« O te ha’apa’o i tā te vārua », Liahona, Tetepa 2022.
O te ha’apa’o i tā te vārua
Te tāpe’ara’a i tō tātou haerera’a i mua i te pae vārua i ni’a i te ’ē’a o te ’evanelia, e au te reira i te ta’ata’ahira’a i te hō’ē pereo’o ta’ata’ahi–e tītau nā mea e piti i te itoito tu’utu’u ’ore.
Fa’ahōho’ara’a nā Dilleen Marsh
Te fa’arurura’a i te tauira’a ’e te ’itera’a e aha te mea e rave i roto i te mau taime hepohepo, ’o te hō’ē ïa o te mau ha’amaita’ira’a fa’ahiahia mau ’ia riro ’ei melo ha’apa’o maita’i o te ’Ēkālesia a te Fatu. Te hōro’a o te Vārua Maita’i ’o te rāve’a ïa nō te fāri’i tāmau i te arata’ira’a ’e te fa’aurura’a, ’a vai ha’apa’o maita’i noa ai tātou.
Orara’a, hau, arata’ira’a ’e pārurura’a
’Ua parau te ’āpōsetolo Paulo ē, « ’o te ha’apa’o i tā te vārua ra, ’o tē ora ïa ’e te hau » (Roma 8:6 ; hi’o ato’a ’īrava 5).
Tē ha’apa’o ra ïa i tā te vārua nā roto i te orara’a i te hō’ē orara’a ti’amā nō te mau muhumuhura’a marū a te Vārua Maita’i, e hōro’a mai ia ’outou te arata’ira’a i roto i tā ’outou mau fa’aotira’a ’e te pārurura’a i te ’ati pae tino ’e pae vārua. Nā roto i te Vārua Maita’i, e nehenehe ’outou e fāri’i i te mau hōro’a a te Vārua nō tō ’outou maita’i ’e nō te maita’i o te feiā ’o tā ’outou i here ’e e tāvini nei. Tāna ’āparaura’a i tō ’outou vairua e hōro’a mai hau atu i te pāpūra’a i te tahi atu mau ’āparaura’a ’o tā ’outou e fāri’i nā roto i tō ’outou huru ta’ata.
Nāhea ’outou ’ia ora i tā te vārua ’e ’ia arata’i-hau-hia atu ā e te Vārua Maita’i ?
1. ’Ia ’ati atu i tō tātou Metua i te ao ra ’e i te Fa’aora.
’Ia ’ati atu ana’e tātou i tō tātou Metua i te ao ra, e fa’ahoa mai tātou i tōna Vārua. ’A fa’ariro ai tātou i teie ’atira’a ’ei ’ohipa mātāmua i roto i tō tātou orara’a, e ha’afātata atu tātou iāna ’e i tāna Tamaiti, ia « Iesu Mesia, tāna i tono mai » (Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 132:24).
2. Here i te Atua.
Te herera’a i tō tātou Metua i te ao ra ’e te fa’atupura’a i te hō’ē aura’a ’e ’ōna nā roto i te pure, e vai noa te reira i roto i tō tātou vairua ’e i tō tātou ’ā’au.
Ma te ’itera’a pāpū o te ’āpōsetolo Ioane nō te here o te Atua ia tātou ’e ma tōna iho ’itera’a pāpū nō Iesu Mesia, i pāto’i ai ’oia i te ti’aturira’a hape ē, e roa’a te fa’aorara’a nā roto i te tahi atu rāve’a i te fa’aro’o ia Iesu Mesia. ’Ua ani Ioane i tāna feiā tai’o ’ia tāmata i te ’oa’oa nō te ’atira’a i te Metua ’e i te Tamaiti (hi’o Ioane 1 1:3). ’Ua parau fa’ahou ’oia :
« ’Eiaha e hina’aro i teie nei ao, ’e te mau mea ato’a o teie nei ao. O te ta’ata i hina’aro i teie nei ao ra, ’aore te hina’aro i te Metua ra i roto iāna. …
« E te mou nei ho’i teie nei ao, ’e tā tō te ao ato’a e hina’aro nei ; ’o tei ha’apa’o rā i tō te Atua ra hina’aro, e ti’a ïa i te orara’a e a muri noa atu » (Ioane 1 2:15, 17).
I roto i teie orara’a, e nehenehe tātou e putapū i te here o te Atua nā roto i te auhoara’a o tōna Vārua. ’Ia ha’apa’o ana’e tātou i te hina’aro o tō tātou Metua i te ao ra ’e ’a tūtava ai ’ia fa’aea noa i ni’a i te ’ē’a ’o tē arata’i ia tātou iāna ra, e ta’ita’i atu te Vārua Maita’i ia tātou.1
3. Ha’amana’o i te mea tā te Fa’aora i rave nō tātou.
Te fafaura’a i roto i nā pure to’opiti o te ’ōro’a mo’a, ’oia ho’i, « ia rātou [te feiā e rave ra]… ’ia vai noa tōna Vārua i roto ia rātou » (Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te Mau Fafaura’a 20:77, 79). Tē rave nei tātou i te ’ōro’a mo’a i te mau hepetoma ato’a nō te mea tē hina’aro nei tātou ’ia fa’aherehere ’e ’ia fa’a’amu i tō tātou huru pae vārua.
’Ua ha’api’i te peresideni Dallin H. Oaks, tauturu mātāmua i roto i te Peresidenira’a Mātāmua ē : « ’A fa’aātea ai tātou i te mau mea nō teie nei ao, e fāri’i tātou ē te ha’afātata hau atu ra tātou i tō tātou Metua i te ao ra ’e ’ia arata’ihia e tōna Vārua. Tē pi’i nei tātou i teie huru orara’a te huru pae vārua ». Tē nā ’ō fa’ahou ra te peresideni Oaks : « Nāhea tātou ’ia tātara i te aura’a o te mau mea i ’itehia e tātou, e fa’a’itera’a ato’a te reira nō te fāito o tō tātou huru pae vārua. …. Tātou tē vai nei te ’itera’a pāpū nō te ’evanelia a Iesu Mesia, e ti’a ia tātou ’ia tātara i te aura’a o te mau mea i fa’aruruhia e tātou ’ei ’itera’a nō te tumu o te orara’a, te misiōni a tō tātou Fa’aora, ’e te hope’ara’a mure ’ore o te mau tamari’i a te Atua ».2
4. ’Ia ’ite i te mau mea pae vārua.
Tē fa’a’ite pāpū atu nei au ē, ’ua riro te huru pae varua ’ei ha’amaita’ira’a nō tā tātou fa’aitoito tāmau. ’A ’imi ai tātou i te ha’api’i mai ’e i te pe’e i te mau muhumuhu a te Vārua, e ’ōhie a’e tātou ’ia ’ite i te mau mea a te Atua i te mau mea o te ao nei.
’Ua parau Elder Quentin L. Cook, nō te pupu nō te Tino ’Ahuru ma Piti ’āpōsetolo ē, « Mai te tāpiti-noa-raʼa ʼe te tūtavaraʼa tāmau e tītauhia ’ia noaʼa te pūai i te pae tino ʼaore rā i te pae feruriraʼa, hōʼē ā atoʼa ïa i roto i te mau ’ohipa vārua ».3
Fa’ahotu i tō ’outou huru pae vārua
Maoti te ’itera’a māramarama o te feiā fa’atere o te ’Ēkālesia, tē mau nei tātou e rave rahi mauiha’a maita’i roa nō te tauturu ia tātou ’ia ha’apūai i tō tātou huru pae vārua. ’A feruri i te fa’ananeara’a o te fa’anahora’a Vaira’a Buka ’Evanelia ’o te fa’ati’a i te mana o te mau pāpa’ira’a mo’a, ’e o te tuatāpapara’a i te ’evanelia, ’ia ta’ita’ihia nā roto i tō ’outou pūtē i te mau taime ato’a. ’A feruri i te mau tauira’a i honohia i roto i te aupurura’a, ’o tē fa’aitoito i te fa’a’ohipara’a i te ihi ānoaha’a, ’a niuniu ai tātou ia vetahi ’ē. ’A feruri na i te fa’a’ōhiera’a o te ha’api’ira’a i fa’atumuhia i ni’a i te ’utuāfare, turuhia e te ’Ēkālesia nō te ha’api’i mai i te fa’anahora’a Mai pe’e mai, ’o tē nehenehe e ha’amara’a i tō tātou huru pae vārua i te mau vāhi ato’a tei reira tātou.
E’ita i te mea faufa’a ’ia haere tātou i te hō’ē vahi ’opanipanira’a pae vārua ’e teie mau rāve’a tauturu ato’a e vai ra ! E nehenehe tātou e tāhō’ē i roto i te ’ohipa ma te mā’iti i te mau fāna’ora’a ato’a nō te ha’apa’o i tā te vārua, ma te tītau onoono i te ora ’e te hau, ’e te ravera’a ma te ’ite i te huru pae vārua ’ei tuha’a tā’āto’a nō tō tātou orara’a. Tē ha’api’i nei te pāpa’ira’a mo’a ē : « ’Āre’a tā te Vārua e fa’atupu ra, o te hina’aro ïa, te ’oa’oa, te hau, te fa’a’oroma’i, te marū, te maita’i, te fa’aro’o, te māmahu, [’e] te hitahita ’ore » (Galatia 5:22–23).
Rave ’e ha’apa’o i te mau fā pae vārua
Te ta’ata ’o tē ha’apa’o i tā te vārua, e ’imi ’oia i te ha’apūai i tōna huru pae vārua, ’e ’ia ha’amau noa atu ’oia i te mau fā, e uiui ’oia, « e ha’afaufa’a maite ānei tā’u mau fā i tō’u mau hina’aro pae vārua » ?
Te ta’ata ’o tē ha’apa’o i tā te vārua, e ’imi ’oia ’ia ’ite nāhea ’ia pe’e i te mau muhumuhura’a a te Vārua ’e i muri iho e ’ohipa ’oia i ni’a i te reira mau muhumuhura’a. Nō reira, e mea faufa’a ’ia ha’amau i te fā nō te tupura’a i te rahi i te pae vārua.
Annie, tā māua mo’otua tamāhine e pae matahiti, ’ua ha’amau ’oia i te fā nō te ha’api’i mai e ta’ata’ahi i te pere’o’o ta’ata’ahi. ’Ua fa’a’ohipa ’oia ’e ’aita i maoro tē topa mai nei, ’ua rave mai tōna nā metua iāna e haere atu rā e ori haere ’e te ’utuāfare nā ni’a i te pereo’o ta’ata’ahi.
’A tere noa ai rātou, ’ua fa’a’ite mai te metua vahine o Annie i tōna maere i tō Annie ta’ahira’a nā ni’a i te hō’ē ’āivi ’e nā ni’a i te hō’ē ’ē’aturu. Fa’a’ite mai nei Annie i te parau mau nō tōna manuiara’a : « Nō te mea ho’i ’ua tāpe’a maite au ia mama, ’a ta’ata’ahi noa ai ».
’Ia nā reira ato’a tātou. Mea nā roto i te ta’ata’ahira’a tātou e tāpe’a ai i tō tātou fāino. Nā te mau ’ohipa ha’iha’i i te mau mahana ato’a, te purera’a, te tuatāpapara’a i te mau pāpa’ira’a mo’a, ’e te pe’era’a i te a’o a te peropheta e nu’u ai tō tātou huru pae vārua i mua noa atu te mau ’āivi, te mau ma’i pe’e ’e te mau tauira’a o te orara’a.
’Ua parau te peresideni Russell M. Nelson ē : « ’Ia riro ana’e tō ’outou hina’aro rahi a’e ’ia vaiiho i te Atua ’ia upo’oti’a, ’ia riro ’ei tuha’a nō ’Īserā’ela, e rave rahi mau fa’aotira’a e riro mai ’ei mea ’ōhie a’e. E rave rahi mau fifi ’o tē riro mai ’ei mau fifi ’ore ! E ’ite ’outou e aha tā ’outou e hina’aro e rave fa’aoti. E ’ite ’outou i te huru ta’ata tā ’outou e hina’aro mau ’ia riro mai ».4
’A fa’atumu ai ’outou i ni’a i te mau mea faufa’a a’e, e ’ite ïa ’outou ē, te fa’anahora’a nō te ha’apūai i tō ’outou huru pae vārua ’e te ha’apa’ora’a i tā te vārua, e riro mai te reira ’ei mea ha’iha’i, noa atu e tītau te reira i te onoono ’e te itoito. ’A tāpe’a maite ’e ’a ta’ata’ahi noa !
’A fa’a’amu i tō ’outou Liahona pae vārua
’Ua ueuehia, ’ua tā’irihia ’e ’ua hutihia ’outou nā ni’a i te mau ’ē’a e rave rahi ’e te mau reo e rave rahi o teie nei ao, ’e i te tahi mau taime e fāri’i ’outou te fea’a nō ni’a i te vāhi e ti’a ia ’outou ’ia nā reira atu i te haere. ’A ha’amana’o ē, e tere maite a’e tō ’outou Liahona pae vārua ’ia fa’ata’a ana’e ’outou i te reo o te Vārua i te mau reo o te ao nei.
E mea hau te Vārua Maita’i, te ateate ’e te tāmāhanahana. Tē hōro’a nei ’oia i te arata’ira’a ta’a ’ē nō te fa’atupu i roto ia ’outou na te hau ’e te tīa’ira’a. E tāhō’ē maita’i ’oia i tō tātou Metua i te ao ra ’e ia Iesu Mesia, mā tē amo i te mau ti’ara’a e rave rahi nō te tauturu ia ’outou ’ia ora i roto i te parauti’a ’e ’ia fāri’i i te mau ha’amaita’ira’a o te ’evanelia.
’Ua parau te peresideni Nelson : « Te puna hōpe’a o te mana pae vārua ’o te Atua ïa, tō tātou Metua ». « Te ’ārere nō teie mana ’o te Vārua Maita’i ïa. E mea ta’a ’ē teie mana i te pūai o te uira. E ’amu te hō’ē mātini uira i te uira. Te fa’a’ohipara’a i tōna mana pae vārua, e fa’aho’i fa’ahou mai te reira i tō tātou mana. ’A fa’a’ohipahia ai te uira nō te tahi noa mau tau i fāitohia, tē fa’a’ohipahia ra te mana pae vārua nō teie tau ē a muri noa atu ! »5
Nō te ha’apa’o i tā te vārua, ’a tāpe’a maite, ’a ta’ata’ahi noa, ’e ’a ha’amau i te mau fā pae vārua. ’A fa’a’ohipa i te mau rāve’a e rave rahi i roto ia ’outou nō te ha’apūai i tō ’outou vārua.
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, te ha’apa’o i tā te vārua, ’oia mau ’o te ora ïa ’e te hau (hi’o 2 Nephi 9:39), ’e e maita’i roa atu te huru o tō tātou orara’a ’ia hō’ē ana’e tātou i te Metua ’e i te Tamaiti, ’e ’ua here te Atua ia tātou ’e tē mana’o nei ’oia ia tātou ’e i tō tātou mau hina’aro.
Nō roto mai i te hō’ē a’ora’a o te hō’ē purera’a, « ’O te ha’apa’o i tā te vārua ’o te ora ïa ’e te hau », tei hōro’ahia i te Fare Ha’api’ira’a Tuatoru Brigham Young i te 9 nō Fepuare 2021. Nō te a’ora’a tā’āto’a, ’a haere i ni’a i te broadcast.lds.org