Patura’a i te bāsileia i Taratoni

Nā Mindy Selu

Te mau ve’a a te ʼĒkālesia

Tē ti’a nei te feiā ’āpī pa’ari i Taratoni ’e nā te ao ato’a nei nō te pāhono i te pi’ira’a ’ia tāvini ’e ’ia riro ’ei mau ti’a fa’atere i roto i te ’Ēkālesia.

« ’Ua riro te taime tāvinira’a ’ei hō’ē o te mau ha’amaita’ira’a rahi o te ti’ara’a melo i roto i te ’Ēkālesia ».¹ ’Ei feiā ’āpī, e riro te tāvinira’a i roto i te ’Ēkālesia ’ei taime fa’ahiahia roa nō te tupura’a i te rahi, nō te fa’aterera’a, ’e nō te ha’apūaira’a i tō ’outou mau uaua pae vārua. Terā rā, nā roto i te tahi atu mau hōpoi’a e amohia e te feiā ’āpī pa’ari, i te tahi taime, e nehenehe te tāvinira’a e riro ’ei tītaura’a rahi—i roto iho ā rā i te mau fenua e mea na’ina’i roa te ’Ēkālesia. ’Ei hi’ora’a, e aha tā ’outou e rave mai te mea ē, e pi’ihia ’outou ’ei peresideni o te Feiā ’Āpī Tamāhine, tē tāmata ra ho’i ’outou e fa’aineine nō te tāvini i te hō’ē misiōni ’e ’a haere noa ai ho’i i te ha’api’ira’a, ’e ’a tauturu ai ’outou i te fa’aau i te ha’api’ira’a ’evanelia, ’e, ’oia mau, e 21 ana’e matahiti tō ’outou ?

Nō te mau tuha’a e rave rahi o te ’Ēkālesia, e ’ere teie i te ’ohipa varavara. I Taratoni, hō’ē fenua Farāni nō te aramoana, fātata e 2 400 melo o te ’Ēkālesia, e mea pinepine e hōro’ahia i te feiā ’āpī pa’ari te mau hōpoi’a rarahi i roto i te patura’a i te bāsileia o te Fatu. I te hō’ē taime, ’ua parau te peresideni Russell M. Nelson i te feiā ’āpī pa’ari : « ’O ’outou te feiā fa’atere nō ananahi o te ’Ēkālesia a te Fatu ! ’Ua ineine ānei ’outou nō te rave i te fa’aterera’a ? »² Nō te tītaura’a ’e nō tō rātou here i te Fa’aora, ’ua ineine te feiā ’āpī nō te ao ato’a nei i te tāvini ’e i te arata’i i te ’Ēkālesia.

I roto i tāna tāvinira’a nō te orara’a

Nō te feiā ’āpī pa’ari e rave rahi nō Taratoni, ’ua tauturu tā rātou misiōni ’ia fa’aineine ia rātou nō te hō’ē orara’a tā’āto’a nō te tāvinira’a i te ’Ēkālesia. ’Ua fāri’i ’o Ulivaka Syoelanne (Syo) i te hō’ē pi’ira’a ’ia tāvini ’ei tauturu piti i roto i te ’episekōpora’a e piti noa hepetoma i muri a’e i te fa’aotira’a tāna misiōni rave tāmau. « Nō fa’aoti noa mai nei au i tā’u misiōni », te parau ïa a Syo. « ’Ua rohirohi roa vau, ’e ’ua parau vau iā’u iho ē, e fa’afa’aea ri’i au i teienei ». Terā rā, ’ua fāri’i ’oia i te pi’ira’a. « ’Ua ’ite au ē, e haere au i te vāhi tā te Fatu e hina’aro ’ia haere au. Tei roto vau i tāna ’ohipa—’eiaha e piti noa matahiti, nō te orara’a tā’āto’a rā ».

Mai tōna tāvinira’a i roto i te ’episekōpora’a, ’ua fa’aipoipohia ’o Syo i teienei, hō’ē tamari’i, ’e ’ua nu’u haere i roto i terā ’e terā pāroita. ’Ua tāmau noa rā ’oia i te tāvini ’e i te amo i tōna mau pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia.

’Ua parau o Elder Earl C. Tingey, e huimana fa’atere rahi fa’atuha’ahia, i te feiā ’āpī pa’ari : « Te hō’ē pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia o te hō’ē ïa o te mau ha’amaita’ira’a nehenehe roa a’e tā ’outou e fana’o i roto i tō ’outou orara’a. E rave rahi mau mea tā ’outou e hōro’a i te pāroita ’aore rā, i te ’āma’a tei reira ’outou i te orara’a. E mea faufa’a tō ’outou mau tāreni ’e tō ’outou mau ’aravihi nō te hō’ē ’Ēkālesia e tupu nei i te rahi ».³ E ’ere ’o Syo ana’e te feiā ’āpī pa’ari i roto i te fenua e ’aravihi tōna tei fa’a’ohipahia nō te tauturu i te ’Ēkālesia e tupu nei i te rahi—tē tāvini nei te tahi atu mau feiā ’āpī pa’ari fātata i roto i te mau ’aravihi ato’a i roto i te pāroita ’e te titi. Tē parau nei ’o Syo, « e tāmata mātou i te fa’aho’i mai i te mau mea tā mātou i ’apo mai i roto i tā mātou misiōni nō te ha’apūai i tō mātou titi ’e tō mātou mau pāroita ». Tē rave nei teie mau feiā ’āpī pa’ari e rave rahi fa’atusiara’a nō te ha’apūai i te bāsileia i roto i tō rātou fenua ’āi’a, terā rā, mai tā Syo e parau nei, « tā mātou e fa’atusia rahi a’e, o tō mātou ïa taime ».

Te tahi mau feiā ’āpī pa’ari, e piti ’aore rā, e toru tō rātou pi’ira’a. « E nehenehe te reira e riro ’ei ha’amaita’ira’a nō rātou, e nehenehe ato’a rā e riro ’ei hōpoi’a teimaha », te parau ïa a Syo, i te mea ē, e rave rahi o rātou e tauto’o nei nō te fa’aau māite i te mau tītaura’a o te ti’ara’a feiā ’āpī pa’ari ’e tā rātou mau hōpoi’a i roto i te ’Ēkālesia. « E mea fifi mau ’ia rave i te mau mea ato’a i te hō’ē ā taime ». Terā rā, ’ua ’itehia ia Syo ē, ’ia tu’u ana’e ’oia i te Fatu nā mua, e mea ’ōhie ’ia rave i te toe’a o te ’ohipa. ’Ua parau ’oia ē, « ’ua tauturu te Fatu i te tahi atu mau mea ato’a—te ha’api’ira’a, te ’imira’a i te hō’ē vahine—tei roto pauroa te reira i te rima o te Fatu ».

Te ananahi o te ’Ēkalesia

E mana’o pūai tō te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo nō ni’a i te mau ’aravihi ’e te tāvinira’a tā te feiā ’āpī pa’ari e nehenehe e hōro’a i roto i te ’Ēkālesia : « Tē hina’aro nei mātou i tō ’outou ’ā’au ato’a ’e tō ’outou vārua ato’a. Tē hina’aro nei mātou i te feiā ’āpī pa’ari vitiviti, te feruri māite, te hina’aro mau, tei ’ite nāhea ’ia fa’aro’o ’e ’ia pāhono i te mau muhumuhu a te Vārua Maita’i ».⁴

Tē pāhono nei te feiā ’āpī pa’ari i Taratoni ’e i te ao ato’a nei i teie ti’aorora’a ’āpōsetolo. Tē ’ite nei rātou ē, o rātou te ananahi o te ’Ēkālesia, ’e tē mā’iti nei rātou ’ia tāvini nā roto i te mau rāve’a ato’a e ti’a ia rātou. Tē fa’aitoito nei rātou i te tahi ’e te tahi i roto i tō rātou mau pi’ira’a. Tē ’ohipa nei rātou ’e te mau misiōnare. Tē fa’a’ite nei rātou i te ’evanelia ’e tē ani manihini nei i tō rātou mau hoa ’ia haere mai i te purera’a. Tē hōro’a nei rātou i te mau a’ora’a i te feiā ’āpī i roto i tā rātou pāroita ’e tē fa’aitoito nei ia rātou ’ia tāvini i te hō’ē misiōni. Tē rātere nei rātou i te ātea nō te haere i te hiero. Tē ha’api’i nei rātou i te feiā melo ’ore i roto i tō rātou ’utuāfare. ’E ’ua riro teie mau tauto’ora’a ato’a ’ei patura’a i te bāsileia.

Tē ’ite nei ’o Syo ē, i roto i te parau nō te tāvinira’a i te Fatu, « ’ua riro tātou ’ei mauha’a nāna ». I roto i teie mau tau tupura’a i te rahi o te ’Ēkālesia, e ani te Fatu i te feiā mo’a nō te mau fāito matahiti ato’a, i te mau vāhi ato’a, ’ia fāri’i i te mau hōpoi’a nō te patu ’e nō te ha’apūai i tōna bāsileia. ’Ua ineine ānei tātou nō te pāhono i taua anira’a ra ?