„17. nodarbības sagatavošanās materiāli: Cerības rašana Jēzus Kristus uzvarā pār nāvi”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„17. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
17. nodarbības sagatavošanās materiāli
Cerības rašana Jēzus Kristus uzvarā pār nāvi
Mūsu ķermenis ir svētība! Vismaz ir viegli tā justies, kad esam veseli. Bet kā ir gadījumos, kad mēs saskaramies, piemēram, ar izsalkumu, slimību, ievainojumu vai invaliditāti? Vai jūs esat redzējuši, kā vecums novājina kādu ģimenes locekli vai pat piedzīvojuši kāda tuvinieka nāvi? Domājot par fiziskām ciešanām un nāvi, padomājiet, kā, stiprinot savu ticību Jēzum Kristum un tam, ka Viņš augšāmcēlās, mēs varam gūt cerību un mieru.
1. sadaļa
Kā, studējot stāstus par Glābēja Augšāmcelšanos, es varu stiprināt savu ticību?
Kad Jēzus Kristus tika noņemts no krusta, Viņa ķermenis tika guldīts kapā. Trešās dienas rītā Marija Magdalēna atklāja, ka kaps ir tukšs, un viņa raudāja. Divi eņģeļi vaicāja viņai, kāpēc viņa raud. Viņa atbildēja: „Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi To likuši” (Jāņa 20:13).
Glābējs bija pirmā persona uz Zemes, kas augšāmcēlās, — tā bija daļa no Viņa īstenotās Izpirkšanas. Viņa gars tika apvienots ar Viņa pilnīgo, nemirstīgo ķermeni. Pēdējo dienu apustuļi ir liecinājuši: „Kā augšāmceltais Kungs Viņš apciemoja tos, kurus bija mīlējis Savas dzīves laikā. Viņš kalpoja arī starp citām avīm (skat. Jāņa 10:16) senajā Amerikā. Mūsdienu pasaulē Viņš un Viņa Tēvs parādījās zēnam Džozefam Smitam” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, ChurchofJesusChrist.org).
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās ir viens no visrūpīgāk dokumentētajiem notikumiem Svētajos Rakstos (skat. Rasels M. Nelsons, „Life after Life”, Ensign, 1987. g. maijs, 8.–10. lpp.). Lai padziļinātu savu liecību par Glābēja Augšāmcelšanos, izlasiet vienu vai vairākus no šiem aculiecinieku stāstiem vai noskatieties attiecīgo video:
-
Izlasiet Lūkas 24:36–40 vai noskatieties video „The Risen Lord Jesus Christ Appears to the Apostles” (Augšāmceltais Kungs, Jēzus Kristus, parādās apustuļiem; 2:19).
2:22 -
Izlasiet Lūkas 24:13–33 vai noskatieties video „Christ Appears on the Road to Emmaus” (Kristus parādās ceļā uz Emavu; 3:32).
3:34 -
Izlasiet Jāņa 20:24–29 vai noskatieties video „Blessed Are They That Have Not Seen, and Yet Have Believed” (Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic; 2:29).
2:29 -
Izlasiet 3. Nefija 11:12–17 vai noskatieties Mormona Grāmatas video „Jesus Christ Shows Himself at the Temple” (Jēzus Kristus parādās templī; 5:43).
5:40 -
Izlasiet Džozefs Smits — Vēsture 1:16–17; Mācības un Derību 76:22–24; 110:1–4.
2. sadaļa
Kā dziļāka izpratne par Augšāmcelšanos var palielināt manu ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?
Jūsu ķermenim ir mūžīga nozīme, un tas līdzinās atslēgai uz laimi gan šajā, gan nākamajā dzīvē. Tas Kungs pateica pravietim Džozefam Smitam, ka „gars un elements [ķermenis], nedalāmi savienoti, saņem prieka pilnību; un, kad tie ir atdalīti, cilvēks nevar saņemt prieka pilnību” (Mācības un Derību 93:33–34). Prezidents Džozefs F. Smits teica, ka vīzijā par garu pasauli mirušie „raudzījās uz savu garu ilgo prombūtni no saviem ķermeņiem kā [uz] jūgu” (Mācības un Derību 138:50). Padomājiet, cik svarīga Dieva iecerē ir Augšāmcelšanās, ko Viņš ir paredzējis Saviem bērniem.
Savā vēstulē Korintas svētajiem apustulis Pāvils mācīja: ja Jēzus Kristus nebūtu augšāmcēlies no mirušajiem, „tad veltīga [būtu] mūsu sludināšana un arī veltīga [būtu] jūsu ticība” (1. korintiešiem 15:14).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma palīdz mums izprast vēl dažus augšāmcelšanās doktrināros aspektus:
Brīdi padomāsim par to, cik Augšāmcelšanās bija nozīmīga, reizi par visām reizēm atklājot Jēzus no Nācaretes patieso identitāti un atrisinot lielos, filozofiskos strīdus un dzīves jautājumus. Ja Jēzus patiešām burtiski augšāmcēlās, tad tas nozīmē, ka Viņš ir dievišķa būtne. Nevienam mirstīgam cilvēkam pašam nav spēju pēc nāves atdzīvoties. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņš nevarēja būt tikai galdnieks, skolotājs, mācītājs vai pravietis. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņam bija jābūt Dievam, kurš bija Tēva Vienpiedzimušais Dēls.
Līdz ar to tas, ko Viņš mācīja, ir taisnība; Dievs nevar melot.
Līdz ar to Viņš bija Zemes Radītājs, kā Viņš to teica.
Līdz ar to debesis un elle ir īsta, kā Viņš to mācīja.
Līdz ar to garu pasaule pastāv, ko Viņš apmeklēja pēc Savas nāves.
Līdz ar to Viņš atgriezīsies, kā teica eņģeļi, un „personiski valdīs uz Zemes” (Ticības apliecinājumi 1:10).
Līdz ar to visi augšāmcelsies un stāvēs Pēdējās tiesas priekšā. („Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. maijs, 113. lpp.)
Raugoties uz Glābēja Augšāmcelšanos no mūžības perspektīvas, prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja:
Par dižākajiem notikumiem vēsturē uzskatāmi tie, kas visilgākajā laika periodā ietekmējuši vislielāko cilvēku skaitu. Spriežot pēc šī standarta, nav tāda notikuma atsevišķu cilvēku un veselu nāciju pastāvēšanā, kas būtu svarīgāks par Skolotāja Augšāmcelšanos. („The Meaning of Easter”, Ensign, 1992. g. apr., 2. lpp.)
3. sadaļa
Kā liecība par Augšāmcelšanos var sniegt man mieru un cerību?
Padomājiet par fiziskajām grūtībām, ar ko esat saskāries vai saskaraties jūs vai jūsu tuvinieki. Padomājiet par ģimenes locekļiem vai tuviem draugiem, kuri ir miruši. Elders Pauls V. Džonsons no Septiņdesmitajiem sniedza šādu skatījumu uz šīm sarežģītajām laicīgās dzīves pieredzēm:
„Katram no mums ir fizisko, mentālo un emocionālo spēju ierobežojumi un vājības. Daži no šiem izaicinājumiem tagad šķiet neatrisināmi, bet galu galā tiks atrisināti. Kad mēs augšāmcelsimies, neviena no šīm problēmām mūs vairs nemocīs. …
… Augšāmcelšanās brīnums, kas ir pilnīga izdziedināšana, mūsdienu medicīnai nav pa spēkam. Taču tas nav kas tāds, ko nespētu Dievs. …
… Visiem, kuri ir apbedījuši savu bērnu vai raudājuši pie dzīvesbiedra zārka, vai sērojuši par vecāka nāvi, vai par kādu, kuru viņi mīl, Augšāmcelšanās ir lielas cerības avots. Cik gan spēcīga būs šī pieredze — redzēt viņus atkal — ne tikai kā garus, bet ar augšāmceltiem ķermeņiem! („Nāves vairs nebūs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. maijs, 122., 123. lpp.)
Būdams augšāmceltā Kristus aculiecinieks, apustulis Pāvils priecājās par Glābēja uzvaru pār nāvi.