg thiab ua raws li ib txoj kev cai tshiab uas lub hauv paus yog txoj kev ntseeg rau ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub tswv yim thiab rau ntawm Yexus Khetos thiab Nws Txoj Kev Theej Txhoj. Qhov kev hloov no yeej ntau tshaj qhov uas txais yuav tej lus qhia ntawm txoj moo zoo. Qhov kev hloov no coj peb kev, pab peb to taub txog lub neej no, thiab coj peb mus muab siab npuab thiab ntseeg Vajtswv. Tej kev xav uas tawm tsam tej kev xav uas yuav tsum muaj kom thiaj ua raws li tus Cawm Seej hais thiab coj raws li txoj kev cog lus ploj mus thiab peb txiav kiag txim siab kom ua raws li Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub siab nyiam.

Hloov siab los ntseeg tus Tswv pib thaum peb cog lus tuag nthi rau Vajtswv thiab tom qab ntawd ua kom txoj lus cog tseg ntawd ua ib feem ntawm peb tus kheej. Ua li ntawd yog ib yam uas peb niaj hnub cog lus tias peb yuav ua mus txog thaum tas sim neej thiab yog ib yam uas yuav tsum muaj siab ntev thiab hloov siab txhua txhua hnub. Thaum sij hawm dhau mus, kev cog lus no yog ib feem ntawm peb tus kheej, thiab yeej nyob rawv hauv peb lub neej. Ib yam li peb nco qab ntsoov peb lub npe txawm tias peb xav txog lwm yam dab tsi, los peb yuav nco qab ntsoov txoj lus cog tseg uas cog rau hauv peb tej siab tej ntsws.

Vajtswv caw peb muab peb tej kev cai qub tso tseg tag nrho kom ncav tsis cuag ntxiv li thiab pib dua ib lub neej tshiab los ntawm Khetos. Muaj li thaum peb txoj kev ntseeg tus Cawm Seej loj tuaj, uas pib thaum peb hnov zaj lus tim khawv ntawm lawv cov uas muaj siab ntseeg lwam. Tom qab ntawd, peb txoj kev ntseeg loj hlob tuaj thaum peb ua tej yam uas pab peb txoj kev ntseeg Nws ruaj khov ntxiv.

Yeej zoo yog tias peb kis tau kev ntseeg ib yam li ib tug kab mob. Ces peb txham tau yam “sab ntsuj plig li” thiab txham li ntawd yuav kis txoj kev ntseeg mus rau lwm tus neeg. Tiam sis tsis zoo li ntawd. Tib txoj kev uas txoj kev ntseeg loj hlob tuaj yog thaum ib tug neeg ua ib yam dab tsi muaj kev ntseeg. Feem ntau yog lwm tus neeg caw peb muaj kev ntseeg ua ib yam dab tsi, tiam sis peb ua tsis tau kom lwm tus txoj kev ntseeg “loj hlob tuaj” los sis tso siab rau lwm tus xwb kom peb txoj kev ntseeg muaj zog. Xwv kom peb txoj kev ntseeg loj hlob tuaj, peb yuav tsum xaiv ua tej yam uas txhim tsa peb txoj kev ntseeg, xws li thov Vajtswv, kawm vaj lug kub, txais lub cim nco txog, ua raws li cov lus txib, thiab pab lwm tus neeg.

Thaum kev ntseeg rau ntawm Yexus Khetos loj hlob tuaj, Vajtswv caw peb cog lus nrog rau Nws. Tej kev khi lus no, uas peb hais tej lus cog tseg no, yeej yog los ntawm peb txoj kev hloov siab los ntseeg. Tej kev khi lus no tsim ib lub hauv paus khov kho rau peb txoj kev loj hlob tuaj ntawm sab ntsuj plig. Thaum peb xaiv ua kev cai raus dej, peb pib ris Yexus Khetos lub npe thiab xaiv kom koom siab nrog Nws. Peb cog lus tias peb yuav hloov los ua neeg zoo li Nws thiab muaj cwj pwm zoo li Nws.

Tej kev khi lus khi peb ruaj khov rau tus Cawm Seej thiab ua rau peb xav taug txoj kev uas mus rau peb lub tsev saum ntuj ceeb tsheej. Lub hwj chim ntawm kev khi lus pab peb hloov siab tiag tiag, hloov siab los ntseeg tus Tswv ntxiv, thiab muaj Khetos lub meej mom hauv peb lub ntsej muag ntxiv. Tiam sis yog tias peb lam tau lam khi lus ces ua li ntawd tsis lav tias yuav tau dab tsi li. Tej zaum peb yuav raug ntxias muab peb tej kev cai qub pov tseg rau hauv tej dej tus tus los yog muab peb tej riam ntaj faus es cov tw riam tseem txhos hauv av rau peb pom tau. Tiam sis kev lam ua raws li peb tej kev khi lus li ntawd yuav ua rau peb txais tsis tau lub hwj chim ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos kom hloov peb ua neeg dawb huv.

Daim Duab
Lub Tuam Tsev Kinshasa

Peb txoj kev cog lus kom ceev peb tej kev khi lus yuav tsum tsis nyob ntawm tej yam uas muaj los hauv peb lub neej. Peb yuav tsum cog lus tuag nthi rau Vajtswv ib yam li tus Dej Congo uas ntws mus ze lub Tuam Tsev Kinshasa. Tus dej no, tsis zoo li lwm tus dej hauv lub ntiaj teb, ntws tsis tu qab li thawm xyoo, nchuav dej npaum li 11 lab nkas loos (41.5 lab L) dej tauj ib xis nkoos hauv Dej Hiav Txwv Atlantic.

Tus Cawm Seej caw Nws cov thwj tim ua neeg uas Nws vam khom tau rau thiab ruaj nrees zoo li no. Nws hais tias, “Yog li ntawd, txiav kiag txim siab, hais tias nej yuav ua tej yam uas kuv yuav qhia nej, thiab txib kom nej ua.” Thaum peb “txiav txim siab” tias peb yuav ua raws li peb tej kev khi lus, ua li ntawd cia Vajtswv tej lus cog tseg tias yuav muaj kev xyiv fab uas kav mus ib txhis.

Cov Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg feem coob twb ua yam ntxwv qhia tias lawv “txiav kiag txim siab” kom ua raws li lawv tej kev khi lus nrog Vajtswv thiab lawv lub neej hloov mus ib txhis li. Cia kuv qhia nej hais txog peb tug neeg zoo li ntawd—Tij Laug Banza Mucioko, tus Muam Banza Régine, thiab Tij Laug Mbuyi Nkitabungi.

Daim Duab
Tsev neeg Banza

Thaum xyoo 1977 ob tug Banza nyob hauv Kinshasa hauv lub teb chaws, uas niaj hnub nim no yog teb chaws Democratic Republic of the Congo. Cov neeg ntseeg Protestant hauv nkawd koog zej zog saib nkawd rau nqi ntau heev. Vim yog nkawd txawj ntaub ntawv, lub koom txoos uas nkawd koom thaum ntawd tau them nqi rau nkawd nrog nkawd tsev neeg mus kawm ntawv hauv teb chaws Switzerland.

Thaum nkawd nyob hauv Geneva, thaum tab tom caij npav mus kawm ntawv, feem ntau Tij Laug Banza pom ib lub me nyuam tsev teev ntuj uas muaj lub npe hu ua “Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.” Nws xav hauv nruab siab hais tias, “Puas yog Yexus Khetos muaj Neeg Ntseeg, niaj hnub nim no thiab?” Nyob nyob nws txiav txim siab hais tias nws yuav mus saib.

Cov ntseeg zoo siab txais Tij Laug thiab Muam Banza yam zoo heev li. Nkawd tau nug tej lus nug uas nkawd yeej xav paub hais txog saib Vajtswv zoo li cas, xws li, “Yog tias Vajtswv yog ib tug ntsuj plig, ib yam li cov cua, yog vim li cas peb raug tsim kom zoo ib yam li Nws? Nws yuav ua li cas zaum tau saum ib lub theej kiab?” Nkawd tsis tau muaj leej twg teb kom txaus nkawd siab mus txog thaum ob tug tub txib piav tej lus qhuab qhia uas txum tim rov qab los rau nkawd. Thaum ob tug tub txib mus tsev, ob tug Banza sib ntsia thiab txawm hais tias, “Puas yog nov yog qhov tseeb uas wb hnov?” Nkawd yeej meem tuaj mus tshawj thiab ntsib cov tub txib. Nkawd paub tias yog nkawd ua kev cai raus dej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ces yeej yuav muaj xwm txheej. Nkawd yuav xiam nkawd cov nyiaj pab mus kawm ntawv; nkawd cov ntawv visa nyob teb chaws yuav raug tshem tawm, thiab kawg nkawd yuav tsum tawm ntawm lub teb chaws Switzerland mus. Nkawd txiav txim siab ua kev cai raus dej thiab txais kev pom zoo thaum lub Kaum Hli Ntuj xyoo 1979.

Ob lim tiam tom qab ua kev cai raus dej tas, Tij Laug thiab Muam Banza rov qab mus rau Kinshasa ua thawj ob tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos hauv nkawd lub teb chaws. Cov mej zeej ntawm Ceg Ntseeg Geneva tseem tiv tauj nkawd thiab pab nkawd tiv tauj kom tau lub Koom Txoos cov tuam thawj coj. Lub Koom Txoos lub tsev hauv paus qhia ob tug Banza muaj siab ntseeg thiab ua siab ntev tos lub sij hawm uas Vajtswv yuav txhim tsa Nws lub Koom Txoos hauv Zaire.

Daim Duab
Txwj Laug Mbuyi

Thaum tib lub sij hawm no, ua ib tug tub kawm ntawv los ntawm Zaire, Tij Laug Mbuyi kawm ntawv hauv teb chaws Belgium. Nws tua ua kev cai raus dej thaum xyoo 1980 hauv Pawg Ntseeg Brussels. Tsis ntev tom qab ntawd, nws ua ib tug tub txib mus teb chaws Askiv. Thiab Vajtswv ua Nws tej txuj ci tseem ceeb. Tij Laug Mbuyi rov qab mus rau teb chaws Zaire es ua tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos thib peb hauv nws lub teb chaws. Tau lus tso cai los ntawm nws niam txiv, lub Koom Txoos sib ntsib ua ke hauv nws tsev neeg lub tsev Thaum lub Ob Hlis Ntuj xyoo 1986 lub Koom Txoos thov tseem fwv teb chaws kom pom zoo rau lawv ua ib lub koom txoos hauv lub teb chaws ntawd. Kom muaj li ntawd yuav tsum muaj peb tug pej xeem ntawm lub teb chaws Zaire sau npe rau cov ntaub ntawv. Peb tug neeg uas sau npe rau daim ntawv thov ntawd yog Tij Laug Banza, Muam Banza, thiab Tij Laug Mbuyi.

Daim Duab
Tij Laug Mbuyi thiab tsev neeg Banza

Cov mej zeej uas coj ruaj nrees no paub qhov tseeb thaum lawv hnov; lawv khi lus thaum ua kev cai raus dej es txoj kev khi lus ntawd ua rau lawv muab siab npuab tus Cawm Seej. Lawv tau muab lawv tej kev cai qub pov tseg rau hauv dej tsaws tsag thiab tsis xav npo tej ntawd tawm los li. Txoj kev ua raws li kev khi lus yeej tsis yooj yim li. Tej kev kub ntxhov ntawm kam teb kam chaw, qhov uas tsis muaj lus xov los ntawm lub Koom Txoos lub tsev hauv paus ntau, thiab tej kev cov nyom uas muaj thaum pib txhim tsa ib koog neeg Ntseeg yeej yuav ua rau cov neeg uas tsis muaj siab ntseeg txaus poob siab thiab tso tseg. Tiam sis Tij Laug thiab Muam Banza tau muaj siab ntseeg mus li. Lawv puav leej nyob ntawm lub Tuam Tsev Kinshasa thaum muab nws fij tseg rau Vajtswv, 33 xyoos tom qab uas lawv sau npe rau daim ntawv thov kom txhim tsa lub Koom Txoos hauv teb chaws Zaire.

Daim Duab
Tij Laug thiab Muam Banza

Tsev neeg Banza nyob hauv lub Tsev rau Rooj Sab Laj hnub no. Muaj nkawd thiab nkawd ob tug tub, Junior thiab Phil, thiab ob tug nyab, Annie thiab Youyou. Thaum xyoo 1986, Junior thiab Phil yog thawj ob tug uas tau ua kev cai raus dej hauv lub Koom Txoos nyob hauv Zaire. Tij Laug Mbuyi saib lub rooj sab laj no nyob hauv Kinshasa nrog nws tus poj niam, Maguy, thiab nkawd tsib tug me nyuam.

Daim Duab
Muam thiab Tij Laug Mbuyi

Cov neeg pioneer no to taub saib txoj kev khi lus txhais li cas, uas coj lawv los “paub txog tus Tswv lawv tus Vajtswv, thiab los muaj kev zoo siab nyob hauv Yexus Khetos lawv tus Txhiv Dim.”

Peb yuav ua li cas khi peb tus kheej rau tus Cawm Seej thiab muaj siab ntseeg ib yam li cov ntseeg no thiab ib txhiab vam neeg Ntseeg hauv Congo uas los koom peb tom qab no thiab lwm tus nyob thoob plaws lub ntiaj teb no? Tus Cawm Seej tau qhia peb paub ua li cas. Txhua lub lim tiam peb txais lub cim nco txog thiab ua kev khi lus nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Peb cog lus tias peb yuav koom siab nrog tus Cawm seej thaum peb khi lus tias peb txaus siab ris Nws lub npe, nco qab ntsoov txog Nws, thiab ua raws li Nws tej lus txib. Thaum peb ua tib zoo npaj thiab khi lus li no thaum peb tsim nyog ces ua li ntawd pab peb nyob saum tus Cawm Seej qhov chaw hauv paus khov kho pab peb nco txog peb txoj kev khi lus, thiab peb peb taug txoj kev ua raws li peb tej kev khi lus.

Kuv caw nej yeej meem rais los mus ua thwj tim tag nrho nej lub neej. Ua kev khi lus thiab ua raws li tej kev khi lus ntawd. Muab nej tej kev cai qub pov tseg rau hauv tej dej tsaws tsag. Muab nej tej riam ntaj faus tag nrho tsis tseg dab tsi li. Vim yog Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, thaum peb khi lus nrog Vajtswv thiab ua tib zoo ceev tej kev khi lus ntawd, peb lub neej yuav tau koob hmoov mus ib txhis li. Nej yuav rais los mus ua neeg zoo li tus Cawm Seej thaum nej nco qab ntsoov txog Nws, ua raws li Nws ua, thiab hlub Nws. Kuv ua tim khawv tias Nws yog lub hauv paus ruaj nrees. Peb ntseeg tau Nws, thiab Nws tej lus cog tseg muaj tseeb. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Kev muab lub tuam tsev fij tseg rau Vajtswv muaj los thaum hnub Palm Sunday, lub Plaub Hlis Ntuj hnub tim 14, 2019, raws li teem tseg los ntawm Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson.

  2. Tus kws kos duab, David Meikle, thas daim duab txog Congo Falls los ntawm tej duab hais txog Kiubu Falls. Dej Tsaws Tsag Kiubu nyob kwv yees li 249 mais (400 km) sab qaum teb ntawm Lubumbashi hauv rab teb sab qab teb sab hnub tuaj ntawm lub teb chaws Democratic Republic of the Congo.

  3. Tej khoom no yog hu ua inkisi ua lus Kikongo thiab yog fétiches ua lus Fab Kis. Lo lus no hauv lus Askiv txhais tias “amulets,” “talismans,” los yog “fetishes.”

  4. David Meikle kuj thas duab txog Dej Tsaws Tsag Nzongo Falls los ntawm tej daim duab hais txog tus dej tsaws tsag ntawd. Dej Tsaws Tsag Nzongo Falls nyob kwv yees li 81 mais (130 km) los ntawm Kinshasa, Democratic Republic of the Congo. Tus dej ntawm dej tsaws tsag no hu ua Nzadi Inkisi, los yog “tus Dej Mlom.” Lub npe hais txog txoj kev xyaum muab tej mlom ntawd pov tseg rau hauv dej tsaws tsag.

  5. Thaum xyoo AD 1000, cov hau xeem ntawm cov neeg Iceland sib ntsib ua ke raws li lawv ua txhua xyoo, es txoj kev sib ntsib no hu ua Allting thiab kav ob lim tiam, es txoj kev sib nstib no yog ib txoj kev txoos ua ke kom tsim tej kev cai uas sawv dawv yuav tsum ua raws li. Ib tug txiv neeg npe hu ua Thorgeir raug xaiv los txiav txim siab saib puas yuav hloov siab los ntseeg Khetos los yeej meem pe haws cov vajtswv Norse. Tom qab nws nkaum peb hnub hauv nws lub tsev pheeb suab ntaub, Thorgeir tshaj tawm hais tias nws txiav txim siab li cas: tag nrho cov xeem yuav hloov ua neeg ntseeg Khetos. Thaum Thorgeir tseem tab tom rov qab los rau nws lub zos, nws muab nws cov mlom txog cov Vajtswvk-Norse pov tseg rau hauv ib tug dej tsaws tsag, uas niaj hnub nim no yog hu ua Godafoss, los yog “Dej Tsaws Tsag ntawm cov Vajtswv.” Ua li no ua tau puav pheej hais tias Thorgeir hloov siab los ntseeg Khetos tiag tiag.

  6. Amas 23:13; 24:17–18.

  7. Saib Amas 23:6; David A. Bednar, “Hloov Siab Los Ntseeg tus Tswv,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 106–9.

  8. Saib Exekhees 11:19–20; 2 Kauleethaus 3:3.

  9. Saib Loos 10:14, 17.

  10. Saib Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Qhia cov Tub Txib, tau kho phau (2018), 203.

  11. Saib Dallin H. Oaks, “Taking upon Us the Name of Jesus Christ,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1985, 80–83.

  12. Saib Amas 5:12–14.

  13. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 82:10.

  14. Tus Niam Dej Congo yog tus dej tob tshaj plaws, tus dej thib ob uas muaj hwj chim tshaj plaws, thiab tus dej thib cuaj uas ntev tshaj plaws hauv lub ntiaj teb. Vim rau qhov uas nws hla tus equator ob zaug, qhov tsawg kawg nkaus ib feem ntawm tus dej yeej los txais tej dej nag uas los, ces tus dej no ntws mus tsis tu qab hlo li. Ntws li no ces tsis tu qab tag nrho ib xyoos dhau ib xyoos, ces kwv yees li 41,000 cubic mev dej tauj ib vib na this, txawm hais tias txoj kev ntws no tsis zoo ib yam li txhua txhua xyoo (kwv yees li 23,000–75,000 cubic mev tauj ib vib na this).

  15. Joseph Smith Kev Txhais, Lukas 14:28 (nyob hauv Lukas 14:27, lub cim nram qab b).

  16. Saib 2 Nifais 9:18; Russell M. Nelson, “Kev Xyiv Fab thiab Kev Nyiaj Kom Dhau ntawm Sab Ntsuj Plig,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2016, 81–84. Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias, “Kev xyiv fab yog ib lub txiaj ntsim rau cov neeg rau siab ntseeg” (phab 84).

  17. Amas 37:9.

  18. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:77. Hauv txoj Kev Sib Ntsib Qhia cov Thawj Coj ntawm tej Qhov Chaw Tshaj Tawm txoj Moo Zoo thaum lub Rau Hli Ntuj xyoo 2019, thiab tom qab noj lub cim nco txog, thiab ua ntej nws hais cov lus uas nws yuav hais, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias, “Kuv xav hais tias qhov uas kuv rov qab khi lus nrog tus Tswv dua ib zaug ntxiv yeej los tseem ceeb dua zaj lus kuv tau npaj hais rau nej. Kuv tau khi lus thaum kuv noj lub cim nco txog hais tias kuv yuav kam ris Yexus Khetos lub npe thiab kuv kam ua raws li Nws tej lus txib. Feem ntau, kuv hnov cov lus hais tias peb noj lub cim nco txog kom rov qab khi tej lus uas peb khi thaum peb ua kev cai raus dej. Txawm hais tias qhov no muaj tseeb, los tseem tshuav ntau thiab. Kuv tau khi lus tshiab no. Nej tau khi lus tshiab thiab. … Hos nim no Yexus hais tias vim yog qhov ntawd peb yuav muaj Nws tus Ntsuj Plig niaj hnub nrog peb nyob. Yog ib txoj koob hmoov zoo kawg!”

  19. Saib 3 Nephi 18:12.

Luam