Heheura’a nā te ta’ata hō’ē, fa’atanohia nō terā iho ta’ata

Nāhea i te parau i te ta’a-’ē-ra’a i roto i te heheura’a ’e tō tātou iho mau mana’o ?

Tē ora nei tātou i roto i te hō’ē ao e rave rahi rāve’a. Tei ia tātou nei te ti’amāra’a ’ia mā’iti i tō tātou iho tōro’a, te ha’api’ira’a, te hoa fa’aipoipo, te vāhi e ora, ’e tē vai atu ra. E ha’amaita’ira’a mau nō tō tātou u’i. I te hō’ē rā pae, tē fa’ariro nei te reira i te mau mā’itira’a ’ei mea fifi nō te mea e mea fifi ’ia rave i te mau fa’aotira’a ’ia rahi roa ana’e te mau ’ē’a ’e te mau rāve’a e arata’i atu i te mau mea maita’i. Nāhea i te mā’iti i te maita’i ’ia rahi roa ana’e te mau rāve’a maita’i ? ’Ia mo’e ana’e ’e ’ia ta’a ’ore ana’e ’outou i roto i teie vero fa’aotira’a, ’ia ’ite ’outou ē, ’ua hina’aro te Metua i te Ao ra e arata’i ia ’outou. E nehenehe ’outou e mā’iti i te ’ē’a ti’a ’e ’ia roa’a te mau pāhonora’a tā ’outou e ’imi nei, mai te mea e pe’e ’outou i tōna reo. E ’apo mai nāhea ’oia i te paraparau ia ’outou, e tu’u i te ti’aturi i ni’a iāna, e pe’e i te peropheta, e fa’a’oroma’i, e vai ’ana’anatae atu ā ’e e fa’aro’o, ’e i te hope’a roa, e arata’ihia ’outou i ni’a i te ’avei’a ti’a.

—Vira Vashchenko, Kyiv, Ukraine

I roto i tō’u orara’a ’ua ’ite au i te Fatu i te arata’ira’a iā’u, ’e tē ’ite nei au ē, te mau mea ato’a i manuia nō’u, ’aua’a a’e ’oia ’e tāna arata’ira’a. ’E tae noa atu i te mau taime ’ua mana’o vau ē, tē haere ’ōtahi ra vau, i te hope’a, e vaiiho ’oia iā’u ’ia ’ite ’e ’ia putapū ē, tei reira noa ’oia iā’u nei. Nō reira vau i rave ai i te fa’aotira’a e tāmau noa i te haere ma te fa’aro’o, ’e tae noa atu i te taime e mana’o vau ē, ’o vau ana’e. Iā’u nei, ’aita te ’ē’a i pāpū i te mau taime ato’a, ’e e’ita tā’u e nehenehe e ’ite noa i te mea e tīa’i ra i mua, e rave noa rā vau i te mau ta’ahira’a fa’aro’o, ’ei reira vau e ha’amata ai i tē ’ite i te māramarama ’e i tē ’ite i te rima o te Atua i roto i tō’u orara’a. ’Ua ’ite au ē ’ua here tō tātou Metua i te Ao ra ’e tāna Tamaiti ’o Iesu Mesia ia tātou ’e ’ua ineine rāua nō te arata’i ia tātou, tē tīa’i ato’a rā rāua ’ia tu’u tātou i tō tātou fa’aro’o iāna ra ’e ’ia rave i te ’ohipa i te taime e fāri’i tātou i te muhumuhu nō ’ō mai i te Vārua.

—Indhira Mejia, Rēpupirita Tominita

’A pa’ari noa ai au, tītauhia iā’u ’ia ha’api’i i te reo o te Vārua. E paraparau te Vārua iā’u nā roto i te mau mana’o ’ōhie. ’Ua tītau ri’i te tahi raveravera’a nō te ha’amātau i te reira, ’āre’a i te rahira’a taime, e tae mai te Vārua iā’u nei i te mau vāhi hau, mai te fa’ahorora’a i tō’u pere’o’o nō te haere i te ’ohipa. ’Ua ’ite au e ’ere nō’u terā mau mana’o inaha e puta pinepine mai te reira i te taime ’aita vau e mana’o ra i terā tumu parau.

—Clarissa Mae Taylor, Utah, Marite

’Ia mana’o vau, hō’ē ’aravihi fa’ahiahia roa a’e tītauhia ’ia tātou ’ia pāpū roa, ’o te ’aravihi ïa e haru mai i te mau muhumuhu marū o te Vārua Maita’i. ’Ua fa’arahi atu ā te tuatāpapa-itoito-ra’a i te mau pāpa’ira’a mo’a i te pāpūra’a o te reira. ’Ua ti’aturi noa vau ē, te ta’ata e ’imi itoito, e ’ite mai ïa ’oia ; ’e e fa’a’itehia te mau parau ’aro a te Atua i mua iāna nā roto i te mana o te Vārua Maita’i (hi’o 1 Nephi 10:19). E nehenehe e parau ē, mai te mea ’ua hina’aro vau e hāro’aro’a i te Vārua, e’ita e ti’a ia vaiiho noa iā’u ’ia hāhaere nā roto i te mau mana’o faufa’a ’ore ’aore rā nā roto i te mau māna’ona’ora’a o te orara’a, ’ia ’ōu’a rā vau i roto i te ’ohipa ma te ha’amo’e iā’u iho nei. I reira e ti’a maita’i ai iā’u ’ia hāro’aro’a i te Vārua nō te mea ’ua ineine au nō te reira ! Mai te hō’ē pahī e ’ore e nehenehe e fano ’ōhie nā roto i te hō’ē vero, e’ita tā tātou e nehenehe e fa’aro’o i te Vārua mai te peu ’ua pāinu tātou i roto i te mau māna’ona’ora’a o te orara’a ’aita tā tātou i reira.

—Emmanuel Borngreat Dogbey, Accra, Ghana

I roto i tō mātou nei ’utuāfare iti, e ’ite mātou i te Vārua maoti te hau tā mātou e putapū nei, ’o māua iho ā rā ta’u tāne fa’aipoipo. Mai te mea ē, tō māua iho mana’o ra, ’aita ïa terā ha’apāpūra’a ē, ’o te mea ti’a roa—e vai noa te tahi fē’a’a ri’i ’aore rā te tahi mata’u. ’O te heheura’a ana’e rā, e tae noa mai te hau, noa atu ā e tāmata māua i te hāmani i tō māua mana’o ’e e au ē, ’aita e huru ē, e tū’atira’a i te ha’amatara’a. ’Ia pe’e ana’e rā māua i te reira ’e ’ia rave ho’i māua, e ’ite noa mai māua i te mau mea i te topa i tō rātou iho vāhi ’e ’ua haere te mau mea ato’a. I te reira taime māua e hi’o ai ia māua ’a nā ’ō ai : « Terā ïa te tū’atira’a ! »

—Maryana Wright, Utah, Marite

Noa atu ā e mea ’ē tā te tahi ’e tā te tahi huru fāri’ira’a i te heheura’a nōna iho, tē vai nei rā hō’ē parau mau fēa’a ’ore : te paraparau pinepine nei te Atua ia tātou. Tītau-noa-hia ’ia ineine tātou nō te tauto’o ’ia fa’arahi atu ā i tō tātou ’aravihi ’ia hāro’aro’a ’e ’ia fa’aro’o i tōna reo. Mai tā te peresideni Russell M. Nelson i parau : « E pure nā roto i te i’oa o Iesu Mesia nō ni’a i tō ’outou mau māna’ona’ora’a, mau mata’u ’e mau paruparu—’oia, te hia’ai mau o tō ’outou ’ā’au. ’Ei reira e fa’aro’o atu ai ! E pāpa’i i te mau mana’o e tae mai i tō ’outou ferurira’a. E pāpa’i i te mau mana’o i tō ’outou ’ā’au ’e ’a pe’e i te reira nā roto i te mau ’ohipa e fa’auruhia ’outou ’ia rave. ’Ia nā ni’a iho noa ’outou i teie ’ohipa i terā mahana ’e terā mahana, terā ’āva’e ’e terā ’āva’e, terā matahiti ’e terā matahiti, e riro ’outou i te ‘tupu i roto i te parau tumu nō te heheura’a’ » (« Heheura’a nō te ’Ēkālesia, heheura’a nō tō tātou orara’a », Liahona, Mē 2018, 95).