Viņa roka vienmēr gatava sniegt mums palīdzību
Kad mēs ticībā vērsīsimies pie Jēzus Kristus, Viņš vienmēr būs klāt.
Kad biju bērns, mēs ar ģimeni devāmies atvaļinājumā uz pludmali manas dzimtenes, Čīles, piekrastē. Es biju sajūsmā, ka kopā ar ģimeni pavadīšu dažas dienas, izbaudot vasaru. Es biju priecīgs arī tādēļ, ka nodomāju — beidzot varēšu pievienoties saviem diviem vecākajiem brāļiem un darīt to, ko viņi parasti darīja, izklaidējoties ūdenī.
Vienu dienu mani brāļi devās spēlēties turp, kur šķēlās viļņi, un es jutos pietiekami liels un pieaudzis, lai viņiem sekotu. Tuvojoties tai vietai, es sapratu, ka viļņi ir lielāki, nekā no krasta šķita. Pēkšņi man strauji tuvojās kāds vilnis, pārsteigdams mani. Es jutos tā, it kā dabas spēki būtu mani pārņēmuši, un es tiku ievilkts jūras dzīlēs. Es neredzēju un nejutu nekādu orientieri, jo tiku mētāts šurpu turpu. Tieši tad, kad man šķita, ka mans piedzīvojums uz Zemes tuvojas noslēgumam, es sajutu: kāda roka mani velk ūdens virsmas virzienā. Beidzot es varēju ieraudzīt sauli un ievilkt elpu.
Mans brālis Klaudio bija redzējis manus mēģinājumus uzvesties kā pieaugušam un steidzās man palīgā. Es biju netālu no krasta. Lai gan ūdens bija sekls, es nespēju orientēties un neapzinājos, ka varu pats sev palīdzēt. Klaudio man teica, ka man jābūt uzmanīgākam un, ja es vēlos, viņš var mani apmācīt. Neraugoties uz daudzajiem litriem ūdens, ko biju norijis, mans lepnums un vēlme izlikties pieaugušam bija spēcīgāka, un es teicu: „Protams.”
Klaudio man teica, ka „jāuzbrūk” viļņiem. Es teicu sev, ka noteikti zaudēšu šo cīņu pret šķietami milzīgo ūdens sienu.
Tuvojoties jaunam, lielam vilnim, Klaudio ātri teica: „Skaties uz mani; tev jādara tā!” Klaudio skrēja pretī nākošajam vilnim un, pirms tas sašķēlās, ienira tajā. Es biju tik pārsteigts par viņa niršanu, ka no redzesloka pazaudēju nākamo vilni. Tā nu es atkal tiku ievilkts jūras dzīlēs un dabas spēku mētāts. Pēc dažām sekundēm kāda roka satvēra manējo, un es atkal tiku izcelts virs ūdens un tvēru pēc gaisa. Mana lepnuma liesma dzisa.
Šoreiz brālis aicināja mani nirt kopā ar viņu. Atsaucoties viņa aicinājumam, es viņam sekoju, un mēs ienirām kopā. Es jutos tā, it kā būtu pārvarējis vissarežģītāko izaicinājumu. Neapšaubāmi, tas nebija nemaz tik viegli, bet, pateicoties brāļa palīdzībai un piemēram, es to paveicu. Viņa roka mani izglāba divreiz; viņa piemērs man parādīja, kā tikt galā ar savu izaicinājumu un tajā dienā kļūt par uzvarētāju.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir aicinājis mūs domāt celestiāli, un es vēlos sekot viņa padomam un attiecināt to uz savu vasaras stāstu.
Glābēja spēks cīņā ar pretinieku
Ja mēs domāsim celestiāli, mēs sapratīsim, ka dzīvē sastapsimies ar izaicinājumiem, kas šķitīs lielāki par mūsu spējām tos pārvarēt. Savas mirstīgās dzīves laikā mēs tiksim pakļauti pretinieka uzbrukumiem. Tāpat kā viļņi, kas pār mani valdīja tajā vasaras dienā, mēs varam justies bezspēcīgi — ar vēlmi padoties spēcīgajam liktenim. Šie niknie viļņi var mūs mētāt no viena sāna uz otru. Taču neaizmirstiet, kam ir vara pār šiem viļņiem un, patiesībā, pār visu. Tā ir mūsu Glābējam Jēzum Kristum. Viņam ir spēks palīdzēt mums izkļūt no katra nožēlojamā stāvokļa vai nelabvēlīgās situācijas. Neatkarīgi no tā, vai mēs jūtamies Viņam tuvu, Viņš joprojām var sasniegt mūs, lai kur un kādi mēs arī nebūtu.
Kad mēs ticībā vērsīsimies pie Viņa, Viņš vienmēr būs klāt, un Savā laikā Viņš būs gatavs un vēlēsies satvert mūsu rokas un „uzvilkt” mūs drošā vietā.
Glābējs un Viņa kalpošanas piemērs
Ja mēs domāsim celestiāli, mēs atpazīsim Jēzu Kristu kā nevainojamu kalpošanas piemēru. Svētajos Rakstos mums ir piemēri, kad Viņš vai Viņa mācekļi pastiepj roku kādam, kam nepieciešama palīdzība, glābšana vai svētība. Tāpat kā manā stāstā — es zināju, ka mans brālis ir blakus, bet ar to, ka viņš ir blakus man, bija par maz. Klaudio zināja, ka man ir nepatikšanas, un devās palīdzēt man izkļūt no ūdens.
Reizēm mēs domājam, ka mums vajag tikai būt līdzās kādam, kam tas ir nepieciešams, bet bieži vien mēs varam darīt vairāk. Mūžības skatījums var palīdzēt mums saņemt atklāsmi, lai savlaicīgi sniegtu palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Mēs varam paļauties uz Svētā Gara vadību un iedvesmu, lai atpazītu, kāda veida palīdzība ir nepieciešama — vai tas būtu laicīgs atbalsts, piemēram, emocionāls mierinājums, ēdiens, palīdzība ikdienas darbos, vai garīga vadība — palīdzība citiem viņu ceļā uz svēto derību noslēgšanu un ievērošanu.
Glābējs ir gatavs mūs izglābt
Kad Pēteris, vecākais apustulis, „gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus, … viņš izbijās un sāka grimt”, un tad „brēca un sacīja: „Kungs, palīdzi man!”” Jēzus zināja, ar kādu ticību Pēteris bija nācis pie Viņa pa ūdens virsu. Viņš arī apzinājās Pētera bailes. Saskaņā ar šo stāstu Jēzus „tūdaļ, roku izstiepis, … viņu satvēra”, sakot šos vārdus: „Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?” Viņa vārdi nebija paredzēti kā pārmetums Pēterim, bet gan kā atgādinājums tam, ka Viņš, Mesija, ir kopā ar viņu un mācekļiem.
Ja mēs domāsim celestiāli, mēs saņemsim apstiprinājumu savā sirdī, ka Jēzus Kristus patiešām ir mūsu Glābējs, mūsu Aizstāvis Tēva priekšā un mūsu Pestītājs. Kad mēs ticēsim Viņam, Viņš izglābs mūs no mūsu kritušā stāvokļa, palīdzot pārvarēt mūsu izaicinājumus, vājības un šīs laicīgās dzīves vajadzības, un dāvās mums lielāko no visām dāvanām, proti, mūžīgo dzīvi.
Glābējs mūs neatstāj
Toreiz mans brālis nepadevās, bet turpināja uzstāt, lai es iemācītos pats. Viņš bija neatlaidīgs pat tad, kad tas prasīja mani glābt divas reizes. Viņš bija neatlaidīgs, lai gan iesākumā es nevarēju to paveikt. Viņš bija neatlaidīgs, lai es varētu pārvarēt šo izaicinājumu un gūt panākumus. Ja mēs domāsim celestiāli, mēs sapratīsim, ka mūsu Glābējs būs līdzās tik bieži, cik vien tas būs nepieciešams, lai sniegtu palīdzību, kad vēlēsimies mācīties, mainīties, pārvarēt, tikt galā vai gūt panākumus jebkurā jomā, kas mūsu dzīvē ienesīs patiesu un mūžīgu laimi.
Glābēja rokas
Svētajos Rakstos ir iemūžināts Glābēja roku simbols un nozīme. Nesot Izpirkšanas upuri, Viņa plaukstas tika caurdurtas ar naglām, lai piesistu Viņu pie krusta. Pēc augšāmcelšanās Viņš parādījās saviem mācekļiem pilnīgā ķermenī, bet rētas uz Viņa plaukstām palika kā atgādinājums par Viņa bezgalīgo upuri. Viņa roka vienmēr būs mums līdzās, pat ja sākumā mēs to neredzēsim vai nejutīsim, jo mūsu Debesu Tēvs izvēlējās Viņu par mūsu Glābēju un visas cilvēces Pestītāju.
Within Our Grasp (Mūsu tuvumā), Džejs Braients Vords
The Hand of God (Dieva roka), Jongsungs Kims
Kad es domāju celestiāli, es zinu, ka šajā dzīvē mēs neesam atstāti vieni. Lai gan mums ir jāsaskaras ar grūtībām un pārbaudījumiem, mūsu Debesu Tēvs zina mūsu spējas un zina, ka mēs varēsim izturēt vai pārvarēt savus izaicinājumus. Mums ir jādara sava daļa un ticībā jāvēršas pie Viņa. Viņa mīļotais Dēls Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un vienmēr būs līdzās. Viņa svētajā Vārdā, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.