„22. nodarbības sagatavošanās materiāli: Daudzsievība”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„22. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
22. nodarbības sagatavošanās materiāli
Daudzsievība
Tas Kungs mācīja Ābrahāmam, ka viens no šīs laicīgās dzīves mērķiem ir pārbaudīt Dieva bērnus, „lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs, viņu Dievs, tiem pavēlēs” (Ābrahāma 3:25). Dažas no Dieva pavēlēm var šķist ļoti grūti izpildāmas, it īpaši tad, ja tās ir pretējas sabiedrībā pieņemtajām normām vai mūsu personīgajām gaidām. Studējot padomājiet, ko jūs varat mācīties no pravieša Džozefa Smita un Baznīcas agrīnā laika svēto ārkārtīgi stiprās ticības un paklausības Tā Kunga pavēlei par daudzsievības ieviešanu.
1. sadaļa
Kādēļ pravietis Džozefs Smits un daudzi Baznīcas agrīnā laika svētie stājās daudzsievībā?
Džozefs Smits jau 1831. gadā, strādājot pie sava iedvesmotā Vecās Derības tulkojuma, lūdza Dievu, lai saprastu, kādēļ daļa sendienu praviešu un Israēla ķēniņu piekopa daudzsievību (skat. Mācības un Derību 132. nodaļas ievadu un 1. pantu). Tas Kungs deva pravietim atklāsmi.
Studējiet, gatavojoties nodarbībai
Izlasiet Mācības un Derību 132:34–37.
37. pantā izmantotais vārds blakussieva raksturo Vecās Derības laika sievieti, kura bija likumīgi precēta ar vīrieti, ieņemot zemāku sociālo stāvokli nekā viņa sieva. Mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā daudzsievības piekopšanā neietilpa blakussievu apņemšana.
Kādu laiku pēc tam, kad Tas Kungs bija atklājis Džozefam Smitam daudzsievības principu, Viņš pavēlēja pravietim dzīvot pēc šī principa un mācīt to citiem. Kaut arī mēs nesaprotam visus iemeslus, kālab Dievs Baznīcas agrīnajās dienās iedibināja daudzsievību, tās ieviešana bija daļa no „visu lietu” atjaunošanas pēdējās dienās (skat. Mācības un Derību 132:40, 45; skat. arī Ap. d. 3:19–21).
2. sadaļa
Kas mums ir zināms par pravieša Džozefa Smita pieredzi ar daudzsievību?
Saskaņā ar Džozefam Smitam tuvo cilvēku ziņojumiem, viņš tiem esot teicis, ka laikā no 1834. gada līdz 1842. gadam viņam trīs reizes parādījās Dieva eņģelis, pavēlot dzīvot pēc daudzsievības principa. „Fragmentāri pierādījumi liecina, ka Džozefs Smits paklausīja eņģeļa pirmajai pavēlei, 1830–to gadu vidū Ohaio štata Kērtlandē stājoties daudzsievībā ar Feniju Aldžeri. … Par šo laulību tikpat kā nekas nav zināms, un mums nav zināms, vai Džozefs un Emma būtu runājuši par Aldžeri. Šķiet, ka tad, kad laulība ar Aldžeri bija beigusies ar šķiršanos, Džozefs atlika daudzsievības jautājumu līdz brīdim, kad Baznīca pārcēlās uz Navū Ilinoisas štatā.” (“Plural Marriage in Kirtland and Nauvoo,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org.)
Sākot ar 1841. gadu, paklausīdams Tā Kunga pavēlei, pravietis Džozefs Smits apprecēja vēl citas sievietes un sāka mācīt daudzsievības principu ierobežotam skaitam Baznīcas locekļu.
Elīza R. Snova, kura tika saistīta ar pravieti Džozefu Smitu un vēlāk kalpoja par otro Palīdzības biedrības vispārējo prezidenti, atceras:
Pravietis Džozefs … aprakstīja smagos garīgos pārbaudījumus, ko viņš ir pieredzējis, pārvarot personīgo nepatiku … pret daudzsievības ieviešanu. Viņš pazina Dieva balsi — viņš zināja, ka Visuvarenais bija tam pavēlējis iet uz priekšu. … Viņš zināja, ka viņam bija jāapkaro un jāpārvar ne vien savi personīgie aizspriedumi un dispozīcija [uzskati], bet visa kristīgā pasaule, kas noraudzījās uz to noraidoši; taču Dievs, kurš stāv pāri visam, bija devis viņam šo pavēli, un Viņam ir jāpaklausa. (Eliza R. Snow, citāts no Biography and Family Record of Lorenzo Snow [1884], 69)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Ko tas, ka pravietis Džozefs Smits bija ar mieru paklausīt tik grūti izpildāmai pavēlei, liecina par viņa ticību un raksturu?
Viens no iemesliem, kālab mums ir tik ierobežota izpratne par Džozefa Smita īstenoto daudzsievības principu, ir tas, ka viņš un vēl citi, kuri, būdami Navū, stājās daudzsievībā, reti piemin to savos pierakstos. Liela daļa informācijas par daudzsievību bija konfidenciāla, un vēsturiskajos pierakstos vienkārši nav iespējams rast atbildes uz visiem mūsu jautājumiem.
No sadaļā Gospel Topics publicētās esejas par daudzsievību mēs uzzinām:
Daudzsievības praktizēšanas periodā pēdējo dienu svētie nošķīra saistīšanos uz laiku un visu mūžību no saistīšanās tikai uz mūžību. Saistīšanās uz laiku un visu mūžību nozīmēja noteiktas saistības un attiecības šajā dzīvē, kuru skaitā parasti bija arī seksuālo attiecību iespējamība. Saistīšanās tikai uz mūžību nozīmēja, ka šīs attiecības tiks uzturētas tikai pēcnāves dzīvē. …
Dažas no sievietēm, kuras tika saistītas ar Džozefu Smitu, vēlāk liecināja, ka viņu laulība tika slēgta uz laiku un visu mūžību, kamēr citas norādīja, ka viņu laulība tika slēgta tikai uz mūžību.
Vairumam sieviešu, kuras tika saistītas ar Džozefu Smitu, saistīšanas laikā bija 20 līdz 40 gadu. Vecākajai no viņām, Fenijai Jangai, bija 56 gadi. Jaunākā bija Helēna Mara Kimbala, … kura tika saistīta ar Džozefu vairākus mēnešus pirms viņas piecpadsmitās dzimšanas dienas. Laulības šādā — pēc mūsdienu standartiem nepieņemamā — vecumā tolaik bija likumīgas, un daļa sieviešu apprecējās pusaugu vecumā. Helēna Mara Kimbala pieminēja, ka viņa ir tikusi saistīta ar Džozefu „tikai uz mūžību”, vedinot uzskatīt, ka starp viņiem nebija seksuālu attiecību. …
Džozefs Smits tika saistīts ar vairākām sievietēm, kuras jau bija precētas. Nedz šīs sievietes, nedz pats Džozefs neko daudz nav paskaidrojis par šo saistīšanu, lai gan vairākas sievietes ir teikušas, ka šīs laulības tika slēgtas tikai uz mūžību. …
Šī principa ieviešanai ir vairāki iespējamie izskaidrojumi. Šīs saistīšanas varēja būt veids, kā izveidot mūžīgo saiti jeb saikni starp Džozefa ģimeni un citām Baznīcas ģimenēm. …
Šīs saistīšanas varētu izskaidrot arī ar Džozefa nevēlēšanos stāties daudzsievībā, zinot, ka tas apbēdinās viņa sievu Emmu. Iespējams, viņš uzskatīja, ka, tiekot saistīts ar precētām sievietēm, viņš būs ievērojis Tā Kunga pavēli, kas neprasīs uzturēt ierastās laulāto attiecības. …
Vēl viena varbūtība ir tāda, ka laikā, kad dzīves ilgums bija īsāks nekā mūsdienās, uzticīgas sievietes domāja, ka viņām ir jātiek steidzami saistītām ar priesterības pilnvarām. Vairākas no šīm sievietēm bija precētas ar ne–mormoņiem vai izbijušajiem mormoņiem, un vēlāk dažas no šīm sievietēm, runājot par savu laulību, pauda neapmierinātību. Dzīvojot laikā, kad bija grūti panākt laulības šķiršanu, šīs sievietes, iespējams, uzskatīja, ka saistīšanās ar Džozefu Smitu dāvās tām svētības, kas citādi pēcnāves dzīvē nebūtu iegūstamas. …
Vairums no sievietēm, kas bija saistītas ar Džozefu, pēc viņa nāves, līdz ar citiem svētajiem, pārcēlās uz Jūtu, turpināja būt uzticīgas Baznīcas locekles un iestājās gan par daudzsievību, gan Džozefu. (“Plural Marriage in Kirtland and Nauvoo,” topics.ChurchofJesusChrist.org)
3. sadaļa
Kā Baznīcas locekļi rīkojās, uzzinot par daudzsievības principu?
Vairumam Baznīcas agrīnā laika svēto daudzsievības princips šķita tikpat svešāds un grūti īstenojams, kā varētu šķist mūsdienu Baznīcas locekļiem. „Daudzviet pasaulē daudzsievība bija sociāli pieņemama un legāli pieļaujama. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs vairums cilvēku uzskatīja šo principu par amorālu.” (“The Manifesto and the End of Plural Marriage,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org.) Pavēle par daudzsievības ieviešanu „bija viens no Atjaunošanas laika smagākajiem izaicinājumiem — gan pašam Džozefam, gan citiem Baznīcas locekļiem. … Džozefa Smita sievai Emmai tas bija mokoši smags pārbaudījums. … Viņas viedoklis par daudzsievību svārstījās — dažbrīd viņa to atbalstīja, bet citkārt nosodīja” (“Plural Marriage in Kirtland and Nauvoo,” topics.ChurchofJesusChrist.org).
Ne no visiem pēdējo dienu svētajiem tika gaidīts, ka viņi stāsies daudzsievībā. Un daļa Baznīcas locekļu, kam bija grūti pieņemt daudzsievības principu, tika svētīti ar garīgu apliecinājumu, kas deva tiem drosmi virzīties uz priekšu, lai īstenotu šo principu. Šeit ir apkopotas divas no šo Baznīcas locekļu pieredzēm:
Runājot par brīdi, kad viņš uzzināja par daudzsievību, Brigams Jangs teica: „Tā bija pirmā reize manā dzīvē, kad es vēlējos gulēt kapā.” „Man nācās nemitīgi lūgt,” viņš teica, „un man nācās īstenot ticību, un Tas Kungs atklāja man patiesību par to, un tas mani apmierināja.” …
Lūsija Vokere atcerējās satricinājumu, ko viņa izjuta, kad Džozefs Smits aicināja viņu kļūt par viņa sievu. „Es no visas savas dvēseles jutu pret to riebumu,” viņa rakstīja. Tomēr pēc vairākām nemierpilnām naktīm, kuru laikā viņa metās uz ceļiem lūgšanā, viņa rada atvieglojumu, jo viņas istabu „piepildīja svēta ietekme”, kas līdzinājās „spožai saules gaismai”. Viņa teica: „Mana dvēsele tika piepildīta ar iepriekš neiepazītu, rāmu, tīkamu mieru, [un] visu manu būtību caurstrāvoja pārpasaulīga laime.”
Ne visiem bija šāda veida pieredze. Daži pēdējo dienu svētie noraidīja daudzsievības principu un pameta Baznīcu, kamēr citi atteicās no tā īstenošanas, taču turpināja būt uzticīgi. Tomēr pēc sākotnējā riebuma un ciešanām daudzas sievietes un vīrieši, izcīnījuši iekšēju cīņu un pieņēmuši konkrētu lēmumu, galu galā iemantoja gaismu un mieru. Svētas pieredzes ļāva svētajiem virzīties uz priekšu ticībā. (“Plural Marriage in Kirtland and Nauvoo,” topics.ChurchofJesusChrist.org)
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Kā šī agrīnā laika Baznīcas locekļu pieredze varētu palīdzēt cilvēkam, kurš šaubās par to, vai, ieviešot daudzsievību, Džozefs Smits rīkojās kā Dieva iedvesmots pravietis?
4. sadaļa
Kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā tika izbeigta daudzsievības piekopšana?
Neilgi pēc pravieša Džozefa Smita nāves, 1844. gadā, svētie pārceļoja uz Sālsezera ieleju Amerikas Savieno Valstu rietumos, kur Baznīcas locekļi beigu beigās varēja atklāti piekopt daudzsievību. 1860–to līdz 1880–to gadu laikā Amerikas Savienoto Valstu valdība izdeva likumus, kas aizliedza daudzsievību, un ar laiku ieviesa bargus sodus pret tiem, kuri tam nepakļāvās, tostarp cietumsodu. Tiecoties pēc Tā Kunga norādēm un saņemot Viņa norādījumus, prezidents Vilfords Vudrafs 1890. gada septembrī sagatavoja paziņojumu, kas tika dēvēts par „Manifestu” (1. oficiālā deklarācija) un beigu beigās noveda pie daudzsievības izbeigšanas starp Baznīcas locekļiem.
Pēc manifesta izsludināšanas neliels skaits Baznīcas locekļu turpināja stāties daudzsievībā. 1904. gada aprīļa vispārējās konferences laikā prezidents Džozefs F. Smits izdeva otru manifestu, paziņojot, ka „visas [daudzsievību] laulības ir aizliegtas, un ikviena amatpersona un Baznīcas loceklis, kas atzīs šāda veida laulību vai stāsies tajā, … tiks izslēgts no Baznīcas” (citāts no Conference Report, Apr. 1904, 75). Šī nostāja vēl arvien ir spēkā.
5. sadaļa
Vai daudzsievība ir paaugstināšanas priekšnosacījums?
Elders Markuss B. Nešs no Septiņdesmitajiem ir mācījis:
Daži [pārprot Svētos Rakstus], uzskatot, ka daudzsievība ir paaugstināšanas priekšnosacījums. … Taču tas nav balstīts atklāsmēs. … Mūžīgā dzīve ir apsolīta ikvienam monogāmam pārim, kurš ir saistīts ar priesterības pilnvarām un kurš paliek uzticīgs savai derībai, — bez jebkādiem papildus nosacījumiem vai prasībām [skat. Mācības un Derību 132:19]. … Baznīca apstiprina, ka Dieva noteiktais laulības standarts ir monogāmija, izņemot gadījumus, kad Viņš ar Sava pravieša starpniecību pilnvaro vai pavēl citādāk. Baznīca nemāca, ka paaugstināšanai būtu nepieciešama stāšanās daudzsievībā. (“The New and Everlasting Covenant,” Ensign, Dec. 2015, 44, 46)
Atkārtojot iepriekšminēto, mēs neizprotam visus tos iemeslus, kālab Dievs Baznīcas agrīnajās dienās iedibināja daudzsievību. Taču pēdējo dienu svētie godā tos upurus un godbijīgos centienus, ko īstenoja tie, kuri, paklausot Dieva pavēlei, stājās daudzsievībā.
Pierakstiet savas domas
Spriežot pēc apgūtā, — kādā ziņā stāšanās daudzsievībā kalpo par apliecinājumu šī evaņģēlija atklāšanas laikmeta agrīnā laika svēto ticībai, paļāvībai un mīlestībai uz To Kungu?