„Gani Manas avis”
„Sekojiet Man un barojiet Manas avis” (M&D 112:14).
„Jēzus lika Pēterim barot Viņa avis. Tādā veidā Pēteris varēja parādīt, ka viņš mīl Viņu.”
„Mammu, vai Jēzum bija avju ganāmpulks?”
„Nē, dārgumiņ. Jēzu dažkārt dēvē par Labo Ganu, un mēs esam kā Viņa avis. Jēzus mācīja Pēterim, ka, ja mēs vēlamies parādīt Jēzum, ka mēs mīlam Viņu, mums jāpalīdz citiem cilvēkiem.”
„Tad tāpēc mēs grasāmies pēc ģimenes mājvakara aiznest māsai Džeikobai pīrāgu?
„Jā, tā ir.” Taču būtu jauki, ja tu padomātu par kaut ko, ko tu varētu darīt, lai parādītu māsai Džeikobai, ka tu mīli viņu.”
Olīvija domāja, ko viņa varētu darīt. Viņa atcerējās, ka mammai un vecmammai ļoti patika viņas zīmētie zīmējumi.
„Es zinu!” Es varu māsai Džeikobai pagatavot kartiņu un uzzīmēt kaut ko uz tās!”
Olīvija uzzīmēja skaistu varavīksni. Kartiņas iekšpusē viņa uzrakstīja: „Veseļojies! Ar mīlestību, Olīvija.”
Kad Olīvija ar savu ģimeni nonāca māsas Džeikobas mājās, mamma pavaicāja māsai Džeikobai, kā viņa jūtas. Māsa Džeikoba sāka raudāt.
„Es nupat uzzināju, ka man jādodas uz slimnīcu, jo rīt man veiks operāciju. Esmu mazliet nobijusies.”
Mamma pasniedza māsai Džeikobai pīrāgu. Tad Olīvija iedeva viņai kartiņu, ko bija pagatavojusi.
„Paldies tev, Olīvij. Šī skaistā kartiņa un tavs jaukais smaids liek man justies labāk.”
Olīvija juta, ka kāds apskauj viņas sirdi. Viņa bija laimīga, ka varēja palīdzēt Jēzum barot Viņa avis.