Augstākā Prezidija vēstījums
Diženais Dieva darbs
2008. gada 21. februārī
Pirms simts astoņdesmit gadiem Džozefs Smits, Olivers Kauderijs un daži citi sapulcējās, lai organizētu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Saskaņā ar pierakstiem, tā bija vienkārša, taču garīga sanāksme. Džozefs pierakstīja, ka pēc Svētā Vakarēdiena „Svētais Gars tika izliets pār mums ļoti lielā mērā — daži pravietoja, un mēs visi slavējām To Kungu un ārkārtīgi priecājāmies.”1
Tās dienas notikumi pasaulei palika nepamanīti; par tiem nerakstīja avīzēs un neziņoja ziņās. Tomēr Debesis līksmoja un godināja Dievu — jo tajā dienā uz Zemes bija atgriezusies Jēzus Kristus Baznīca!
Solomons Čamberleins
Kopš tās dienas līdz pat mūsdienām miljoniem Debesu Tēva dēlu un meitu ir ticībā rīkojušies atbilstoši Svētā Gara mudinājumiem un iegājuši svētajos kristīšanās ūdeņos. Viens no šādiem cilvēkiem bija Solomons Čamberleins.
Solomons bija garīgs cilvēks un bija pavadījis daudzas stundas lūgšanās, lūdzot par savu grēku piedošanu un lūdzot Debesu Tēvu vadīt viņu patiesībā. Ap 1816. gadu Solomonam vīzijā tika apsolīts, ka viņš nodzīvos līdz dienai, kad tiks izveidota Kristus Baznīca, kad uz Zemes atkal būs organizēti apustuļi.
Pēc vairākiem gadiem Solomons ceļoja uz Kanādu un viņa kuģis piestāja nelielajā Palmīras pilsētā, Ņujorkas štatā. Tur viņš sajuta nepārvaramu spēku, kas mudināja viņu izkāpt krastā. Nezinot, kāpēc viņš tur atrodas, viņš sāka runāt ar vietējiem iedzīvotājiem. Nepagāja ilgs laiks, līdz viņš dzirdēja sarunu par „zelta Bībeli”. Viņš teica, ka šie divi vārdi pārraidīja „spēku, kas bija kā elektrība, kas izgāja no manas galvas līdz pat papēžiem.”
Viņa meklējumi aizveda viņu līdz Smitu mājām, kur viņš ar klātesošajiem runāja par atjaunotā evaņģēlija brīnišķīgajām ziņām. Pavadot tur divas dienas un saņemot liecību par patiesību, Solomons turpināja savu ceļojumu uz Kanādu, paņemot sev līdzi 64 nupat kā iespiestas, taču neiesietas Mormona Grāmatas lappuses. Lai kurp viņš devās, viņš mācīja ļaudis „gan augstākus, gan zemākus, gan bagātus, gan nabagus, … lai sagatavotos Dieva darbam, kas tagad sāka izplatīties.”2
Diženais Dieva darbs
Kopš tās dienas 1830. gada aprīlī miljoniem cilvēku ir atraduši patiesību par atjaunoto evaņģēliju un ir iegājuši kristīšanās ūdeņos. Es liecinu, ka šis „diženais Dieva darbs” ir uz Zemes šodien. Es sniedzu liecību, ka Tas Kungs pārrauga Savu Baznīcu un vada to caur Savu pravieti, prezidentu Tomasu S. Monsonu. Tā ir neparasta svētība — dzīvot šajās pēdējās dienās. Šis ir brīnišķīgs laikmets, ko paredzēja senatnes pravieši un ko ir pārraudzījis vērīgs eņģeļu pulks. Tas Kungs ir nomodā par Savu Baznīcu. Viņš arī ir nomodā par tiem, kuri līdzīgi Solomonam Čamberleinam rīkojas atbilstoši Svētā Gara mudinājumiem un pievienojas saviem brāļiem un māsām visā pasaulē, lai palīdzētu īstenot šo diženo Dieva darbu.