„4. nodarbības sagatavošanās materiāli: Pētiet Svētos Rakstus”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata (2021)
„4. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata
4. nodarbības sagatavošanās materiāli
Pētiet Svētos Rakstus
Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica: „Nenoticiet Sātana meliem, uzskatot, ka jums nav laika studēt Svētos Rakstus. … Dienišķa Dieva vārda baudīšana ir svarīgāka par gulēšanu, skolu, darbu, televīzijas šoviem, videospēlēm vai sociālajiem medijiem” („Izvirziet ticības pielietošanu par savu galveno prioritāti!”, vispārējās konferences runa, vai Liahona, 2014. g. nov., 93. lpp.). Studējot šos materiālus, padomājiet, kāpēc elders Skots jums ir teicis izvirzīt Svēto Rakstu studijas par augstāko prioritāti. Izvērtējiet, kāda šobrīd jūsu dzīvē ir loma Svētajiem Rakstiem.
1. sadaļa
Kādu vietu manā dzīvē ieņem Svētie Raksti?
Kad Lehijs ar savu ģimeni dienām ilgi bija ceļojis tuksnesī, Tas Kungs viņam pavēlēja sūtīt viņa dēlus atpakaļ uz Jeruzālemi un iegūt misiņa plāksnes no Lābana. Misiņa plāksnes bija sens Svēto Rakstu krājums, ko var pielīdzināt mūsu Vecajai Derībai, kurā bija jūdu un daudzu praviešu pieraksti (skat. 1. Nefija 5:11–16; Svēto Rakstu ceļvedis, „Misiņa plāksnes”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).
Tas Kungs zināja, ka šie Svētie Raksti būs ļoti svarīgi Lehija ģimenei un viņu pēcnācējiem. Tas Kungs pat pavēlēja Nefijam nogalināt Lābanu, lai viņš varētu iegūt pierakstus, sakot: „Ir labāk, ka viens cilvēks aizies bojā, nekā tauta kritīs neticībā un ies bojā” (1. Nefija 4:13).
Kad Lehijs saņēma misiņa plāksnes un sāka tās „pētīt” (1. Nefija 5:10), „viņš tika piepildīts ar Garu un sāka [pravietot]” (17. pants).
Izsakoties par Svēto Rakstu nozīmi savā dzīvē, prezidente Džūlija B. Beka, kura kalpoja par Palīdzības biedrības vispārējo prezidenti, mācīja:
Es gūstu prieku no ikdienas paraduma — Svēto Rakstu lasīšanas —, ko es aizsāku pirms daudziem gadiem. Ir dienas, kad man ir daudz laika, lai gremdētos pārdomās par Svētajiem Rakstiem. Citās dienās es apdomāju tikai dažus pantus. Tāpat kā ēšana un elpošana uztur manu fizisko ķermeni, Svētie Raksti baro un spirdzina manu garu. Tagad es varu teikt to pašu, ko Nefijs: „Mana dvēsele priecājas par šiem Rakstiem, un mana sirds pārdomā tos. … Lūk, mana dvēsele priecājas par Tā Kunga lietām, un mana sirds nepārtraukti domā par lietām, kuras es esmu redzējis un dzirdējis” (2. Nefija 4:15–16). („My Soul Delighteth in the Scriptures”, vai Liahona, 2004. g. maijs, 109. lpp.)
2. sadaļa
Kā Svētie Raksti man var palīdzēt labāk iepazīt Jēzu Kristu?
Savas kalpošanas laikā Nefijs izveidoja divus pierakstus — lielās Nefija plāksnes un mazās Nefija plāksnes. Uz lielajām Nefija plāksnēm sākumā bija aprakstīta Nefija ļaužu laicīgā vēsture. Mazās Nefija plāksnes tika radītas „īpašam nolūkam”, lai iemūžinātu aprakstu par Nefija tautas kalpošanu (1. Nefija 9:3). Nefijs teica, ka šī pieraksta „patiesais nolūks” ir pārliecināt visus cilvēkus nākt pie Kristus un tapt izglābtiem (1. Nefija 6:4).
Kad Nefijs uzticēja mazās plāksnes savam brālim Jēkabam, viņš lika viņam uz tām rakstīt tikai to, kas ir „pats vērtīgākais” (Jēkaba 1:1–2).
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka Nefijs, Jēkabs un citi Mormona Grāmatas pravieši ir pievienojuši savu liecību citu praviešu liecībai citos Svētajos Rakstos. Viņš paskaidroja:
Šķietami nebeidzamos pravietiskajos paziņojumos un „visu svēto praviešu” [Jēkaba 4:4] liecībās „daudzus gadu tūkstošus pirms Viņa atnākšanas” [Helamana 8:18] Mormona Grāmata sniedz svinīgu paziņojumu, ka Jēzus ir Kristus, mūsu Glābējs un Pestītājs. („A Testimony of the Book of Mormon”, Ensign, 1999. g. nov., 69. lpp.)
3. sadaļa
Kā Svētie Raksti man var palīdzēt risināt problēmas un pieņemt lēmumus?
Kad Lehijs bija izpildījis visu, kas viņam tika pavēlēts, Tas Kungs viņam deva darbarīku, ko sauca par Liahonu (skat. Almas 37:38). Liahona darbojās kā kompass un rādīja ceļu Lehija ģimenei, kamēr viņi ceļoja cauri tuksnesim. Tajā parādījās arī personīgi vēstījumi no Tā Kunga. Nefijs atklāja, ka Liahona darbojās „saskaņā ar ticību un centību, ko [viņi] pievērsa” Tā Kunga vēstījumiem (1. Nefija 16:28–29).
Pēc aptuveni 500 gadiem, kad Alma uzticēja savam dēlam Helamanam misiņa plāksnes un citus Svētos Rakstus, viņš arī sniedza atziņas par to, kā darbojās Liahona.
Kalpodams par Septiņdesmito, elders V. Rolfs Kerrs mācīja:
Kristus vārdi var būt personīgā Liahona katram no mums — rādot ceļu. Nebūsim laiski šī ceļa viegluma dēļ. Ticībā pieņemsim Kristus vārdus savā prātā un sirdī tā, kā tie ir pierakstīti Svētajos Rakstos un kā tos izrunā mūsdienu pravieši, gaišreģi un atklājēji. Ticībā un centībā baudīsim Kristus vārdus, jo Kristus vārdi būs mūsu garīgā Liahona, pasakot mums visu, kas mums jādara. („The Words of Christ—Our Spiritual Liahona”, Liahona, 2004. g. maijs, 37. lpp.)