Viņš cienīja manu prasību

Huans Karloss Fallas Agvero, Sanhosē, Kostarika

Kad es 18 gadu vecumā tiku kristīts, es zināju, ka dzīve pēc Jēzus Kristus evaņģēlija kļūs par manu dzīvesveidu. Es sajutu, cik svarīgi un būtiski ir dzīvot atbilstoši evaņģēlija standartiem, un tas ir daudzējādā ziņā svētījis manu dzīvi.

Viens no evaņģēlija principiem, kas man ir ļoti svarīgs, ir godāt sabata dienu. Tā ļauj man pārtraukt ikdienas rutīnu un vērst savas domas uz manu Debesu Tēvu.

Es strādāju tūrisma biznesā Kostarikā. Šajā nozarē ir ierasts, ka cilvēki strādā arī svētdienās. Kad es uzsāku darbu, es pateicu, ka esmu Baznīcas loceklis. Es prasīju — un man atļāva — svētdienās nestrādāt.

Manas neparastās prasības dēļ mani kolēģi un priekšnieks kļuva ziņkārīgi. Viņi uzdeva man daudz jautājumu par manu ticību. Laika gaitā man bija iespējas izskaidrot viņiem dažas lietas, kam tic Pēdējo dienu svētie. Daudzos gadījumos mani paskaidrojumi par evaņģēlija mācībām guva viņu cieņu.

Kādu dienu mans priekšnieks sapulcināja mūsu komandu paziņojumam. „Man ir nepieciešams, lai jūs visi nāktu uz darbu nākamajās divās nedēļas nogalēs,” viņš teica. Mana sirds pamira. Es zināju, ka tas nozīmē, ka man vajadzēs strādāt svētdienā.

Taču tad mans priekšnieks piebilda: „Tas attiecas uz visiem, izņemot Huanu Karlosu. Mēs zinām, ka viņu nekādi nevarēs piedabūt strādāt svētdienā.”

Es atviegloti nopūtos. Mans priekšnieks bija cienījis manu prasību! Pateicoties manai uzvedībai un standartiem, kurus es izrādīju darbā, es biju guvis viņa cieņu. Tādēļ viņš vēlējās izrādīt cieņu pret manu ticību.

Es zinu, ka, ja mēs liekam evaņģēlija standartus par prioritāti savā dzīvē, Tas Kungs mūs svētīs.

„Man ir nepieciešams, lai jūs visi nāktu uz darbu nākamajās divās nedēļas nogalēs,” teica mans priekšnieks. Mana sirds pamira. Es zināju, ka tas nozīmē, ka man vajadzēs strādāt svētdienā.