Teilora talants

Hetere Holza, Jūtas štats, ASV

„Vai tu vari man pateikt, kādi talanti ir Teiloram, ko es varētu pastāstīt klasei?” jautāja mana astoņus gadus vecā bērna Sākumskolas skolotāja. Viņa piezvanīja, jo Teilora klase runās par talantiem, ko tie ir saņēmuši no Debesu Tēva.

Man nebija, ko teikt. Es pārdomāju pēdējos astoņus gadus, cenšoties atrast atbildi. Kad Teiloram bija četras dienas, viņš pārcieta trieku, kuras sekas bija nopietni smadzeņu bojājumi un nekontrolējamu krampju slimība. Viņš nespēj redzēt, runāt vai sazināties. Viņš nav attīstījies tālāk par sešus mēnešus veca bērna garīgās attīstības līmeni. Lielāko dienas daļu viņš pavada ratiņkrēslā, un mēs rūpējamies par viņu un cenšamies, lai viņš labi justos.

Mēs uzgavilējām, kad viņš iemācījās padzerties no speciālas krūzītes, un mēs svinējām svētkus, kad viņš spēja nostāties un paspert dažus soļus. Taču, lai arī mēs ārēji uzgavilējām un svinējām svētkus, iekšēji mēs raudājām, saprotot, ka šie mazie sasniegumi, iespējams, bija tikpat nozīmīgi kā citi, ko Teilors būtu varējis sasniegt. Tomēr es nedomāju, ka tas bija tas, ko vēlējās dzirdēt Sākumskolas skolotāja.

Es ievilku elpu un nelabprāt atbildēju: „Manuprāt, Teiloram patiesībā nav nekādu talantu.”

Tad šī laipnā māsa ar savu atbildi uz visiem laikiem izmainīja manas attiecības ar manu dēlu.

„Kad es domāju par šo stundu, es sapratu, ka katram Dieva bērnam ir kāds talants,” viņa teica. Es domāju, ka Teilora talants ir tāds, ka viņš māca citiem kalpot. Ja jūs tam piekrītat, es vēlētos parunāt mūsu stundā par to, kā šeit, baznīcā, es esmu pamanījusi Teilora talantu. Es esmu redzējusi, ka citi Sākumskolas bērni mācās stumt viņa ratiņkrēslu, atvērt viņam durvis un pārvarēt savas bailes, noslaukot viņa zodu ar kabatlakatiņu, ja tas ir vajadzīgs. Es domāju, ka tas ir liels talants, ar ko viņš svētī mūsu dzīvi.”

Es piekrītoši noņurdēju, un mēs klusi atvadījāmies. Es šaubos, vai šī Sākumskolas skolotāja zināja, cik lielu ietekmi šī saruna atstāja uz manu dzīvi. Teilors palika tāds pats. Viņam joprojām ir vajadzīga liela aprūpe. Slimnīcas, ārsti un terapeiti vēl aizvien ir liela manas dzīves daļa. Taču izmainījās mana attieksme, un es sāku ievērot viņa talantu.

Es redzēju, kā apkārt esošie cilvēki izmainīja savu uzvedību, cenšoties rūpēties par viņu. Vēl es ievēroju, kā viņš atgādina mums apstāties, pamanīt viņa vajadzības un kļūt līdzjūtīgākiem, vērīgākiem un pacietīgākiem.

Es nezinu, kāds Dievam ir mērķis, kāpēc Teiloram ir tādas nopietnas grūtības, taču es ticu, ka šī Sākumskolas skolotāja sniedza man nelielu atskārtu par to. Viņš ir šeit, lai dalītos ar mums savā talantā. Viņš ir šeit, lai sniegtu mums iespēju mācīties, kā kalpot.

„Es esmu redzējusi, ka citi Sākumskolas bērni mācās stumt viņa ratiņkrēslu, atvērt viņam durvis un pārvarēt savas bailes,” teica mana dēla Sākumskolas skolotāja.