„20. nodarbības sagatavošanās materiāli: Reliģiskās brīvības svētības”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata (2021)
„20. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata
20. nodarbības sagatavošanās materiāli
Reliģiskās brīvības svētības
Cik svarīga jums ir reliģiskā brīvība? Kā teikts Baznīcas aktuālo ziņu mājaslapā, „reliģijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, kas aizsargā visu cilvēku sirdsapziņu. Tā mums ļauj domāt, izpausties un rīkoties saskaņā ar to, kam mēs no sirds ticam. … Tā pasargā visu grupu un cilvēku, tai skaitā visneaizsargātāko, tiesības, neatkarīgi no tā, vai viņi pieder pie kādas reliģijas vai nepieder” („Religious Freedom”, newsroom.ChurchofJesusChrist.org).
Runājot par mūsdienām, elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma brīdināja: „[Sātans] nikni apdraud, uzbrūk un rada apjukumu jautājumā par reliģijas brīvību — kas tā ir un kāpēc tā ir svarīga mūsu garīgajai dzīvei un mūsu pestīšanai” („Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. maijs, 112. lpp.). Gatavojoties nodarbībai un studējot, apdomājiet, ko Mormona Grāmata mums māca par reliģiskās brīvības nozīmīgumu, un padomājiet, ko jūs varētu darīt, lai to veicinātu, saglabātu un pasargātu.
1. sadaļa
Kā reliģiskā brīvība aizsargā manus uzskatus, un vai es varu izvēlēties dzīvot saskaņā ar tiem?
Noskatieties video „Preserving Religious Freedom” (3:59).
Tālāk sniegtais kopsavilkums izceļ dažas pamattiesības, kas ir ietvertas reliģiskajā brīvībā:
Reliģiskā brīvība sevī ietver ne tikai tiesības brīvi pielūgt, bet arī runāt un rīkoties, pamatojoties uz savu reliģisko pārliecību. …
Reliģiskā brīvība aizsargā visu cilvēku tiesības uz savu reliģisko pārliecību un atklātu tās paušanu, nebaidoties no vajāšanas vai līdztiesīgu pilsonisko tiesību liegšanas. …
Reliģiskā brīvība aizsargā ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī reliģiskās organizācijas, kas palīdz pulcēties ticīgo grupām. („Religious Freedom: The Basics”, ChurchofJesusChrist.org)
Vēstures gaitā cilvēka pamattiesības rīkoties saskaņā ar mūsu uzskatiem bieži ir tikušas apstrīdētas un pat apspiestas. Piemēram, ķēniņa Mosijas laikā Baznīcas locekļu vajāšana, ko īstenoja neticīgie, kļuva ļoti smaga (skat. Mosijas 27:1).
Reliģiskā brīvība ne tikai aizsargā reliģisko personu izpausmes, bet arī aizstāv to cilvēku tiesības, kuri nav reliģiozi vai kuriem ir atšķirīga pārliecība. Viens piemērs par to ir sniegts stāstā par Korihoru. Korihors dzīvoja soģu valdīšanas laikā — tā bija valdības sistēma, kas tika radīta, lai saglabātu un aizsargātu cilvēku brīvību no netaisnīgiem ķēniņiem (skat. Mosijas 29. nodaļu). Korihors sludināja, ka „nebūs nekāda Kristus” (Almas 30:12). Viņš apgalvoja, ka grēks nepastāv un ka katram cilvēkam veicas, pateicoties viņa paša gudrībai. Korihora mācības aizveda daudzus cilvēkus projām no Tā Kunga. (Skat. Almas 30:6, 12–18.)
Almas 30:29–58 mēs lasām, ka Korihors tika atvests pie pravieša Almas un Zarahemlas augstākā soģa un Alma stājās pretī Korihora mācībām, liecinot par Kristu. Tāpat kā Korihoram bija tiesības paust savu neticību Dievam, Alma varēja brīvi liecināt, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus pastāv. Izvēloties neticēt Almam, Korihors pieprasīja zīmi no Dieva un kļuva mēms. Kad šis notikums nāca gaismā, tie, kuri bija ticējuši Korihoram, tika pārliecināti, ka viņam nebija taisnība un „viņi visi atkal tika pievērsti Tam Kungam” (58. pants).
Runājot par visu cilvēku reliģiskās brīvības aizstāvēšanas nozīmīgumu, pravietis Džozefs Smits teica:
[Es esmu] tikpat gatavs mirt, lai aizstāvētu prezbiteriāņa, baptista vai jebkura laba cilvēka, kas pieder jebkurai konfesijai, tiesības [kā Baznīcas locekļa tiesības]; jo tas pats princips, kas sabradātu kājām pēdējo dienu svēto tiesības, sabradātu arī Romas katoļu vai citas konfesijas tiesības, kas nebūs tik populāra vai būs pārāk vāja, lai spētu sevi aizstāvēt. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010), 343. lpp.)
Tāpat Džozefs Smits uzsvēra, ka reliģiskā brīvība ir Baznīcas pamatmācība: „Mēs pieprasām privilēģiju pielūgt Visuvareno Dievu saskaņā ar mūsu sirdsapziņu un atvēlam visiem cilvēkiem to pašu privilēģiju, lai viņi pielūdz kā, kur vai ko tie vēlas” (Ticības apliecinājumi 1:11).
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca publicēja šādu paziņojumu par miermīlīgu darbu reliģiskās brīvības labā:
Ja likumi ierobežo reliģijas brīvību, pēdējo dienu svētie uzskata, ka ir jāievēro likumi, vienlaikus meklējot savu pamattiesību aizsardzību, izmantojot tos likumīgos līdzekļus, kas ir pieejami katrā jurisdikcijā vai valstī. („Religious Freedom: The Basics”, ChurchofJesusChrist.org)
2. sadaļa
Ko es varētu darīt, lai veicinātu vai saglabātu reliģisko brīvību?
Būtu noderīgi apdomāt, kāda būtu dzīve bez reliģiskās brīvības. Iedomājieties, ka jūs piedzīvojat vienu vai vairākas no tālāk aprakstītajām situācijām, kurās reliģiskā brīvība ir ierobežota:
Jūs varat zaudēt darbu vai vadītāja amatu, jo paužat savu reliģisko pārliecību — pat ārpus darba. …
Jums tiek prasīts slēpt savu reliģiju vai pildīt darba uzdevumus, kas ir pretrunā ar jūsu pārliecību. …
Jums tiek prasīts strādāt sabata dienā vai reliģiskajos svētkos, pat ja citi var jūs aizstāt. …
Jūsu bērniem valsts skolās ir jāmācās seksuālās un dzimumu teorijas, kas ir pretrunā ar Baznīcas pamatmācībām. …
Jūs nevarat adoptēt bērnu vai kļūt par audžuvecākiem savas reliģiskās pārliecības vai uzskatu dēļ par ģimeni.
Būdams uzņēmuma īpašnieks vai profesionālis, jūs varat zaudēt licenci vai saņemt naudas sodu, ja atsakāties veikt pakalpojumus, kas ir pretrunā ar jūsu reliģisko pārliecību. („Religious Freedom Matters: What’s at Risk”, Ensign, 2017. g. jūlijs, 37. lpp.)
Mormona Grāmatā ir rakstīts, ka 19. soģu valdīšanas gadā kāds ļauns vīrs, vārdā Amalikija, sazvērējās, lai kļūtu par nefijiešu ķēniņu. Viņš ar viltību centās iznīcināt Tā Kunga Baznīcu un „to brīvības pamatu, ko Dievs bija tiem devis” (Almas 46:10). Amalikija glaimoja daudziem nefijiešiem, un viņi pameta Baznīcu, lai sekotu viņam. (Skat. Almas 46:1–10.)
Kad nefijiešu karapulku augstākais virsnieks Moronijs uzzināja par Amalikijas plānu, viņš bija dusmīgs un sapulcināja ļaudis, lai aizstāvētu viņu tiesības, tostarp reliģisko brīvību (skat. Almas 46:11–13, 19–20).
Ļaudis sanāca kopā ar Moroniju un noslēdza derību stāties pretī viņu brīvības draudiem (skat. Almas 46:21–22). Runājot par mūsu pienākumu atbalstīt reliģisko brīvību, elders Heilzs mācīja:
Kā Jēzus Kristus mācekļiem, mums ir pienākums strādāt kopā ar līdzīgi domājošiem ticīgajiem un pacelt savas balsis par to, kas ir pareizs. …
… Mēs esam atbildīgi par šīs svētās brīvības un tiesību nosargāšanu sev un mūsu pēcnācējiem. Ko mēs varam darīt?
Pirmkārt, mēs varam būt informēti. Esiet lietas kursā par jautājumiem sabiedrībā, kam var būt ietekme uz reliģijas brīvību.
Otrkārt, savu iespēju robežās apvienojieties ar citiem, kuriem arī ir svarīga uzticība reliģijas brīvībai. Strādājiet plecu pie pleca, lai aizsargātu reliģisko brīvību.
Treškārt, dzīvojiet savu dzīvi tā, lai būtu labi piemēri tam, kam jūs ticat, — vārdos un darbos. Tas, kā mēs dzīvojam saskaņā ar mūsu reliģiju, ir daudz svarīgāk par to, ko mēs varam pateikt par mūsu reliģiju.
Mūsu Glābēja Otrā atnākšana tuvojas. Nenovilcināsim sagatavošanos šai lielajai dienai. Atcerieties virsnieku Moroniju, kurš pacēla brīvības karogu [skat. Almas 46:12]. … Atcerēsimies cilvēku reakciju: pielietojot savu rīcības brīvību, viņi „skriešus sanāca kopā” un noslēdza derību rīkoties [Almas 46:21]. („Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību”, 112., 113. lpp.)