Ti’a fa’ahou mai i muri iho i te hō’ē ’ati

I teienei ’aore rā ’āraua’e, e fa’aruru iho ā te tamari’i i te ’ati, i pīha’i iho iāna ’aore rā i te ātea. Terā rā, « noa atu ā tē ’ārepurepu ra te ao ’ati a’e ia tātou, e ti’a ia tātou ’ia fāri’i i te ha’amaita’ira’a nō te hau roto ».¹ Teie te tahi mau ’ohipa tā ’outou e nehenehe e rave nō te tauturu i te mau tamari’i ’ia ’ite i terā hau.

’Āueue ’ore

’Ia tupu noa atu te hō’ē ’ati, e nehenehe te mau tamari’i e mana’o ē, tē ta’ahuri ra tō rātou ao ’A riro ’ei hi’ora’a nō te ’āueue ’ore nō rātou. ’A paraparau marū noa ’e ma te ti’aturi ē, e maita’i mai terā fifi. ’A fa’aitoito ’ia tāpe’a noa i te hō’ē terera’a ’ohipa mātaro. ’A fa’aitoito roa nō te ha’amau noa i te purera’a pō ’utuāfare, te tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a ’e te tahi ato’a mau peu tei mātauhia e te ’utuāfare. I roto i te tau, e ti’a i te mau tamari’i ’ia ha’api’i ē, noa atu ā tē ’āueue ra tō rātou ao, e fa’atae mai te ’evanelia i te hi’ora’a i mua ’e e tāmau noa te orara’a.

Fa’atura

’A fa’atura i te mana’o o te tamari’i. ’A fa’aro’o ia rātou ’e ’a ’apo mai i tō rātou mana’o. ’A fa’a’ite ia rātou ē, tē feruri mau nei ’outou i tō rātou mau māna’ona’ora’a. ’A vaiiho ia rātou ’ia rave ri’i mai te au i tō rātou hina’aro, ’ia ’ite rā rātou ē, tei reira ’outou mai te mea ’ua hina’aro rātou ’ia paraparau. ’Ia hiti mai te mau uira’a, ’a pāhono i te reira ma te ha’avare ’ore ’e i te fāito e tano i tō rātou matahiti. ’Ia ’ite tā ’outou mau tamari’i ē, e ti’a noa ia rātou ’ia paraparau mai ia ’outou nō ni’a i tō rātou mau mata’u ’e mau ha’ape’ape’ara’a.

Arata’ira’a

E ui paha tā ’outou mau tamari’i ē : « Nō te aha te Atua e vaiiho ai i te mau ’ohipa ’ino ’ia tupu ? » ’A fa’ata’a ē, e tuha’a te mau taime au ’e te mau taime au ’ore nō te orara’a ’e tuha’a ato’a ho’i nō te fa’anahora’a mure ’ore a te Atua. Tē fa’ati’a nei ’oia i te mau ta’ata tāta’itahi ’ia fa’aoti i tā rātou iho mau mā’itira’a, ’e i te tahi mau taime, e rave te ta’ata i te mau mā’itira’a ’ino e fa’atupu i te māuiui. I te tahi mau taime, e ’ere te ta’ata i te tumu nō te mau ’ati, e tuha’a rā o te nātura. Noa atu rā te reira mau mea, tei reira noa te Metua i te Ao ra nō tātou. Ma tōna tauturu, e ti’a ia tātou ’ia ha’api’i ’e ’ia tupu i te rahi, noa atu ā nā roto i te mau ’ohipa māuiui. E ti’a ia tātou ’ia fāriu i ni’a iāna nō te ’ite mai i te hau.

Fa’auta i te mana i ni’a ia rātou

’A fa’a’ite i te mau tamari’i e mana tō rātou nō te fa’atupu i te ’ohipa ta’a ’ē nā roto i te hōro’ara’a ia rātou i te rāve’a nō te tauturu mai. ’Ei hi’ora’a, e nehenehe tā rātou e ha’aputuputu i te mau ō nō te feiā tei ro’ohia i te ’ati, e nehenehe tā rātou e hāhaere i te tahi hoa ma’i ’aore rā tei pēpē i te fare ma’i, e nehenehe e fa’aitoito i te tahi ta’ata e ’oto ra i te mo’era’a te tahi melo o te ’utuāfare ’aore rā e nehenehe e pure nō te feiā e fifi nei. E’ita tā tātou e nehenehe e fa’a’āfaro i te mau mea ato’a, tē vai nei rā tā tātou rāve’a nō tē rave rahi i te maita’i, ’e « tē ’ohipa nei tātou nō te hau i te mau taime ato’a e tauturu atu tātou e tāmarū i te māuiui o te tahi ta’ata ».²

Tāmāhanahanara’a

’A fa’aha’amana’o i tā ’outou mau tamari’i ē, ’ua here te Atua ia rātou ’e ’ua here ’outou ia rātou. ’Eiaha e parau ha’avare noa atu ē, e’ita roa atu te mau ’ohipa ’ī’ino e tupu i ni’a ia rātou, e ha’apāpū rā ia rātou ē, i teienei tei te vāhi ruru rātou ’e e rave atu ’outou i te noa’a ia ’outou nō te pāruru ia rātou. ’A ha’apāpū ia rātou ē, e tauturu te Metua i te ao ra ia rātou nā roto i te mau fifi ato’a e nā mua mai.

’Ia paruparu ana’e tō ’outou mana’o i mua i te pe’ape’a, ’a ha’amana’o ē, i te hope’a, e upo’oti’a mai te maita’i i ni’a i te ’ino. « Tē ’aro nei tātou i roto i te hō’ē tama’i ’e te hara… ’eiaha rā tātou e taiā », ’ua ha’api’i te peresideni Thomas S. Monson (1927-2018). « E tama’i teie e nehenehe tātou e rē, ’o tā tātou ho’i e rē. ’Ua hōro’a mai tō tātou Metua i te Ao ra i te mau mauiha’a tei tītauhia nō tātou nō tē ’aro. Tei iāna ra te hoe. ’Aore mea e taiā atu tātou ».³