Kalpošana Baznīcā
Skolotāja vērtība
No “Only a Teacher,” Tambuli, 1990. g. okt., 3–8.
Pirms kāda laika trīs zēni runāja par saviem tēviem. Viens teica: „Mans tēvs ir lielāks par tavējo,” uz ko otrs atbildēja: „Nu, mans tēvs ir gudrāks par tavējo.” Iesaistījās trešais zēns: „Mans tēvs ir ārsts.” Tad, pagriežoties pret vienu no zēniem, viņš izsmejoši piezīmēja: „Bet tavs tēvs ir tikai skolotājs.”
Ir viens skolotājs, kura dzīve ir pārāka visu citu dzīvi. Viņš dzīvoja, nevis lai tam kalpotu, bet lai Pats kalpotu, nevis lai saņemtu, bet lai dotu, nevis lai glābtu Savu dzīvību, bet lai ziedotu to citu labā. Viņš raksturoja mīlestību, kas ir daudz skaistāka par iekāri, nabadzību, kas ir vērtīgāka par bagātībām. Viņš mācīja ar pilnvarām, nevis kā Rakstu mācītāji. Es runāju par izcilo Skolotāju, tieši Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, visas cilvēces Glābēju un Pestītāju.
Kad uzticīgi skolotāji atsaucas uz Viņa lēnprātīgo aicinājumu „Nāc, mācies no Manis”, tie kļūst par Viņa dievišķā spēka saņēmējiem.
Man kā mazam zēnam bija tāda pieredze — nonākt tāda skolotāja ietekmē. Mūsu Svētdienas skolas klasē viņa mācīja mūs par pasaules Radīšanu, Ādama Krišanu un Jēzus veikto Izpirkšanas upuri. Viņa atveda uz savu klasi kā godājamus viesus Mozu, Jozuu, Pēteri, Tomu, Pāvilu un pat Kristu. Lai arī mēs neredzējām viņus, mēs iemācījāmies viņus mīlēt, godāt un tiem līdzināties.
Kad zēns dzirdēja dzēlīgās piezīmes: „Mans tēvs ir lielāks par tavējo,” „Mans tēvs ir gudrāks par tavējo,” „Mans tēvs ir ārsts,” viņš varēja labi atbildēt: „Tavs tēvs varbūt ir lielāks par manu tēvu; tavs tēvs varbūt ir gudrāks par manu tēvu; tavs tēvs varbūt ir pilots, inženieris vai ārsts, taču mans tēvs ir skolotājs.”
Kaut katrs no mums būtu pelnījis šādu patiesu un cienījamu komplimentu!