„7. nodarbības sagatavošanās materiāli: Dieva taisnīguma, žēlastības un mīlestības pieņemšana”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„7. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
7. nodarbības sagatavošanās materiāli
Dieva taisnīguma, žēlastības un mīlestības pieņemšana
Mozus mācīja, ka Jehova ir „taisns un patiess” (5. Mozus 32:4). Tāpat viņš teica, ka Tas Kungs ir „apžēlošanās un žēlastības Dievs” (skat. 2. Mozus 34:6). Vai jūs kādreiz esat domājuši, kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus var būt gan taisnīgs, gan žēlīgs? Šīs dievišķās īpašības ne vien māca par Dieva mīlestību pret jums, bet arī sniedz piemēru, kā jūs varat izrādīt mīlestību citiem.
Ņemiet vērā! Svētajos Rakstos tituls Dievs var attiekties gan uz Debesu Tēvu, gan Jēzu Kristu. Viņi abi pilnībā iemieso visas dievišķās īpašības. Lai arī ko mēs mācītos par Vienu no Viņiem, tas pats attiecas arī uz Otru (skat. Jāņa 14:9, 17:21).
1. sadaļa
Ko Dieva taisnīgums man var mācīt par Viņa mīlestību?
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka „Vecās Derības Dievs” atšķiras no „Jaunās Derības Dieva”. Viņi domā, ka Vecās Derības Dievs Jehova ir atriebīgs, prasīgs un skarbs. Turpretī Jaunās Derības Dievs viņiem šķiet laipns, piedodošs un žēlīgs. Taču iepriekšējā nodarbībā jūs uzzinājāt, ka „[Jēzus Kristus] ir Vecās Derības Dižais Jehova [un] Jaunās Derības Mesija” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, ChurchofJesusChrist.org). Kā tas pats Dievs var būt gan prasīgs, gan laipns, gan dusmīgs, gan pacietīgs, gan taisnīgs, gan žēlīgs?
Šīs šķietami pretējas īpašības norāda uz Dieva rakstura dziļumu un plašumu. Izprotot to, ka Viņš iemieso visas šīs īpašības, mēs spēsim vairāk uz Viņu paļauties. Padomājiet, ar kādām problēmām mēs savā dzīvē varētu saskarties, ja par Viņu vai Viņa dievišķajām īpašībām domātu šādi: ka Viņš ir vai nu taisnīgs un prasīgs, vai arī līdzjūtīgs un piedodošs. Studējot Svētos Rakstus, padomājiet, kā visas Dieva raksturiezīmes ir saistītas ar Viņa pilnīgo mīlestību.
Sāksim ar taisnīgumu. Kādas domas šis vārds iedveš jūsu prātā? Dažkārt Svētajos Rakstos Dieva taisnīgums var likties skarbs. Dažos Vecās Derības stāstos tiek izmantoti tādi vārdi kā sašutums un dusmas, raksturojot Dieva taisnīgumu pret nepaklausīgajiem un ļaunajiem (skat. Jesajas 1:4; Jeremijas 32:30; Topical Guide, „God, Indignation of”). Piemēram, ļaužu nepaklausības dēļ Sodoma un Gomora tika iznīcinātas ar uguni no debesīm (skat. 1. Mozus 19:15–25), Asīrija izklīdināja Israēla namu (skat. 2. Ķēniņu 15:27–31) un babilonieši sagūstīja jūdas tautu (skat. 2. Ķēniņu 24:10–16). Īsāk sakot, ļaunie bieži piedzīvoja skarbo Dieva taisnīgumu.
![Destruction of Jerusalem [Jeruzālemes iznīcināšana], Gerijs L. Keps](https://assets.ldscdn.org/c0/af/c0af13187ad311eca746eeeeac1e4d7890f7257e/jerusalem_burning_destruction_prophesied_lehi.jpeg)
Kad mēs lasām par Dieva dusmām, mums nevajadzētu pieņemt, ka mūsu, kritušu cilvēku, dusmas un to izpausmes ir tādas pašas kā Dieva taisnīgās dusmas. Pravietis Jeremija mums atgādina: „„Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs” (Jesajas 55:8).
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija sniedza šādu skaidrojumu:
„Bībelē un mūsdienu Svētajos Rakstos mēs atkal un atkal lasām par Dieva dusmām uz ļaunajiem un par Viņa dusmu pilnību pret tiem, kuri pārkāpj Viņa likumus. Kā gan dusmas un dusmu pilnība var liecināt par Viņa mīlestību? … Dieva mīlestība ir tik pilnīga, ka Viņš mīloši prasa mums paklausīt Viņa baušļiem, jo zina, ka, tikai paklausot Viņa likumiem, mēs varam kļūt tikpat pilnīgi kā Viņš. Šī iemesla dēļ Dieva dusmas un Viņa dusmu pilnība nav pretrunā Viņa mīlestībai, bet ir tās pierādījums.” („Mīlestība un likums” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2009. g. nov., 27. lpp.)
Arī Dieva īstenotā taisnīguma laiks norāda, ka Viņš mīl Savus bērnus. Ņemiet par piemēru stāstu par Noa un plūdiem. Noa dzīves laikā „zeme bija samaitāta Dieva priekšā” (Mozus 8:28). Vardarbība bija plaši izplatīta, un cilvēki pastāvīgi iesaistījās ļaunos darbos. Apmēram 120 gadus Noa brīdināja cilvēkus, ka, ja viņi nenožēlos grēkus, viņi ies bojā plūdos (skat. Mozus 8:17–30). Viņi neievēroja Dieva mīlestības pilno lūgumu, un visi, izņemot Nou un viņa ģimeni, gāja bojā plūdos (skat. 1. Mozus 8:15–21).
Pirmajā brīdī šis notikums var šķist barga un stingra taisnīguma īstenošana. Taču, pateicoties vīzijai, ko pravietis Ēnohs saņēma par Noas dienām, mēs gūstam ievērojamas atziņas attiecībā uz saistību starp Dieva taisnīgumu un mīlestību.
Gatavojoties nodarbībai — studējiet
Izlasiet Mozus 7:28–29, 32–33, 37 un pievērsiet uzmanību tam, cik ļoti Dievs mīlēja pat tos, kuri neievēroja Viņa baušļus.
Par šo aizkustinošo ainu elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:
„Šī konkrētā, aizraujošā aina par patieso Dieva dabu iemāca vairāk nekā jebkurš teoloģiskais traktāts. …
Kas par neaizmirstamu ainu Dieva iesaistei mūsu dzīvē! … Cik viegli ir mīlēt to, kurš mūs tik ļoti mīl!” („The Grandeur of God”, Liahona, 2003. g. nov., 72. lpp.)
Domājot par to, ko jums nozīmē Dieva mīlestība, padomājiet, kā jūs to vislabāk varētu raksturot citiem. Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Pastāv daudz veidu, kā raksturot un kā runāt par dievišķo mīlestību. Viens no mūsdienās bieži dzirdētajiem terminiem ir tāds, ka Dieva mīlestība ir beznosacījumu mīlestība. Lai gan tā tas daļēji ir, vārds beznosacījumu Svētajos Rakstos nekur neparādās. Tā vietā Viņa mīlestība Svētajos Rakstos tiek aprakstīta kā „lielā un brīnišķīgā mīlestība” [Mācības un Derību 138:3], „pilnīga mīlestība” [1. Jāņa 4:18; Moronija 8:16], „mīlestība, kas pestī” [Almas 5:26] un „mūžīga mīlestība” [Jeremijas 31:3]. Šie termini ir labāki, jo vārds beznosacījumu var radīt nepareizu priekšstatu par dievišķo mīlestību, piemēram, ka Dievs pieļauj un attaisno visu, ko mēs darām, jo Viņa mīlestībai nav nosacījumu, vai ka Dievs neko no mums neprasa, jo Viņa mīlestībai nav nosacījumu, vai ka visi tiks glābti Dieva debesu valstībā, jo Viņa mīlestībai nav nosacījumu. Dieva mīlestība ir nebeidzama un pastāvēs mūžīgi, taču tās nozīme mūsu dzīvē ir atkarīga no tā, kā mēs attiecamies pret Viņa mīlestību.” („Palieciet Manā mīlestībā!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. nov., 48. lpp.)
Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās
Kā jūs paskaidrotu saistību starp Dieva taisnīgumu un Viņa mīlestību pret Saviem bērniem?
2. sadaļa
Ko Tā Kunga žēlastība man var mācīt par Viņa mīlestību?
Ir patīkami, ka Dievs mūs svētī, kad mēs paklausām. Taču ir grūti piedzīvot savu slikto izvēļu sekas. Kad sekas ir nopietnas, tas var būt biedējoši. Šādās reizēs mēs varam lūgt, lai Tas Kungs mums izrāda žēlastību.
Tomēr daudzos citos gadījumos tie, kuri grēko, nesaprot, ka viņiem ir nepieciešama Dieva žēlastība. Padomājiet par Koriantonu, Almas, jaunākā, dēlu. Pēc savas misijas pamešanas un nopietnu grēku izdarīšanas Koriantons uzskatīja, ka grēciniekam tikt sodītam un piedzīvot postu „nav taisnīgi” (skat. Almas 42:1).
Gatavojoties nodarbībai — studējiet
Izlasiet Almas 42:15, 22, 24–25 un pievērsiet uzmanību tam, ko Alma mācīja par taisnīgumu, žēlastību un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. (Ņemiet vērā! Nožēlas pilns cilvēks ir kāds, kurš „nožēlo grēkus; ir noskumis par saviem pārkāpumiem” [Webster’s Dictionary (1828. g.), „Penitent”].)
![Christ in Gethsemane [Kristus Ģetzemanē], Harijs Andersons](https://assets.ldscdn.org/60/7b/607b51a57ad511ec80d4eeeeac1ec5fe53904cb4/christ_in_gethsemane.jpeg)
Jēzus Kristus, izjūtot dziļi personisku mīlestību pret jums un visiem pārējiem, stāv starp mums un mūs sagaidošo taisnīgumu (skat. Mosijas 15:9). Viņš jau ir samaksājis mokošu cenu par mūsu grēkiem. Un Viņš vēlas izrādīt žēlastību nožēlas pilnajiem (skat. Mācības un Derību 19:16–18). Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, toreizējais Augstākajā prezidija otrais padomnieks, teica:
„Mēs nevaram nopelnīt savu ceļu uz debesīm; taisnības prasības stāv kā barjeras, ko mēs paši nespējam pārvarēt.
Taču viss nav tik slikti. …
Mūsu grēki, lai arī tie būtu kā purpurs, var atkal kļūt balti kā sniegs. Pateicoties tam, ka mūsu mīļotais Glābējs nodeva Sevi kā „atpirkuma maksu par visiem” [1. Timotejam 2:6], mums ir nodrošināta ienākšana Viņa mūžīgajā valstībā.” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 108. lpp.)
Vēlreiz padomājiet par Ēnoha vīziju, kur viņš redzēja plūdus. Ēnohs uzzināja, ka garu pasaulē pat nepaklausīgie, kuri nomira plūdos, galu galā var nākt un nostāties „pie Dieva labās rokas”, ja vien viņi izrāda ticību Jēzum Kristum un nožēlo savus grēkus (Mozus 7:57; skat. arī Mozus 7:38, 55–56; Mācības un Derību 138:6–8, 28–37).
Elders Lins G. Robinss no Septiņdesmitajiem mācīja, kā Tā Kunga labvēlība sniedz mums daudzas iespējas mainīties:
„Mēs visi esam apbrīnas pārņemti par Glābēja labvēlību, ko Viņš izrāda, dodot mums otrās iespējas, lai mēs pārvarētu grēku vai neveiksmes, ko pieredzam savu izvēļu dēļ.
Neviens nav lielākā mērā mūsu pusē, kā Glābējs. …
Zinot, ka taisnā un šaurā taka ir nosēta ar pārbaudījumiem un ka mēs katru dienu piedzīvosim neveiksmes, Glābējs samaksāja bezgalīgu cenu, lai mums dotu tik daudz iespēju, cik nepieciešams, lai mēs veiksmīgi nodzīvotu laicīgās dzīves pārbaudes laiku. …
Tā kā mēs negribam, lai ar mums būtu cauri, kamēr neesam kļuvuši tādi, kāds ir mūsu Glābējs, mums ir jāturpina celties augšā katru reizi, kad pakrītam, ar vēlmi turpināt augt un pilnveidoties, par spīti mūsu vājībām.” („Līdz pat septiņdesmit reiz septiņas reizes” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 22., 23. lpp.)
Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās
Ko jūs domājat vai jūtat pret Jēzu Kristu, zinot, ka Viņš apmierināja taisnības prasības, lai jūs varētu nožēlot grēkus un saņemt žēlastību? Kā jūs varētu izrādīt savu pateicību par Izpirkšanas upuri, ko Viņš īstenoja jūsu labā?