Kāzu kleita un plāns

Džeina Makbraida Šoate

„Laulība … ir noteikta no Dieva” (M&D 49:15).

Lorija sēdēja uz savas vecākās māsas gultas, kamēr Karīna pabeidza kravāt savu tempļa somu. Karīna šodien laulāsies.

Lorija ar nepacietību gaidīja, kad vakarā varēs doties uz kāzu svinībām, taču viņu jutās arī bēdīga. Viņas vecākais brālis, kurš ir kalpojis misijā, varēja ieiet templī kopā ar Karīnu. Arī viņas vecāki varēja ieiet templī. Taču Lorija un viņas abi jaunākie brāļi nevarēja doties iekšā.

„Es vēlos, kaut varētu būt templī kopā ar tevi,” teica Lorija.

Karīna līdzjūtīgi paskatījās. „Es arī vēlos, taču tev jāpaliek ārpusē. Un kādu dienu, kad tu laulāsies, es došos uz templi kopā ar tevi.”

Lorija vairs nejutās tik bēdīga, taču viņa prātoja par kaut ko citu. „Kā tu zināji, ka tu vēlies precēties ar Metu?” viņa vaicāja.

Karīna apsēdās blakus Lorijai. „Pirms ilga laika es uzzināju, ka Debesu Tēvam ir plāns attiecībā uz mani. Kad es satiku Metu, es sapratu, ka mēs varētu izpildīt šo plānu kopā.”

„Vai esi jau izpildījusi to plānu?” Lorija vaicāja.

Karīna noliegumā papurināja galvu. „Mēs ar Metu vēlamies bērnus, pabeigt savas mācības un daudz ko vairāk.”

Lorija palūkojās uz skaisto, balto kāzu kleitu, kas karājās uz Karīnas skapja durvīm. „Tava kleita ir tik skaista,” viņa teica.

Karīna pasmaidīja. „Tā ir vēl viena šī plāna daļa,” viņa teica. „Es vienmēr esmu vēlējusies laulāties templī, tādēļ manai kleitai jābūt pieticīgai.”

Pēc dažām stundām Lorija redzēja, ka Karīna un Mets iznāk laukā no tempļa. Viņu sejas aiz prieka staroja.

Lorija pieskrēja pie Karīnas un aplika savas rokas ap viņu.

Pēc vairākām nedēļām Lorija pa pastu saņēma attēlu. Tā bija fotogrāfija ar Karīnu un Metu stāvam tempļa priekšpusē. Karīna bija augšpusē uzrakstījusi: „Debesu Tēvam ir plāns attiecība uz tevi.”

Lorija pielika attēlu pie sava skapīša. Viņa apsolīja sev, ka kādu dienu viņa dosies uz templi un viņas seja aiz prieka staros tāpat kā viņas māsai.