„15. nodarbības sagatavošanās materiāli: Tuvošanās Jēzum Kristum, pieņemot Svēto Vakarēdienu”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„15. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
Attēls
In Remembrance of Me [Mani pieminēdami], Valters Reins
Padomājiet par pēdējo reizi, kad jūs pieņēmāt Svēto Vakarēdienu. Kā jūs jutāties? Kādu uzmanību jūs pievērsāt Glābēja īstenotajai Izpirkšanai un savām derības attiecībām ar Viņu? Studējot 4. sadaļas nodarbības, jums būs iespēja apdomāt, ko jūs varat darīt, lai padarītu Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu vēl personīgāku, būtiskāku un to vēl vairāk attiecinātu uz savu dzīvi.
1. sadaļa
Kā Svētais Vakarēdiens var man palīdzēt tuvināties Glābējam?
Dažas stundas pirms ieiešanas Ģetzemanes dārzā Jēzus Saviem Divpadsmit apustuļiem lika sagatavot Pashā mielastu (skat. Mateja 26:17–19). Gandrīz 1500 gadu Israēla bērni bija pieminējuši Pashā svētkus un izmantojuši nevainojamu jēru asinis, lai simboliski atzīmētu savu atbrīvošanu no iznīcības eņģeļa (skat. 2. Mozus 12:21–28; 13:14–15). Pēc šī mielasta Jēzus Kristus, Dieva Jērs, piepildīja Pashā simbolismu, izlejot Savas asinis, un kļuva par pasaules Glābēju (skat. Jāņa 1:29; 1. Pētera vēst. 1:18–19). Sava pēdējā Pashā mielasta laikā „Viņš iedibināja Svēto Vakarēdienu kā atgādinājumu par diženo, Viņa veikto Grēku Izpirkšanas upuri” („Dzīvais Kristus apustuļu liecība”, ChurchofJesusChrist.org). Glābēja īstenotā Izpirkšana ietver Viņa ciešanas Ģetzemanē, Viņa nāvi pie krusta un Viņa godības pilno Augšāmcelšanos.
Izlasiet Mateja 26:26–28 un iztēlojieties, kā tas bija — pieņemt Svēto Vakarēdienu no Jēzus Kristus. Jūs varētu noskatīties video „The Last Supper” (Pēdējās vakariņas; 6:01), kas palīdzētu jums apdomāt šo pieredzi.
Maize un vīns vai ūdens ir Svētā Vakarēdiena svētie simboli. Simbols ir kāda priekšstata, īpašības vai idejas fizisks attēlojums. Studējot tālāk sniegtos punktus, apdomājiet, kā Svētā Vakarēdiena simboli var atgādināt jums par Glābēju un to, ko Viņš ir paveicis jūsu labā:
Kad sendienu Israēla tauta 40 gadus klejoja tuksnesī, viņi katru dienu tika paēdināti ar mannu jeb „maizi no debesīm” (Jāņa 6:31, skat. arī Psalmu 78:24–25). Pēc tam, kad Jēzus Kristus bija runājis par mannu, Viņš paziņoja: „Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. … Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi” (Jāņa 6:51, 58).
Īstenojot Izpirkšanu, Jēzus Kristus ķermenis tika „satriekts, salauzts, saplosīts mūsu dēļ” (skat. „Jesus of Nazareth, Savior and King”, Hymns, Nr. 181). Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir teicis: „Tā kā maize tiek lauzta un plēsta, katrs tās gabals ir unikāls, tieši tāpat kā cilvēki, kuri to pieņem” („Important Aspects of Missionary Work Remain Unchanged, Says Elder Oaks”, Church News, 2017. g. 30. jūn., ChurchofJesusChrist.org).
Vīns, kas tika izmantots pirmajā Svētajā Vakarēdienā, simbolizēja Jēzus Kristus asinis. Mēs tiekam šķīstīti ar Viņa asinīm (skat. Jāņa 1. vēst. 1:7). Mūsdienās mēs izmantojam ūdeni, kas arī norāda uz attīrīšanu (skat. Mācības un Derību 27:2) un kas ir būtiska mūsu dzīvē. Atrodoties pie akas, Jēzus pastāstīja kādai samariešu sievietei, ka ūdens, ko Viņš mums piedāvā, ir kā „ūdens avot[s], kas verd mūžīgai dzīvībai” (Jāņa 4:14).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Pārnestā nozīmē Viņa miesas ēšanai un Viņa asiņu dzeršanai ir papildus nozīme, un tā ir — izkopt sevī Kristus īpašības un raksturu. … Katru nedēļu pieņemot Svētā Vakarēdiena maizi un ūdeni, mēs rīkotos pareizi, ja apdomātu, cik pilnīgi mums ir jāiekļauj Viņa raksturs un Viņa bezgrēcīgās dzīves paraugs savā dzīvē un būtībā” („Dzīvā maize, kas nākusi no debesīm” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. nov., 37. lpp.).
Pierakstiet atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas jums šķiet nozīmīgs attiecībā uz maizes un ūdens simbolisko nozīmi? Ko jūs vēlētos atcerēties par Glābēju nākamreiz, kad Svētā Vakarēdiena laikā pieņemsiet maizi un ūdeni?
2. sadaļa
Kā Svētā Vakarēdiena pieņemšana man var sniegt lielāku Tā Kunga spēku?
Kalpojot nefijiešu un lamaniešu vidū, Jēzus Kristus piešķīra Saviem mācekļiem pilnvaras un pavēlēja viņiem svētīt Svēto Vakarēdienu Viņa Baznīcas locekļiem. Viņš teica: „To jūs vienmēr centīsities darīt, … tāpat kā Es lauzu maizi un svētīju to, un devu to jums” (3. Nefija 18:6, skat. arī 5. pantu.) Arī mūsdienās bauslis — bieži sanākt kopā un cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu — joprojām ir spēkā (skat. Mācības un Derību 20:75; 59:9).
Izlasiet 3. Nefija 18:7, 10–12; 20:8–9 un pievērsiet uzmanību svētībām, ko Tas Kungs apsola tiem, kuri uzticīgi paklausa Viņa pavēlei — svētīt un pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Māsa Šerila A. Esplina, bijusī padomniece Sākumskolas vispārējā prezidijā, arī raksturoja svētības, ko Tas Kungs mums piedāvā caur Svēto Vakarēdienu:
Attēls
Māsa Šerila A. Esplina
Svētais Vakarēdiens kļūst par garīgi stiprinošu pieredzi, ja mēs ieklausāmies Vakarēdiena lūgšanās un no jauna apņemamies ievērot savas derības. … Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Dievam, ka atcerēsimies Viņa Dēlu ne tikai īsajā Vakarēdiena priekšraksta laikā, bet vienmēr. …
Svētais Vakarēdiens paver iespēju baudīt īsteni garīgu pieredzi, dodot laiku pārdomām par Glābēja veiktās Izpirkšanas spēku, kas sniedz gan pestīšanu, gan jaunu iespēju. …
Kad priesterības nesējs pastiepj roku, piedāvājot mums svētos simbolus, tas ir tā, it kā Pats Glābējs pastieptu Savu žēlastības roku, aicinot ikvienu no mums pieņemt dārgās mīlestības dāvanas, kas dotas caur Viņa dižo Izpirkšanas upuri, — grēku nožēlošanas, piedošanas, mierinājuma un cerības dāvanas.
Jo vairāk mēs domājam par Svētā Vakarēdiena nozīmi, jo svētāks un jēgpilnāks tas mums kļūst. („Svētais Vakarēdiens dvēseles atjaunošanai” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. nov., 12., 13.–14. lpp.)
Sazinieties ar kādu uzticamu draugu vai radinieku, kurš ir piemērs tam, kā ticēt Jēzum Kristum. Pajautājiet, ko viņš ir darījis, lai būtu godbijīgāks Svētā Vakarēdiena laikā, vai arī palūdziet viņam pastāstīt, kā viņš cenšas vienmēr atcerēties Glābēju. Sagatavojieties pastāstīt apgūto saviem klasesbiedriem.
3. sadaļa
Kā es varu zināt, vai esmu patiešām cienīgs pieņemt Svēto Vakarēdienu?
Apustulis Pāvils mudināja Baznīcas locekļus pārbaudīt sevi (skat. 1. korintiešiem 11:28), pirms viņi pieņem Svēto Vakarēdienu. Tad viņš brīdināja: „Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu” (1. korintiešiem 11:29, skat. arī 27.–28. pantu; 3. Nefija 18:28–29). Sods ir personas attīstības ierobežošana (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Sodība”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).
Elders Džons H. Grobergs, kalpojot par Septiņdesmito, sniedza šādus norādījumus personīgā cienīguma novērtēšanai:
Attēls
Elders Džons H. Grobergs
Ja mēs vēlamies pilnveidoties (kas nozīmē nožēlot grēkus), un priesterības vadītāji mums nav aizlieguši pieņemt Svēto Vakarēdienu, tad, manuprāt, mēs esam cienīgi. Ja tomēr mums nav vēlmes pilnveidoties, ja mums nav nolūka sekot Gara vadībai, mums ir jājautā: „Vai mēs esam cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu, vai arī mēs izsmejam pašu Vakarēdiena būtību, kas ir līdzeklis personīgajai grēku nožēlai un pašpilnveidei? („The Beauty and Importance of the Sacrament”, Ensign, 1989. g. maijs, 38. lpp.)
Videoklipā „Sacrament Meeting” (Svētā Vakarēdiena sanāksme; skatieties no 6:40 līdz 7:30 minūtei), kas ir pieejams angļu valodā, elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma sniedz svarīgu padomu attiecībā uz cienīgumu, lai mēs varētu pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Attēls
rīkošanās simbols
Rīkojieties
Gatavojoties pieņemt Svēto Vakarēdienu, apdomājiet, ko jūs varat darīt, lai padarītu šo svēto pieredzi pēc iespējas jēgpilnāku. Jūs varētu sākt tam gatavoties, izvērtējot savu dzīvi. Ja jūs domājat, ka neesat cienīgs pieņemt Svēto Vakarēdienu, norunājiet tikšanos ar savu bīskapu vai draudzes prezidentu un padalieties ar viņu savās bažās.
