Jaunās Sieviešu Palīdzības biedrības vadlīnijas svētī tās locekles
Džūlija B. Beka, Sieviešu Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, pirms sešiem mēnešiem vispārējā Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmē paziņoja jaunas vadlīnijas Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmēm, un tā rezultātā māsas visā pasaulē ir saņēmušas svētības.
Attieksme pret jaunajām vadlīnijām visumā ir bijusi atsaucīga, teica māsa Beka, norādot, ka Baznīcas locekles visā pasaulē tagad var plānot sanāksmes atbilstoši savām individuālajām vajadzībām, kas baznīcai, kura nav ierobežota vienā kultūrā vai vietā, sniedz vairāk elastīguma.
„Tas globālai organizācijai ir bijis ļoti pozitīvs solis,” sacīja māsa Beka. „Mēs mīlam māsas, mēs uzticamies māsām, un mēs zinām, ka, ja viņas rīkosies ar ticību un paklausību, viņām ar šīm jaunajām vadlīnijām nebūs nekādu problēmu.”
Māsas Bekas runai ar nosaukumu „Sieviešu Palīdzības biedrība — svēts darbs” (skat. Liahona, 2009. g. nov., 110) vajadzētu būt kā oficiālai politikai attiecībā uz sanāksmēm, un Sieviešu Palīdzības biedrības vadītājām ar jautājumiem par šo politiku vajadzētu apspriesties ar saviem priesterības vadītājiem.
Galvenās izmaiņas
Tika apstiprināts, ka Sieviešu Palīdzības biedrības padomniecēm jāievēro priesterības paraugs un jātiek sauktām par pirmo un otro padomnieci. Aicinājums, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu „mājas, ģimenes un personīgās pilnveidošanās vadītāja”, jāsauc par Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmju koordinatori. Māsai šajā aicinājumā prezidija vadībā jāturpina plānot Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmes, kas tiek noturētas darba dienās.
Vadlīnijas Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmēm
Savā runā māsa Beka pateica, ka sanāksmes, kas iepriekš tika sauktas „mājas, ģimenes un personīgā pilnveidošanās”, tagad vienkārši sauks par Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmēm.
Māsa Beka aprakstīja, kā Sieviešu Palīdzības biedrības prezidentei vajadzētu pārraudzīt visas Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmes un konsultēties ar bīskapu vai draudzes prezidentu, kurš apstiprina visus sanāksmju plānus.
Sieviešu Palīdzības biedrības prezidentei vajadzētu pārraudzīt visas sanāksmes, taču viņa var palūgt pirmo vai otro padomnieci — vai ieteikt kādu māsu no bīskapijas vai draudzes aicinājuma saņemšanai — būt par sanāksmju koordinatori. Visās sanāksmēs vajadzētu būt klāt vismaz vienai no prezidija loceklēm.
Vispārīgi sanāksmes vajadzētu noturēt reizi mēnesī, taču, ja tas neizdodas, tad vismaz reizi ceturksnī un ne svētdienas vai pirmdienas vakaros. Bīskaps vai draudzes prezidents un Sieviešu Palīdzības biedrības prezidente nosaka sanāksmju biežumu, un māsām nav jājūtas, ka viņām obligāti būtu jāapmeklē visas šīs sanāksmes.
Plānojot sanāksmes, Sieviešu Palīdzības biedrības prezidijam jāapsver tādi jautājumi kā laika patēriņš, izmaksas, drošība un braukšanas attālums.
Sanāksmēm jāpilda Sieviešu Palīdzības biedrības „žēlsirdīgie un praktiskie pienākumi”, palielinot ticību un personīgo taisnīgumu un rūpējoties par atsevišķu cilvēku un ģimeņu garīgajām un laicīgajām vajadzībām.
Plānojot sanāksmes, Sieviešu Palīdzības biedrības prezidijam jāpiešķir prioritāte tādām tēmām, kas atbilst Sieviešu Palīdzības biedrības mērķiem; sanāksmēs var koncentrēt uzmanību uz vienu tēmu, vai arī tās sadalīt vairākās klasēs vai nodarbībās. Skolotājām pārsvarā vajadzētu būt bīskapijas vai staba loceklēm.
„Sieviešu Palīdzības biedrības sanāksmju pienācīga pielietošana palielinās Sieviešu Palīdzības biedrības spējas ietekmīgos veidos darboties kopā ar priesterības vadītājiem katrā bīskapijā,” teica māsa Beka.