„8. nodarbības sagatavošanās materiāli: Dzīve pēc nāves”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja materiāli (2021)
„8. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja materiāli
8. nodarbības sagatavošanās materiāli
Dzīve pēc nāves
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Mums nav jāraugās uz nāvi kā uz ienaidnieku. Kad esam ieguvuši pilnīgu sapratni un sagatavojušies, tad ticība aizstāj bailes. Tad cerība aizstāj izmisumu” („Doors of Death”, Ensign, 1992. g. maijs, 74. lpp.). Studējot šos sagatavošanās materiālus, apdomājiet, ko Mormona Grāmata māca par nāvi un dzīvi pēc nāves, kas jums var palīdzēt sagatavoties satikt Dievu (skat. Almas 12:24).
1. sadaļa
Kas notiks, kad mēs nomirsim?
Pēc tam, kad Koriantons, Almas, jaunākā, dēls, bija pametis kalpošanu un izdarījis seksuāla rakstura grēku, tēvs runāja ar viņu par viņa rīcības nopietnību. Alma uztvēra, ka Koriantons raizējas par dzīvi pēc nāves un sodu, kas sagaida grēcinieku. Alma mācīja dēlam, ka, lai arī visi cilvēki tiks augšāmcelti, tikai taisnīgie dzīvos kopā ar Dievu (skat. Almas 40:1, 9–10, 25–26). Viņš arī paskaidroja, kas notiks ar mūsu gariem laikā starp nāvi un augšāmcelšanos.
Prezidents Džozefs Fīldings Smits šādi mācīja par frāzi „paņemti mājās pie tā Dieva, kas devis viņiem dzīvību”:
[Šī frāze] vienkārši nozīmē, ka viņu mirstīgā esība ir beigusies un viņi ir atgriezušies garu pasaulē, kur viņus, atbilstoši viņu darbiem, norīko uz vietu kopā ar taisnīgajiem vai netaisnīgajiem, lai tur gaidītu augšāmcelšanos. (Skat. Joseph Fielding Smith, Answers to Gospel Questions, apkop. Joseph Fielding Smith Jr. [1958], 2:85.)
Prezidents Dalins H. Oukss, Augstākā prezidija loceklis, arī izteicās par garu pasauli:
No Svētajiem Rakstiem mums ir zināms, ka pēc sava ķermeņa nāves mēs turpinām dzīvot kā gari garu pasaulē. Svētie Raksti māca arī to, ka garu pasaule ir sadalīta starp tiem, kuri dzīves laikā ir bijuši „taisnīgi” jeb „taisni”, un tiem, kuri ir bijuši ļauni. Tajos ir aprakstīts arī tas, ka daži uzticīgo gari māca evaņģēliju tiem, kuri ir bijuši ļauni vai dumpīgi (skat. 1. Pētera 3:19; Mācības un Derību 138:19–20, 29, 32, 37). Pats svarīgākais, ko atklāj mūsdienu atklāsmes, ir tas, ka glābšanas darbs turpinās arī garu pasaulē (skat. Mācības un Derību 138:30–34, 58), un, kaut arī mēs tiekam mudināti neatlikt grēku nožēlošanu šajā laicīgajā dzīvē (skat. Almas 13:27), mums tiek mācīts, ka daļu grēku ir iespējams nožēlot arī tur (skat. Mācības un Derību 138:58). („Trust in the Lord”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. nov., 26. lpp.)
2. sadaļa
Kā ticība tam, ka pastāv augšāmcelšanās, var sniegt man cerību?
Kad Alma un Amuleks mācīja Amonihas tautu, kāds soģis, vārdā Zīzroms, centās sagrozīt Amuleka teikto un iedragāt viņa mācības par Jēzu Kristu. Atbildot Amuleks drosmīgi liecināja, ka augšāmcelšanās un pestīšana no grēka var tikt īstenota tikai caur Jēzu Kristu.
Liecinot par augšāmcelšanās nozīmi, prezidente Sjūzena V. Tenere, bijusī Jauno sieviešu vispārējā prezidente, mācīja:
Šie svētie ķermeņi, par kuriem mēs esam ļoti pateicīgi, cieš no dabiskiem ierobežojumiem. Daži cilvēki piedzimst ar invaliditāti, un daži cieš slimības sāpes visa mūža garumā. Novecojot mēs visi pieredzam to, ka mūsu ķermeņa stāvoklis pamazām sāk pasliktināties. Kad tā notiek, mēs ilgojamies pēc tās dienas, kad mūsu ķermenis tiks izdziedināts un būs vesels. Mēs ar nepacietību gaidām Augšāmcelšanos, ko Jēzus Kristus padarīja iespējamu. … Es zinu, ka caur Kristu mēs varam pieredzēt prieka pilnību, kas ir iespējama tikai tad, kad gars un elements ir nedalāmi savienoti (skat. M&D 93:33). („The Sanctity of the Body”, Liahona, 2005. g. nov., 15. lpp.)
3. sadaļa
Ko es varu darīt, lai būtu labāk sagatavots satikt Dievu?
Vairākus gadus pēc mācīšanas Amonihā Alma un Amuleks devās citā misijā — šoreiz pie atkritušajiem zoramiešiem. Alma un Amuleks sāka gūt panākumus vispazemīgākajā tautas daļā. Pēc tam, kad ļaudīm tika mācīts raudzīties uz Jēzu Kristu un ticēt Viņa īstenotās Izpirkšanas spēkam, Amuleks aicināja viņus sagatavoties satikt Dievu.
Runājot par to, cik svarīgi ir jau šodien sagatavoties satikt Dievu, prezidents Henrijs B. Airings, Augstākā prezidija loceklis, mācīja:
Vārds kādudien ietver sevī draudus, kad tas nozīmē — „ne šodien”. „Kādudien es nožēlošu grēkus.” „Kādudien es viņam piedošu.” …
Svētie Raksti skaidri norāda uz atlikšanas draudiem. … „Šodiena” ir dārga Dieva dāvana. Doma — „Kādudien es …” — var mums atņemt šī brīža iespējas un mūžības svētības. (“This Day,” Liahona, May 2007, 89)
Kad Alma, jaunākais, kalpoja ļaudīm Zarahemlas zemē, viņš uzdeva daudzus pārdomas veicinošus jautājumus, lai palīdzētu viņiem apdomāt, kas viņiem ir jādara, lai būtu sagatavoti stāvēt Dieva klātbūtnē (skat. Almas 5. nod.).