Jaunieši
Mans ticības eksperiments
Kad biju 13 gadus vecs, es sāku lasīt Mormona Grāmatu katru dienu, un kopš tās dienas esmu ticis svētīts katru dienu.
Mūsu Svētdienas skolas klase 13 gadus veciem bērniem neizcēlās ar mūsu godbijīgumu. Toties mums bija brīnišķīga skolotāja, kura ļoti centās mācīt katru stundu ar Garu. Viena no šādām stundām bija par Rakstu lasīšanu.
Stundas beigās viņa deva mums uzdevumu. Tas bija domāts mums visiem, taču kaut kāda iemesla dēļ viņa skatījās tieši uz mani, sakot: „Es aicinu jūs lasīt Mormona Grāmatu katru dienu!” Es nodomāju: „Es tev parādīšu. Es darīšu to!”
Es sāku lasīt 1. Nefija 1. nodaļu tajā pat vakarā un turpināju lasīt katru dienu. Iespējams, ka tad, kad es sāku lasīt, man nebija pareiza attieksme, taču laika gaitā man sāka iepatikties tas, kā Mormona Grāmata lika man justies. Lasīšana ik vakaru kļuva par patīkamu ieradumu.
Pēc dažiem mēnešiem es nonācu līdz Almas 32. nodaļai, un mani iedvesmoja doma par ticības eksperimentu. Skolā mēs nesen bijām mācījušies, kā veikt zinātniskos eksperimentus, tādēļ es nometos uz ceļiem un pateicu Debesu Tēvam, ka es sāku eksperimentu. Es lūdzu, lai es uzzinātu, vai Mormona Grāmata ir patiesa.
Lūkojoties atpakaļ, es zinu, ka Debesu Tēvs atbildēja uz manām lūgšanām daudzas reizes. Mormona Grāmatas lasīšana ikdienu sniedza man palielinātu spēju pretoties ļaunumam. Es jutos tuvāk savam Tēvam Debesīs. Es jutos Svētā Gara spēka stiprināts, lai pārvarētu šķēršļus. Tas, ko Alma teica par eksperimentēšanu ar Dieva vārdu, ir patiesība: „Tas sāk paplašināt manu dvēseli; jā, tas sāk apgaismot manu sapratni, jā, tas sāk kļūt man patīkams” (Almas 32:28).