Paļāvības pārbaudījumi: No bailēm līdz lēmumam laulāties
No garīgā vakara Brigama Janga universitātē–Aidaho, kas notika 2007. gada 25. septembrī.
Pēc tam, kad es 1964. gadā pabeidzu koledžu, es tiku paaugstināts par virsnieku Savienoto Valstu armijā. Es brīvprātīgi pieteicos ASV armijas reindžeru apmācībā. Reindžeru apmācība ir grūtas mācības par tuvcīņas un uzbrukuma taktikām. Mērķis ir izveidot virsniekus un apakšvirsniekus ar augsti attīstītām prasmēm.
Reindžeru apmācībā bija iekļauti vairāki „pašpaļāvības pārbaudījumi”, kā tos dēvēja reindžeru instruktori, un tie bija izaicinājumi fiziskajam spēkam, izturībai un drosmei. Sarežģītu šķēršļu pārvarēšana, rāpšanās augšup un lejup ar virves palīdzību pa stāvām, ar ledu noklātām klints virsmām, kuras bija 100 pēdas (30 m) augstas un augstākas, došanās nakts laikā purvainās vietās, kur mīt aligatori un indīgas čūskas, un orientēšanās naktī pa 10 jūdzes garu (16 km) šķēršļotu apvidu — tie bija tikai daži no pārbaudījumiem, ko mēs izturējām. Viens no šo pašpaļāvības pārbaudījumu mērķiem bija iemācīt reindžeriem, ka sarežģītos un grūtos kaujas apstākļos mēs spējam paveikt daudz vairāk, nekā mēs domājam. Mūsu vadītāji iemācīja mums justies pārliecinātiem par sevi un par to, kam tikām apmācīti. Savas kaujas pieredzes grūtajos brīžos es ne reizi vien esmu smēlies pārliecību no šīm reindžeru pašpaļāvības pārbaudījumiem.
Mūsu dzīves laikā mēs sastopamies ar citiem pašpaļāvības pārbaudījumiem, kas ir daudz nozīmīgāki par tiem, ko es izturēju savas apmācības laikā. Tie nav tik daudz pārbaudījumi tam, kādā mērā mēs paļaujamies uz sevi, bet gan kādā mērā mēs paļaujamies uz to, ko saņemam caur Dieva Garu. Pravieši cits pēc cita ir devuši mums padomu atcerēties, ko mēs zinām — saglabāt paļāvību uz To Kungu. Cenšoties no jauna iedegt ticību savos ļaudīs, Jēkabs tiem atkārtoti sludināja: „Es zinu, ka jūs zināt” (2. Nefija 9:4, 5; uzsvērums pievienots). Pāvils bija vēl tiešāks: „Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!” (Ebrejiem 10:35; uzsvērums pievienots). Katrs no mums sastopas ar neskaidru nākotni. Taču tad, kas mēs ar to sastopamies, atceroties to, ko mēs jau zinām, mēs sastopamies ar to, būdami ar ticību. Mēs sastopamies ar to, būdami ar drosmi. Mēs sastopamies ar to, būdami ar paļāvību.
Viens no visnozīmīgākajiem paļāvības pārbaudījumiem mirstīgajā dzīvē parasti notiek jauno pieaugušo dzīves posmā. Tas ir lēmums par precēšanos. Nav neviena cita lēmuma, ko šī jauno pieaugušo paaudze pieņemtu ar lielāku satraukumu. Tā ir tēma, kas izraisa lielas bažas.
Bailes no laulībām
Es neesmu pārliecināts, ka zinu visus iemeslus, taču šie, manuprāt, ir daži no tiem:
-
Bezrūpīga laika pavadīšana kopā ar draugiem. Daudzi jaunie cilvēki tā vietā, lai meklētu pareizo dzīvesbiedru, „izslēdz sevi no spēles”, pārāk daudz laika pavadot draugu grupās. Tā kā šī laika pavadīšana notiek jauktās grupās, kurā ir vīrieši un sievietes, daži kļūdaini domā, ka ir atbilstoši iesaistījušies izvēles procesā, kas ir tik svarīgs, lai atrastu savu mūžīgo dzīvesbiedru. Taču tas tā nav. Satikšanās grupās var liegt cilvēkam iespēju tuvāk iepazīt tā īpašā cilvēka raksturu un personību, kas ir ļoti būtiski, lai pieņemtu gudru lēmumu.
-
Bailes kļūdīties. Šķiršanās statistika ir labi zināma. Daži jaunie cilvēki ir piedzīvojuši sirdssāpes, redzot, kā izjūk viņu vecāku vai draugu laulības, vai arī paši ir šķīrušies. Viņi ir skaudri pieredzējuši traumu, kas saistīta ar šādiem sairumiem. Dažkārt rezultāts ir tāds, ka tie baidās pieņemt lēmumu laulāties, jo baidās izvēlēties nepareizo cilvēku.
-
Nenobriedusi izvairīšanās no atbildības. Vismaz dažiem var būt nepatika saskaņot savas vēlmes un intereses ar otra cilvēka vēlmēm un interesēm. Šāds savtīgums var mudināt kādus cilvēkus atlikt lēmumu laulāties.
Kļūdaina domāšana
Lai kāds būtu iemesls bailēm laulāties, tas vada pie kļūdainas domāšanas, pie pašpaļāvības „atmešanas”. Tas savukārt traucē cilvēkam noteikti aptvert savu atbildību šī lēmuma pieņemšanā. Pat tad, ja šādu baiļu rezultāts nav laulības atlikšana vai pat izvairīšanās no tās, tās var vadīt pie citām kļūdām. Piemēram, dažiem ir nosliece uzskatīt šo lēmumu kā viscaur garīgu. Nedarot savu daļu šajā procesā, tie gaida kaut ko līdzīgu Dieva pirkstam, kas uzrakstīs atbildi uz sienas, vai kad pāršķelsies jūra vai kādu citu metafizisku fenomenu, kas tiem nešaubīgi pavēstīs, ka tāds un tāds cilvēks ir „tas īstais”.
Citi meklē kādu, kas izlems viņu vietā. Brigama Janga universitātes staba prezidents man pastāstīja, ka nav nekāds retums, ka dažas sievietes piekāpjas sava pašreizējā drauga viedoklim, kurš saka viņai, ka viņš ir „tas īstais”. Citi piekāpjas vecāku — bieži tēva — spriedumam, kurš pagātnē ir pieņēmis lēmumus viņu vietā. Jebkurā gadījumā pastāv atteikšanās no atbildības par visnozīmīgāko izvēli, ko cilvēks var veikt savā dzīvē.
Padomi, ko sniedz vecāki, bīskapi un citi cienīgi cilvēki, var būt vērtīgi. Tomēr galu galā neviens cits nevar — un nedrīkst — teikt tev, kā jārīkojas. Lēmums, ar ko precēties, ir pilnīgi personīgs.
„Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!” Atceries, ka mēs ienākam šajā dzīvē ar noslieci, tā sakot, iemīlēties. Nepadariet to sarežģītāku, nekā tas jau ir! Atcerieties, ko jūs zināt, un dodieties uz priekšu ar paļāvību uz Debesu Tēvu un apzinoties stāvokli, kuru jūs baudāt, kā Viņa dēli vai meitas.
Padoms par aplidošanu
Aplidošana ir laiks, kad divi cilvēki sasvstarpēji iepazīstas. Tas ir laiks, lai iepazītu otru, viņa vai viņas intereses, ieradumus un domas par dzīvi un evaņģēliju. Tas ir laiks, lai dalītos savos mērķos, sapņos, cerībās un bailēs. Tas ir laiks, kad pārbaudīt otra cilvēka apņemšanos dzīvot pēc evaņģēlija.
Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, pastāstīja par kādu atgriezušos misionāru, kurš satikās ar kādu īpašu jaunu sievieti. Viņam ļoti patika viņa, un viņš nopietni apsvēra iespēju viņu bildināt. Tas bija pēc tam, kad prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008) bija devis padomu jaunajām sievietēm nēsāt tikai vienu auskaru pāri. Šis jaunais cilvēks kādu laiku pacietīgi gaidīja, teica Elders Bednārs, lai jaunā sieviete izņemtu papildu auskaru pāri, ko viņa nēsāja. Taču tas nenotika. Šī un citu iemeslu dēļ, juzdamies ļoti bēdīgs, viņš pārtrauca tikties ar viņu.
Atstāstot šo pieredzi, Elders Bednārs sacīja: „Es pieņemu, ka daži no jums … varētu domāt, ka šis jaunais vīrietis bija pārāk aizspriedumains vai ka balstīt šo mūžīgi svarīgo lēmumu uz tādu šķietami nebūtisku lietu ir muļķīgi vai fanātiski. Iespējams, jums nepatīk, ka šis piemērs stāsta par jaunu sievieti, kura nepildīja pravieša padomu, nevis par jauno vīrieti. [Taču ļaujiet man norādīt] — problēma jau nebija auskaros!”1
Lūk, vēl viens padoms. Aplidošanas pieredzes laikā esiet uzmanīgi balstīt savus spriedumus tikai uz to, ko varētu raksturot kā nevērīgu „biļetes aplūkošanu”. Ar to es domāju — nebalstiet savus spriedumus tikai uz to, vai kāds cilvēks ir kalpojis pilnlaika misijā vai arī tam ir kāds noteikts aicinājums jūsu bīskapijā. Šīs lietas var norādīt, tām vajadzētu norādīt un parasti tas norāda uz nodošanos evaņģēlijam, uz uzticību un godprātīgumu. Tomēr ne vienmēr. Tieši tādēļ jums nepieciešams iepazīties. Iepazīstiet otru pietiekami labi, lai saprastu viņa vai viņas sirdi un raksturu, nevis tikai viņa vai viņas „evaņģēlija rezumējumu”.
Secinājums ir šāds: izvairieties spriest par cilvēku, līdz jūs viņu iepazīstat. Pēkšņi negatīvi spriedumi var būt tikpat kļūdaini kā pēkšņi pozitīvi spriedumi. Esiet vienlīdz vērīgi kā meklējot apslēptu dimantu, tā arī piesargoties no viltus zelta.
Lūgt Dievu par to
Vienīgi pēc tam, kad pietiekami ilgā laika periodā jūs paši esat izvērtējuši attiecības un pielietojuši savu veselo saprātu, jums vajadzētu lūgt Dievu pēc apstiprinājuma. Atcerieties, ka tāpat kā jebkurš cits svarīgs lēmums, laulība ir jūsu lēmums. Tas Kungs sagaida, ka jūs pielietosit savu spriedumu. Kā Viņš teica Oliveram Kauderijam: „Lūk, tu neesi sapratis, tu domāji, ka Es tev to došu, kad tu pats nepūlēsies, izņemot tikai, kā palūgt Man” (M&D 9:7). Kad jūs būsit paveikuši savu daļu, veicot atbilstošu aplidošanu un pieņemot pagaidu lēmumu, paļaujieties, ka Debesu Tēvs atbildēs uz jūsu lūgšanu.
Tas Kungs sagaida, ka jūs pielietosit savu veselo saprātu. Viņš sagaida, ka jūs paļausities uz savām dabiskajām sajūtām saistībā ar vīrieša un sievietes pievilcību, kas jūsos ieliktas kopš dzimšanas. Kad jūs piesaista kāds pretējā dzimuma cilvēks un kad jūs kopā ar viņu esat baudījuši nozīmīgu draudzības periodu — aplidošanu — un esat pārliecinājušies, ka viņai vai viņam ir līdzīgas vērtības un tas ir cilvēks, ar kuru jūs varētu laimīgi dzīvot visintīmākajās attiecībās — tad nolieciet šo jautājumu Debesu Tēva priekšā. Ja jūs nesajūtat kaut ko pretēju savām paša sajūtām, tad tas varētu būt Viņa veids, kādā pavēstīt jums, ka Viņam nav iebildumu pret jūsu izvēli.
Paļaujies uz To Kungu
Tagad ir pagājuši daudzi gadi kopš izaicinājumiem pilnā reindžeru apmācības laika. Dzīves straujais tecējums ir aiznesis mani tālu prom no pašpaļāvības pārbaudījumiem, kad biju karavīrs. Taču atmiņas par tiem un gūtās mācības ir saglabājušās. Mēs spējam pārciest dzīves vētras un rīkoties daudz efektīvāk, nekā mēs varētu domāt. Svarīgi tikai ir vienmēr atcerēties to, ko mēs zinām.
„Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!” Paļaujieties uz to, ko jūs zināt! Tad jūs izturēsit savus pašpaļāvības pārbaudījumus drosmīgi un ar Dieva labvēlību, un Tas Kungs noteikti darīs līdzenas jūsu takas.
Dilīnas Maršas ilustrācijas
Satikšanās grupās var liegt cilvēkam iespēju tuvāk iepazīt tā īpašā cilvēka raksturu un personību, kas ir ļoti būtiski, lai pieņemtu gudru lēmumu.
Jums nepieciešams iepazīties. Iepazīstiet otru pietiekami labi, lai saprastu viņa vai viņas sirdi un raksturu, nevis tikai viņa vai viņas „evaņģēlija rezumējumu”.