2010
Aizzīmogotie kapi
2010. gada aprīlis


Līdz mēs atkal tiksimies

Aizzīmogotie kapi

Paziņojumi kādā reklāmas pamfletā šķita maz ticami — gandrīz smieklīgi, — taču tie atgādināja man par apsolījumu, kam ir mūžīga garantija.

Nākamajā dienā pēc tēva nāves mēs ar māti, brāļiem un māsu devāmies uz apbedīšanas biroju, lai organizētu bēres. Mūsu uzdevums bija izvēlēties zārku un apbedījuma vietu, kurā tiks ievietots zārks.

Kamēr mēs izskatījām iespējas, es pamanīju kādu pamfletu, kurā tika reklamēta kāda apbedījuma vieta. Tajā bija ietverti paziņojumi, ka apbedījuma vieta pati aizzīmogojas un tam ir 75 gadu garantija. Lai arī brīdis bija svinīgs, šī garantija mani uzjautrināja.

„Kurš 75 gadu laikā pārbaudīs zīmogu?” es brīnījos. „Un, ja kāds to darīs un zīmogs nedarbosies, kurš pieprasīs garantiju? Kādas patiešām ir iespējas,” es domāju, „ka apbedījuma vieta paliks aizzīmogota?”

Šajā pārdomu brīdī mans prāts pievērsās citai apbedījuma vietai, tai, kas aprakstīta Mateja 27. nodaļā. Šai apbedījuma vietai, patiesībā kapam, kas bija sen atpakaļ un tālā vietā, bija ieeja, ko aizklāja liels akmens.

„Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta

un sacīja: „Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām.

Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.”

Pilāts sacīja uz tiem: „Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.”

„Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un aizzīmogoja akmeni” (Mateja 27:62–66).

No visām pavēlēm, kas jebkad dotas ķēniņu, ģenerāļu un valdnieku vēsturē, Pilāta pavēle apsargāt kapu, iespējams, bija visveltīgākā.

Kādas kapam bija iespējas palikt aizzīmogotam? Patiesībā kareivjiem nebija iespējams izpildīt šo pavēli, jo nebija iespējams kapu noturēt aizvērtu. „Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū” (Mateja 28:2).

Tāpēc, ka tika atvērts šis kaps, atvērsies arī visas citas apbedījuma vietas, kapi un kapličas, kas jebkad tikušas aizzīmogotas. Tas ir garantēts.

Mūsu Glābšanas klints ir mūsu atbrīvotājs no nāves un no elles. Viņš ir „augšāmcelšanās un dzīvība” (Jāņa 11:25). Pateicoties Viņam, „ellei būs jāatdod tās sagūstītie gari, un kapam būs jāatdod tā sagūstītos ķermeņus, un cilvēku ķermeņi un gari tiks savienoti viens ar otru; un tas ir ar Israēla Svētā augšāmcelšanās spēku” (2. Nefija 9:12).

Dārza kaps, Linda Kurlija Kristensena, © 2000 IRI

Drukāt