„16. nodarbības sagatavošanās materiāli: Glābēja diženā Izpirkšanas upura pieņemšana”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„16. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
16. nodarbības sagatavošanās materiāli
Glābēja diženā Izpirkšanas upura pieņemšana
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja: „Dižākais notikums un pats svarīgākais sasniegums visas cilvēces vēstures gaitā ir Tā Kunga, Jēzus Kristus, Izpirkšanas upuris” („Testify of the Restoration”, New Era, 2017. g. apr., 3. lpp.). Studējot padomājiet par to, ko Tas Kungs izturēja, lai īstenotu Savu Izpirkšanas upuri. Padomājiet arī, kā jūs varat izrādīt pateicību par to, ko Viņš ir paveicis jūsu labā.
1. sadaļa
Kādēļ man ir nepieciešama Glābēja īstenotā Izpirkšana?
Ādama un Ievas Krišana bija solis, kas, saskaņā ar Debesu Tēva ieceri, bija jāsper, lai mēs varētu turpināt mūsu mūžīgo pilnveidi. Tā mums deva iespēju nākt uz Zemes, pielietot rīcības brīvību, izveidot ģimenes, pieredzēt prieku, mācīties un augt (skat. 2. Nefija 2:19–25).
Taču šis solis uz priekšu ietvēra arī soli lejup. Krišanas dēļ mēs katrs iemantojam kritušu stāvokli un esam pakļauti garīgai un fiziskai nāvei (skat. Almas 42:5–9, 14). Mēs nevaram pārvarēt šos apstākļus ar pašu centieniem vai nopelniem (skat. 2. Nefija 2:5, 8). Pravietis Jēkabs mācīja, ka bez Tā Kunga bezgalīgās grēku izpirkšanas mēs vairs neceltos un mūžīgi tiktu padzīti no Dieva klātbūtnes (skat. 2. Nefija 9:7–9).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja, kā Glābēja īstenotā Izpirkšana mums palīdz pārvarēt Krišanas sekas:
Glābēja veiktajai Izpirkšanai ir divas daļas. Pirmkārt, tā izpērk Ādama pārkāpumu un no tā izrietošās cilvēka Krišanas sekas, pārvarot to, ko varētu nosaukt par Krišanas tiešajām sekām, — fizisko un garīgo nāvi. Ir skaidrs, kas ir fiziskā nāve. Garīgā nāve ir cilvēka atšķiršana no Dieva. … Šī Izpirkšana no fiziskās un garīgās nāves ir gan vispārēja, gan beznosacījuma.
Glābēja veiktās Izpirkšanas otrais aspekts ir izpirkšana no tā, ko varētu nosaukt par Krišanas netiešajām sekām, — no mūsu pašu grēkiem pretstatā Ādama pārkāpumam. …
Tā kā mēs esam atbildīgi un veicam izvēles, izpirkšana par mūsu pašu grēkiem ir ar nosacījumu — to nosaka atzīšanās grēkā un tā atmešana, un dievbijīgas dzīves uzsākšana jeb, citiem vārdiem, to nosaka mūsu grēku nožēlošana [skat. Mācības un Derību 58:43]. („Izpirkšana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 109.–110. lpp.)
2. sadaļa
Kā pārdomas par Glābēja ciešanām Ģetzemanē un pie krusta var vairot manu pateicību par Viņu?
Kad Jēzus ar Saviem apustuļiem bija nobaudījis Pēdējās vakariņas un ieviesis Svēto Vakarēdienu, Viņš tos aizveda uz Ģetzemanes dārzu. Tur Glābējs lūdza un cieta mūsu grēku dēļ.
Pēc neiedomājamu sāpju izciešanas Ģetzemanē Jēzus tika nodots. „Viņš tika apcietināts un nepatiesi apsūdzēts” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, ChurchofJesusChrist.org). Atrodoties jūdu reliģisko vadītāju apcietinājumā, Glābējs tika izsmiets, apspļauts, iepļaukāts un nepatiesi apsūdzēts (skat. Mateja 26:47–68).
Tā kā viņiem trūka pilnvaru nodot Jēzu nāvei, jūdu vadītāji aizveda Viņu pie romiešu pārvaldnieka Pilāta. Baidoties no ļaudīm, Pilāts sodīja Jēzu ar nāvi — piesišanu krustā. Gatavojoties krustā sišanai, romiešu kareivji šaustīja Kristu un tad nežēlīgi izsmēja. Viņi iedzina naglas Viņa rokās un kājās un pacēla Viņu pie krusta starp diviem noziedzniekiem (skat. Mateja 27:11–38). Studējot jūs varētu noskatīties video, kas ir pieejams angļu valodā, „Jesus Is Scourged and Crucified” (Jēzus tiek šaustīts un sists krustā; 4:49).
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: kamēr Jēzus karājās pie krusta, „visas Ģetzemanes bezgalīgās ciešanas un nežēlīgās sāpes atgriezās” („The Purifying Power of Gethsemane”, Ensign, 2011. g. apr., 58. lpp.). Pēc aptuveni sešām stundām „Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: „Eloī, Eloī, lamā zabahtani?” Tas tulkojumā nozīmē: „Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?” (Marka 15:34).
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma par šo sāpjpilno kliedzienu teica:
Lai [Dieva] Dēla galējais upuris varētu būt tikpat pilnīgs, cik tas bija brīvprātīgs un vientuļš, Tēvs uz brīdi atņēma Jēzum Sava Gara mierinājumu, Viņa personīgās klātbūtnes atbalstu. … Lai Viņa Izpirkšana varētu būt bezgalīga un mūžīga, [Jēzum Kristum] vajadzēja izjust, kā tas ir — nomirt ne tikai fiziski, bet arī garīgi, izjust, kā tas ir, kad dievišķais gars atkāpjas un paliek tikai viena sajūta — nožēlojama un bezcerīga vientulība. …
… Pateicoties tam, ka Jēzus mēroja tik garu, vientulīgu ceļu, būdams pilnīgi viens, mums tas nav jādara. („Neviens nebija ar Viņu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2009. g. maijs, 87.–88. lpp.)
3. sadaļa
Ko es varu darīt, lai pieņemtu Tā Kunga Izpirkšanas upuri?
Ir svarīgi izprast Tā Kunga ciešanas jūsu labā un paust pateicību. Taču, lai izrādītu savu ticību Viņa īstenotajai Izpirkšanai, jūs varat darīt vēl vairāk — jūs varat izvēlēties nožēlot savus grēkus. (Par šo jūs varat izlasīt 3. Nefija 9:12–13, 21–22, kur Tas Kungs aicināja nefijiešus un lamaniešus nožēlot grēkus, pirms Viņš tos apmeklēja.)
Prezidents Rasels M. Nelsons par Tā Kunga grēku nožēlošanas dāvanu ir teicis:
Pārāk daudz cilvēku uzskata, ka grēku nožēlošana ir sods — kas tāds, no kā ir jāizvairās, izņemot ļoti nopietnos gadījumos. Bet šī sajūta, ka tas ir sods, nāk no sātana. …
Nekas nav tik atbrīvojošs, tik cildinošs vai svarīgāks mūsu individuālajai pilnveidei, kā pastāvīga ikdienas grēku nožēlošana. Grēku nožēlošana nav notikums — tas ir process. Tā ir atslēga uz laimi un miers prātam. Kopā ar ticību — grēku nožēlošana mums paver iespēju saņemt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku. („Mēs varam rīkoties labāk un būt labāki” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 67. lpp.)