Nōna

Nā Joy D. Jones

Peresideni rahi o te Paraimere

Te ’itera’a ’o vai ’e nō te aha e tāvini ai ia vetahi ’ē, e tauturu te reira ia tātou ’ia hāro’aro’a ē, te fa’a’itera’a teitei roa a’e nō te here, ’o te hōro’ara’a ïa ia ’oe iho i te Atua.

I teie pō ’ā’ai, tē fa’a’ite nei au i tō’u here ’e te poupou ia ’outou tāta’itahi, e tō’u mau tuahine here. Ta’a ’ē noa atu tō tātou matahiti, te nohora’a ’aore rā te vāhi, ’ua putuputu mai tātou ma te tāhoē, te pūai, te fā ’e te ’ite pāpū ē, tē herehia nei ’e tē arata’ihia nei tātou e tō tātou Metua i te Ao ra; tō tātou Fa’aora o Iesu Mesia ; ’e tō tātou peropheta, te peresideni Russell M. Nelson.

’Ei nā ta’ata fa’aipoipo ’āpī, ’ua pi’ihia māua tā’u tāne e tō māua ’episekōpo ’ia hāhaere ’e ’ia aupuru i te hō’ē ’utuāfare tei ’ore i haere mai i te purera’a e rave rahi matahiti. ’Ua fāri’i maite māua i te tītaura’a ’e ’ua haere i tō rātou fare, tau mahana i muri mai. ’Ua ’ite ’oi’oi māua ē, ’aita rātou i hina’aro i te feia hāhaere nō te ’Ēkālesia.

Nō reira, i tō māua tere i muri iho, ’ua ha’afātata atu māua ia rātou ma te merēti faraoa monamona, ma te ti’aturi ē, e tāmarū te reira i tō rātou ’ā’au. ’Aita roa. ’Ua paraparau mai nā metua ia māua nā roto i te niuniu varavara o te ’ūputa, ’ei ha’apāpūra’a ē, ’aita māua e fāri’ihia. ’A tere ai rā māua i te fare, ’ua ’ite pāpū roa maua ē, e manuia, ’āhani māua i hōpo’i atu i te Rice Krispie Treats.

Nō tō māua ’ere i te fa’aurura’a pae vārua, ’ua tāmau noa te manuia ’ore. E mea au ’ore roa ’ia huri-tua-hia mai. I te roara’a o te tau, ’ua ha’amata māua i te ui ia māua iho :« Nō te aha māua e rave ai i teie ohipa ? E aha tā māua fā ? »

Teie te hi’ora’a a Elder Carl B. Cook : « Te tāvinira’a i roto i te ’Ēkālesia… e riro ’ei ’ohipa teimaha mai te mea, ’ua anihia ia tātou ’ia rave i te hō’ē mea tā tātou e ri’ari’a nei, mai te mea ē, e ha’aparuparu tātou i te tāvinira’a, ’aore rā ’ua pi’ihia tātou ’ia rave i te hō’ē mea e ’ere i te mea ’ana’anatae roa nō tātou ».¹ ’Ua ’ite māua e parau mau tā Elder Cook, i tō māua fa’aotira’a ē e ani i te arata’ira’a a te hō’ē ta’ata e ’itera’a ātea rahi a’e tōna i tō māua.

Nō reira, i muri a’e i te pure ’ū’ana ’e te feruri hōhonu, ’ua fāri’i māua i te pāhonora’a nō te aha tā māua tāvinira’a. ’Ua taui tō māua hāro’aro’ara’a, ’ua fa’ahuru-’ē-hia tō māua ’ā’au, ’ua tupu te hō’ē ’itera’a heheuhia.² ’A ’imi ai māua i te arata’ira’a nā roto mai i te mau pāpa’ira’a mo’a, ’ua ha’api’i mai te Fatu ia māua nāhea ’ia fa’ariro i te tāvinira’a ia vetahi ’ē ’ei mea ’ōhie a’e ’e te maita’i a’e. Teie te ’īrava tā māua i tai’o ’o tei fa’ahuru ’ē i tō māua ’ā’au ’e tā māua ravera’a : « E here ’oe i te Fatu ra tō ʼoe Atua ma tō ʼāʼau atoʼa, ʼe i tō pūai atoʼa, te manaʼo ato’a, ʼe te itoito ato’a ; ʼe nā roto i te iʼoa o Iesu Mesia ʼoe e tāvini atu ai iāna ra ».³ Noa atu e ’īrava matauhia, e au ra ē, tē parau mai nei te reira ia māua i roto i te hō’ē rāve’a ’āpī ’e te faufa’a.

I reira tō māua ’itera’a ē, ’ua tāmata mau māua i te tāvini i teie ’utuāfare ’e ’ia tāvini i tō māua ’episekōpo, ’ua uiui rā māua ia māua ē, te tāvini mau rā ānei māua ma te here nō te Fatu. ’Ua ha’apāpū te ari’i Beniamina i teie ta’a-’ē-ra’a ’a parau ai ’oia, « inaha, e parau atu vau ia ’outou na i taua mau mea nei, ’ia ’ite ’outou i te pa’ari ; ’ia ’ite ho’i ’outou ē, ’ua hope ō’u pu’e mahana i te tavinira’a ia ’outou ra ’aita rā vau i hina’aro i te fa’aahaaha, te tavini noa ra hoi au i te Atua ra ».⁴

O vai mau tā te ari’i Beniamina e tāvini ra ? Tō tātou Metua i te Ao ra ’e te Fa’aora. Te ’itera’a o vai ’e nō te aha e tāvini ai ia vetahi ’ē, e tauturu te reira ia tātou ’ia hāro’aro’a ē, e fa’a’itera’a teitei roa a’e nō te here, ’o te hōro’ara’a ïa ia ’oe iho i te Atua.

’A taui ri’iri’i noa ai tā māua tūtonura’a, ’ua taui ato’a tā māua mau pure. E ha’amata māua i te tīa’i onoono i tā māua fārereira’a ’e teie ’utuāfare here nō tō māua here i te Fatu.⁵ ’Ua rave māua i te reira nōna. ’Ua amo ’oia i te tuto ’ia marū. I muri a’e e rave rahi ava’e tō māua ti’a-noa-ra’a i te pae ’ūputa, ’ua ha’amata te ’utuāfare i te fa’atomo ia māua i roto i te fare. I te hope’a, ’ua pure ’āmui tāmau mātou ’e ’ua ’āparau ’āmui ma te au i te ’evanelia. ’Ua tupu te auhoara’a tauroa. ’Ua ha’amori ’e ’ua here māua iāna ma te herera’a i tāna mau tamari’i.

E nehenehe ānei ia ’outou e feruri i te hō’ē taime ’a toro ai ’outou i te rima here nō te tauturu ma tō ’outou ’ā’au ato’a i te hō’ē ta’ata i roto i te fifi ’e ’ia ’ite ē, ’aita tā ’outou tāuto’ora’a i itehia ’aore rā ’aita i auhia ’aore rā ’ua pato’ihia mai ? I te reira taime, ’ua fe’a’a ānei ’outou i te faufa’a o tā ’outou tāvinira’a ? Mai te mea ’ē, ’ia fa’ataui teie parau a te ari’i Beniamina i tō outou fea’a ’e i tō ’outou māuiui : « te tavini ïa ’outou i tō ’outou Atua ra ».⁶

Maoti i te fa’atupura’a i te ’ino’ino, e nehenehe tātou e patu, nā roto i te tāvinira’a, i te hō’ē aura’a maita’i roa a’e e tō tātou Metua i te Ao ra. Tō tātou here ’e tō tātou iho pupura’a ia tātou iho nōna, e tinai te reira i te hina’aro ’ia ’itehia ’aore rā ’ia auhia ’e ’ia vaiiho tātou i tōna here ’ia nini’i mai i ni’a ’e nā roto ia tātou.

I te tahi mau taime, e ha’amata tātou i te tāvini nō te mea e tītaura’a ’aore rā e hopoi’a, e arata’i ato’a rā te reira tāvinira’a ’ia tātou ’ia turu’i i ni’a i te mea teitei a’e e vai ra i roto ia tātou, ’o te arata’i ia tātou ’ia tāvini i « te e’a maita’i rahi roa ra »⁷—mai tei anihia mai e te peresideni Nelson « te hō’ē ravera’a ’āpī ’e te mo’a nō te aupuru ia vētahi ’ē ».⁸

’Ia tūtonu ana’e tātou i ni’a i te mau mea ato’a tā te Atua i rave nō tātou, e hotu maita’i tā tātou tāvinira’a ma te ’ā’au mehara. Nō te mea ’aita tātou i ha’apa’o i te fana’o i roto i tā tātou tāvinira’a, e ’ite mai tātou ē, tei ni’a i te Atua nā mua roa te tūtonura’ahia tā tātou tāvinira’a.⁹

’Ua ha’api’i te peresideni M. Russell Ballard, « e mea nā roto noa i tō tātou herera’a i te Atua ’e i te Mesia ma tō tātou ’ā’au ato’a, ma tō [tātou] vārua ato’a, ’e ma tō [tātou] mana’o ato’a e nehenehe ai tātou e hōro’a i teie here i tō tātou mau ta’ata tupu nā roto i te mau ’ohipa nō te maita’i ’e te tāvinira’a ».¹⁰

Tē fa’ahiti fa’ahou nei te ture mātāmua o nā ture hō’ē ’ahuru i teie parau pa’ari hanahana : « O vau tō Atua ra… ’Eiaha roa tō ’oe ’ei Atua ’ē atu iā’u nei ».¹¹ E tauturu te ’āna’ira’a o teie mau ture ia tātou ’ia hāro’aro’a ē, mai te mea e tu’u tātou iāna i te ti’ara’a mātāmua, e ō te toe’a o te mau mea ato’a i roto i tō rātou ana’ira’a—tā tātou ato’a tāvinira’a ia vetahi ’ē. ’Ia tu’u-ana’e-hia ’oia ’ei ti’ara’a faufa’a i roto i tō tātou orara’a, nā roto i tā tātou mā’itira’a, i reira ’oia e nehenehe ai e ha’amaita’i i tā tātou mau ’ohipa nō tō tātou maita’i ’e nō te maita’i o vetahi ’ē.

’Ua a’o mai te Fatu, « a hi’o mai iā’u nei i tō mau mana’o ato’a na ».¹² ’E i te mau hepetoma ato’a, tē fafau nei tātou ’ia nā reira—’e « i te ha’amana’o ā ’iāna ».¹³ E nehenehe ānei te hō’ē tūtonura’a hanahana ’ia fa’a’ohipahia i ni’a i te mau mea ato’a tā tātou e rave nei ? E nehenehe ānei te hō’ē ’ohipa tāu’a-’ore-hia e riro mai ’ei fana’ora’a nō te fa’a’ite i tō tātou here ’e tō tātou ha’amorira’a iāna ? Te ti’aturi nei au ē e nehenehe ’e ’ia nā-reira-hia.

E nehenehe tā tātou e fa’ariro i te ’ohipa tāta’itahi i ni’a i tā tātou tārena ’ohipa ’ei rāve’a nō te fa’ahanahana iāna. E nehenehe tātou e hi’o i te ’ohipa tāta’itahi ’ei fana’ora’a ’e ’ei rāve’a nō te tāvini iāna, noa atu tei ropu mau tātou i te mau ’ohipa e fa’aoti ’aore rā i te mau pāhi’i repo.

Mai tā Amona i parau : « ’Ua ’ite noa vau ē, o te mea faufa’a ’ore au ; i tō’u nei pūai, ’ua paruparu vau ; e teie nei, e ’ore roa vau e fa’aahaaha i roto iā’u iho, e fa’aahaaha rā vau i tō’u Atua, nā roto ho’i i tōna ra pūai, ’ua ti’a iā’u i te rave i te mau mea ato’a ».¹⁴

’Ia riro ana’e te tāvinira’a i tō tātou Atua ’ei fā mātāmua i roto i tō tātou orara’a, e ha’amo’e tātou ia tātou iho, ’e i te taime ti’a ra, e ’ite fa’ahou tātou ia tātou iho.¹⁵

’Ua ha’api’i te Fa’aora i teie parau tumu rōtahi ’e te ’āfaro : « ’Oia ato’a tō ’outou māramarama, ’ia ana’ana ïa i mua i te aro o te ta’ata nei, ’ia hi’o rātou i tā ’outou ’ohipa maita’i, ’e ’ia hamaita’i i tō ’outou Metua i te ao ra ».¹⁶

Tē hina’aro nei au e fa’a’ite atu i te tahi mau parau pa’ari i pāpa’ihia i ni’a i te patu o te hō’ē pū nō te mau tamari’i ’ōtare o te fenua Initia, ’oire nō Calcutta : « Nō tō ’oe maita’i, e pari te ta’ata e mea pipiri ’oe ’e te huna i tō ’oe mau hina’aro. Noa atu ra, ’ia maita’i noa. Tā ’oe e patu e rave rahi matahiti, e parari i te ta’ata i te hō’ē ru’i noa. Noa atu rā, ’a patu noa. Te maita’i tā ’oe e rave i teie mahana, pinepine i te mo’ehia ’e te ta’ata ananahi a’e. Noa atu rā, ’a rave noa i te maita’i. ’A hōro’a i tō te ao nei i te mea i hau i te maita’i tā ’oe e vai ra, ’e e’ita ā e nava’i. Noa atu rā, ’a hōro’a i tō te ao nei i te mea i hau i te maita’i tā ’oe e vai ra. Tē ’ite ra ’oe, i te pae hope’a, tei rotopū ia ’oe ’e tō Atua… noa atu rā ».¹⁷

Tuahine mā, tei rotopū noa ihoa ia tātou ’e te Fatu. Mai tei parauhia e te peresideni James E. Faust : « ‘E aha te hina’aro rahi roa a’e i roto i te ao nei ?’ E’ita ānei tē hina’aro nei te ao ato’a nei ’ia roa’a i te ta’ata tāta’itahi i te hō’ē aura’a piri, tāmau, i te mau mahana ato’a ’e te Fa’aora ? Nā te reira aura’a e heheu mai i te huru Atua i roto ia tātou ’e ’aita atu e mea e nehenehe e fa’atupu i te ta’a-’ē-ra’a i roto i tō tātou orara’a mai tā tātou i ’ite ’e i hāro’aro’a i tō tātou aura’a hanahana ’e te Atua ».¹⁸

Mai te reira tō Alama ha’api’ira’a i tāna tamaiti : « ’Oia ïa, ’e ti’aoro atu i te Atua ’ia tauturu mai ’oia ia ’oe i te mau mea ato’a ra ; ’e te mau mea ato’a tā ’oe e rave ra, ’ia ravehia nō te Fatu ra, ’e te mau vāhi tā ’oe e haere, ’ia haerehia nō te Fatu ra ; ’e ’ia vai māite tō ’oe mana’o i te Fatu ra ; ’e ’ia tu’uhia te aroha o tō ’ā’au i ni’a i te Fatu ra e a muri noa atu ».¹⁹

’E ’ua ha’api’i ato’a mai peresideni Russell M. Nelson ’ia tātou : « ’Ia hāro’aro’a ana’e tātou i te tāra’ehara i pupuhia e āna, te mau huru tusia ato’a i ravehia e tātou e paremo roa ïa i roto i tō tātou ’ā’au mehara hōhonu i te mea, tē fana’o nei tātou ’ia tāvini ’iāna ».²⁰

Tuahine mā, tē fa’a’ite pāpū nei au ē, ’ia ha’a ana’e Iesu Mesia, i ni’a ’e i roto ’ia tātou, nā roto i te mana o tāna tāra’ehara, e ha’amata ’oia i te ha’a nā roto ia tātou nō te ha’amaita’i ia vetahi ’e. E tāvini tātou ia rātou, e nā reira rā tātou ma te here ’e te tāvini iāna. E riro mai tātou i te mea tā te pāpa’ira’a mo’a i fa’a’ite : « Te ta’ata ato’a [’e te vahine ato’a] i te ’imira’a i te maita’i nō tōna ra ta’ata tupu ’e i te ravera’a ho’i i te mau mea ato’a ra ma te mata rōtahi i te hanahana o te Atua ra ».²¹

Penei a’e ’ua ’ite tō māua ’episekōpo ē, e mea nā roto i taua mau fa’aitoitora’a mātāmua ’e te ’ōpuahia e ’ite ai māua, noa atu e’ita i te mea maita’i roa, nāhea ia aupuru i tāna mau tamari’i tamāroa ’e tamari’i tamāhine here. Tē fa’a’ite nei au i tō’u iho ’itera’a pāpū nō te maita’i ’e te here tāna i fa’a’ite ia māua ’a tamata ai māua i te tāvini iāna. I te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.