Pieņemiet Tā Kunga grēku nožēlošanas dāvanu
Negaidīsim, līdz kļūst pavisam grūti, pirms vērsties pie Dieva! Negaidīsim līdz savas mirstīgās dzīves beigām, lai patiesi nožēlotu grēkus.
Es liecinu par mīlošo Debesu Tēvu. 2019. gada aprīļa vispārējā konferencē, uzreiz pēc tam, kad es tiku atbalstīts savā jaunajā pienākumā par Augstāko pilnvaroto — Septiņdesmito, koris izpildīja dziesmu „Ak, tas ir brīnums man!”, kas iedūrās man sirdī un dvēselē.
Dzirdot šos vārdus, es biju ļoti pārsteigts. Es sajutu, ka, neskatoties uz manām nepilnībām un trūkumiem, Tas Kungs mani svēta ar zināšanām, ka „Viņa spēkā es varu darīt visu”.
Daudzi no mums dažkārt cīnās ar plaši sastopamajām izjūtām, ka nejūtamies gana labi, jūtamies vāji vai pat mazvērtīgi. Es vēl arvien cīnos ar šīm izjūtām — es tās izjutu arī dienā, kad mani aicināja. Es bieži tās esmu jutis un jūtu tās arī tagad, runājot ar jums. Tomēr es esmu uzzinājis, ka es tāds neesmu vienīgais. Patiesībā Svētajos Rakstos ir daudz pierakstu par cilvēkiem, kuri, šķiet, jutās līdzīgi. Piemēram, mēs atceramies Nefiju kā uzticamu un varonīgu Tā Kunga kalpu. Reizēm pat viņš cīnījās ar necienīguma, vājuma un nepiemērotības izjūtu.
Viņš teica: „Neskatoties uz Tā Kunga lielo labestību, parādot man Savus lielos un brīnumainos darbus, mana sirds izsaucas: Ak, es nožēlojamais cilvēks! Jā, mana sirds bēdājas manas miesas dēļ; mana dvēsele skumst manu nekrietnību dēļ.”
Pravietis Džozefs Smits runāja par to, ka bieži jaunībā jutās „nosodī[ts] par savām vājībām un trūkumiem”. Tomēr Džozefa nepilnības izjūta un raizes bija daļa no tā, kas vedināja viņu pie pārdomām, pētīšanas, mācīšanās un lūgšanas. Kā jūs, iespējams, atceraties, viņš devās lūgt uz birzi netālu no savām mājām, lai rastu patiesību, mieru un piedošanu. Viņš dzirdēja To Kungu sakām: „Džozef, mans dēls, tavi grēki ir tev piedoti. Dodies savās gaitās, staigā Manos likumos un ievēro Manus baušļus. Lūk, Es esmu Godības Kungs. Es tiku sists krustā par pasauli, lai visiem tiem, kas ticēs Manam Vārdam, varētu būt mūžīgā dzīve.”
Džozefa sirsnīgā vēlme nožēlot grēkus un rast savas dvēseles glābšanu palīdzēja viņam nākt pie Jēzus Kristus un saņemt savu grēku piedošanu. Šie nepārtrauktie centieni pavēra iespēju nepārtrauktai Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanai.
Šī pravieša Džozefa Smita brīnumainā pieredze parāda, kā vājuma un nepiemērotības izjūtas var mums palīdzēt atpazīt savu kritušo stāvokli. Ja mēs esam pazemīgi, tas mums palīdzēs atpazīt mūsu atkarību no Jēzus Kristus un uzjundīs mūsu sirdī neviltotu vēlmi vērsties pie Glābēja un nožēlot grēkus.
Mani draugi, grēku nožēlošana ir priekpilns process! Saldā grēku nožēlošana ir daļa no ikdienas procesa, caur kuru „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” Tas Kungs mums māca dzīvot Viņa mācībās balstītu dzīvi. Tāpat kā Džozefs un Nefijs, mēs varam „piesau[kt] [Dievu], lai apžēlojas, jo Viņam ir spēks izglābt”. Viņš var piepildīt jebkuru taisnīgu vēlmi vai ilgas un var izdziedēt jebkuru rētu mūsu dzīvē.
„Mormona Grāmatā: Vēl vienā liecībā par Jēzu Kristu” mēs ar jums varam atrast neskaitāmus stāstus par cilvēkiem, kuri uzzināja, kā nākt pie Kristus caur sirsnīgu grēku nožēlu.
Vēlos dalīties ar jums piemērā par Tā Kunga sirsnīgo žēlastību, izmantojot pieredzi, kas atgadījās manā mīļajā, dzimtajā Puertoriko salā.
Manā dzimtajā pilsētā Ponsē kāda mūsu Baznīcas māsa, Sīlija Krūza Ajala, nolēma, ka viņa uzdāvinās Mormona Grāmatu savam draugam. Viņa to iesaiņoja un devās pasniegt dāvanu, kas, izsakoties viņas vārdiem, viņas skatījumā bija vērtīgāka par dimantiem un rubīniem. Ceļā viņai pieskrēja zaglis, izrāva somiņu un aizskrēja ar visu vērtīgo dāvanu.
Kad viņa šo stāstu pastāstīja Baznīcā, viņas draudzene teica: „Kas zina? Varbūt šī bija tava iespēja dalīties evaņģēlijā!”
Vai zināt, kas notika pēc dažām dienām? Sīlija saņēma vēstuli. Es turu šo vēstuli, kurā Sīlija ar mani dalījās, savā rokā. Tajā rakstīts:
„Krūzas kundze:
Piedodiet! Piedodiet! Jūs nekad neuzzināsiet, cik ļoti es nožēloju, ka jums uzbruku. Taču šī notikuma iespaidā mana dzīve ir mainījusies un turpinās mainīties.
Tā grāmata [Mormona Grāmata] man dzīvē ir palīdzējusi. Tā vīrieša sapnis par Dievu ir mani sapurinājis. … Es atgriežu jūsu piecus dolārus, jo es nespēju tos iztērēt. Es vēlos, lai jūs zinātu, ka jums, šķiet, piemīt mirdzums. Tā gaisma šķita apturam mani, [lai es nedarītu jums pāri], tāpēc es tā vietā aizbēgu.
Es vēlos, lai jūs zinātu, ka jūs mani atkal satiksiet, bet, kad tas notiks, jūs mani nepazīsiet, jo es būšu jūsu brālis. … Šeit, kur es dzīvoju, man jāatrod Tas Kungs un jādodas uz to Baznīcu, kurai jūs esat piederīga.
Vēstījums, ko jūs ierakstījāt tajā grāmatā, lika acīs sariesties asarām. Kopš trešdienas vakara es neesmu spējis pārstāt to lasīt. Es esmu lūdzis un prasījis, lai Dievs man piedod, [un] es lūdzu jūs man piedot. … Es domāju, ka jūsu iesaiņotā dāvana būs kaut kas, ko es varēšu pārdot. [Tā vietā] tā ir likusi man vēlēties mainīt savu dzīvi. … Piedodiet! Piedodiet, es lūdzu!
Brāļi un māsas, Glābēja gaisma var aizsniegties līdz ikvienam no mums, neatkarīgi no mūsu apstākļiem. „Nav iespējams, ka jūs nogrimtu tādā dzelmē, kur neiespīdētu Kristus bezgalīgās Izpirkšanas gaisma,” teica prezidents Džefrijs R. Holands.
Kas attiecas uz Sīlijas dāvanas — Mormona Grāmatas — netīšo saņēmēju, šis brālis kļuva par liecinieku vēl lielākai Tā Kunga žēlastībai. Lai gan pagāja laiks, līdz šis brālis sev piedeva, viņš rada prieku grēku nožēlošanā. Kas par brīnumu! Viena uzticīga māsa, viena Mormona Grāmata, sirsnīga grēku nožēla un Glābēja spēks ļāva izbaudīt evaņģēlija un svēto derību svētību pilnību Tā Kunga namā. Tam sekoja arī citi ģimenes locekļi, kuri uzņēmās svētos pienākumus Tā Kunga vīna dārzā, tostarp pilna laika misionāru kalpošanu.
Kad mēs nākam pie Jēzus Kristus, mūsu patiesās grēku nožēlošanas ceļš mūs ar laiku aizvedīs līdz Glābēja svētajam templim.
Cik tā ir taisnīga motivācija — censties būt tīram, būt cienīgam saņemt to svētību pilnību, ko mūsu Debesu Tēvs un Viņa Dēls piedāvā caur svētām tempļa derībām! Ja mēs regulāri kalposim Tā Kunga namā un tieksimies ievērot tās svētās derības, ko tur noslēdzām, pieaugs gan mūsu vēlme, gan mūsu spēja piedzīvot tādas sirds, spēka, prāta un dvēseles pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai mēs kļūtu līdzīgāki mūsu Glābējam. Prezidents Rasels M. Nelsons ir liecinājis: „Nekas neatdarīs debesis vēl lielākā mērā [kā pielūgsme templī]. Nekas!”
Mani dārgie draugi, vai jūs nejūtaties pietiekami spējīgi? Vai jūtaties necienīgi? Vai apšaubāt sevi? Varbūt jūs raizējaties un vaicājat: Vai esmu gana labs? Vai nav jau par vēlu? Kāpēc man aizvien neizdodas, pat ja daru labāko, ko varu?
Brāļi un māsas, skaidrs, ka mēs dzīvē šad un tad kļūdīsimies. Bet, lūdzu, atcerieties to, ko mācīja elders Gerits V. Gongs: „Mūsu Glābēja īstenotā Izpirkšana ir bezgalīga un mūžīga. Ikviens no mums kādreiz nomaldās vai cieš neveiksmi. Mēs varam uz kādu laiku nomaldīties no ceļa. Dievs mums mīloši apliecina: lai kur mēs šobrīd atrastos un lai ko mēs būtu nodarījuši, mēs vienmēr varēsim atgriezties. Viņš gaida, lai mūs ieskautu.”
Kā man ir mācījusi mana dārgā sieva Kari Lu, mums visiem katru dienu ir jānožēlo, jāpatin atpakaļ un jāiestata laiks uz „nullto stundu”.
Šķēršļi būs. Negaidīsim, līdz kļūst pavisam grūti, pirms vērsties pie Dieva! Negaidīsim līdz savas mirstīgās dzīves beigām, lai patiesi nožēlotu grēkus. Tā vietā jau tagad, neatkarīgi no tā, kurā derību ceļa posmā atrodamies, koncentrēsimies uz Jēzus Kristus pestīšanas spēku un Debesu Tēva vēlmi, lai mēs atgrieztos pie Viņa.
Tā Kunga nams, Viņa Svētie Raksti, Viņa svētie pravieši un apustuļi iedvesmo mūs tiekties uz personīgo svētumu caur Kristus mācību.
Un Nefijs teica: „Un tagad, mani mīļotie brāļi, šis ir tas ceļš; un nav neviena cita ceļa vai vārda, dota zem debesīm, ar ko cilvēks var tikt izglābts Dieva valstībā. Un tagad, lūk, šī ir Kristus mācība un vienīgā un patiesā Tēva un Dēla, un Svētā Gara … mācība.”
Mūsu „vienotības” process ar Dievu var šķist izaicinošs. Taču jūs un es varam apstāties, būt mierā, raudzīties uz Glābēju un censties uzzināt, ko Viņš vēlas, lai mēs izmainītu, un tad to izmainīt. Ja mēs tā darīsim ar patiesu nolūku, mēs piedzīvosim Viņa dziedināšanu. Un padomājiet, kā mūsu pēcnācēji tiks svētīti, kad mēs pieņemsim Tā Kunga grēku nožēlošanas dāvanu!
Podnieku Podnieks, kā mācīja mans tētis, veidos un pilnveidos mūs, kas var būt grūti. Tomēr dziednieku Dziednieks mūs arī attīrīs. Es esmu pieredzējis šo dziedinošo spēku un turpinu to pieredzēt. Es liecinu, ka tas tiek saņemts caur ticību Jēzum Kristum un ikdienas grēku nožēlošanu.
Es liecinu par Dieva mīlestību un par Viņa Dēla Izpirkšanas bezgalīgo spēku. Mēs to varam spēcīgi izjust, ja patiesi un pilnīgi nožēlojam grēkus.
Mani draugi, es esmu liecinieks brīnišķīgajai evaņģēlija Atjaunošanai caur pravieti Džozefu Smitu un pašreizējai dievišķajai Glābēja vadībai caur Viņa pravieti un gribas paudēju prezidentu Raselu M. Nelsonu. Es zinu, ka Jēzus Kristus dzīvo un ka Viņš ir mūsu dvēseļu Dziednieks. Es zinu un es liecinu, ka šīs lietas ir patiesas, Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.