Rave i te Vārua Maita’i ’ei arata’i nō ’outou

Nā Elder Larry Y. Wilson

Nō te Hitu ’Ahuru

Auē ïa hōro’ara’a fāito ’ore i tae mai i te feiā o tei tu’u i tō rātou fa’aro’o i roto ia Iesu Mesia. Teie hōro’a o te Vārua Maita’i ïa

I teie sābati nō Pāsa, e fāriu tō tātou mau mana’o i ni’a i te ti’a-fa’ahou-ra’a o te Fatu, ’o Iesu Mesia, ’e i te mēnema ta’ata ’ore ’o tē hōro’a i te ta’ata fa’aro’o i te ti’aturi i te ’upo’oti’ara’a te Mesia i ni’a i te hō’ē paura’a pāpū maita’i. Tē ti’aturi nei au, ’e te ’āpōsetolo Paulo ē, mai te Atua « ’o tei fa’ati’a i te Mesia i te pohera’a ra, [nō reira nāna] ato’a e fa’aora i tō [tātou] mau tino pohe ra i tōna Vārua i pārahi i roto ia [tātou] na ».¹

Te aura’a o te fa’aora, e hōro’a ïa i te ora. Mai tā te Mesia e fa’aho’i mai i tō tātou tino i te ora i muri a’e i te pohe tino nā roto i te mana o tōna ti’afa’ahoura’a, e nehenehe ato’a ’oia e fa’aora ia tātou ’aore rā e hōro’a i te ora, mai roto atu i te pohe vārua.² I roto i te buka a Mose, e tai’o tātou i tō Adamu fāri’ira’a i teie huru fa’aorara’a : « ’E ’ua nā-reira-hia [Adamu] i te bāpetizora’ahia, ’e ’ua pou maira te Vārua o te Atua i ni’a iho iāna, ’e ’ua nā-reira-hia ’oia i te fānaura’ahia e te Vārua ’e ’ua ora i roto iāna ».³

’Auē ïa hōro’ara’a fāito ’ore i tae mai i te feiā ’o tei tu’u i tō rātou fa’aro’o i roto ia Iesu Mesia. Teie hōro’a, o te Vārua Maita’i ïa i hōro’ahia ia tātou ’o tā te Faufa’a ’Āpī e pi’i nei « te ora i roto i te Mesia ».⁴ Tē ha’afaufa’a ’ore nei ānei tātou i teie hōro’a i te tahi taime ?

Te mau taea’e ’e te mau tuahine, e rāve’a fa’ahiahia i te « fāri’i[ra’a]… i te Vārua Mo’a ’ei arata’i [nō tātou],⁵ mai tā te ’ā’amu i muri nei e fa’ata’a mai.

I roto i te tama’i nō Korea, ’ua tāvini te ra’atira Frank Blair i ni’a i te manuā fa’auta nu’u e fa’aea ra i Tāpōnē.⁶ E ’ere te manuā i te mea rārahi roa nō te fāri’i i te hō’ē ’ōmōnie mana nō te pahī, nō reira ’ua ani te ra’atira pahī i te taea’e Blair ’ia riro ’ei ’ōmōnie mai te reira noa nō te pāhi, inaha ho’i e taure’are’a fa’aro’o ’oia ’e te tura ’e te fa’aturahia e te mau ihitai ato’a.

’Ua pāpa’i te ’īnati Blair : « ’Ua ō atu tō mātou manuā i roto i te hō’ē mata’i rorofa’i pūai. Fātata i te 14m te teitei o te mau ’are miti. ’O vau te ta’ata tīa’i… i taua taime ra, ’ua fa’aea te hō’ē o nā mātini e toru i te tere ’e ’ua ’itehia te hō’ē ’afāra’a i roto i te rēni pū o te manuā. E piti ïa tō mātou mātini, hō’ē o teie nā mātini ’o te tere ri’iri’i noa raTei roto mātou i te fifi rahi. »

’Ua fa’aoti te ’īnati Blair i tāna tīa’ira’a ’e tē haere ra ’oia e ta’oto i pātōtō mai ai te ra’atira pahi i tōna ’ōpani. ’Ua ani mai ’oia : « E nehenehe ānei tā ’oe e pure nō teie manuā ? » ’Oia mau, ’ua fāri’i te ’īnati Blair i te rave i te reira.

I te reira taime, e nehenehe noa i te ’īnati Blair e pure ’ōhie noa : « E te Metua i te Ao ra, ’ia ha’amaita’i mai i tō mātou manuā ’e ’ia pāruru mai ia mātou » ’e i muri iho e haere atu ai e ta’oto. ’Aita rā oia i nā reira, ’ua pure ’oia e ’ohipa ānei tāna e nehenehe e rave nō te tauturu ’ia pāpū te pārurura’a o te manuā. ’Ei pāhonora’a i te pure a te taea’e Blair, ’ua muhumuhu te Vārua Maita’i iāna ’ia haere i ni’a i te tahua, e paraparau i te ra’atira pahī, nō te hi’o e aha te parau ’āpī. ’Ua ’ite mai ’oia ē tē tāmata nei te ra’atira pahī i te fa’ata’a i te vitiviti o te terera’a o te tahi mau mātini o te pahī. ’Ua ho’i fa’ahou te ’īnati Blair i roto i tōna piha nō te pure fa’ahou ā.

’Ua pure ’oia : « E aha tā’u e nehenehe e rave nō te tauturu i te tātā’i i te fifi o te mau mātini ? »

’Ei pāhonora’a, ’ua muhumuhu mai te Vārua Maita’i, e ti’a iāna ’ia haere fa’a’ati i te pāhi ’e ’ia hi’ohi’o e aha te mea e nehenehe e rave. ’Ua ho’i fa’ahou ’oia i te ra’atira pahī ra ’e ’ua ani i te parau fa’ati’a ’ia haere fa’a’ati i te pahi. I muri iho, ma te hō’ē hātua poito i tā’amuhia i tōna ’ōpū, ’ua haere atu ’oia i roto i te vero.

I te ti’ara’a ’oia i ni’a i te rei muri, ’ua ’ite ’oia i te mau moulin rarahi i rāpae i te pape i te taime e ha’amata te manuā i te tītāpou i roto i te ’are. Hō’ē ana’e e tere maita’i ra, ’e tē ’ohu vitiviti ra te reira. I muri mai i taua mau hi’opo’ara’a ra, ’ua pure fa’ahou te ’īnati Blair. Te pāhonora’a pāpū maita’i tāna i fāri’i ’oia ho’i te mātini maita’i e toe ra tei roto ïa i te hō’ē ravera’a pūai ’e e ti’a ’ia ha’amarūhia. ’Ua ho’i atu ’oia i te ra’atira pahī ra nō te fa’a’ite i teie mana’o. ’Ua māere te ra’atira pahī, ma te parau atu iāna ē nō parau noa mai te ’ī’ite o te pāhi ē e ha’apūai—e ha’amara’a rātou i te vitiviti o te mātini nō te haere i rāpae i te vero. Noa atu rā, ’ua mā’iti te ra’atira pahī e pe’e i te mana’o o te ’īnati Blair ’e ’ua ha’amarū i te mātini. I te ’ā’ahiata, tei roto te manuā i te mau pape hau.

Piti noa hora i muri mai, ’ua fa’aea roa te mātini maita’i i te tere. Ma te ’āfa puai o te mātini e toe ra, ’ua nehenehe i te manuā i te tāpae atu i ni’a i te uāhu.

’Ua parau te ra’atira pahī i te ’īnati Blair : « ’Āhani ’aita tātou i ha’amarū i terā mātini mai tā tātou i rave, ’ua mo’e atu tatou i roto i te vero.

’Aita ana’e terā mātini, ’aita e rāve’a nō te pairati. E ta’ahuri atu te pahī ’e e tomo roa atu. ’Ua ha’amāuruuru te ra’atira pahī i teie ’īnati taure’are’a melo ma te parau ē, tē ti’aturi ra ’oia ē nā roto i te pe’era’a i te mau muhumuhu pae vārua o te ’īnati Blair, ’ua pāruruhia te pahī ’e te mau ’ihitai.

Teienei, e mea pe’ape’a ri’i teie ’ā’amu. Noa atu ē, e mea iti te pāpūra’a ē e fa’aruru tātou i teie mau huru ’ohipa pe’ape’a ato’a, tei roto i teie ’ā’amu te mau arata’ira’a faufa’a rahi roa nō ni’a i te huru tātou e nehenehe ai e fāri’i i te mau a’o pinepine a te Vārua.

Nā mua, ’ia tae mai te heheura’a, e ti’a ia tātou ’ia fa’atano maita’i i tā tātou ’āpo parau i ni’a i te rēni o te ra’i. Tē ora ra te ’īnati Blair i te hō’ē orara’a mā ’e te ha’apa’o maita’i. ’Āhani e ’ere ’oia i te mea ha’apa’o, e’ita ’oia e fāri’i i te ti’aturira’a pae vārua e hina’arohia nō te pure mai tāna i rave nō te pāruru i te pahī ’e nō te fāri’i i taua mau arata’ira’a ta’a ’ē ra. E ti’a ia tātou tāta’itahi ’ia rave i te tauto’ora’a nō te fa’atano i tō tātou orara’a i ni’a i te mau fa’auera’a a te Atua ’e ’ia arata’ihia e āna.

I te tahi taime e’ita tātou e nehenehe e fa’aro’o i te fa’aara a tō te ra’i nō te mea ’aita tātou i ti’amā. ’O te tātarahapa ’e te ha’apa’ora’a te rāve’a nō te fāri’i fa’ahou ā i te hō’ē ’āparaura’a māramarama. Te aura’a nō te ta’o tātarahapa i roto i te Faufa’a Tahito ’o te « fāriura’a » ’aore rā « fāriu ti’a i muri ».⁷ ’Ia ’ite ana’e ’outou ē ’ua ātea ’outou i te Atua, e ti’a noa ia ’outou ’ia rave i te fa’aotira’a ’ia fāriu ’ē i te hara, ’e ’ia hi’o ti’a atu i te Fa’aora, i reira ’outou e ’ite atu ai iāna e tīa’i mai ra ia ’outou, ma te rima fa’atoro. E hina’aro rahi tōna i te arata’i ia ’outou, ’e tei te hō’ē noa pure ’outou nō te fāri’i fa’ahou i teie arata’ira’a.⁸

Te piti, ’aita te ’īnati Blair i ani noa i te Fatu ’ia fa’atītī’aifaro i tōna fifi. ’Ua ani rā ’oia e aha tāna e nehenehe e rave nō te riro ’ei tuha’a nō te fa’atītī’aifārora’a. ’Oia, e nehenehe ato’a tātou e ani : « E te Fatu, e aha tā’u e ti’a e rave nō te riro ’ei tuha’a nō te fa’atītī’aifārora’a ? » ’Ei mono i te tāpurara’a i tō tātou mau fifi i roto i te pure ’e te anira’a i te Fatu ’ia fa’atītī’aifāro mai, e ti’a ’ia tātou ’ia ’imi i te mau rāve’a ’āpī rū nō te fāri’i i te tauturu a te Fatu ’e ma te fafau atu tātou ’ia rave mai te au i te arata’ira’a a te Vārua.

Tē vai ra hō’ē ha’api’ira’a toru faufa’a roa i roto i te ’ā’amu o te ’īnati Blair. E pure ānei ’oia ma teie huru hau, ’āhani ’aita ’oia i fāri’i i te mau a’o a te Vārua i te tahi atu mau taime ? ’Ia tae ana’e mai te mata’i rorofa’i e ’ere ïa i te taime nō te tāhirihirira’a i te repo i ni’a i te hōro’a o te Vārua Maita’i ’a feruri atu ai e nāhea ānei i te fa’a’ohipa i te reira. ’Ua pe’e māramarama maita’i teie taure’are’a i te hō’ē hōho’a o tāna i fa’a’ohipa e rave rahi taime nā mua a’e, ’oia ho’i ’ei misiōnare rave tāmau. Tītauhia ’ia vai te Vārua Maita’i ’ei arata’i nō tātou i roto i te mau pape hau, ’ia nehenehe i tōna reo ’ia ’ite-pāpū-hia e tātou i roto i te vero pūai roa a’e.

Tē mana’o nei vetahi ē ’eiaha tātou e tīa’i i te hō’ē arata’ira’a tāmau o te Vārua nō te mea « e ’ere i te mea ti’a [i te Atua] ’ia fa’aue i te mau mea ato’a », ’eiaha ho’i tātou ’ia riro ’ei mau tāvini fa’atau.⁹ ’Ua hōro’ahia teie pāpa’ira’a mo’a i te tahi o te mau misiōnare mātāmua o tei ani ia Iosepha Semita ’ia fāri’i i te heheura’a ’o tā rātou tāta’itahi e ti’a ’ia fāri’i nō rātou iho. I roto i te ’īrava nā mua atu, ’ua parau te Fatu ia rātou ’ia haere mai i te ’āua misiōni « mai te au i tā rātou e feruri i rotopū ia rātou iho ’e iā’u ato’a nei ».¹⁰

’Ua hina’aro teie mau misiōnare i te hō’ē heheura’a pāpū nō ni’a i tā rātou fa’anahora’a rātere. ’Aita ā rātou i ha’api’i ’ia ’imi i te arata’ira’a nō rātou iho i roto i tā rātou mau ’ohipa. ’E ’ua pi’i te Atua i teie huru : te fa’atau. Penei a’e ’ua ’oa’oa roa te mau melo mātāmua o te ’Ēkālesia ’ia fāri’i i te hō’ē peropheta mau ’e tei roto atura rātou i te ataatara’a ’eiaha e ha’api’i mai nāhea i te fāri’i i te heheura’a rātou iho. Te fa’arava’ira’a iāna iho i te pae vārua, ’o te fa’aro’ora’a ïa i te reo o te Fatu nā roto i tōna Vārua, nō tō tātou iho orara’a.

’Ua a’o Alama i tāna tamaiti ’ia « ui atu i te Fatu i te mau mea ato’a [tāna] e rave ra ».¹¹ Te orara’a mai te reira—’o tā tātou e pi’i pinepine « te orara’a ma te Vārua »—e fana’ora’a teitei ïa. E ’āfa’i mai te reira i te hō’ē mana’o hau ’e te ha’apāpūra’a, ’e tae noa atu i te mau hōtu o te Vārua, mai te here, te ’oa’oa ’e te hau.¹²

Nā te ’aravihi o te ’īnati Blair e fāri’i i te heheura’a i fa’aora iāna ’e tōna mau hoa rātere i te vero e taparuru ra. Te tahi atu mau vero e taparuru ra i teie mahana. Tē hōro’a nei te parabole nō te tumu rā’au nō te ora i roto i te buka a Moromona¹³ i te hō’ē hōho’a pūai e nāhea ’ia ha’apāpū i te pārurura’a pae vārua i roto i te hō’ē ao mai teie. Tē fa’ati’a ra teie moemoeā nō te māhu pōiri i te taera’a mai nō te ’āfa’i mai i te ha’amoura’a pae vārua o te mau melo o te ’Ēkālesia ’o tē haere ra nā te ’ē’a nō te ho’i i te Atua ra.¹⁴

Ma te hi’o tūtonu māite i teie hōho’a, tē ’ite nei au i roto i tō’u ferurira’a i te naho’a ta’ata e rave ra i teie ’ē’a, vetahi e tāpe’a pāpū maita’i ra i te ’auri, vetahi rahira’a rā e pe’e noa ïa i te ’āvae o te mau ta’ata i mua ia rātou. Teie hi’ora’a hope’a, e tītau noa ïa i te ferurira’a ’aore rā i te tauto’ora’a iti. E nehenehe noa ’outou e rave ’e e feruri i te mea tā vetahi e rave ra ’e e feruri ra. E tere maita’i teie ’ohipa i te mau tau mahana maita’i. E tae mai rā te mau vero nō te fa’ahemara’a ’e te mau māhu pōiri o te hape ma te fa’aara ’ore. I terā vaira’a, tei ni’a i te mātaura’a i te reo o te Vārua Maita’i te parau nō tō tātou ora pae vārua ’aore rā tō tātou pohe pae vārua.

Teie fafaura’a pūai a Nephi ’oia ho’i : « Te ta’ata ato’a e ha’apa’o i te parau a te Atua e mau māite i te reira, e ’ore ïa rātou e pohe, e ’ore ho’i te mau fa’ahemara’a ’e te mau ’ōphī auahi o te ’enemi ra e ha’apōiri ia rātou ’ia arata’i ia rātou i te pohe ».¹⁵

’Aita e nava’i te pe’era’a i te ’āvae o te mau ta’ata i mua ia ’outou i ni’a i te ’ē’a. ’Aita e ti’a noa ’ia tātou ’ia rave ’e ’ia feruri i te mea tā vetahi e rave ra ’e e feruri ra ; e ti’a ia tātou ’ia ora i te hō’ē orara’a arata’ihia. ’Ia mau tō tātou iho nei rima i ni’a i te auri e ti’a ai. I reira tātou e haere ai i te Fatu ra ma te ti’aturi ha’eha’a, ma te ’ite ē « e arata’i [’oia] ia [tātou] nā tō [tātou] rima ra, ’e e hōro’a atu ia [tātou] i te pāhonora’a i tā [tātou] mau pure ».¹⁶ I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.