Vīrs, kas ar Jehovu tikās
„Pēdējo dienu atklāšanu [Džozefs Smits] sāka”, un mēs esam svētīti, ka viņš to paveica.
Mans mērķis šodien un vienmēr ir liecināt par Jēzu Kristu, ka Viņš ir Dieva Dēls, pasaules Radītājs un mūsu Glābējs, un Pestītājs. Tā kā „mūsu reliģijas pamatprincip[s] ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu”, es šodien dalos ar jums savās zināšanās un liecībā par Glābēju, ko ir stiprinājusi un padziļinājusi kāda nozīmīga apustuļa un pravieša dzīve un mācības.
Vieduma aizsākums
Kādā skaistā, skaidrā 1820. gada agrā pavasara rītā 14‑gadīgais Džozefs Smits iegāja koku birzī netālu no savas ģimenes mājām, lai lūgtu par saviem grēkiem un jautātu, kurai baznīcai pievienoties. Viņa sirsnīgā lūgšana, izteikta nelokāmā ticībā, aizsniedzās līdz Visuma visvarenākajiem spēkiem, tostarp Tēvam un Dēlam. Un velnam. Katru no viņiem ļoti interesēja šī lūgšana un šis zēns.
Tas, ko mēs tagad saucam par Pirmo vīziju, iezīmēja visu lietu Atjaunošanas sākumu šajā pēdējā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Taču Džozefam šī pieredze bija arī personiska, un tā viņu sagatavoja. Viss, ko viņš vēlējās, bija piedošana un vadība. Tas Kungs viņam deva abus. Viņam tika norādīts, ka „nevajag pievienoties nevienai no [baznīcām]”. Vārdi „tavi grēki ir tev piedoti” bija pestījoši.
Neraugoties uz visām skaistajām patiesībām, ko mēs varētu mācīties no šīs Pirmās vīzijas, Džozefa galvenā atziņa varbūt bija vienkārša: „Es biju pārliecinājies, ka Jēkaba liecība ir patiesa — cilvēks, kam trūkst gudrības, to varēja prasīt Dievam un dāsni saņemt bez pārmetumiem.”
Kā atzīmēja kāds pētnieks: „Mūsdienās Pirmās vīzijas galvenais vēstījums ir apziņa, ka Dieva dabā ir dot tiem, kam trūkst gudrības. … Dievs, kas atklāj Sevi Džozefam Smitam svētajā birzī, ir Dievs, kas sniedz atbildes pusaudžiem viņu grūtībās.”
Džozefa pieredze birzī deva viņam pārliecību lūgt pēc piedošanas un vadības uz visu atlikušo mūžu. Viņa pieredze ir arī man devusi pārliecību lūgt pēc piedošanas un vadības uz visu atlikušo mūžu.
Pastāvīga grēku nožēlošana
1823. gada 21. septembrī Džozefs dedzīgi lūdza piedošanu, būdams pārliecināts, ka, pateicoties trīs gadus iepriekš pieredzētajam birzī, Debesis atkal atbildēs. Un tā arī notika. Tas Kungs sūtīja eņģeli Moroniju, lai pamācītu Džozefu un informētu viņu par senu pierakstu, ko viņš vēlāk pārtulkos ar Dieva dāvanu un spēku, — Mormona Grāmatu.
Gandrīz 13 gadus vēlāk Džozefs un Olivers Kauderijs nometās ceļos svinīgā, klusā lūgšanā tikko iesvētītajā Kērtlandes templī. Mēs nezinām, par ko viņi lūdza, bet, iespējams, viņu lūgšanas ietvēra lūgumu pēc piedošanas, jo, kad viņi piecēlās kājās, parādījās Glābējs un paziņoja: „Lūk, jūsu grēki ir jums piedoti.”
Turpmākajos mēnešos un gados pēc šīs pieredzes Džozefs un Olivers atkal un atkal grēkoja. Bet tajā brīdī, uz to brīdi, atbildot uz viņu lūgumu un sagatavojoties diženajai priesterības atslēgu atjaunošanai, kam drīzumā bija jānotiek, Jēzus viņus padarīja bezgrēcīgus.
Džozefa dzīve, kas piepildīta ar pastāvīgu grēku nožēlošanu, man dod pārliecību — „pieie[t] bez bailēm pie žēlastības troņa, lai [es] saņemtu apžēlošanu”. Esmu sapratis, ka Jēzum Kristum patiešām ir „piedodošs raksturs”. Nedz Viņa misija, nedz Viņa dabā nav nosodīt. Viņš ieradās, lai glābtu.
Jautāšana Tam Kungam
Kā daļu no apsolītās „[visu lietu atjaunošanas]” — Tas Kungs caur Džozefu Smitu atklāja Mormona Grāmatu un citas atklāsmes, kas satur Viņa evaņģēlija pilnību. Džozefam vairākkārt jautājot Tam Kungam norādījumus, svarīgas patiesās mācības ieguva skaidrību un pilnīgumu. Apdomājiet šo:
-
Tēvam un Dēlam ir ķermenis, „tikpat taustāms kā cilvēka[m]”.
-
Jēzus uzņēmās ne tikai mūsu grēkus, bet arī mūsu slimības, ciešanas un vājības.
-
Viņa veiktā Izpirkšana bija tik mokoša, ka lika Viņam asiņot katrā porā.
-
Pateicoties Viņa labvēlībai, mēs topam izglābti „pēc tam, kad esam izdarījuši visu, ko varam”.
-
Kad mēs nāksim pie Kristus, Viņš ne tikai piedos mums mūsu grēkus, bet arī izmainīs mūsu iedabu, lai „mums vairs nebūtu tieksmes darīt ļaunu”.
-
Kristus vienmēr pavēl Saviem ļaudīm būvēt tempļus, kur Viņš tiem atklājas un apdāvina tos ar spēku no augšienes.
Es liecinu, ka šis viss ir patiess un vajadzīgs. Tas atspoguļo tikai daļu no pilnības, ko Jēzus Kristus atjaunoja caur Džozefu Smitu, atbildot uz Džozefa atkārtotajiem lūgumiem pēc vadības.
Šīs valstības virzīšana
1842. gadā Džozefs rakstīja par pārsteidzošiem notikumiem, kas risināsies šajā pēdējā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Viņš paziņoja, ka mūsu dienās „Debesu priesterība apvienosies ar Zemes priesterību, lai īstenotu šos diženos mērķus; un, kamēr mēs esam šādi vienoti kopējā darbā, lai virzītu uz priekšu Dieva valstību, Debesu priesterība nav dīkdienīgi vērotāji”.
Draugam Bendžaminam Džonsonam Džozefs sacīja: „Bendžamin, [ja es nomirtu], es nebūtu tālu no tevis, un, ja es atrastos otrā priekškara pusē, es joprojām strādātu kopā ar tevi un ar ievērojami lielāku spēku, lai turpinātu virzīt uz priekšu šo valstību.”
1844. gada 27. jūnijā Džozefs Smits un viņa brālis Hairams tika noslepkavoti. Džozefa ķermenis tika guldīts zemē, taču viņa liecība turpina atskanēt visā pasaulē un manā dvēselē:
„Es biju redzējis vīziju; es to zināju, un es zināju, ka Dievs to zina, un es to nevarēju noliegt.”
„Es nekad jums neesmu teicis, ka esmu pilnīgs; taču atklāsmēs, kuras es esmu mācījis, nav kļūdu.”
„Mūsu reliģijas pamatprincip[s] ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu, — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa Debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, tam ir tikai pielikumi.”
Tas, kas tika teikts par Jāni Kristītāju, varētu tikt teikts arī par Džozefu Smitu: „Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā [Džozefs]. … Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu …, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.”
Es ticu. Es ticu un esmu pārliecināts, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Es liecinu, ka dzīvais Dievs ir mūsu mīlošais Tēvs. Es to zinu, jo Tā Kunga balss to ir runājusi uz mani, un tāpat arī Viņa kalpu, apustuļu un praviešu, balss, ieskaitot un sākot ar Džozefu Smitu.
Es liecinu, ka Džozefs Smits bija un ir Dieva pravietis, Tā Kunga Jēzus Kristus liecinieks un kalps. „Pēdējo dienu atklāšanu Viņš sāka”, un mēs esam svētīti, ka Viņš to paveica.
Tas Kungs pavēlēja Oliveram un mums visiem: „Uzticīgi atbalsti Manu kalpu Džozefu!” Es liecinu, ka Tas Kungs uzticīgi atbalsta Savu kalpu Džozefu un Atjaunošanu, kas caur viņu tika veikta.
Džozefs Smits tagad ir daļa no Debesu priesterības, par ko viņš runāja. Kā viņš apsolīja savam draugam, viņš nav tālu no mums, un otrpus priekškaram viņš joprojām strādā kopā ar mums, lai ar krietni lielāku spēku virzītu uz priekšu šo valstību. Ar prieku un pateicību es paceļu savu balsi, „[cildinot] vīru, kas ar Jehovu tikās”. Un pats galvenais, slavēts lai Jehova, kurš tikās ar šo vīru! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.