Man ir jādodas UZ templi
Nelaimes gadījums, daudzas dienas autobusā, gari pārbraucieni un augstas ceļošanas izmaksas nav atturējušas šo brāli Brazīlijā no tempļa apmeklēšanas.
Hosē Gonkalvess da Silva pēkšņi pamodās, dzirdot cilvēkus viņu saucam. Bija tumšs, un viņš nesaprata, kur viņš atrodas.
„Es biju aizmidzis, kad autobuss apgāzās,” atminas Hosē par nelaimes gadījumu, kas notika 2008. gada janvāra agrā rītā. „Neviens nevarēja mani atrast, jo es biju autobusa aizmugurē, aprakts zem bagāžas somām. Daži brāļi, kad tie sāka ņemt savas somas, galu galā mani atrada.”
Kad autobusa šoferis zaudēja kontroli kādā šaurā, līkumotā ceļā dienvidu Venecuēlas biezā tropu mežā, Hosē un citi Pēdējo dienu svētie no Manausas, Brazīlijas, atradās aptuveni pusceļā savā trīs dienu ceļojumā uz Karakasas Venecuēlas Templi. Hosē ieguva tikai nelielus ievainojumus, taču vairāki brāļi un māsas tika ievietoti slimnīcā.
„Tev jāpārstāj doties uz templi,” noraizējušies ģimenes locekļi sacīja Hosē, kurš negadījuma brīdī bija 80 gadus vecs. Tomēr viņš paziņoja: „Man ir jādodas uz templi. Ja Tas Kungs ļaus, es došos atkal.”
Viņš nekavējoties sāka krāt naudu savam ceturtajam braucienam uz Karakasu, kas viņam izdevās 2009. gada sākumā. Brālim Gonkalvesam da Silvam 40 stundas ilgo braucienu autobusā ir viegli salīdzināt ar trīs ceļojumiem, ko viņš iepriekš veica uz Sanpaulu Brazīlijas Templi. Sanpaulu Templis, kas atrodas tūkstošiem jūdžu attālumā uz dienvidaustrumiem no Manausas, daudzus gadus bija tuvākais templis šai pilsētai Amazones ziemeļos, kurā dzīvo divi miljoni cilvēki. Tad, 2005. gadā, Manausa tika iekļauta Karakasas Venecuēlas Tempļa apgabalā.
Toreiz, ceļojot uz Sanpaulu, „mēs šeit, Manausā, iekāpām kuģī un pavadījām četras dienas, lai nokļūtu līdz Pôrto Velho,” Rondonijas štata galvaspilsētai, saka Hosē. „Tad mēs ar autobusu četras dienas devāmies uz Sanpaulu. Mana sieva nav Baznīcas locekle, un, kad es 1985. gadā pirmo reizi devos uz templi, es devos viens pats. Es paliku pa nakti Pôrto Velho autoostā, jo es atbraucu vēlu un bija jāgaida autobuss. Nākamajā rītā es devos uz Sanpaulu. Tā bija skaista pieredze, taču es ierados, būdams nedaudz noguris.”
Tad viņš trīs dienas kalpoja templī un devās astoņas dienas ilgajā atpakaļceļā uz mājām. Lai sakrātu pietiekami daudz naudas no savas pensijas ceļošanai uz templi, viņam nepieciešams gads.
„Doties turp ir upuris, taču tas ir tā vērts,” saka brālis Gonkalvess da Silva, kurš ir paveicis daudz darba savu ģimenes locekļu labā. „Es izjutu īpašu prieku tajā dienā, kad es kristījos par savu tēvu, kad kāda māsa tika kristīta par manu māti un kad es pārstāvēju savu tēvu savu vecāku saistīšanā. Tā bija brīnišķīga iespēja. Visi mani brāļi un māsas tagad ir miruši, taču es savu tempļa braucienu laikā esmu izdarījis darbu par viņiem.”
Hosē domā, ka upuris, kas saistīts ar tik tālo braukšanu uz templi, palīdzēs Pēdējo dienu svētajiem Manausā būt pateicīgiem, kad tur tiks iesvētīts templis. „Es ar prieku gaidu to dienu,” viņš saka.
Kad Hosē pievienojās Baznīcai 1980. gadā, Manausā bija tikai viena maza draudze ar 20 Baznīcas locekļiem. Kopš tā laika viņš ir pieredzējis, kā Baznīca tur uzplaukst līdz gandrīz 50 000 Baznīcas locekļiem, kuri dzīvo astoņos stabos.
„Kad 2007. gadā tika paziņots, ka Manausā tiks celts templis,” saka Hosē, „es raudāju aiz lielā prieka, ko izjutu, un es lūdzu, lai Tas Kungs ļautu man nodzīvot līdz stūrakmens ielikšanas ceremonijai,” kas notika pēc gada. Tagad viņš lūdz Dievu, lai viņš nodzīvotu, līdz templis būs pabeigts, un lai viņa sieva tiktu kristīta, lai viņi varētu tikt saistīti.
„Mēs nezinām, kad mēs mirsim, taču mums jābūt gataviem un laimīgiem, kad tas brīdis pienāks,” saka brālis Gonkalvess da Silva. „Es gaidu, kad varēšu atgriezties mana Debesu Tēva un mana Glābēja, Jēzus Kristus, klātbūtnē. Sagatavoties tai dienai man palīdz tempļa apmeklēšana.”
Pa kreisi: Karakasas Venecuēlas Tempļa foto © IRI; augšpusē pa labi un pa kreisi: Maikla R. Morisa fotogrāfijas
Karakasas Venecuēlas Templis
Augšā: Rio Negro, no kurienes Hosē Gonkalvess da Silva sāka savu astoņas dienas ilgo ceļojumu uz Sanpaulu Brazīlijas Templi.
Apakšā: Brālis Gonkalvess da Silva 40 stundas ilgajā autobusa braucienā uz Karakasas Venecuēlas Templi. Viņš saka, ka kalpošana Tā Kunga namā ir to upuru vērta, ko nākas veikt, lai to apmeklētu.