Agrs svētdienas rīts
Šie jaunie vīrieši Fidži ceļas agri un iet tālu ceļu, taču viņi savu pienākumu veic dedzīgi.
Ir sestdienas vakars Nausori Fidži staba Vaila bīskapijā. Dienas pienākumi ir paveikti, un Ārona priesterības nesēji ir sagatavoti sabatam un tagad ir pulcējušies brāļa un māsas Maiviriviri mājās. Tā viņiem ir iespēja baudīt nelielu maltīti pirms viņu gavēņa uzsākšanas — pēc tam viņi dodas gulēt Maiviriviri mājās.
Rīts šiem Ārona priesterības jaunajiem vīriešiem iesākas agri. Jau labu laiciņu pirms rītausmas viņi ātri pieceļas, uzvelk savus baltos kreklus, kaklasaites un savas melnās bikses, un līdz 6:00 no rīta viņi pa pāriem ir devušies prom no brāļa un māsas Maiviriviri mājām — līdzīgi kā misionāri. Katram no šiem pāriem ir noteikts maršruts, lai nokļūtu lūgšanu namā līdz 10:00, kad sākas priesterības sanāksme. Viņu pienākums ir pa ceļam piestāt pie katra Baznīcas locekļa mājām un aicināt tos ziedot gavēņa ziedojumus.
Šie jauni vīrieši dodas trīs jūdzes (5 km) no Maiviriviri mājām, kas atrodas bīskapijas vienā malā, līdz lūgšanu namam, kas atrodas bīskapijas otrā malā. Tā ir iespēja veikt viņu pienākumu un aicināt Baznīcas locekļus piedalīties dižajā darbā — rūpēties par atraitnēm un par viņu brāļiem un māsām, dodot gavēņa ziedojumus. Prezidents Alipate Tagidugu no Nausori staba komentēja, ka šo Ārona priesterības centienu rezultātā gavēņa ziedojumu apjoms ir palielinājies par 20 procentiem.
Tāpat ir svarīgi, ka šiem jaunajiem vīriešiem ir iespēja pildīt savu pienākumu un palīdzēt bīskapijas locekļiem turēt savas derības, kas tika noslēgtas kristīšanās laikā:
„Tā kā jūs vēlaties nākt Dieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu, un esat gatavi nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli;
jā, un esat gatavi sērot ar tiem, kas sēro; jā, un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums, un stāvēt kā Dieva liecinieki visos laikos un visās lietās, un visās vietās, lai jūs tādi varētu palikt līdz pat nāvei, lai jūs varētu tikt Dieva pestīti un tikt pieskaitīti tiem, kas ir no pirmās augšāmcelšanās, lai jums varētu būt mūžīgā dzīve” (Mosijas 18:8–9).
Šiem lieliskajiem jaunajiem vīriešiem gavēņa ziedojumu vākšana ir nevis apgrūtinājums, bet svētība. Viņi ar prieku valkā savus baltos kreklus un kaklasaites, ar degsmi ceļas agri un labprātīgi klauvē pie Baznīcas locekļu durvīm agrās rīta stundās, lai aicinātu tos baudīt svētības, kas nāk no dāsnu gavēņa ziedojumu došanas.
Vērojot šos jaunos vīriešus, kad viņi gatavojās un pildīja savu kā priesterības nesēju pienākumu, es domāju, cik gan tā būs brīnišķīga svētība viņu dzīves laikā — saprast savu centienu nozīmīgumu — aicināt Baznīcas locekļus tuvoties Glābējam, dodot gavēņa ziedojumus. Cik gan labāki misionāri viņi būs, un cik gan labāki viņi būs kā vīri un tēvi savu priesterības centienu rezultātā!
Viņi labāk izpratīs Rakstu pantu par Tā Kunga ļaudīm: „Un Tas Kungs sauca savus ļaudis par Ciānu, tāpēc ka viņi bija vienas sirds un viena prāta, un dzīvoja taisnībā; un tur nebija nabagu starp tiem” (Mozus gr. 7:18).
Cik tā būs brīnišķīga svētība šiem priesterības nesējiem — zināt, ka viņi ir aicinājuši Baznīcas locekļus tuvoties Glābējam!
Diena iesākas agri, taču šie jaunie vīrieši ar smaidu dodas no viena bīskapijas gala līdz otram, pa ceļam vācot gavēņa ziedojumus.
Fidži
Jaunzēlande
Austrālija
Mala: fotogrāfija © Dynamic Graphics, Inc.; Talata Mehmuda fotogrāfijas, karte pielāgota no Map Resources