’A patu i te hō’ē pare o te pae vārua ’e o te pārurura’a
’Ia ora ana’e tātou i te ’evanelia a Iesu Mesia, ’ia turu’i ana’e tātou i ni’a i te Tāra’ehara o te Fa’aora ’e ’ia haere ti’a atu i mua ma te fa’aro’o, e ha’apūaihia tātou i mua i te ’enemi.
E au mau taea’e ’e mau tuahine here, i te ’ōpanira’a o teie ’āmuira’a, tē ha’amāuruuru nei au i tō tātou Metua i te ao ra nō te a’o, te mau parau mau, ’e te heheura’a i fa’a’itehia i teie terono i roto i nā mahana e piti i ma’iri iho nei. ’Ua ha’api’ihia tātou nā te mau tāvini o te Atua tei pi’ihia nō te parau i tāna mau parau mo’a. ’Ua fa’aha’amana’o mai te Fatu ia tātou i roto i te heheura’a nō te tau hope’a nei ē, « nā roto i tō’u iho reo ’e ’aore rā, nā roto i te reo o tā’u mau tāvini, hō’ē ā ïa ».1
’A hi’o ai au i teie ’āmuira’a o te feiā mo’a ’e ’a feruri ai au i te rahira’a melo e hi’o nei i te ’āmuira’a rahi nā te ao ato’a nei, tē feruri nei au i te putuputura’a i roto i te Buka a Moromona i te taime ’a fā mai ai Iesu Mesia i te ’āti Nephi i muri a’e i tōna fa’asātaurora’ahia. ’Ua ha’api’i atu ’oia ia rātou i te ’evanelia ’e ’ua fa’aitoito, « e haere ’outou i tō ’outou mau ’utuāfare, ’a feruri ai i tā’u i parau ra, ’e e ani i te Metua i tō’u ra i’oa ’ia ’ite ’outou ».2
« E haere ’outou i tō ’outou mau ’utuāfare, ’a feruri ai » ’o te ta’ahira’a ïa i muri iho nō te tu’u i roto i te ’ā’au i te mau parau a te mau peropheta ’e a te feiā fa’atere o te ’Ēkālesia i fa’ahitihia i roto i teie fa’anahora’a mo’a. Te fare i fa’atumuhia i ni’a i te Mesia, e mau pare ïa nō te bāsileia o te Atua i ni’a i te fenua nei i teie mahana, mai tei tohuhia, te diabolo « e riri ai i roto i te ’ā’au o te mau tamari’i a te ta’ata nei, e fa’aitoito ’oia ia rātou ’ia riri i te mea maita’i ».3
’Ua patu te ta’ata i te mau pare i roto i te roara’a o te ’ā’amu nō te tāpe’a i te ’enemi i rāpae. Pinepine i te ’itehia i ni’a i teie mau pare te hō’ē patu tīa’i i reira te ta’ata tīa’i—mai te mau peropheta—e fa’aara ai i te mau pūai ri’ari’a ’e i te mau arora’a e tae mai ra.
I te ’ōmuara’a o te ’anotau o te mau pionie i Utaha, tō’u metua tupuna tāne o Thomas Rasband ’e tōna ’utuāfare te tahi o te mau ta’ata mātāmua i tonohia e te peresideni Brigham Young ’ia haere i te ’āfa’a nō Heber i roto i te mau mou’a nehenehe nō Wasatch i Utaha.
I te matahiti 1859, ’ua tauturu Thomas i te hāmanira’a i te pare Heber, hāmanihia nō te pāruru ia rātou. E mea ’ōhie tōna hāmanira’a, ’ua fa’ati’ati’ahia te rā’au te tahi i pīha’i iho i te tahi ē ’āti roa a’e te pare. I roto i te pare ’ua hāmanihia te mau piha rā’au, ’e te patu ’o te pare ïa te papa’i. ’Ua riro te reira pare ’ei pārurura’a i taua mau ’utuāfare pionie ra tei ha’amau pāpū i reira ’e tei ha’amori i te Fatu.
Mai te reira ato’a nō tātou. E pare tō tātou mau fare i mua i te mau ’ino o te ao nei. I roto i tō tātou mau fare e haere tātou i te Mesia ra nā roto i te ha’api’ira’a i te pe’e i tāna mau fa’auera’a, nā roto i te tuatāpapa-’āmui-ra’a i te mau pāpa’ira’a mo’a ’e te pure-’āmui-ra’a, ’e nā roto i te tauturura’a te tahi ’e te tahi ’ia vai noa i ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a. Te ha’apāpūra’a ’āpī i ni’a i te tuatāpapara’a a te ta’ata iho ’e a te ’utuāfare i roto i te fare nā roto i te fa’anahora’a ha’api’ira’a Mai, pe’e mai ’ua fa’ata’ahia ïa te reira nō te « fa’ahōhonu i tō tātou fa’afāriura’a ’e nō te tauturu ia tātou ’ia riro rahi atu mai ia Iesu Mesia ». 4 ’Ia nā reira tātou, e riro mai tātou, mai tā Paulo i parau ra, « ’ei ta’ata ’āpī »5 ma te tū’ati tō tātou ’ā’au ’e tō tātou vārua i te Atua. E hina’aro tātou i taua pūai ra nō te fa’aruru ’e nō te fa’ahuri ’ē i te mau arora’a a te ’enemi.
Mai te mea ē, e ora tātou ma te ha’apa’o maita’i nā roto mai i te fa’aro’o ia Iesu Mesia, e fāri’i tātou i te hau o te Vārua Maita’i, ’o te arata’i ia tātou i te parau mau ra, e fa’auru ia tātou ’ia ora ma te ti’amā i te mau ha’amaita’ira’a a te Fatu, ’e e fa’a’ite pāpū ē, tē ora nei te Atua ’e tē here nei ’oia ia tātou. Teie mau mea ato’a i roto i te pare o tō tātou mau fare. ’A ha’amana’o rā ē, e pūai tō tātou fare nā roto ana’e i te pūai pae vārua o te ta’ata tāta’itahi i roto i te fare.
’Ua ha’api’i mai te peresideni Russell M. Nelson, « i te mau mahana i muri nei, e’ita tātou e ora mai i te pae vārua mai te peu ’aita te mana arata’i ’e te fa’atere ’e te tāmāhanahana ’e te tāmau o te Vārua Maita’i ».6 Mai te peropheta ora, te hi’o ’e te heheu parau a te Fatu i teie mahana, te ta’ata tīa’i i ni’a i te patu o tō tātou pare, Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei, e ’ite ’oia i te haerera’a mai o te ’enemi.
E te mau taea’e ’e te mau tuahine, tē tama’i nei tātou ia Sātane nō te mau vārua o te ta’ata nei. ’Ua huti-’ē-hia na te rēni arora’a i roto i tō tātou orara’a hou te tāhuti nei. ’O Sātane te hō’ē i ni’a i te toru o te mau tamari’i a tō tātou Metua i te ao ra tei fāriu ’ē i tāna mau fafaura’a nō te fa’ateiteira’a. Mai taua taime ra, tē aro nei te mau tāvini a te ’enemi i te feiā ha’apa’o maita’i tei mā’iti i te fa’anahora’a a te Metua.
’Ua ’ite Sātane ē, ’ua tai’ohia tōna mau mahana ’e tē poto noa atura taua taime ra. Noa atu tōna pa’ari i te mau peu ato’a o te ha’avare, e’ita ’oia e upo’oti’a. Terā rā, tē ’ū’ana noa atura tāna arora’a i tō tātou vārua tāta’itahi.
Nō te pāruru ia tātou, tītauhia ia tātou ’ia patu i te hō’ē pare o te pae vārua ’e o te pārurura’a nō tō tātou iho vārua, hō’ē pare o tē ’ore e tomohia i te ’ino.
E au Sātane i te hō’ē ’ōfī ’ite-’ore-hia, i te ne’era’a i roto i tō tātou ferurira’a ’e te ’ā’au ’a tu’u ai tātou i tō tātou hā’ana pāruru i raro, ’a fa’aruru ai i te ’ino’ino, ’e ’aore rā, ’a mo’e ai te ti’aturira’a. E ha’avare ’oia ia tātou nā roto i te tāvaimanino (flatterie), hō’ē fafaura’a nō te ’ōhie, te tāmāhanahana, ’aore rā, te maita’i tau poto mai te mea ē, tei raro roa tātou. E fa’atano ’oia i te te’ote’o, te ’ino, te parau-ti’a ’ore, te au ’ore, ’e te peu faufau, ’e i te tahi taime e nehenehe « ’aore e fa’aro’o » tō tātou 7 E nehenehe te Vārua e fa’aru’e ia tātou. « E nā reira te diabolo i te ha’avare i tō rātou vārua, ’e i te arata‘i māite atu ho’i ia rātou i raro i hāde ».8
I te tahi a’e pae, pinepine tātou i te fāri’i pūai i te Vārua ’ia hīmene ana’e tātou i te mau ’aruera’a i te Atua nā roto i te mau parau mai teie :
E pare pūai tō tātou Atua,
E patu nō te pūai e ’ore e topa.
E tauturu pūai tō tātou Atua,
E upo’oti’a i ni’a i te mau ma’i o te orara’a.9
’Ia patu ana’e tātou i te hō’ē pare o te pūai pae vārua, e nehenehe tā tātou e ’ape i te mau fa’ahemara’a a te ’enemi, e fāriu i tō tātou tua i ni’a iāna, ’e e fāri’i i te hau o te Vārua. E nehenehe tātou e pe’e i te hi’ora’a o tō tātou Fatu ’e te Fa’aora, tei parau i te taime a fa’ahemahia ai ’oia i roto i te medebara, « e haere ’ē atu ’oe e Sātane ».10 Tītauhia ia tātou tāta’itahi ’ia ha’api’i nā roto i te mau ’itera’a o te orara’a nāhea ’ia rave i te reira.
’Ua fa’ata’a-maita’i-hia teie huru fā parau-ti’a i roto i te Buka a Moromona ’a fa’aineine ai te tāpena Moroni i te mau ’āti Nephi nō te fa’aruru i te mau arora’a a Amalikia, te ta’ata ha’avare, ha’amani’i toto ’e te nounou mana. ’Ua hāmani o Moroni i te mau pare nō te pāruru i te mau ’āti Nephi « ’ia ora rātou i te Fatu ra i tō rātou Atua, ’e ’ia fa’ati’a ho’i rātou i tei parauhia e tō rātou mau ’enemi i te ha’apa’ora’a a te Mesia ».11 « E ta’ata mau māite ho’i i te fa’aro’o i te Mesia ra », o Moroni 12 ’e e mea ha’apa’o maita’i te ta’ata « i te ha’apa’ora’a i te mau fa’aue a te Atua, ’e i te pāto’ira’a i te ’ino ».13
I te haerera’a mai te ’āti Lamana e aro, ’ua māere rātou i te huru fa’aineinera’a o te ’āti Nephi, ’e ’ua pau rātou. ’Ua ha’amaita’i te ’āti Nephi i « te Fatu i tō rātou Atua, nō tōna mana fāito ’ore i te fa’aorara’a ia rātou i te rima o tō rātou mau ’enemi ».14 ’Ua patu rātou i te mau pare nō te pārurura’a i rāpae, ’e ’ua patu rātou i te fa’aro’o i te Fatu ia Iesu Mesia i te pae roto—i te hōhonura’a o tō rātou vārua.
E aha te tahi mau rāve’a e nehenehe tātou e fa’aitoito ia tātou i te mau taime ahoaho, ’ia riro ho’i tātou « ’ei mauha’a i roto i te rima o te Atua ’ia fa’atupu i teie nei ’ohipa rahi » ?15 E hi’o ana’e i te mau pāpa’ira’a mo’a.
E mea ha’apa’o tātou. ’Ua fa’aue te Fatu i te Metua Lehi ’ia tono i tāna mau tamaiti i Ierusalema nō te « tītau i te mau pāpa’a parau, e ’āfa’i mai i te medebara ».16 ’Aita o Lehi i ui parau ; ’aita ’oia i uiui ē, nō te aha e aore ra, e nāhea. ’Aita ato’a o Nephi, tei pāhono atu ē, « e haere atu vau, e rave ho’i i te mau mea tā te Fatu i fa’aue mai ra ».17
E ha’a ānei tātou ma te hina’aro ha’apa’o o Nephi ? ’Aore rā, e uiui ānei tātou i te mau fa’aue a te Atua mai te mau taea’e o Nephi, tei fāriu ’ē i te Fatu, nō tō rāua ’ere i te fa’aro’o. Te ha’apa’o, tei fa’a’ohipahia « nā roto i te ’ā’au mo’a ra », 18 o tā te Fatu ïa e ui mai ia tātou.
E ti’aturi tātou i te Fatu, tei parau ia Iosua ’a fa’aineine ai ’oia e arata’i i te ’āti ’Īsera’ela i roto i te fenua i parauhia ra, « e fa’a’eta’eta, e ’ia itoito roa ; ’eiaha e mata’u, ’eiaha ho’i e amiami ; tei piha’i-ato’a ho’i tō Atua o Iehova ia ’oe i tō mau haere’a ato’a ra ».19 ’Ua ti’aturi Iosua i te reira mau parau ’e ’ua a’o atu i te mau ta’ata, « ’a ha’amo’a na ia outou : ’ananahi ho’i Iehova e rave ai i te mea ta’a ’ē i roto ia ’outou na ».20 ’Ua vāhi te Fatu i te mau pape i Ioridana, ’e ’ua hope a’era nā matahiti e 40 tō te ’āti ’Īsera’ela ori-haere-noa-ra’a i roto i te medebara.
Tē ti’a nei tātou nō te parau mau, mai te peropheta Abinadi i roto i te Buka a Moromona. Haruhia, arata’ihia i mua i te ari’i Noa ’e tōna mau tahu’a ’ī’ino, ’ua ha’api’i Abinadi i nā ture hō’ē ’ahuru ’e ’ua ha’api’i ma te mana rahi ē, « e haere mai te Atua iho i raro i rotopū i te tamari’i a te ta’ata nei, ’e e fa’aora i tōna ra mau ta’ata ».21 I muri iho, ma tōna fa’aro’o rahi, ’ua poro a’era Abinadi, « e te Atua, ’a fāri’i mai ’oe i tō’u nei vārua »,22 ’e « ’ua pohe roa ho’i ’oia i te auahi ».23
E rave ’e e fa’a’āpī tātou i tā tātou mau fafaura’a nā roto i te ’amura’a i te ’ōro’a mo’a ’e nā roto i te ha’amorira’a i roto i te hiero. Te ’ōro’a mo’a te tumu rahi o tā tātou ha’amorira’a i te sābati, i reira ho’i tātou e fāri’i ai i te fafaura’a « ’ia vai noa tōna vārua i roto ia [tātou] ».24 Nā roto i te reira ’ōro’a mo’a e euhe tātou ’ia rave i ni’a iho ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia, ’ia pe’e iāna, ’e ’ia amo i tā tātou mau hōpoi’a i roto i teie ’ohipa hanahana mai tāna i rave ra. I roto i te hiero e nehenehe tā tātou « e ha’apae i te mau mea nō teie nei ao »25 ’e e ’ite i te vārua o te Fatu ’e i tōna hau rahi. E nehenehe tātou e rōtahi i ni’a i tō tātou mau tupuna, tō tātou mau ’utuāfare, ’e te ora mure ’ore i mua i te aro o te Metua. E’ita tātou e māere i te paraura’a te peresideni Nelson i Roma ’aita i maoro a’e nei ē, « ’aita e nehenehe e mātutu i te maita’i e māiha mai nā roto mai i teie hiero ».26
Tītauhia ia tātou ’ia riro ’ei feiā parau-ti’a i roto i te mau mea ato’a tā tātou e rave. Tītauhia ia tātou ’ia fa’ahotu i te ’itera’a ātea ’e te auraro ’ia ’ore ho’i tātou e tāmau noa i te ’imi ē, e aha te mea maita’i e aha te mea ’ino. Tītauhia ia tātou ’ia ha’apa’o maita’i i te fa’aarara’a a Petero, te ’āpōsetolo mātāmua o te ’Ēkālesia, tei fa’aara mai ē, « e ha’apa’o maita’i, e fa’aitoito, te hāhaere nei ho’i tō ’outou ’enemi o te diabolo, mai te liona ’u’uru ra, i te ’imira’a i te ta’ata e pau iāna ra ».27
Mai te mea ē, e ha’apa’ari itoito tātou i tō tātou mau ha’apūra’a, e riro tātou mai ia Iesu Mesia, ’ei mau pipi mau nāna, ’e tei roto tō tātou vārua i tāna pārurura’a.
Tō ’outou ’itera’a pāpū nō Iesu Mesia, tō ’outou iho ïa pare, te pāruru nō tō ’outou vārua. ’A patu ai tō’u metua tupuna ’e tōna mau hoa pionie i te pare Heber, ’ua fa’ati’a rātou hō’ē rā’au i te taime hō’ē ē tae roa atu « i te ’ati-maita’i-ra’a »28 e ’ua pāruruhia rātou. Mai te reira atoa nō tō’u ’itera’a pāpū. E fāri’i tātā’i hō’ē tātou i te hō’ē ’itera’a pāpū nō ō mai i te Vārua Maita’i ra nā roto i te paraparaura’a mai ’oia i tō tātou iho vārua, ma te ha’api’i mai « i te parau mau nō roto ra ».29 Mai te peu ē, e ora tātou i te ’evanelia a Iesu Mesia, mai te mea ē, e turu’i tātou i ni’a i te tāra’ehara o te Fa’aora ’e ’ia haere ti’a atu i mua ma te fa’aro’o, ’eiaha e mata’u, e ha’apa’arihia tātou i mua i te mau fa’ahemara’a a te ’enemi. E fa’atū’ati tō tātou ’itera’a pāpū ia tātou i tō te ra’i ra, ’e e ha’amaita’ihia tātou i « te parau mau i te mau mea ato’a ra ».30 ’E, mai te mau pionie i pāruruhia e te hō’ē pare, e hā’ati-pāruru-hia tātou i roto i te rima here o te Fa’aora.
’Ua ha’api’i mai te peropheta Etera ē, « nō reira, o te fa’aro’o ē, tē vai ra te Atua, e ti’a ïa ’ia tīa’i rātou i te hō’ē ao maita’i roa, ’oia mau, ’ia ti’a i te hō’ē vāhi i te rima ’atau o te Atua ; nā roto ho’i i te fa’aro’o e roa’a mai ai taua tīa’i ra, e tutau ho’i ïa nō te vārua o te ta’ata nei, e riro ai rātou i te mau māite, ’e te ti’a tāmau ā, ’e te ’ī i te mau ’ohipa maitata’i, ’e te arata’ira’ahia ’ia fa’ahanahana i te Atua ».31
E au mau taea’e, e mau tuahine here, tē vaiiho atu nei au ia ’outou na i tā’u ha’amaita’ira’a ’ia haere i mua ma te ti’aturi i te Fatu ’e i tāna ’evanelia. ’A tauahi i te feiā tei hi’a ’e nā roto i te pūai o te Vārua i roto ia ’outou, ’a fa’aho’i mai ia rātou ma te here i te pare o te pae vārua ’e o te pārurura’a. ’A ’imi « ’ia riro mai ia Iesu »32 i roto i te mau mea ato’a tā ’outou e rave, ’a ’ape i te ’ino ’e i te mau fa’ahemara’a, ’ei ’ā’au ha’avare ’ore tō ’outou, ’ei ta’ata parau-ti’a ’e te mā, fa’a’ite i te here ’e te aroha, ’e ’a here i te Fatu tō ’outou Atua ma te ha’apa’o o te hō’ē pipi mau.
Tō tātou ’itera’a pāpū nō te ’evanelia a Iesu Mesia, tō tātou fare, tō tātou ’utuāfare, ’e tō tātou ti’ara’a melo i roto i Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei, e nehenehe te reira e riro ’ei mau pare pāruru nō tātou iho o te hā’ati ia tātou ’e o te pāruru ia tātou i te mana o te diabolo. Tē fa’a’ite pāpū nei au i te reira nā roto i te i’oa o tō tātou Fatu ’e Fa’aora, o Iesu Mesia ’āmene.