’A hi’o ia Iesu Mesia
Mai te mea e hi’o tātou ia Iesu Mesia, e tauturu ’oia ia tātou ’ia ora i tā tātou mau fafaura’a ’e ’ia rave maita’i i tō tātou pi’ira’a ’ei mau peresibutero i ’Īsera’ela.
’A haere ai Iesu nā ni’a i te hō’ē purūmu tāpiri ia Kaperenaumi1 ma te hā’atihia e te hō’ē naho’a ta’ata rahi, haere mai ra te hō’ē vahine tei pohehia i te tapahi nō te roara’a e ’ahuru ma piti matahiti, tāpe’a mai ra i te hiti o tōna ’ahu. Ora a’era ’oia i taua iho taime ra.2
Tē pāpa’i ra te mau pāpa’ira’a mo’a ē, i tō Iesu ’itera’a, « e mana tei reva atu nā ō atu [iāna ra] »3 « ’ua fāriu a’era i te feiā e rū ra »4 ’e « ’ua hi’o atura … ’ia ’ite ’oia iāna i te nā reira mai ra ».5 « E ’ite a’era taua vahine ra ē, ’aita ’oia i mo’e »,6 « ’ua tīpapa ihora i raro i mua iāna, ’e ’ua fa’a’ite hua mai ra i te parau mau ».7
’Ua parau atura Iesu iāna « E fa’aitoito e tā’u tamāhine : ’Ua ora ’oe i tō ’oe fa’aro’o ; ’ia ora nā i te haere’a ».8
’Ua fa’aora Iesu Mesia i te vahine. ’Ua ora ’oia i te tino, ’ia fāriu atu rā Iesu nō te hi’o iāna, ’ua fa’a’ite mai ra ’oia i tōna fa’aro’o iāna ’e ’ua fa’aora atura ’oia i tōna ’ā’au.9 ’Ua paraparau atu ’oia iāna ma te here, ’ua ha’apāpū atu iāna i tōna mana’o fāri’i, ’e ’ua ha’amaita’i atu iāna i tōna ra hau.10
E te mau taea’e, ’ei mau ta’ata tei mau i te autahu’ara’a mo’a, tei roto tātou i te ’ohipa o te fa’aorara’a. I te matahiti i ma’iri a’e nei, ’ua tu’u pāpū te Fatu i te fa’aterera’a o teie ’ohipa i ni’a i te tāpono o te mau peresibutero i ’Īsera’ela.11 E hōpoi’a fa’auru tā tātou nō ō mai i te Fatu ra—ma te rave i te ’ohipa ’e te mau tuahine, tītauhia ia tātou ’ia aupuru i roto i te hō’ē huru mo’a a’e, ’ia ha’ape’epe’e i te ha’aputuputura’a o ’Īsera’ela i nā pae e piti o te pāruru, ’ia ha’amau i tō tātou fare ’ei vāhi mo’a nō te fa’aro’o ’e nō te ’apo’ora’a i te ’evanelia, ’e ’ia fa’aineine i te ao nei nō te tae-piti-ra’a mai o Iesu Mesia.12
Mai roto i te mau mea ato’a, ’ua fa’a’ite mai te Fa’aora ia tātou i te ’ē’a : E ti’a ia tātou ’ia hi’o ’e ’ia tāvini ia Iesu Mesia mai iāna i hi’o ’e i tāvini i tōna Metua.13 Teie tā te Fa’aora i parau atu i te peropheta Iosepha :
« ’A hi’o mai iā’u nei i tō mau mana’o ato’a na ; ’eiaha e fē’a’a, ’eiaha e māta’u.
« A hi‘o na i te nā puta i ha’aputahia i roto i tō’u nei ’ao’ao, ’e i te tāpa’o o nā naero i roto i tō’u nā rima ’e i te ’āvae ho’i ; ’a fa’aitoito noa, ’a ha’apa’o i tā’u mau fa’auera’a, ’e e noa’a ia ’oe te bāsileia o te ao ra ».14
I roto i te ao hou te tāhuti nei, ’ua fafau Iesu i tōna Metua ē, e ha’apa’o ’oia i te hina’aro o tōna Metua ’e ’ia riro ’ei Fa’aora ’e ’ei Tāra’ehara nō tātou. I te anira’a tōna Metua ē, « o vai tā’u e tono ? »15 Pāhono mai nei Iesu :
« Teie au, ’a tono iā’u ».16
« E te Metua, ’ia ha’apa’ohia tō ’oe hina’aro, ’e nō ’oe te hanahana ’e a muri noa atu ».17
I te roara’a o tōna orara’a tāhuti nei, ’ua tāpe’a māite Iesu i te reira fafaura’a. Ma te ha’eha’a, ma te māmahu ’e ma te here ’ua ha’api’i ’oia i te parau ha’api’ira’a a tōna Metua ’e ’ua rave i te ’ohipa a tōna metua ma te pūai ’e te mana tā tōna Metua i hōro’a mai iāna ra.18
’Ua hōro’a Iesu i tōna ’ā’au i tōna Metua ra. Nā ō mai ra ’oia :
« Tē hina’aro nei au i te Metua ».19
« E ’aore ho’i au i fa’aea i te rave i te mea e māuruuru ai ’oia ra ».20
I pou mai nei ho’i au e ha’apa’o i tō tei tono mai iā’u tō te metua hina’aro, ’eiaha ra tō’u iho hina’aro ».21
I roto i tōna māuiui pohe i Getesemane ’ua pure ’oia, « ’ia tupu rā tō ’oe hina’aro ’eiaha tō’u ».22
I te pi’ira’a te Fatu i te mau peresibutero i ’Īsera’ela ’ia « hi’o mai iā’u i roto i te mau mana’o ato’a » ’e « ’a hi’o i te mau puta » i roto i tōna tino tei ti’afa’ahou, e pi’ira’a te reira nō te fāriu ’ē atu i te hara ’e i te ao nei ’e ’ia fāriu atu i iāna ’e ’ia here iāna ’e ’ia ha’apa’o i tāna parau. E pi’ira’a ïa ’ia ha’api’i i tāna parau ha’api’ira’a ’e ’ia rave i tāna ’ohipa mai te au i tāna fa’anahora’a. Nō reira, e pi’ira’a teie ’ia ti’aturi hope roa iāna, ’ia tu’u i tō tātou hina’aro i raro a’e i tōna ’e ’ia pūpū i tō tātou ’ā’au iāna ra, ’e nā roto i tōna mana tāra’ehara ’ia riro mai iāna te huru.23
E te mau taea’e, mai te mea ē, e hi’o tātou ia Iesu Mesia, e ha’amaita’i ’oia ia tātou ’ia riro ’ei mau peresibutero nāna i ’Īsera’ela—te ha’eha’a, te māmahu, te marū, te ’ī i tōna here.24 ’E e hōpoi mai tātou i te ’oa’oa ’e te mau ha’amaita’ira’a o tāna ’evanelia ’e o tāna ’Ēkālesia i roto i tō tātou ’utuāfare ’e i tō tātou mau taea’e ’e mau tuahine i nā pae e piti o te pāruru.
’Ua pi’i mai te peresideni Russell M. Nelson ia tātou ’ia hi’o atu ia Iesu Mesia mai teie te huru : « E ’ere i te mea ’ōhie ’aita ato’a i te vitiviti ’ia riro mai ’ei pipi pūai mau. E ti’a i tā tātou tūtonura’a ’ia ha’amau-pāpū-hia i ni’a i te Fa’aora ’e tāna ’evanelia. E tītauhia te tūtavara’a rahi o te ferurira’a nō te hi’o atu iāna i roto i te mau manaʼo ato’a. ’Ia nā reira rā tātou, e ’ore ïa tō tātou mau fē’a’a ’e tō tātou mau mata’u ».25
Ha’amau pāpū e ta’o rahi terā. Tōna aura’a, ’ia tā’amu pāpū, ’ia huti mai ’e ’ia tāpe’a hope roa.26 E ha’amau pāpū tātou i tā tātou tūtonura’a i ni’a ia Iesu Mesia ’e i tāna ’evanelia nā roto i te ha’apa’ora’a i tā tātou mau fafaura’a.
’Ia ha’apa’o ana’e tātou i tā tātou mau fafaura’a, e fa’auru te reira i te mau mea ato’a tā tātou e parau ’e e rave. Tē ora nei tātou i te hō’ē orara’a o te fafaura’a27 tei ’ī i te mau ’ohipa ’ōhie o te mau mahana ato’a o te fa’atumu ia tātou i ni’a ia Iesu Mesia : Te pure nō roto mai i te ’ā’au nā roto i tōna i’oa, ma te ’oa’oa i tāna parau, ma te fāriu atu i ni’a iāna nō te tātarahapa i tā tātou mau hara, ma te ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a, ma te ’amu i te ’ōro’a mo’a ’e ma te ha’amo’a i tāna sābati, ma te ha’amori i roto i tāna hiero mo’a ma te pinepine, ’e ma te fa’a’ohipa i tōna autahu’ara’a mo’a nō te tāvini i te mau tamari’i a te Atua.
Nā teie mau ’ohipa paieti fafauhia e ’īriti i tō tātou ’ā’au ’e te ferurira’a i te mana tāra’ehara o te Fa’aora ’e i te fa’aurura’a ha’amo’a a te Vārua Maita’i. Te a’o nā ni’a iho i te a’o, e taui te Fa’aora i tō tātou naturara’a ta’ata mau, e rahi atu tō tātou fa’afāriura’ahia i ni’a iāna ’e e oraora tā tātou mau fafaura’a i roto i tō tātou ’ā’au.28
Te mau fafaura’a tā tātou e rave i mua i tō tātou Metua i te ao ra, e riro mai ïa ’ei mau fafaura’a pa’ari, tō tātou mau hina’aro hōhonu a’e. E fa’a’ī te mau fafaura’a a te Metua i te ao ra ia tātou i te māuruuru ’e te ’oa’oa.29 E’ita tā tātou mau fafaura’a e riro fa’ahou ’ei mau ture tā tātou e ha’apa’o,’e e riro mai ’ei mau parau tumu herehia o te fa’auru ’e o te arata’i ia tātou ’e o te ha’amau pāpū i tā tātou fa’atumura’a i ni’a iho ia Iesu Mesia.30
E noa’a teie mau ’ohipa paieti i te mau ta’ata ato’a, tei ’āpī ’e tei pa’ari. ’Outou e te feiā ’āpī tamāroa o te mau nei i te autahu’ara’a mo’a a Aarona, nō ’outou ato’a te mau mea ato’a tā’u e parau i teie pō. Tē ha’amāuruuru nei au i te Atua nō ’outou. Tē ha’afāna’o nei ’outou i te mau ’ōro’a ’e te mau fafaura’a mo’a i te rahira’a mirioni feiā mo’a i te mau mahāna hope’a nei i te mau hepetoma ato’a. ’A fa’aineine ai ’outou, ’a ha’amaita’i ai, ’e ’aore rā, ’a ’ōpere ai ’outou i te ’ōro’a mo’a ; ’a aupuru ai ’outou ; ’a bāpetizo ai i roto i te hiero ; ’a ani manihini ai i te hō’ē hoa ’ia haere mai i te hō’ē fa’a’oa’oara’a ; ’e ’aore rā, ’a fa’aora ai i te hō’ē melo nō tā ’outou pupu autahu’ara’a, tē rave ra ïa ’outou i te ’ohipa fa’aorara’a. E nehenehe ato’a ’outou e hi’o ia Iesu Mesia ’e ’ia ora i tā ’outou mau fafaura’a i te mau mahana ato’a. Tē fafau atu nei au ia ’outou ē, mai te mea ē, e rave ’outou, e riro ’outou ’ei mau tāvini ti’aturihia nō te Fatu i teienei ’e i te hō’ē mahana, ’ei mau peresibutero pūai i ’Īsera’ela.
E te mau taea’e, ’ua ’ite au ē, e riro teie mau mea i te fa’atupu i te mana’o paruparu. Terā rā ’a ha’amana’o na i teie mau parau tā te Fa’aora : « E ’ere rā ē, o vau ana’e ra, tei pīha’i iho ato’a ho’i te Metua iā’u ra ».31 Mai te reira ato’a nō tātou nei. ’Aita tātou i vai ’ōtahi noa. Tē here nei te Fatu o Iesu Mesia ’e tō tātou Metua i te ao ra ia tātou, ’e tei pīha’i iho ho’i rāua ia tātou.32 ’Ua hi’o ho’i Iesu i ni’a i tōna Metua ’e ’ua fa’aoti i te tusia tāra’ehara rahi, e nehenehe ato’a tātou e hi’o i ni’a ia Iesu Mesia ma te pāpū ē, e tauturu mai ’oia ia tātou.
’Aore hō’ē o tātou i hope roa i te maita’i. I te tahi taime e fifi tātou. E nevaneva tātou ’e ’aore rā, e paruparu te mana’o. E hāruru tātou. Mai te mea rā ē, e hi’o tātou i ni’a ia Iesu Mesia ma te ’ā’au tātarahapa, e fa’ateitei ’oia ia tātou, e tāmā i tā tātou mau hara, e fa’a’ore i tā tātou mau hapa, ’e e fa’aora i tō tātou ’ā’au. E mea fa’a’oroma’i ’oia ’e te maita’i; e ’ore roa tōna here tāra’ehara e hope ’e e ’ore ho’i e mou.33 E tauturu ’oia ia tātou ’ia ora i tā tātou mau fafaura’a ’e ’ia rave maita’i i tō tātou pi’ira’a ’ei mau peresibutero i ’Īsera’ela.
’E e ha’amaita’i mai te Metua ia tātou i te mau mea ato’a i tītauhia nō te rave fa’aoti i tāna mau tōpuara’a : « Te mau mea […] i roto i te ra’i ’e i ni’a ho’i i te fenua nei, te ora ’e te māramarama, te Vārua ’e te mana, i tonohia atu nā roto i te hina’aro o te Metua nā roto ia Iesu Mesia,tāna ra Tamaiti ».34
’Ia tahe ana’e mai te māramarama ’e te mana hanahana i roto i tō tātou orara’a, e toru ’ohipa temeio te tupu mai :
’A tahi, e nehenehe tātou e ’ite ! Nā roto i te heheura’a e ha’amata tātou i te ’ite mai ia Iesu i ’ite i te vahine : I rāpae ’au ’e i roto i te ’ā’au.35 ’Ia ’ite ana’e tātou mai ia Iesu e ’ite nei, e ha’amaita’i ’oia ia tātou ’ia here ia rātou tā tātou e tāvini nei ma tōna here. Nā roto i tāna tauturu, e ’ite te feiā tā tātou e tāvini nei i te Fa’aora ’e e fāri’i i tōna here.36
’A piti, te mau nei tātou i te mana o te autahu’ara’a ! Tei ia tātou nei te mana ’e te pūai nō te ha’a nā roto i te i’oa o Iesu Mesia nō te « ha’amaita’i, arata’i, pāruru, ha’apūai, ’e nō te fa’aora ia vetahi ’ē ’e nō te hōpoi atu i te temeio ia rātou tā [tātou] e here nei ’e nō te pāruru i tō [tātou] fa’aipoipora’a ’e tō tātou ’utuāfare ».37
A toru, e haere Iesu Mesia nā muri iho ia tātou ! Te vāhi tā tātou e haere, e haere ato’a ’oia. ’Ia ha’api’i tātou, e ha’api’i ato’a ’oia. ’Ia tāmāhanahana tātou, e tāmāhanahana ato’a ’oia. ’Ia ha’amaita’i tātou, e ha’amaita’i ato’a ’oia.38
E te mau taea’e, e’ita ānei e ti’a ia tātou ’ia poupou ? ’Oia mau ! Tē mau nei tātou i te autahu’ara’a mo’a a te Atua. ’Ia hi’o ana’e tātou i ni’a ia Iesu Mesia, ’ia ha’apa’o ho’i i tā tātou mau fafaura’a, ’e ’ia ha’amau pāpū i tā tātou tūtonura’a i ni’a iāna, e ’āmui atu ïa tātou i tō tātou mau tuahine ’e e aupuru ho’i ma te mo’a a’e, e ha’aputuputu ho’i ia ’Īsera’ela i nā pae e piti o te pāruru, e ha’apūai ’e e tā’ati i tō tātou ’utuāfare, ’e e fa’aineine i te ao nō te ho’i-piti-ra’a mai o te Fatu o Iesu Mesia. E tupu te reira. Tē fa’a’ite pāpū nei au i te reira.
Te fa’aoti nei au nā roto i teie pure nō roto mai i tō’u ’ā’au, ’ia ti’a ia tātou pā’āto’a, tātou tāta’itahi, ’ia hi’o ia Iesu Mesia i roto i te mau mana’o ato’a. ’Eiaha e fē’a’a. ’Eiaha e mata’u. I te i‘oa o Iesu Mesia, ’āmene.