Te feiā ’āpī tamāhine i roto i te ’ohipa
Nā Bonnie L. Oscarson
Peresideni Rahi o te Feiā ’Āpī Tamāhine tei ha’amāuruuruhia
E mea ti’a i te mau tamāhine ’āpī tāta’itahi i roto i te ’Ēkālesia ’ia feruri ē, e mea faufa’a rātou, ’ia fāri’i i te mau rāve’a nō te tāvini, ’e ’ia ’ite ē, te mau ra rātou i te hō’ē mea faufa’a roa nō te tauturu i teie ’ohipa.
Hō’ē matahiti i ma’iri a’e nei, i roto i te tuha’a purera’a rahi autahu’ara’a o te ’āmuira’a, ’ua paraparau te ’episekōpo Gérald Caussé i te mau tāne o te ’Ēkālesia ma te fa’ata’a ē, nāhea te mau melo o te autahu’ara’a a Aarona ’e te autahu’ara’a a Melehizedeka tei riro ’ei mau hoa ’āpiti fa’ata’a-’ē-’ore-hia i roto i te ravera’a i te ’ohipa nō te fa’aorara’a.1 ’Ua riro taua poro’i ra ’ei ha’amaita’ira’a rahi nō te tauturu i te feiā ’āpī tamāroa ’o tē mau nei i te Autahu’ara’a a Aarona ’ia ’ite i te tuha’a tā rātou e rave i roto i te patura’a i te bāsileia o te Atua i ni’a i teie fenua. Nā tā rātou tāvini-’āmui-ra’a e ha’apūai i te ’Ēkālesia, ’e ’ia fa’atupu i te fa’afāriura’a hōhonu a’e ’e te fafaura’a i roto i te ’ā’au o tā tātou mau taure’are’a, ’a ’ite ai rātou i te faufa’a rahi o tā rātou tauturura’a ’e te nehenehe rahi fa’ahiahia ’o teie ’ohipa.
I teie mahana, tē hina’aro nei au nā tā’u mau parau ’ia riro ’ei ’ōpanira’a nō taua parau poro’i ra ’a paraparau ai au nō ni’a i te mau tamāhine ’āpī ’o te ’Ēkālesia, ’o te hina’aro-ato’a-hia ’e te faufa’a rahi nō te ravera’a i te ’ohipa a te Fatu i roto i tō rātou ’utuāfare ’e tāna ’Ēkālesia.
Mai te ’episekōpo Caussé, ’ua ora vau i roto i te hō’ē ’āma’a iti o te ’Ēkālesia nō te hō’ē tuha’a rahi o tō’u matahiti taure’are’ara’a, ’e ’ua ani-pinepine-hia vau ’ia rave i te mau ’ohipa ’e te mau pi’ira’a tei ravehia e te feiā pa’ari. ’Ei hi’ora’a, ’o mātou te tahi pae ’o tei fa’aō i roto i te fa’anahora’a a te feiā ’āpī, e mea pinepine mātou i te tauturu i te fa’anahora’a ’e i te fa’aterera’a i tā mātou mau fa’a’oa’oara’a ’e te mau ’ohipa ta’a ’ē. Nā mātou i pāpa’i i te mau ha’uti, e fa’anaho i te hō’ē pupu hīmene nō te fa’a’arearea i roto i te mau ’ohipara’a a te ’āma’a, ’e e rave ato’a mātou i te ’ohipa i roto i te mau putuputura’a tāta’itahi. ’Ua pi’ihia vau ’ia riro ’ei ta’ata arata’i hīmene nō te ’āma’a ’e ’ia arata’i i te hīmene i roto i te purera’a ’ōro’a i te mau hepetoma ato’a. Auē te fa’ahiahia nō te hō’ē tamaiti 16 matahiti ’ia ti’a i mua i te mau ta’ata ato’a i roto i te ’āma’a i te mau sābati ato’a, ’e ’ia arata’i ia rātou i roto i te hīmene. ’Ua ’ite au e hina’arohia ’e ’ua ’ite au ē, tē vai ra te tahi mea nō te tauturu. Tē ti’aturi ra te ta’ata i ni’a iā’u ’ia tae i reira, ’e e mea au nā’u ’ia ’ite ē, e mea faufa’a vau. ’Ua tauturu taua ’itera’a ra i te patura’a i tō’u ’itera’a pāpū nō ni’a ia Iesu Mesia, e mai tei nā-reira-ato’a-hia nō te ’episekōpo Caussé, ’ua ha’apāpū te reira i tō’u orara’a i roto i te tāvinira’a ’evanelia.
E ti’a i te melo tāta’itahi ’ia ’ite ē, e mea hina’arohia rātou. Tē vai ra tā te ta’ata tāta’itahi hō’ē mea faufa’a roa nō te hōro’a, ’e te mau tāreni ’e te mau ’aravihi ta’a ’ē ’o te tauturu ’ia fa’ahaere i teie ’ohipa faufa’a i mua. E mau tītaura’a tā tā tātou mau feiā ’āpī tamāroa nō te autahu’ara’a a Aarona tei fa’ata’ahia i roto i te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau ’e ’o te ’ite-mata-roa-hia. E ’ere paha i te mea pāpū roa nō te feiā ’āpī tamāhine o te ’Ēkālesia, nō tō rātou mau metua, ’e nō tō rātou feiā fa’atere ’ia ’ite ē, i te taime ’a bāpetizohia ai rātou, e hōpoi’a fafauhia tā te feiā ’āpī tamāhine maori rā, « ’ua au ia ’outou ’ia ’oto, ’a ’oto ai te feiā ’oto ra ; oia ïa, ’e ’ia ha’amāhanahana ia rātou i tei au ’ia ha’amāhanahanahia ra, ’e ’ia ti’a ’ei ’ite o te Atua i te mau mahana ato’a, ’e i te mau mea ato’a, ’e i roto i te mau vāhi ato’a tā [rātou] e pārahi ra, ’e ’ia tae noa atu i te pohera’a ».2 Tē vai ra te mau rāve’a nō te feiā ’āpī tamāhine ’ia rave i teie mau hōpoi’a i roto i te pāroita ’e te ’āma’a, ’e ’a tāvini ai rātou i roto i te peresidenira’a pupu, i roto i te ’āpo’ora’a feiā ’āpī, ’e i roto i te tahi atu mau pi’ira’a. E mea ti’a i te mau tamāhine ’āpī tāta’itahi i roto i te ’Ēkālesia ’ia feruri ē, e mea faufa’a rātou, ’ia fāri’i i te mau rāve’a nō te tāvini, ’e ’ia ’ite ē, tē mau ra rātou i te hō’ē mea faufa’a roa nō te tauturu i teie ’ohipa.
i roto i te Buka Arata’i 2 tē ha’api’i mai nei tātou ē, te ’ohipa nō te fa’aorara’a i roto i tā tātou mau pāroisa, « ’o te ’ohipa misiōnare ïa a te mau melo, te tāpe’ara’a i te feiā fa’afāriu, te fa’aitoitora’a i te mau melo paruparu, te ’ohipa hiero ’e te ’ohipa ’ā’amu ’utuāfare, ’e te ha’api’ira’a i te ’evanelia ».3 Tē arata’ihia nei teie ’ohipa nā tō tātou mau ’episekōpo ha’apa’o maita’i, tei mau i te mau tāviri autahu’ara’a nō tā rātou pāroisa. E rave rahi matahiti i teie nei te uiui-noa-ra’a tō tātou peresidenira’a i teie uira’a, « ’o teie mau vāhi i fa’ahitihia, e aha te tuha’a ’eiaha tō tātou feiā ’āpī tamāhine e ha’a i roto ? » Te pāhonora’a maori rā, tē vai ra i roto ia rātou te tahi mea nō te rave i roto i te mau vāhi ato’a o teie ’ohipa.
’Ei hi’ora’a, ’aita i maoro a’e nei ’ua fārerei au e rave rahi feiā ’āpī tamāhine i Las Vegas tei pi’ihia ’ia tāvini ’ei mau ti’a ha’apa’o nō te pāroisa nō te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare. E ’oa’oa rahi tō rātou ’ia ha’api’i ’e ’ia tauturu i te mau melo o tō rātou pāroisa ’ia ’imi i tō rātou mau tupuna. E mea ’aravihi rātou i ni’a i te rorouira, ’ua ’ite rātou nāhea ’ia fa’a’ohipa ia FamilySearch, ’e e ’oa’oa rahi tō rātou ’ia fa’a’ite i te reira ’ite ia vetahi ’ē. E mea pāpū maita’i ē, e ’itera’a pāpū tō rātou ’e te hāro’aro’a ato’a i te faufa’a rahi nō te ’imira’a i te mau i’oa o tō tātou mau tupuna i pohe, ’ia ti’a i te mau ’ōro’a fa’aorara’a faufa’a roa ’ia ravehia nō rātou i roto i te hiero.
E rave rahi ’āva’e i ma’iri a’e nei, ’ua ti’a iā’u ’ia tāmata i te hō’ē mana’o i ni’a iho e piti nā feiā ’āpī tamāhine 14 matahiti te pa’ari. ’Ua roa’a mai iā’u te tahi mau tāpura ’ohipa nō nā ’āpo’ora’a pāroisa e piti ’e ’ua hōro’a vau hō’ē tāpura tāta’itahi nā Emma ’e nā Maggie. ’Ua ani au ia rāua ’ia tāi’o i nā tāpura ’ohipa ’e ’ia hi’o ē, tē vai ra ānei te tahi ’ohipa nō roto mai i nā ’āpo’ora’a pāroisa e piti e ti’a ia rāua ’ia rave. ’Ua hi’o ’o Emma ē, tē vai ra hō’ē ’utuāfare ’āpī e tomo mai nei i roto i te pāroisa, ’e ’ua nā ’ō a’era ’oia ē, e nehenehe tāna e tauturu ia rātou ’ia tomo mai ’e ’ia tātaratara i te tauiha’a. ’Ua feruri ’oia ē, e nehenehe tāna e fa’ahoa i te mau tamari’i i roto i te ’utuāfare ’e ’ia fa’a’ite ia rātou i tā rātou fare ha’api’ira’a ’āpī. ’Ua ’ite ’oia ē, tē vai ra hō’ē tāmā’ara’a pāroisa i te ahiahi e fa’atupuhia, ’e ’ua mana’o ’oia ē, e rave rahi rāve’a e nehenehe tāna e tauturu.
’Ua ’ite ’o Maggie ē, e mea rahi te mau ruhiruhiā i roto i te pāroisa e hina’aro ’ia fārereihia ’e ’ia fa’ahoahia. ’Ua parau ’oia ē, e au roa ’oia e haere e fārerei ’e e tauturu i teie mau melo pa’ari fa’ahiahia. ’Ua mana’o ato’a ’oia ē, e nehenehe tāna e tauturu ’ia ha’api’i i te mau melo o te pāroisa, nāhea ’ia ha’amau ’e ’ia fa’a’ohipa i te parau nō te mau tomora’a sōtiare.’Aita roa atu hō’ē ’ohipa i ni’a i teie nā tāpura ’ohipa e ’ore e ti’a i teie nā feiā ’āpī tamāhine ’ia tauturu !
Te feiā e ti’a nei i roto i te mau ’āpo’ora’a pāroisa, ’e ’aore rā, e mau nei i te tahi atu ti’ara’a i roto i te pāroisa, tē hi’o ra ānei rātou i te feiā ’āpī tamāhine ’ei mau rāve’a tauturu faufa’a nō te tauturu i te pāhonora’a i te mau hina’aro e rave rahi i roto i tā tātou mau pāroisa ? ’Ua mātarohia ’ia vai te hō’ē tāpura roa nō te mau ’ohipa e tītau i te hō’ē ta’ata ’ia tāvini, e pinepine tātou ’ia feruri noa i te feiā pa’ari i roto i te pāroisa nō te pāhono i te reira mau hina’aro. Mai tō tātou mau taure’are’a nō te autahu’ara’a a Aarona tei anihia ’ia ’ohipa i pīha’i iho i tō rātou mau metua tāne ’e i te tahi atu mau taea’e nō te autahu’ara’a a Melehizedeka, e nehenehe ato’a e pi’i i tō tātou feiā ’āpī tamāhine ’ia tāvini ’e ’ia aupuru i te mau hina’aro o te mau melo o te pāroisa, nā muri iho i tō rātou mau metua vahine ’e ’aore rā, nā muri iho i te tahi atu mau tuahine maita’i. Tē vai ra te ’aravihi, te ’ana’anatae ’e te hina’aro i roto ia rātou ’ia rave rahi atu ā, hau atu i te haere noa mai i te purera’a i te sābati !
’A feruri ai tātou i te mau ’ohipa e ti’a i tā tātou feiā ’āpī tamāhine ’ia rave i te mau tau i muri nei, e ti’a ia tātou ’ia ui ia tātou iho ē, e aha te mau huru ’itera’a ’o te ti’a ia tātou ’ia hōro’a ia rātou i teienei, ’o te tauturu ia rātou i roto i tō rātou fa’aineinera’a ’ia riro ’ei mau misiōnare, ’ei mau aivāna’a nō te ’evanelia, ’ei feiā fa’atere i roto i te mau pupu tauturu o te ’Ēkālesia, ’ei mau ta’ata rave ’ohipa i te hiero, ’ei mau vahine fa’aipoipo, ’ei mau metua vahine, ’ei mau tino arata’i, ’ei mau hi’ora’a ’e ’ei mau hoa. E nehenehe rātou e ha’amata i teienei i te rave e rave rahi ’o te reira mau ’ohipa. Pinepine i te anihia i te feiā ’āpī ’ia tauturu ’ia ha’api’i atu i te mau ha’api’ira’a i te sābati i roto i tā rātou piha ha’api’ira’a. Teienei, e nehenehe tā tā tātou mau feiā ’āpī tamāhine e tāvini i roto i te hiero ’ia haere ana’e rātou ’e tā rātou mau pupu feiā ’āpī nō te rave i te mau bāpetizora’a nō tei pohe, e tuha’a ho’i i fa’ata’ahia nā mua a’e nei nā te mau rave ’ohipa ’ōro’a ’e ’aore rā nā te feiā tauturu. Tē anihia nei i teienei i tā tātou mau tamāhine fāito matahiti paraimere ’ia haere ato’a i roto i te mau putuputura’a fa’aineinera’a nō te hiero ’e te autahu’ara’a, ’o te tauturu ïa ia rātou ’ia ta’a maita’i i tō rātou faufa’a i roto i teie ’ohipa fa’aterehia nā te autahu’ara’a. E ha’api’i mai rātou ē, te mau tāne, te mau vahine, te feiā ’āpī ’e te mau tamari’i, e mau fa’ari’i ana’e ïa nō te mau ha’amaita’ira’a autahu’ara’a, ’e e nehenehe te tā’āto’ara’a e rave itoito i te ’ohipa nō te fa’ahaere i te ’ohipa a te Fatu i mua.
E te mau ’episekōpo, ’ua ’ite mātou ē, pinepine tā ’outou mau hopoi’a i te teimaha, are’a rā, te hō’ē o tā ’outou mau ’ohipa faufa’a roa a’e, ’o te fa’aterera’a ïa i te mau pupu autahu’ara’a a Aarona, tē parau ra te Buka arata’i 2 ē, « e horo’a te ’episekōpo ’e tōna nā tauturu i te fa’aterera’a autahu’ara’a nō te fa’anahonahora’a a te feiā ’āpī tamāhine. E tīa’i ’e e ha’apūai rātou i te feiā ’āpī tamāhine, ma te ’ohipa fātata i pīha’i iho i te mau metua ’e i te feiā fa’atere ’o te feiā ’āpī tamāhine i roto i teie tauto’ora’a ». Tē nā ’ō ato’a ra ē, « e haere tāmau te ’episekōpo ’e tōna nā tauturu i roto i te mau putuputura’a, te tāvinira’a ’e te fa’a’oa’oara’a a te feiā ’āpī tamāhine ».4 Tē māuruuru nei mātou nō te mau ’episekōpo ’o tē rave nei i te taime nō te fārerei i te mau piha ha’api’ira’a a te feiā ’āpī tamāhine ’e nō te hōro’a i te mau rāve’a ia rātou ’ia riro ’ei feiā hau atu i te feiā māta’ita’i noa i te ’ohipa. Māuruuru nō te ha’apāpūra’a ē, e mau tauturu faufa’a rahi tā ’outou feiā ’āpī tamāhine nō te pāhono i te mau hina’aro o te mau melo o te pāroisa ! Nā teie mau rāve’a tāvinira’a nā roto i te mau ravera’a rau, e ha’amaita’i ia rātou hau roa atu i tā te mau fa’a’oa’oara’a, i reira ho’i rātou e ’ārearea ai.
’Ei ia ’outou nā, te feiā ’āpī tamāhine ’o te ’Ēkālesia, e nehenehe tō ’outou taure’are’ara’a e riro ’ei pu’e tau ’ohipa roa ’e te pinepine i te fifi. Tē ’ite nei mātou ē, e rave rahi ’o ’outou e aro nei i roto i te mau fifi o te ti’amāra’a, te hepohepo, te fāito teitei o te urupu’upu’u, e penei a’e, te ahoaho. Tē fa’afāriura’a i tō ’outou mau mana’o i rāpae, ’eiaha rā te tūtonu noa i ni’a i tō ’outou iho mau fifi, e’ita paha te reira e fa’atītī’aifaro i teie mau fifi ato’a, terā rā, pinepine te tāvinira’a i te ha’amāmā ’e i te fa’ariro i tō ’outou mau fifi ’ei mea iti a’e. Hō’ē o te mau rāve’a maita’i a’e nō te fa’arahi i te mana’o faufa’a nō ni’a iāna iho maori rā, te fa’a’itera’a, nā roto i tō tātou mana’ona’ora’a ’e te tāvinira’a ia vetahi ’ē, ē e faufa’a rahi tā tātou e hōro’a atu.5 Tē fa’aitoito atu nei au ia ’outou ’ia ’āfa’i i tō ’outou rima i ni’a nō te hōro’a i tō ’outou taime ’e nō te fa’arave i teie mau rima i te ’ohipa, ’ia ’ite ana’e ’outou i te mau hina’aro ’ati a’e ia ’outou. ’A rave ai ’outou i tā ’outou mau hōpoi’a fafauhia ’e ’ia tauturu i te patura’a i te bāsileia o te Atua, e tahe mai te mau ha’amaita’ira’a i roto i tō ’outou orara’a ’e ’ei reira ’outou e ’ite ai i te ’oa’oa rahi ’e te hōpe’a ’ore o te ti’ara’a pipi.
Te mau taea’e ’e te mau tuahine, e mea maere tā tātou feiā ’āpī tamāhine. E tārēni, e ’oa’oa pūai ’ōti’a ’ore, ’e e ’ā’au aroha ’e te aupuru tō rātou. Hina’aro rātou e tāvini. E hina’a rātou e ’ite ē, e mea faufa’a ’e e mea tītauhia rātou i roto i te ’ohipa nō te fa’aorara’a. Tē fa’aineine nei te feiā ’āpī tamāroa i roto i te autahu’ara’a a Aarona nō te tāvinira’a rahi a’e ’a nu’u ai rātou i roto i te autahu’ara’a a Melehizedeka, tē fa’aineine nei tā tātou feiā ’āpī tamāhine ’ia riro ’ei melo nō te pupu tuahine rahi a’e i te fenua nei—te Sōtaiete Tauturu. Teie feiā ’āpī tamāroa ’e teie feiā ’āpī tamāhine nehenehe, te pūai ’e te ha’apa’o maita’i, e fa’aineine ’āmui nei ’ia riro ’ei mau vahine ’e ’ei mau tāne fa’aipoipo, ’ei mau metua vahine ’e ’ei mau metua tāne o te aupuru i te mau ’utuāfare ti’amā nō te bāsileia tiretiera o te Atua.
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, te ’ohipa a tō tātou Metua i te Ao ra, ’o te fa’atupura’a ïa i te tāhuti ’ore ’e te ora mure ’ore o tāna mau tamari’i.6 E ti’ara’a faufa’a rahi roa tō tā tātou feiā ’āpī tamāhine faufa’a nō te tauturu i te fa’aotira’a i teie ’ohipa rahi. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.