Palīdzi tam notikt
Šis ir tas, ko saka šīs jaunās sievietes no Indijas, pēc tam, kad viņu vienkāršais kalpošanas projekts sajūsmināja visu draudzi par ģimenes mājvakaru.
Šīs jaunās sievietes no Čenajas otrās draudzes, Čenajas Indijas apgabala, vēlējās iedrošināt draudzes locekļus noturēt ģimenes mājvakarus. Nepagāja ilgs laiks, kad viņas nāca klajā ar vienkāršu, taču praktisku ideju. Viņas pagatavoja ģimenes mājvakara ratu: grozāmu diagrammu, lai sadalītu uzdevumus, piemēram, teikt lūgšanas, pasniegt stundu un pagatavot kaut ko garšīgu.
Papīra rati bija vienkārši, taču krāsaini. Tie tika kādu vakaru sanāksmju namā Jauno sieviešu pasākumā, un katrs tika izdekorēts ar tās ģimenes fotogrāfijām, kurai šis rats tika pagatavots. Divas no jaunajām sievietēm, Sušmita Santoša Kumara, 15 g., un viņas māsa Sujeta, 14 g., bija īpaši priecīgas, kad uzzināja, ka, būdamas jaunās Baznīcas locekles, viņas un viņu ģimene saņems pirmo ratu.
„Pēc jauniešu pasākuma mēs kopā devāmies uz viņu dzīvokli un pasniedzām šo ratu viņu tēvam,” saka Deizija Daniela, 16 g. „Likās, ka tas patika visai ģimenei.” Ģimene jau bija runājusi ar pilnlaika misionāriem par ģimenes mājvakaru, un rats sniedza viņiem papildu stimulu rīkoties atbilstoši tam, ko viņi bija mācījušies.
Jaunās sievietes vēl pagatavoja pietiekami daudz ratu, ko iedot draudzes Sākumskolas bērnu ģimenēm. Tad viņas izgatavoja papildu ratus, ko pilnlaika misionāri varētu iedot jaunpievērstajiem.
„Daudzi no mums draudzē ir jauni Baznīcas locekļi, un mēs neesam pieraduši noturēt ģimenes mājvakarus,” saka Deizija. „Taču man ir liecība, ka ģimenes mājvakars palīdzēs bērniem un vecākiem kļūt tuvākiem, un es ceru, ka ikreiz, kad šīs ģimenes ieraudzīs ģimenes mājvakara ratu, viņi padomās: Mūsu Baznīcas locekļi mīl mūs, un viņi iedeva mums šo atgādinājumu, tādēļ noturēsim savus ģimenes mājvakarus.” Viņa paredz, ka drīz ģimenes mājvakars daudziem cilvēkiem draudzē būs iknedēļas notikums.
Viena laba kalpošana ved pie citas
Ģimenes mājvakara rati ir tikai viens no daudzajiem kalpošanas projektiem, ko veikušas šīs jaunās sievietes. Cenšoties palīdzēt kādai atraitnei draudzē nejusties vientuļai, jaunās sievietes izrotāja kādu grozu un piepildīja to ar īsām, jaukām, ar roku rakstītām zīmītēm. „Nav neviena, kas par viņu rūpētos,” saka Deizija. „Tādēļ mēs vēlējāmies viņai atgādināt, ka draudzes locekļi domā par viņu.” Jaunās sievietes nogādāja šo grozu personiski un paskaidroja, lai viņa katru dienu izlasa pa zīmītei, kas nestu smaidu viņas sejā.
Zīmīšu grozs iedvesmoja uz vēl kādu ideju. Jaunās sievietes nolēma cita citai uzrakstīt pateicības vēstules. ”Katra no mums raksta jauku vēstuli citām jaunajām sievietēm,” paskaidro Moniša Kalai Selvama, 13 g.
Lai dzīvo ģimenes mājvakars!
Veicot šīs un citas aktivitātes, jaunās sievietes no Čenajas otrās draudzes mācās, ka pat vienkārša kalpošana var vest cilvēkus tuvāk Glābējam. Iespējams, ka draudzes locekļi vēl ilgi atcerēsies ģimenes mājvakara ratus, jo tos saņēma un jau lieto ļoti daudzi draudzes locekļi. Taču, ja šie rati ir tikai pagaidu atgādinājumi, arī tas ir labi.
„Ikviens var pagatavot pats savus ratus vai diagrammu, vai vienkārši apsēsties un ar zīmuļa un papīra palīdzību plānot,” saka Deizija. „Mēs vienkārši zinām, ka ģimenes mājvakars ir svarīgs ikvienam, un mēs vēlējāmies palīdzēt tam notikt.”
Augstākā prioritāte
Mēs sniedzam padomu vecākiem un bērniem piešķirt augstāko prioritāti ģimenes lūgšanai, ģimenes mājvakaram, evaņģēlija studēšanai un norādījumiem, un vērtīgiem ģimenes pasākumiem. Lai cik cienīgas un atbilstošas būtu citas prasības vai pasākumi, nedrīkst pieļaut, ka tie aizvietotu dievišķi noteiktos pienākumus, ko vienīgi vecāki un ģimenes spēj pienācīgi veikt.”
Augstākā Prezidija vēstule, 1999. g. 11. febr.; skat. Liahona, 1999. g. dec., 1.