Jēzus Kristus mācība ir vienkārša
Es liecinu par svēto darbu — mācīt Debesu Tēva bērniem vienkāršo Jēzus Kristus mācību.
Katram no mums ir ģimenes locekļi, kurus mēs mīlam un kuri tiek Sātana, postītāja, šķietami nepārtraukto spēku kārdināti un pārbaudīti, kurš vēlas padarīt visus Dieva bērnus nelaimīgus. Daudzi no mums tādēļ ir pavadījuši bezmiega naktis. Mēs esam centušies ieskaut ar visiem iespējamiem labajiem spēkiem tos, kuri ir pakļauti šādam riskam. Mēs par viņiem esam dedzīgi lūguši. Mēs viņus esam mīlējuši. Mēs esam rādījuši vislabāko piemēru, kādu vien varam.
Alma, kurš bija gudrs sendienu pravietis, saskārās ar līdzīgiem izaicinājumiem. Cilvēkiem, kurus viņš vadīja un mīlēja, bieži uzbruka nežēlīgs ienaidnieks, tomēr viņi vēl arvien centās uzaudzināt taisnīgus bērnus ļaunuma pilnā pasaulē. Almam šķita, ka viņa vienīgā cerība uz uzvaru bija spēks, ko mēs dažkārt par zemu novērtējam un bieži vien par maz izmantojam. Viņš lūdzās pēc Dieva palīdzības.
Alma zināja — lai Dievs varētu palīdzēt, ir jānožēlo grēki gan tiem, kurus Alma vadīja, gan arī viņa ienaidniekiem. Tādēļ viņš izvēlējās citādu cīņas stratēģiju.
Mormona Grāmatā tas ir aprakstīts šādi: „Un tad, tā kā vārda sludināšanai bija tieksme pārliecināt ļaudis darīt to, kas bija taisnīgi — jā, tam bija bijusi spēcīgāka ietekme uz ļaužu prātiem nekā zobenam vai vēl kaut kam citam, kas ar tiem notika — tādēļ Alma domāja, ka būtu nepieciešams, lai viņi izmēģinātu Dieva vārda iedarbību.”
Dieva vārds ir mācība, ko sludina Jēzus Kristus un Viņa pravieši. Alma zināja, ka mācības vārdiem piemīt liels spēks.
Mācības un Derību 18. nodaļā Tas Kungs atklāja Savas mācības pamatu:
„Lūk, Es pavēlu visiem cilvēkiem visur nožēlot grēkus. …
Jo lūk, Tas Kungs, jūsu Pestītājs, izcieta nāvi miesā; tādēļ Viņš izcieta visu cilvēku sāpes, lai visi cilvēki varētu nožēlot grēkus un nākt pie Viņa.
Un Viņš augšāmcēlās no mirušajiem, lai Viņš varētu vest visus cilvēkus pie sevis uz grēku nožēlošanas noteikumiem.”
„Un jūs zemosities un pielūgsit Tēvu Manā Vārdā.
… Jums ir jānožēlo grēki un jātop kristītiem Jēzus Kristus Vārdā.”
„Lūdziet Tēvu Manā Vārdā, ticībā ticot, ka jūs saņemsit, un jums būs Svētais Gars, kas pavēsta visu, kas ir nepieciešams.”
„Un tagad, pēc tam, kad jūs esat šo saņēmuši, jums ir jātur Manas pavēles visās lietās.”
„Uzņemieties Kristus Vārdu un runājiet patiesību nopietnībā.
Un cik daudzi nožēlo grēkus un top kristīti Manā Vārdā, kas ir Jēzus Kristus, un pastāv līdz galam, tie taps izglābti.”
Šajos dažos Svēto Rakstu pantos Glābējs mums sniedz pilnīgu piemēru tam, kā mums būtu jāsludina Viņa mācība. Šī mācība vēsta, ka ticība Tam Kungam Jēzum Kristum, grēku nožēlošana, kristīšanās, Svētā Gara dāvanas saņemšana un pastāvēšana līdz galam svētī visus Dieva bērnus.
Kad mēs šos principus mācīsim saviem mīļajiem, Svētais Gars mums palīdzēs zināt patiesību. Tā kā mums ir nepieciešami Svētā Gara pamudinājumi, mums ir jāizvairās no spekulācijām vai personīgas interpretācijas, kas sniedzas tālāk par patiesas mācības sludināšanu.
To var būt grūti izdarīt, ja jūs mīlat cilvēku, kuru cenšaties ietekmēt. Šis cilvēks varbūt ir ignorējis pasludināto mācību. Var būt kārdinājums censties pateikt ko jaunu vai sensacionālu. Taču Svētais Gars atklās patiesības garu tikai tad, ja būsim piesardzīgi un uzmanīgi un nemācīsim neko vairāk par patiesu mācību. Viens no drošākajiem veidiem, kā pat nepietuvoties nepatiesai mācībai, ir izvēlēties mācīt vienkārši. Ar šādu vienkāršību tiek iegūta drošība, un maz kas tiek zaudēts.
Vienkārša mācīšana ļauj mums agrīni dalīties glābšanas mācībā, kamēr bērnus nav skāruši maldinātāja kārdinājumi, ar ko vēlāk viņi saskarsies, — ilgi pirms patiesība, kas viņiem ir jāapgūst, tiek noslāpēta sociālo mediju, vienaudžu un viņu personīgo cīniņu radītajā troksnī. Mums jāizmanto katra iespēja, lai dalītos ar bērniem Jēzus Kristus mācībās. Šie mācīšanas mirkļi ir ļoti vērtīgi un daudz retāki par pretinieka spēku nenogurstošajiem pūliņiem. Katrai stundai, kas pavadīta, ieaudzinot mācību bērna dzīvē, ir neskaitāmas pretestības stundas, kas piepildītas ar vēstījumiem un attēliem, kuri apstrīd vai ignorē šīs glābjošās patiesības.
Daži no jums varētu prātot, vai nebūtu vērtīgāk vienkārši satuvināties ar bērniem, jautri kopā pavadot laiku, vai varbūt jūs sev jautājat, vai bērnu nenomāc viss jūsu mācītais. Tā vietā mums vajadzētu padomāt: „Ņemot vērā, ka ir tik maz laika un tik maz iespēju, ar kādiem mācības vārdiem es varu dalīties, lai stiprinātu viņus pret neizbēgamajiem izaicinājumiem viņu ticībai?” Vārdi, kuros dalāties šodien, varētu būt tie, kas iespiedīsies viņu atmiņā, turklāt šodiena drīz paies.
Es vienmēr esmu apbrīnojis to, cik ļoti mana vecvecmāmiņa Marija Bomeli nodevās Jēzus Kristus mācības sludināšanai. Viņas ģimeni mācīja misionāri Šveicē, kad viņai bija 24 gadi.
Pēc kristībām Marija vēlējās pievienoties svētajiem Amerikā, tāpēc viņa no Šveices devās uz Berlīni un atrada darbu pie sievietes, kura uzdeva viņai aust audumu, no kā šūt apģērbu viņas ģimenei. Marija dzīvoja kalpotāju istabā un savas stelles novietoja mājas dzīvojamā istabā.
Tajā laikā Berlīnē bija aizliegts mācīt Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācību. Taču Marija atklāja, ka nespēj nedalīties tajā, ko bija uzzinājusi. Mājas saimniece un viņas draudzenes pulcējās ap stellēm, lai klausītos Marijas mācībās. Viņa stāstīja par Debesu Tēva un Jēzus Kristus parādīšanos Džozefam Smitam, par eņģeļu apmeklējumu un par Mormona Grāmatu. Atceroties Almas rakstus, viņa mācīja par Augšāmcelšanās mācību. Viņa liecināja, ka ģimenes var tikt atkalapvienotas celestiālajā valstībā.
Entuziasms, ar kādu Marija dalījās atjaunotā evaņģēlija mācībā, drīz vien sāka radīt problēmas. Nepagāja ilgs laiks, un policija aizveda Mariju uz cietumu. Ceļā viņa policistam jautāja tiesneša vārdu, kura priekšā viņai būs jāstājas nākamajā rītā. Viņa arī vaicāja par viņa ģimeni un par to, vai viņš ir labs tēvs un vīrs. Policists raksturoja tiesnesi kā pasaulīgu cilvēku.
Cietumā Marija palūdza papīru un zīmuli. Viņa pavadīja nakti, rakstot tiesnesim vēstuli, liecinot par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos, kā tā aprakstīta Mormona Grāmatā, pārrunājot garu pasauli un izskaidrojot grēku nožēlošanu. Viņa izteica domu, ka tiesnesim būtu jāveltī laiks savas dzīves izvērtēšanai, pirms stāties pēdējās tiesas priekšā. Viņa rakstīja, ka zina, ka viņam ir daudz, ko nožēlot, kas salauztu viņa ģimenes locekļu sirdis un sagādātu viņam lielas ciešanas. No rīta, kad viņa bija pabeigusi vēstuli, viņa lūdza policistam to nogādāt tiesnesim, un viņš piekrita to izdarīt.
Vēlāk tiesnesis izsauca policistu uz savu kabinetu. Marijas uzrakstītā vēstule bija neapstrīdama liecība tam, ka viņa mācīja atjaunotā evaņģēlija mācību un tādējādi pārkāpa likumu. Tomēr nepagāja ilgs laiks, līdz policists atgriezās Marijas kamerā. Viņš viņai pateica, ka visas apsūdzības ir atceltas un ka viņa var brīvi doties prom. Viņa tika ieslodzīta cietumā, jo mācīja atjaunotā Jēzus Kristus evaņģēlija mācību. Un viņa tika atbrīvota no cietuma, jo tiesnesim pasludināja grēku nožēlošanas mācību.
Pēc savas atbrīvošanas Marija Bomeli nepārstāja mācīt. Viņas vārdu pieraksts nodeva patiesu mācību vēl nedzimušām paaudzēm. Viņas pārliecība, ka pat jaunpievērstais var mācīt Jēzus Kristus mācību, nodrošināja to, ka viņas pēcnācēji tiks spēcināti viņu pašu izaicinājumos.
Lai gan mēs darām labāko, ko varam, lai saviem mīļajiem mācītu Jēzus Kristus mācību, daži tomēr var neatsaukties. Jūsu prātā var rasties šaubas. Jūs varētu apšaubīt, vai pietiekami labi pārzināt Glābēja mācību, lai to efektīvi mācītu. Un, ja jūs jau esat mēģinājuši to mācīt, jūs varētu prātot, kāpēc pozitīvais rezultāts nav redzamāks. Neļaujieties šīm šaubām. Vērsieties pēc palīdzības pie Dieva.
„Jā, un piesauc Dievu visam savam atbalstam; … lai visa tava sirds mīlestība būtu nolikta Tam Kungam mūžīgi.”
„Un tagad es gribu, lai jūs būtu pazemīgi un būtu pakļāvīgi un lēnprātīgi; viegli pielūdzami; pilni pacietības un iecietības; būdami atturīgi visās lietās; būdami vienmēr uzcītīgi Dieva baušļu turēšanā; lūdzot tās lietas, pēc kā jums ir vajadzība, gan garīgās, gan laicīgās; vienmēr pateicoties Dievam par visu, ko jūs saņemat.”
Ja jūs lūgsiet, ja jūs runāsiet ar Dievu un ja jūs lūgsieties pēc Viņa palīdzības savam mīļajam, un ja jūs pateiksieties Viņam ne tikai par palīdzību, bet arī par pacietību un maigumu, ko iemantosiet tad, ja arī visas vēlmes nepiepildīsies uzreiz vai pat nekad, tad es jums apsolu, ka jūs tuvosieties Viņam. Jūs kļūsiet uzcītīgi un iecietīgi. Un tad jūs zināsiet, ka jūs esat izdarījuši visu, ko varat, lai palīdzētu saviem mīļajiem un tiem, par kuriem lūdzat, pretoties Sātana mēģinājumiem viņus novest no ceļa.
„Bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”
Stāsti par ģimenēm Svētajos Rakstos mums vieš cerību. Mēs lasām par tiem, kas novērsās no tā, kas viņiem bija mācīts, vai kuri cīnījās ar Dievu, lai saņemtu piedošanu, — tādiem kā Alma, jaunākais, Mosijas dēli un Ēnoss. Savos krīzes brīžos viņi atcerējās savu vecāku vārdus, Jēzus Kristus mācības vārdus. Šī atminēšanās viņus glāba. Viņi atcerēsies, kā jūs mācījāt šo svēto mācību.
Es liecinu par svēto darbu — mācīt Debesu Tēva bērniem vienkāršo Jēzus Kristus mācību, kas ļauj mums tikt garīgi šķīstītiem un galu galā tikt uzņemtiem Dieva klātbūtnē, lai mūžīgi dzīvotu godībā kopā ar Viņu un Viņa Dēlu ģimenēs. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.