Mēs runājam par Kristu
Viņš uzņemsies viņu vājības
Dažus gadus pēc tam, kad mēs ar manu sievu Žizeli beidzām vadīt Fidži Suva misiju, Žizelei konstatēja kuņģa audzēju. Smagais pārbaudījums galu galā ietvēra trīs smalkas ķirurģiskas operācijas un sarežģījumus, kas radās pēc viņas kuņģa pilnīgas izņemšanas. Redzot savas sievas ciešanas, es sāku labāk izprast Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.
Es atceros, ka sajutos pilnīgi nomākts dēļ tā, ko piedzīvoja Žizele. Ko viņa tādu bija izdarījusi, ka viņai bija tik ļoti jācieš? Vai tad viņa nebija uzticīgi kalpojusi Tam Kungam? Vai tad viņa nebija ievērojusi Gudrības Vārdu? Kāpēc Viņš nevarēja novērst šo slimību? Kāpēc?
Kādu nakti es ļāvu savai sirdij un savām sajūtām izpausties lūgšanā, vēlreiz pārstāstot Tam Kungam visu savu neapmierinātību. „Es nevaru vairs ilgāk noraudzīties, ka mana dārgā sieva cieš tik lielas sāpes!” Es teicu Viņam. Tad es nolēmu atvērt Svētos Rakstus. Es atradu šādus mierinošus vārdus par Jēzu Kristu Almas 7:11–12:
“Un Viņš ies, izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds varētu tikt piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības.
Un Viņš uzņemsies nāvi, lai Viņš varētu atraisīt nāves saites, kas saista Viņa ļaudis; un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.”
Līdz tam brīdim es nebiju sapratis visu, ko ietvēra Glābēja brīnumainā Izpirkšana. Es nebiju patiesi izpratis, ka Jēzus Kristus uzņēmās Žizeles sāpes — un manas sāpes. Es nodevu savas sūdzības un bailes Viņam, kurš „uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības.” Iegūdams šo jauno izpratni, es sajutu, ka smagā nasta tiek noņemta!
Tagad Žizelei klājas ļoti labi, it kā viņai nekad nebūtu bijis audzējs. Viņas regulārajās apskatēs ārsti saka viņai, ka viņa ir „brīnums.” Es esmu ļoti pateicīgs par viņas fizisko dziedināšanu, taču es esmu pateicīgs arī par to dziedināšanu, ko pieredzēju es, — sirds dziedināšanu. Mierinājums, kas pieejams, vienīgi pateicoties Glābējam, sniedza man mierīgu pārliecību, ka viss būs labi.
Tagad, kad vien es sastopos ar nelaimi, manas domas vienmēr vēršas pie iespaidīgās mācības, ko apguvu, un pie tiem vārdiem, ko Tas Kungs teica pravietim Džozefam Smitam: Cilvēka Dēls pazemojās zem tā visa. Vai tu esi dižāks nekā Viņš?” ( M&D 122:8). Atceroties Jēzus Kristus upuri, es vienmēr gūstu mierinājumu.
Es esmu mūžam pateicīgs par mūsu Glābēja labprātīgumu paveikt to, ko Viņš ar tādām mokām izturēja. Es liecinu par Viņa mīlestību, par Viņa žēlastību un par Viņa gādīgajām rūpēm par Saviem bērniem. Viņš ir mūsu Glābējs, un es mīlu Viņu.
Ak, Mans Tēvs, Saimons Djūvijs, nedrīkst kopēt