Sekojot Kristum
Būdami Kristus sekotāji, mēs mācām un liecinām par Jēzu Kristu, mūsu nevainojamo Paraugu! Tāpēc sekosim Viņam, atsakoties no strīdiem!
Evaņģēlija studiju plāns, kas pazīstams ar nosaukumu un Glābēja aicinājumu — „Nāciet, sekojiet Man!”, šogad ir iedvesmojis miljoniem cilvēku. Sekošana Kristum nav nejauša vai gadījuma rakstura rīcība. Tā ir nepārtraukta apņemšanās un dzīvesveids, kam būtu jāsniedz mums vadība visos laikos un visās vietās. Viņa mācības un Viņa piemērs nosaka katra Jēzus Kristus mācekļa ceļu. Turklāt iet pa šo ceļu ir aicināti visi, jo Viņš aicina visus nākt pie Viņa — „melnos un baltos, vergus un brīvos, vīrus un sievas; … un visi ir vienādi Dieva priekšā”.
I
Pirmais solis, lai sekotu Kristum, ir paklausība tam, ko Viņš nosauca par „augstāko bausli bauslībā”:
„Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”
Dieva baušļi nodrošina vadību un noturīgu spēku mūsu dzīvē. Mūsu pieredzes laicīgajā dzīvē līdzinās mazam zēnam un viņa tētim, kuri vējainā dienā kopā lidina pūķi. Pūķim paceļoties augstāk, vējš liek auklai, ko zēns tur rokā, nostiepties stingrāk. Nepietiekamās pieredzes dēļ ar laicīgās dzīves vēju spēku dēls ierosina pārgriezt auklu, lai pūķis varētu pacelties augstāk. Viņa gudrais tēvs sniedz padomu — nē, paskaidrojot, ka aukla ir tā, kas notur pūķi gaisā, pretojoties laicīgās dzīves vējiem. Ja mēs atlaižam auklu, pūķis neceļas augstāk. Vēji to aiznes prom, un tas neizbēgami nogāžas zemē.
Šī svarīgā aukla attēlo derības, kas mūs saista ar Dievu, mūsu Debesu Tēvu, un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Godājot šīs derības, ievērojot Viņu baušļus un sekojot Viņu pestīšanas iecerei, Viņu apsolītās svētības ļauj mums pacelties līdz celestiāliem augstumiem.
Mormona Grāmatā bieži ir rakstīts, ka Jēzus Kristus ir „pasaules Gaisma”. Kad augšāmcēlies Kungs parādījās nefijiešiem, Viņš izskaidroja viņiem šo mācību, sakot: „Es esmu rādījis jums piemēru.” „Es esmu gaisma, ko jums būs turēt augstu — kā to jūs esat redzējuši Mani darām.” Viņš ir mūsu paraugs. Mēs mācāmies to, ko Viņš ir teicis un darījis, studējot Svētos Rakstus un sekojot praviešu mācībām, kā mūs to ir mudinājis darīt prezidents Rasels M. Nelsons. Svētā Vakarēdiena priekšraksta laikā mēs katru sabatu apsolām, ka „vienmēr atcerē[simies] Viņu un pildī[sim] Viņa baušļus”.
II
Mormona Grāmatā Tas Kungs mums deva pamatprincipus, ko Viņš nosauca par „Kristus mācību”. Tie ir: ticība Tam Kungam Jēzum Kristum, grēku nožēlošana, kristīšanās, Svētā Gara dāvanas saņemšana, pastāvēšana līdz galam un kļūšana kā mazam bērnam, kas nozīmē — paļauties uz To Kungu un pakļauties visam, ko Viņš no mums prasa.
Pastāv divi Tā Kunga baušļu veidi: pastāvīgi, tādi kā Kristus mācība, un pagaidu. Pagaidu baušļi ir nepieciešami Tā Kunga Baznīcas vai taisnīgo cilvēku vajadzību apmierināšanai pagaidu apstākļos, bet no tiem atsakās, kad nepieciešamības pēc tiem vairs nav. Pagaidu baušļu piemērs ir Tā Kunga norādījumi Baznīcas agrīnajiem vadītājiem aicināt svētos pārcelties no Ņujorkas štata uz Ohaio, tad uz Misūri un pēc tam uz Ilinoisu un vēlāk vadīt pionieru izceļošanu uz starpkalnu reģionu rietumos. Lai gan šie bija pagaidu baušļi, tie bija spēkā un tiem bija jāpaklausa.
Attiecībā uz dažiem pastāvīgiem baušļiem dažkārt ir bijis nepieciešams samērā ilgs laiks, līdz tie tika vispārīgi ievēroti. Piemēram, prezidents Lorenco Snovs slavenajā sprediķī par desmito tiesu uzsvēra senāk doto bausli, kuru Baznīcas locekļi neievēroja vispārējā kārtā. To bija nepieciešams atkārtoti uzsvērt apstākļos, ar kādiem toreiz saskārās Baznīca un tās locekļi. Ir arī neseni piemēri, kad bija nepieciešams atkārtot senāk dotās pavēles apstākļos, ar kādiem saskārās pēdējo dienu svētie vai Baznīca. Tie ir — vēstījums par ģimeni, ar kuru iepriekšējā paaudzē klajā nāca prezidents Gordons B. Hinklijs, un prezidenta Rasela M. Nelsona nesenais aicinājums saukt Baznīcu vārdā, kāds tai tika dots ar atklāsmi, proti, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.
III
Izskatās, ka ir vēl viena Glābēja mācība, kuru ir nepieciešams uzsvērt mūsdienu apstākļos.
Šis ir laiks, kad dzirdam daudzus skarbus un aizskarošus vārdus publiskajā saziņā un dažkārt pat pašu ģimenēs. Krasas domstarpības sociālpolitiskos jautājumos bieži vien izraisa naidīgumu — pat naidu — sabiedrībā un personiskajās attiecībās. Šī naidīguma gaisotne dažkārt pat paralizē likumdošanas iespējas svarīgos jautājumos, kuros vairums pilsoņu saprot, ka ir steidzami jārīkojas sabiedrības interesēs.
Ko Kristus sekotājiem vajadzētu mācīt un darīt šādas toksiskas komunikācijas laikā? Kādas bija Viņa mācības un sniegtie piemēri?
Zīmīgi, ka viens no pirmajiem principiem, ko Jēzus mācīja, kad Viņš parādījās nefijiešiem, bija izvairīties no strīdiem. Lai gan Viņš to mācīja saistībā ar strīdiem par reliģisko doktrīnu, viņa norādītie iemesli nepārprotami attiecas uz komunikāciju un attiecībām politikā, sociālpolitiskajiem jautājumiem un attiecībām ģimenē. Jēzus mācīja:
„Tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna, kurš ir strīdu tēvs, un viņš uzkūda cilvēku sirdis strīdēties ar dusmām vienam ar otru.
Lūk, šī nav Mana mācība, lai uzkūdītu cilvēku sirdis ar dusmām vienam pret otru; bet šī ir Mana mācība, ka tādas lietas ir jāatmet.”
Savas atlikušās kalpošanas laikā nefijiešu vidū Jēzus mācīja citus baušļus, kas ir cieši saistīti ar Viņa aizliegumu strīdēties. Mēs zinām no Bībeles, ka katru no tiem Viņš jau iepriekš bija mācījis Savā lieliskajā Kalna sprediķī, parasti izmantodams tādus pašus vārdus kā vēlāk nefijiešu vidū. Es citēšu labi zināmo Bībeles valodu:
„Mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs ļaunprātīgi izmanto un kas jūs vajā.”
Šī ir viena no Kristus vispazīstamākajām pavēlēm — visrevolucionārākā un visgrūtāk izpildāmā. Tomēr tā ir pati būtiskākā daļa no Viņa aicinājuma mums visiem — sekot Viņam. Prezidents Deivids O. Makejs mācīja: „Nav labāka veida, kā izrādīt mīlestību pret Dievu, kā izrādīt nesavtīgu mīlestību saviem līdzcilvēkiem.”
Lūk, vēl viena Viņa, kurš ir mūsu piemērs, pamatmācība: „Svētīgi [ir] miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.”
Miera nesēji! Kā gan tas mainītu personiskās attiecības, ja Kristus sekotāji atteiktos no skarbiem un aizvainojošiem vārdiem visā savā komunikācijā!
Pagājušā gada vispārējā konferencē prezidents Rasels M. Nelsons mums deva šādus izaicinājumus:
„Viena no vieglākajām metodēm, kā atpazīt Jēzus Kristus īsteno sekotāju, ir tas, cik iejūtīgi šī persona izturas pret citiem cilvēkiem. …
… Jēzus Kristus īstenie mācekļi ir miera nesēji.
… Viens no labākajiem veidiem, kā mēs varam godināt Glābēju, ir kļūt par miera nesējiem.”
Noslēdzot viņa mācīto: „Strīdēšanās ir izvēle. Miermīlīgums ir izvēle. Jums ir dota rīcības brīvība, lai izvēlētos strīdēšanos vai samierniecisku attieksmi. Es mudinu jūs izvēlēties būt par miera nesējiem — tagad un vienmēr.”
Potenciālajiem pretiniekiem būtu jāsāk diskusijas, nosakot kopīgus pamatprincipus, par kuriem visi ir vienisprātis.
Sekojot mūsu nevainojamajam Piemēram un Viņa pravietim, mums ir jāievēro tā sauktais zelta likums: „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.” Mums ir jāmīl visi un jādara labais visiem. Mums ir jāizvairās no strīdiem un ir jābūt par miera nesējiem visā savā komunikācijā. Tas nenozīmē piekāpties attiecībā uz saviem principiem un prioritātēm, bet gan pārstāt skarbi uzbrukt citiem par viņu principiem un prioritātēm. Tieši to darīja mūsu nevainojamais Paraugs Savas kalpošanas laikā. Šādu piemēru Viņš mums rādīja, aicinot mūs Viņam sekot.
Pirms trim gadiem šajā konferencē prezidents Rasels M. Nelsons sniedza mums pravietisku izaicinājumu attiecībā uz mūsu ikdienu:
„Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs katru dienu darāt? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu prioritāra?”
Būdami Kristus sekotāji, mēs mācām un liecinām par Jēzu Kristu, mūsu nevainojamo Paraugu! Tāpēc sekosim Viņam, atsakoties no strīdiem! Cenšoties panākt, lai sabiedrībā tiktu īstenota mūsu vēlamā politika, būsim Viņa svētību cienīgi, izmantojot miera nesēju valodu un metodes. Savās ģimenēs un citās personiskajās attiecībās izvairīsimies no tā, kas ir skarbs un naidīgs! Centīsimies būt svēti kā mūsu Glābējs, kura svētajā vārdā es liecinu un piesaucu Viņa svētību, lai Viņš mums palīdzētu būt par svētajiem. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.