12. nodaļa

Desmitā tiesa — likums mūsu drošībai un attīstībai

„Desmitās tiesas likums ir viens no vissvarīgākajiem cilvēkam jebkad atklātajiem likumiem. … Caur paklausību šim likumam, svētajiem tiks dotas labklājības un panākumu svētības.”

No Lorenco Snova dzīves

1899. gada maija sākumā Prezidents Lorenco Snovs sajuta iedvesmu apmeklēt Sentdžordžas pilsētu un citas apdzīvotas vietas Jūtas dienvidos. Viņš steidzīgi sāka organizēt cilvēku grupu, starp kuriem bija arī vairāki Augstākie pilnvarotie, kuri kopā ar viņu dotos ilgajā ceļojumā.

Kad Prezidents Snovs gatavojās ceļojumam, viņš nevienam neteica ceļojuma iemeslu — arī viņš pats to nezināja. „Kad mēs izbraucām no Soltleikas,” vēlāk viņš stāstīja, „mēs nezinājām, kādēļ tieši dodamies uz šīm apdzīvotajām vietām štata dienvidos.”¹ Taču 17. maijā, drīz pēc ceļinieku ierašanās Sentdžordžā, Tā Kunga griba tika „skaidri izpausta” Viņa pravietim.² Sanāksmē, kas notika 1899. gada 18. maijā, Prezidents Snovs paziņoja:

„Šis ir Tā Kunga vārds jums, mani brāļi un māsas, ka jums ir jāpakļaujas tam, kas tiek prasīts no jums kā no cilvēkiem, kuriem ir dotas tādas diženas paaugstināšanas un godības izredzes. Kāds tas ir? Nu, tas ir kaut kas, kas ir ticis skandināts jūsu ausīs laiku pa laikam, līdz jums, iespējams, apnika to klausīties. … Tā Kunga vārds jums nav nekas jauns; tas vienkārši skan šādi: LAIKS IR PIENĀCIS KATRAM PĒDĒJO DIENU SVĒTAJAM, KAS CER BŪT GATAVS NĀKOTNEI UN STĀVĒT UZ STINGRA PAMATA, DARĪT TĀ KUNGA GRIBU UN MAKSĀT PILNU DESMITO TIESU. Tas ir Tā Kunga vārds jums, un tas būs Tā Kunga vārds katrai apdzīvotai vietai visā Ciānas zemē. Kad es došos prom no jums, un jūs sāksit domāt par manis teikto, jūs sāksit apzināties, ka laiks ir pienācis, kad katram vīram ir jāiet un jāsamaksā pilna desmitā tiesa. Tas Kungs mūs ir svētījis un apžēlojies par mums pagātnē; taču nāk laiks, kad Tas Kungs prasa no mums darīt to, ko Viņš ir pavēlējis, un vairs ilgāk nevilcināties. Ko es saku jums šajā Ciānas stabā, to pašu es teikšu visos citos organizētajos Ciānas stabos. Nav neviena vīrieša vai sievietes, kas tagad dzird manus vārdus, kas jutīsies apmierināts (-a), ja viņš vai viņa nemaksā pilnu desmito tiesu.”³

Iepriekšējo 50 gadu laikā, kad Lorenco Snovs bija apustulis, viņš reti kad savos sprediķos bija minējis desmitās tiesas likumu. Tas mainījās Sentdžordžā, Jūtā, atklāsmes dēļ, ko viņš saņēma. „Es nekad agrāk nebiju saņēmis pilnīgāku atklāsmi,” viņš vēlāk teica, „par desmitās tiesas [atklāsmi].”⁴ Viņš un viņa ceļabiedri no Sentdžordžas devās uz citām pilsētām, kas atradās Jūtas dienvidos, un mājupceļā uz Soltleiksitiju noturēja 24 sanāksmes. Prezidents Snovs noturēja 26 sprediķus. Katru reizi, kad viņš runāja, viņš ieteica svētajiem klausīt desmitās tiesas likumam.

Ceļinieku grupa atgriezās Soltleiksitijā 27. maijā. Kāda laikraksta reportieris rakstīja: „Prezidents izskatās spēcīgāks un aktīvāks šodien nekā dienā, kad viņš devās prom no Soltleikas.” Atbildot uz komentāru, ka viņš esot „izturējis ceļojumu pārsteidzoši labi”, 85 gadus vecais pravietis teica: „Jā, tā visi saka. … Ceļojums man ir nācis par labu. Es nekad dzīvē neesmu juties labāk. Es jūtu, ka Tas Kungs mani atbalsta, uzklausot svēto lūgšanas.”⁵

Papildus izteiktajām domām par savu labklājību, viņš dalījās savās sajūtās par Dienvidjūtas svēto ticību un taisnīgumu. Viņš teica, ka viņš un viņa pavadoņi tika uzņemti „ar sirsnīga prieka un pateicības izpausmēm”.⁶ Viņš ziņoja, ka tad, kad viņš ieteica svētajiem ievērot desmitās tiesas likumu, „Tā Kunga Gars nolaidās pār cilvēkiem, un viņi ārkārtīgi priecājās un savās sirdīs apņēmās ievērot gan šī principa burtu, gan garu”.⁷ Atbildot uz jautājumu par cilvēku vispārējo stāvokli, viņš teica: „Viņi dzīvo omulīgās mājās, viņi ir sevišķi labi ģērbušies, un šķiet, ka viņiem ir pietiekoši daudz zemes labumu, ko ēst un dzert. Sentdžordžas stabā cilvēki cieš no spēcīga sausuma, kas ir visspēcīgākais visu šo gadu laikā, taču viņiem ir ticība, ka drīz līs lietus.”⁸

29. un 30. maijā Prezidents Snovs vispirms nolasīja divus sprediķus Jauno sieviešu savstarpējās pilnveidošanās asociācijas amatpersonām par desmitās tiesas likumu un tad — Jauno vīriešu savstarpējās pilnveidošanās asociācijas amatpersonām.⁹ Otrās runas beigās Elders B. H. Robertss, no Septiņdesmitajiem, iepazīstināja ar rezolūciju, ko vienbalsīgi atbalstīja visi klātesošie: „Nolemts: Mēs pieņemam mācību par desmito tiesu, kā to tikko ir izklāstījis Prezidents Snovs, kā Tā Kunga vārdu un gribu attiecībā uz mums tagad, un mēs to pieņemam ar visu sirdi; mēs paši to ievērosim un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai liktu Pēdējo dienu svētajiem rīkoties tāpat.”¹⁰ 2. jūlijā visi Augstākie pilnvarotie, kā arī pārstāvji no visiem Baznīcas stabiem un bīskapijām apmeklēja svinīgu sapulci Soltleikas Templī, pirms tam gavējuši un lūguši, lai tai sagatavotos. Tur viņi vienbalsīgi pieņēma to pašu rezolūciju.¹¹ Arī Prezidents Snovs bija uzticīgs šai rezolūcijai, mācot desmitās tiesas likumu daudzos stabos un pārraugot citu Baznīcas vadītāju centienus šajā ziņā.

Dažus mēnešu pēc viņa vizītes Dienvidjūtā, Prezidents Snovs saņēma ziņu par to, ka Pēdējo dienu svētie no jauna ir apņēmušies paklausīt desmitās tiesas likumam. Šī ziņa viņam deva „vislielāko prieku un gandarījumu”,¹² jo viņš zināja, ka, turpinot paklausīt šim likumam, „Visuvarenā svētības tiks izlietas pār šiem ļaudīm, un Baznīca attīstīsies ar iepriekš nepieredzētu spēku un ātrumu”.¹³

Prezidents Snovs bija atkārtoti apgalvojis svētajiem, ka viņi tiks svētīti individuāli — gan laicīgi, gan garīgi —, ja paklausīs desmitās tiesas likumam.¹⁴ Šis apsolījums tika daļēji piepildīts 1899. gada augustā, kad Sentdžordžas iedzīvotāji baudīja īslaicīgu atvieglojumu no sausuma; viņu ticība tika atalgota ar 7,44 centimetriem lietus, kas bija vairāk nekā pēdējo 13 mēnešu laikā.¹⁵ Prezidents Snovs bija arī apsolījis, ka paklausība desmitās tiesas likumam nesīs svētības Baznīcai kopumā. Viņš bija pārliecināts, ka uzticīgo Baznīcas locekļu desmitās tiesas palīdzēs Baznīcai atbrīvoties no parādiem, kuros tā bija nonākusi galvenokārt vajāšanu dēļ.¹⁶ Šis solījums tika piepildīts 1906. gadā, piecus gadus pēc Prezidenta Lorenco Snova nāves. 1907. gada aprīļa Vispārējā konferencē Prezidents Džozefs F. Smits paziņoja:

„Es uzskatu, ka Baznīcas vēsturē nav bijis laika, kad Pēdējo dienu svētie būtu ievērojuši desmitās tiesas likumu plašāk un godīgāk, nekā viņi to ir darījuši pēdējā laikā. 1906. gadā samaksātās desmitās tiesas apjoms ir pārsniedzis visus iepriekšējos gadus. Tas ir labs rādītājs tam, ka Pēdējo dienu svētie pilda savus pienākumus, ka viņi tic evaņģēlijam, ka viņi ir ar mieru ievērot Dieva baušļus un ka viņi klausa desmitās tiesas likumam uzticīgāk nekā varbūt jebkad agrāk. Es vēlos jums pateikt vēl vienu lietu un arī apsveikt jūs, ka mēs, pateicoties Tā Kunga svētībām un svēto uzticībai desmitās tiesas maksāšanā, esam spējuši samaksāt savas parādsaistības. Šodien Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai nepieder neviens dolārs, ko tā uzreiz nevarētu samaksāt. Beidzot mēs varam norēķināties nekavējoties. Mums vairs nav jāaizņemas un mums vairs nevajadzēs aizņemties, ja Pēdējo dienu svētie turpinās dzīvot saskaņā ar savu reliģiju un ievēros desmitās tiesas likumu.”¹⁷ [Skat. 1. ieteikumu 158. lpp.]

Lorenco Snova mācības

Desmitās tiesas likumu ir viegli saprast, un to var ievērot ikviens.

Es lūdzos jūs Tā Kunga vārdā, un es lūdzu, lai katrs vīrietis, sieviete un bērns … maksātu vienu desmito daļu no saviem ienākumiem kā desmito tiesu.¹⁸

[Desmitā tiesa] nav sarežģīts likums. … Ja kāds cilvēks saņem desmit dolārus, viņa desmitā tiesa ir viens dolārs; ja viņš saņem simts dolāru, viņa desmitā tiesa ir desmit dolāru. … To ir ļoti viegli saprast.¹⁹

[Kāds varētu sev jautāt] Cik man būtu jāmaksā kā desmitā tiesa? Vai es nevaru paturēt daļu sev? Tas Kungs ir ļoti bagāts, un es šaubos, vai Viņš vispār uztrauksies, ja es nedaudz paturēšu savām vajadzībām; un tā šis cilvēks nedaudz patur savām vajadzībām. Taču tas mazums, kas tika paturēts, uztrauks viņu, ja viņa sirdsapziņa līdzinās lielākai daļai Pēdējo dienu svēto. Tā viņu zināmā mērā uztrauks dienā, un arī kad viņš par to domās naktī. Viņš nebaudīs tādu laimi, kādu viņam būtu privilēģija baudīt — tā viņu būs atstājusi.²⁰

Daļa no desmitās tiesas nav desmitā tiesa, tāpat kā cilvēka iegremdēšana līdz pusei nav kristības.²¹

Nav neviena vīrieša vai sievietes, kas nevarētu maksāt vienu desmito daļu no tā, ko viņš vai viņa saņem.²²

Brāļi un māsas, mēs vēlamies, lai jūs par to lūgtu Dievu. … Tā vietā, lai domātu par naudu tik zemiskas domas, kādas tās dažiem ir, mums būtu jāmaksā desmitā tiesa. … Tas Kungs no mums pieprasa, lai mēs maksātu desmito tiesu tagad. Un Viņš sagaida, ka nākotnē katrs cilvēks maksās desmito tiesu. Mēs zinām, kas ir viena desmitā daļa; maksāsim to Tam Kungam. Tad mēs varam doties pie bīskapa un pavisam atklāti un godīgi lūgt tempļa apmeklēšanas rekomendāciju.²³

Es jums saku Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā — ja jūs no šī brīža un turpmāk maksāsit desmito tiesu, Tas Kungs jums piedos visu agrāko desmitās tiesas nemaksāšanu, un Visuvarenā svētības tiks izlietas pār šiem ļaudīm.²⁴

Es vēlos, lai šis princips tā iegultu mūsu sirdīs, ka mēs to nekad neaizmirstu. Kā es to vairākkārt esmu teicis, es zinu, ka Tas Kungs piedos Pēdējo dienu svētajiem viņu agrāko nolaidību desmitās tiesas maksāšanā, ja viņi tagad nožēlos grēkus un kopš šī brīža apzinīgi maksās desmito tiesu.²⁵ [Skat. 2. ieteikumu 158. lpp.]

Kad mēs maksājam desmito tiesu, mēs veicinām Baznīcas darbu.

Šī Baznīca nevarētu pastāvēt, ja vien nebūtu ieņēmumu, un šos ieņēmumus Dievs ir nodrošinājis [caur desmitās tiesas likumu]. Mūsu tempļi, kuros mēs saņemam vislielākās svētības, kas jebkad ir piešķirtas mirstīgiem cilvēkiem, tiek celti no šiem ieņēmumiem. Mēs nekad nevarētu sūtīt … elderus pasaulē sludināt evaņģēliju, kā mēs to tagad darām, ja vien nebūtu ieņēmumu, ar kuriem to varētu darīt. … Tad vēl ir tūkstoš citu lietu, kas notiek nepārtraukti, kam ir vajadzīgi līdzekļi. …

Ja daži Pēdējo dienu svētie nebūtu maksājuši desmito tiesu, mūsu četri Tempļi šeit [1899. gads] nekad nebūtu uzbūvēti, un Dieva spriedumi un likumi par paaugstināšanas un godības iegūšanu nekad nebūtu ievēroti. Pirmais rīcības princips Pēdējo dienu svētajiem ir iesvētīt zemi caur desmitās tiesas likuma ievērošanu un sevis sagatavošanu tā, lai varētu saņemt priekšrakstus, kas attiecas uz mūsu mirušo paaugstināšanu un slavu.²⁶ [Skat. 3. ieteikumu 158. lpp.]

Tas Kungs mūs svētīs laicīgi un garīgi, ja mēs ievērosim desmitās tiesas likumu.

Desmitās tiesas likums ir viens no vissvarīgākajiem cilvēkam jebkad atklātajiem likumiem. … Paklausot šim likumam, svētajiem tiks dotas labklājības un panākumu svētības.²⁷

Ja mēs ievērosim šo likumu … zeme tiks iesvētīta, un mēs tiksim uzskatīti par cienīgiem, lai saņemtu Tā Kunga svētības un tiktu atbalstīti, un stiprināti savos finanšu darījumos un visā, ko darām, — gan laicīgi, gan garīgi.²⁸

Baznīcas laicīgā glābšana … ir atkarīga no paklausības šim likumam.²⁹

Starp Pēdējo dienu svētajiem pastāv nabadzība un vienmēr pastāvēs, līdz mēs sāksim paklausīt vismaz desmitās tiesas likumam.³⁰

Es patiešām ticu — ja Pēdējo dienu svētie pakļausies šim likumam, mēs varēsim prasīt atbrīvošanu no katra ļaunuma, kas varētu mūs piemeklēt.³¹

Šis likums ir atklāts tieši mūsu aizsardzībai un drošībai, kā arī mūsu pieaugšanai taisnīgumā un svētumā; tas ir likums, ar kuru zeme, kurā mēs dzīvojam, var tikt iesvētīta; likums, ar kuru Ciāna var tikt uzcelta un nostiprināta, lai nekad vairs netiktu ļaunu un bezdievīgu cilvēku gāzta vai izkustināta no savas vietas.³²

Mums ir tempļi, un mēs tajos saņemam svētības, pašus augstākos priekšrakstus, kas jebkad doti cilvēkiem uz Zemes, pateicoties mūsu paklausībai šim likumam.³³

Mēs nekad nevarēsim būt gatavi, lai skatītu Dieva seju, ja vien apzinīgi nemaksāsim desmito tiesu un citus ziedojumus.³⁴

Es esmu runājis bez aplinkiem, un es saku, ka tas, ko es esmu teicis par desmito tiesu, nāk no Tā Kunga. Jūs tagad rīkojieties saskaņā ar Tā Kunga Garu, un jūsu acis tiks atvērtas.³⁵ [Skat. 4. ieteikumu 158. lpp.]

Vecākiem un skolotājiem ir pienākums maksāt desmito tiesu un tad mācīt bērniem darīt tāpat.

Māciet [bērniem] maksāt desmito tiesu, kamēr viņi ir jauni. Jūs, mātes, māciet saviem bērniem, ka tad, kad viņi saņem jebkādu naudu, viņiem viena desmitā daļa no tās ir jāmaksā Tam Kungam, lai cik maz tas arī būtu. Māciet viņiem maksāt pilnu desmito tiesu.³⁶

Tas ir atbilstoši un pareizi, ka … [Baznīcas] amatpersonām un skolotājiem būtu jāsaņem savās sirdīs un arī dvēselēs šī likuma gars, lai viņi varētu būt pilnībā pilnvaroti to sniegt, kā arī iedvest jaunajai paaudzei apziņu par tā svarīgumu un svētumu. No jums tiek prasīts, mani brāļi un māsas, lai jūs ne tikai paklausītu šim likumam, bet arī mācītu to citiem, arī jaunajai paaudzei, … un atbilstoši tam, cik jūs spēsit saņemt šī likuma garu, jūs spēsit to sniegt un mācīt citiem. …

… Es pieprasu no jums ne tikai paklausīt šim likumam, bet arī mācīt to Pēdējo dienu svēto bērniem, un iedvest to viņu atmiņā, lai brīdī, kad viņi sasniegs atbildības vecumu, varētu teikt, ka viņiem tas tika mācīts un ka viņi tam klausījuši kopš savas bērnības.³⁷ [Skat. 5. ieteikumu 159. lpp.]

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt, apsveriet tālāk dotās idejas. Papildus informāciju skat. v–vii lpp.

Pārlasiet aprakstu par to, kā Prezidents Snovs saņēma atklāsmi par desmito tiesu. (151.–154. lpp.) Padomājiet par viņa vēlmi doties uz Sentdžordžu un par cilvēku gatavību paklausīt desmitās tiesas likumam. Ko mēs varam iegūt no šī apraksta?
Kāpēc desmitā tiesa „nav sarežģīts likums”? (Dažus piemērus skat. 154.–155. lpp.) Kādēļ daži cilvēki varētu domāt, ka desmitās tiesas likumam ir grūti paklausīt? Kā Prezidenta Snova mācības varētu palīdzēt kādam iegūt liecību par desmitās tiesas maksāšanu?
Rūpīgi izlasiet pirmo sadaļu, kas sākas 155. lpp. Kādas svētības jūs un jūsu tuvinieki ir saņēmuši to celtņu un programmu dēļ, kas tiek finansētas no desmitās tiesas? Kādēļ desmitās tiesas maksāšana ir privilēģija?
Prezidents Snovs liecināja, ka mēs saņemsim svētības, ja paklausīsim desmitās tiesas likumam. (156.–157. lpp.) Kādas ir dažas no svētībām, ko desmitās tiesas likums ir ienesis jūsu dzīvē un jūsu ģimenes locekļu un draugu dzīvē?
Apdomājiet Prezidenta Snova padomu vecākiem un skolotājiem. (157.–158. lpp.) Kādēļ, jūsuprāt, bērniem ir svarīgi maksāt desmito tiesu, „lai cik maz tas arī būtu”? Kā bērniem var mācīt maksāt desmito tiesu un ziedojumus?

Saistītie Svētie Raksti: Maleahija 3:8–10; M&D 64:23; 119:1–7

Mācīšanas padoms: „Esiet uzmanīgi, lai, cenšoties izklāstīt visu sagatavoto materiālu, jūs pārāk ātri nepārtrauktu kādu labu pārrunu. Lai arī ir svarīgi izklāstīt materiālu, vēl svarīgāk ir palīdzēt nodarbības dalībniekiem sajust Gara ietekmi, atbildēt uz viņu jautājumiem, veicināt viņu izpratni par evaņģēliju un nostiprināt viņu apņēmību ievērot baušļus” (Teaching, No Greater Call, 64).

Sentdžordžas tabernakls. Šajā ēkā Prezidents Lorenco Snovs teica savu pirmo no daudzajām runām par desmitās tiesas likumu.

Prezidents Snovs ieteica vecākiem un skolotājiem mācīt bērniem maksāt desmito tiesu.

Desmitās tiesas līdzekļi tiek lietoti, lai samaksātu par tempļu būvniecību un uzturēšanu.