Nā pae e piti i te mau mea ato’a ra

Nā Elder Dallin H. Oaks

Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo

Nā te pāto’ira’a e tauturu ia tātou ’ia tupu i te rahi ’e ’ia tae i te fāito tā tō tātou Metua i te Ao ra e hina’aro ’ia tae tātou.

Tei te pū o te ’evanelia a Iesu Mesia te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a a te Metua nō te haerera’a mure ’ore i mua o Tāna mau tamari’i. ’Ua ha’amāramaramahia te reira fa’anahora’a i roto i te heheura’a nō teie anotau, ’e e tauturu ho’i te reira ia tātou ’ia hāro’aro’a i te mau mea e rave rahi tā tātou e fārerei nei i roto i te tāhuti nei. E paraparau atu vau i ni’a i te ’ohipa faufa’a rahi o te pāto’ira’a i roto i taua fa’anahora’a ra.

I.

Te ’ōpuara’a o te orara’a tāhuti nei nō te mau tamari’i a te Atua ’o te hōro’ara’a ïa i te mau ’itera’a e tītauhia « nō te haere i mua ē tae atu i te maita’i-roa-ra’a ē fa’atupu roa atu ai i tō rātou hope’ara’a hanahana ’ei fatu ’āi’a nō te ora mure ’ore ».¹ Mai tā te peresideni Thomas S. Monson i ha’api’i ma te pūai ia tātou i teie po’ipo’i, e haere tātou i mua nā roto i te ravera’a i te mā’itira’a, nā roto i te reira tātou e tāmatahia ai nō te hi’o e ha’apa’o ānei tātou i te mau fa’auera’a a te Atua (hi’o Aberahama 3:25). Nō te tāmata ia tātou, tītauhia ia tātou ’ia fāri’i i te ti’amāra’a ’ia mā’iti i rotopū i te mau mā’itira’a rau. Nō te fa’atupu i te mau mā’itira’a rau i reira tātou e fa’a’ohipa ai i tō tātou ti’amāra’a, tītauhia te pāto’ira’a.

E mea faufa’a ato’a te toe’a o te fa’anahora’a. ’Ia rave ana’e tātou i te mau mā’itira’a hape—e nā reira mau tātou—e havahava ïa tātou i te hara, ’e e tītauhia ’ia tāmā ia tātou nō te haere i mua ē tae atu ai i tō tātou hope’ara’a mure ’ore. E hōro’a mai te fa’anahora’a a te Metua i te rāve’a nō te rave i te reira, te rāve’a nō te fa’ati’a i te mau anira’a mure ’ore a te parau ti’a : ’ua ’aufau te hō’ē Fa’aora i te ho’o nō te fa’aora ia tātou i tā tātou mau hara. Taua Fa’aora ra, ’o te Fatu ïa ’o Iesu Mesia, te Tamaiti fānau tahi a te Atua te Metua mure ’ore, nā Tōna ho’i tusia Tāra’ehara—Tōna mamae—e ’aufau i te ho’o o tā tātou mau hara mai te mea ē, e tātarahapa tātou i te reira.

Hō’ē o te mau tātarara’a maita’i roa a’e o te ’ohipa i fa’anahohia nā te pāto’ira’a, tei roto ïa i te Buka a Moromona, i roto i te mau ha’api’ira’a a Lehi i tāna tamaiti ’o Iakoba.

« E mea ti’a ho’i ’ia vai nā pae e piti i te mau mea ato’a ra. ’Āhiri ’aita te reira… e ’ore ïa e ti’a ’ia fa’atupu i te parau ti’a, e ’ore ato’a i te parau ’ino ; ’e e ’ore i te parau mo’a, e ’ore ato’a i te ’ati, ’e e ’ore i te maita’i e ’ore ato’a i te ’ino » (2 Nephi 2:11 ; hi’o ato’a ’īrava 15).

Nō reira, ’ua parau fa’ahou ’o Lehi ē, « nō reira i fa’ati’a ai te Fatu, te Atua ’ia rave te ta’ata mai te au i tōna iho hina’aro. ’E ’aita e ti’a i te ta’ata ’ia rave mai te au i tōna iho hina’aro maori rā e arata’ihia ’oia e te tahi ’e te tahi » (’īrava 16). Mai te reira ato’a i roto i te heheura’a nō teie anotau, tē parau nei te Fatu ē, « ’E ’ia fa’ahema te diabolo i te tamari’i o te ta’ata nei e ti’a ai, ’āhiri ’aita rā ’aore ïa e ti’a ia rātou ’ia ha’apa’o ia rātou iho » (PH&PF 29:39).

’Ua tītauhia ’ia vai nā pae e piti i te mau mea ato’a i roto i te ’ō i Edene ra. ’Āhiri ’aita Adamu ’e ’o Eva i rave i te mā’itira’a tei fa’atae mai i te tāhuti, ’ua ha’api’i mai ’o Lehi ē, « i vai rā rāua ma te hara ’ore… ’aore a rāua e ha’apa’ora’a i tei maita’i, nō te mea ’aita rāua i ’ite i te hara » (2 Nephi 2:23).

Mai muta’a iho mai ā, ’ua riro te ti’amāra’a ’e te pāto’ira’a ’ei tuha’a tumu nō te fa’anahora’a a te Metua ’e nō te ’ōrurera’a hau a Sātane i te reira. Mai tā te Fatu i heheu atu ia Mose, i roto i te ’āpo’ora’a i te ra’i ra, ’ua tītau Sātane « ’ia ha’amou i te ti’amāra’a o te ta’ata » (Mose 4:3). Tei roto teie ha’amoura’a i te ’ōpuara’a tā Sātane i pūpū. ’Ua haere mai ’oia i mua i te Metua ’e nā ’ō mai ra, « Inaha, tei ’ō nei au, ’a tono iā’u, ’ei tamaiti ho’i au nā ’oe, ’e nā’u e fa’aora i te ta’ata ato’a, ’ia ’ore e mo’e te hō’ē, ’e ’oia mau nā’u e rave i te reira ; nō reira, ’a hōro’a mai iā’u tō ’oe na tura » (Mose 4:1).

Nō reira, ’ua parau ’o Sātane ē, e fa’a’ohipa ’oia i te fa’anahora’a a te Metua i roto i te hō’ē ravera’a ’o te ’ōpani roa i te tupura’a o te ’ōpuara’a a te Metua ’e ’ia hōro’a ia Sātane i Tōna hanahana.

E fa’atupu mau te ’ōpuara’a a Sātane i te ’aifāitora’a hope roa : e « fa’aorahia te ta’ata ato’a », e ’ore roa e mo’e te hō’ē. ’Aore te hō’ē e ti’amā ’e ’aore rā, e mā’iti, ’e nō reira, ’aita ïa e tītauhia nā pae e piti i te mau mea ato’a ra. ’Aore e tāmatara’a, ’aore e paura’a, ’e ’aore e manuïara’a. ’Aore e tupura’a i te rahi ē tae atu ai i te ’ōpuara’a tā te Fatu i hina’aro nō Tāna mau tamari’i. Tē fa’a’ite ra te mau pāpa’ira’a mo’a ē, nō te pāto’ira’a a Sātane i tupu ai te hō’ē « tama’i i ni’a i te ra’i » (Apokalupo 12:7), i reira e piti i ni’a i te toru o te mau tamari’i a te Atua i te fāri’ira’a i te ti’ara’a ’ia ’ite i te orara’a tāhuti nei nā roto i te mā’itira’a i te fa’anahora’a a te Metua ’e te pāto’ira’a i te ’ōrurera’a hau a Sātane.

Te ’ōpuara’a a Sātane ’o te ravera’a ïa i te tura ’e te mana o te Metua (hi’o Isaia 14:12–15 ; Mose 4:1, 3). « Nō reira », tē nā reira mai ra te Metua, « nō te mea ē ’ua ’ōrurehau Sātane iā’u… i fa’aue ai au ’ia hurihia ’oia i raro » (Mose 4:3) ’e te tā’āto’ara’a o te mau vārua tei fa’a’ohipa i tō rātou ti’amāra’a nō te pe’e iāna (hi’o Iuda 1:6 ; Apokalupo 12:8–9 ; PH&PF 29:36–37). I hurihia mai i raro ’ei mau vārua tino ’ore i te tāhuti nei, tē fa’ahema nei ’e tē imi nei Sātane ’e tei pe’e mai iāna, ’ia ha’avare ’e ’ia haru i te mau tamari’i a te Atua (hi’o Mose 4:4). Nā te diablo, tei pāto’i ’e tei ’imi ia ha’amou i te fa’anahora’a a te Metua, i fa’a’ōhie i te reira, nō te mea, nā te pāto’ira’a e fa’atia nei i te mā’itira’a, ’e nā te rāve’a nō te ravera’a i te mau mā’itira’a ti’a e arata’i atu i te tupura’a i te rahi, ’oia te ’ōpuara’a o te fa’anahora’a a te Metua.

II.

E ’ere te fa’ahemara’a ana’e ’ia rave i te hara te huru pāto’ira’a i roto i te tāhuti nei. ’Ua ha’api’i mai te Metua Lehi ē, ’āhiri ’aita te hi’ara’a i tupu, e vai noa ïa Adamu ’e ’o Eva « ma te hara ’ore, ’aore o rāua e ’oa’oa, nō te mea ’aita rāua i ’ite i te ’ati » (2 Nephi 2:23). ’Āhiri ’aita te pāto’ira’a i vai i roto i te tāhuti nei, « ’ia tā’atihia [ïa] te mau mea ato’a i te mea hō’ē e ti’a ai » ’aita ho’i e ’oa’oa, ’aita ho’i e ’ati i reira (’īrava 11). Nō reira, tē parau fa’ahou ra te metua Lehi, i muri a’e i tō te Atua hāmanira’a i te mau mea ato’a ra, nō te « fa’atupu i Tāna mau ’ōpuara’a mure ’ore i te ta’ata nei… ’ia vai nā pae e piti e ti’a ai ; ’oia ho’i, te mā’a i rāhuihia ra i te tahi pae, ’e i te tahi pae, ’o te rā’au o te ora ïa ; e mea monamona te tahi, ’e e mea ’ava’ava te tahi » (’īrava 15).² Teie te mau parau ’ōpanira’a i tāna ha’api’ira’a nō ni’a i teie tuha’a o te fa’anahora’a o te fa’aorara’a :

« Inaha rā, ’ua ravehia te mau mea ato’a i te pa’ari nōna, nō tei ’ite i te mau mea ato’a.

« ’Ua hi’a Adamu ’ia vai te mau ta’ata, ’e tē vai nei te mau ta’ata ’ia noa’a tō rātou ’oa’oa » (’īrava 24–25).

’Ua riro ato’a te pāto’ira’a mai te huru ra o te mau mea fifi tā tātou e fārerei nei i te tāhuti nei, ’ei tuha’a nō te fa’anahora’a e fa’ahaere nei i tō tātou tupura’a pae vārua i mua i roto i te tāhuti nei.

III.

Tē fārerei nei tātou pā’āto’a i te mau pāto’ira’a huru rau ’o tē tāmata nei ia tātou. Te fa’ahemara’a ’ia rave i te hara te tahi o te reira mau tāmatara’a. E mau tītaura’a nō te tāhuti nei te tahi, ta’a ’ē atu tā tātou iho hara. E mau tītaura’a rarahi te tahi. E mau tītaura’a ha’iha’i te tahi. E mau tītaura’a tāmau te tahi, ’e e mau tītaura’a te tahi nō te hō’ē noa pu’e tau. ’Aore hō’ē o tātou e ’ape i te reira. Nā te pāto’ira’a e tauturu ia tātou ’ia tupu i te rahi ’e ’ia tae i te fāito tā tō tātou Metua i te Ao ra e hina’aro ’ia tae tātou.

I te hopera’a tā Iosepha Semita ’īritira’a i te Buka a Moromona, ’ua tītauhia iāna ’ia ’imi i te ta’ata nene’i. ’Aita i riro ’ei ’ohipa ’ōhie. Te fifi o teie pāpa’ira’a roa, te moni o te nene’ira’a ’e te hāmanira’a e rave rahi tauatini buka, ’ua riro ïa ’ei ’ohipa huru ri’ari’a. I te ha’amatara’a, ’ua fārerei atu ’o Iosepha ia E. B. Grandin, hō’ē teie ta’ata nene’i parau i Palmyra, tei pāto’i. ’Ua ’imi fa’ahou ’oia i te tahi atu ta’ata nene’i parau i Palmyra, tei pāto’i ato’a mai iāna. ’Ua tere ’oia i Rochester, e 25 maire (40 km) i te ātea, ’e ’ua fārerei atu i te ta’ata nene’i tuiro’o nō New York to’o’a o te rā, tei pāto’i ato’a mai iāna. ’Ua hina’aro te tahi atu ta’ata nene’i parau nō Rochester, terā rā, nō te tahi mau fifi, ’aita te reira i tupu.

’Ua ma’iri te mau hepetoma, e mea pāpū ē, ’ua pe’ape’a roa o Iosepha nō te pāto’ito’ira’a ’ia fa’aoti i te ’ohipa tā te Atua i fa’aue mai iāna. ’Aita te Fatu i fa’a’ōhie i teie ’ohipa, ’ua tauturu rā ’Oia ’ia tupu te reira. I te pae o te tāmatara’a a Iosepha, ’oia ho’i, tōna fārerei-fa’ahou-ra’a nō te piti o te taime i te ta’ata nene’i nō Palmyra o Grandin, ’ua manuïa ïa.³

E rave rahi matahiti i muri mai, ’ua tāpe’ahia ’o Iosepha i roto i te fare tāpe’ara’a nō Liberty e rave rahi ’āva’e, i roto i te tahi mau ravera’a ’oto. I tōna purera’a nō te ani i te tāmarūra’a, nā ’ō mai ra te Fatu iāna ē, « e noa’a ia ’oe te ’ite i te ’ohipa nā roto i teie mau mea ato’a nei, ’e e riro ho’i ’ei maita’i nō ’oe na » (PH&PF 122:7).

’Ua mātaro tātou pā’āto’a i te tahi atu huru pāto’ira’a i te pae tino nei ’eiaha nō tā tātou iho mau hara, nā roto rā i te ma’i, te hapepa ’e te pohe. ’Ua fa’ata’a mai te peresideni Thomas S. Monson ē :

« I te tahi taime, ’ua ’oto te tahi pae o ’outou i roto i tō ’outou māuiui, ma te uiui ē, nō te aha tō tātou Metua i te Ao ra e fāri’i ai ’ia ro’ohia ’outou i terā ’e terā mau tāmatara’a tā ’outou e fārerei nei…

« Terā rā, ’aita roa tō tātou orara’a tāhuti nei i fa’ata’ahia ’ia riro ’ei orara’a ’ōhie ’e ’aore rā, ’ei orara’a ’oa’oa tāmau noa. ’Ua ’ite tō tātou Metua i te Ao ra e… e ha’api’i tātou, ’e e tupu tātou i te rahi, ’e e maita’i roa mai tātou nā roto i te mau tītaura’a pa’ari, te mau ’oto teimaha, ’e te mau mā’itira’a fifi. Tē fārerei nei tātou tāta’itahi i te mau mahana mārehurehu ’ia fa’aru’e ana’e mai te hō’ē o tei herehia, i te mau taime māuiui ’ia fifi ana’e tō tātou ea, i te mau mana’o fa’aru’ehia ’ia hi’o ana’e tātou ē, mai te huru ra ē, te feiā tā tātou e here nei, tē fa’aru’e mai ra paha rātou ia tātou. ’O teie mau tāfifira’a ’e tē vai atu ra ’o te riro i te tāmatara’a mau nō tō tātou ’aravihi ’ia fa’a’oroma’i.⁴

’Ua riro tā tātou mau tauto’ora’a nō te ha’amaita’i i tā tātou ha’apa’ora’a i te mahana Sābati ’ei hi’ora’a huru māmā ri’i nō te pāto’ira’a. Tei ia tātou nei te fa’auera’a a te Fatu ’ia fa’atura i te mahana Sābati. E riro ē, tē ’ōfati nei te tahi mau fa’aotira’a tā tātou i te reira ture, terā rā, te tahi atu mau mā’itira’a tā tātou nō ni’a i te huru o te ’ohipa e rave i te Sābati, tei roto noa ïa i te fa’aotira’a ē, e rave ānei tātou i te mea maita’i, ’e ’aore rā, i te mea maita’i a’e, ’e ’aore rā, i te mea maita’i roa atu.⁵

Nō te fa’ahōho’a i te pāto’ira’a o te fa’ahemara’a, tē fa’a’ite nei te Buka a Moromona e toru ravera’a tā te diabolo e fa’a’ohipa i te mau mahana hope’a nei. ’A tahi, ’ei taua mahana ra « e riri ai ’oia i roto i te ’ā’au o te mau tamari’i a te ta’ata nei, e fa’aitoito ’oia ia rātou ’ia riri i te mea maita’i » (2 Nephi 28:20). ’A piti, ’e te tahi pae, « e fa’ahau ’oia ia rātou, ’e e fa’ata’oto ho’i [i te mau melo] i te ta’oto hau roa », ’a parau ai ē « ’ua manuïa Ziona ; e maita’i tōna » (’īrava 21). ’A toru, e parau mai ’oia ia tātou ē « ’aita e hade ; ’e… e ’ere au te diabolo, ’aita roa ho’i e diabolo » (’īrava 22), ’e nō reira ’aita e parau ti’a ’e ’aita e parau ti’a ’ore. Nā roto i teie pāto’ira’a, tē fa’aarahia nei ia tātou ’eiaha « e pārahi hau noa i Ziona ! » (’īrava 24).

Mai te huru ra ē, tē fārerei nei te ’Ēkālesia i roto i tāna misiōni hanahana ’e ’o tātou i roto i tō tātou iho orara’a, i te mara’ara’a te pāto’ira’a i teie mahana. Penei a’e, nō te tupura’a te ’Ēkālesia i te pūai ’e te tupura’a te mau melo i roto i te fa’aro’o ’e te ha’apa’o maita’i, i ha’amara’a ato’a ai Sātane i te pūai o tāna pāto’ira’a, ’ia vai noa « nā pae e piti i te mau mea ato’a ».

Te tahi o teie mau pāto’ira’a, nō roto roa mai ïa i te mau melo o te ’Ēkālesia. Te tahi pae ’o tē fa’a’ohipa nei i tā rātou iho tātarara’a ’e ’aore rā, i tō rātou iho pa’ari nō te pāto’i i te arata’ira’a tei hōro’ahia mai e te mau peropheta, tē tu’u nei ïa rātou i ni’a ia rātou iho i te hō’ē tāpa’o e fa’a’ohipahia nei i roto i te mau fa’aterera’a hau mā’itihia— « te pae pāto’i ». Noa atu te ti’a o te reira fa’anahora’a i roto i te hō’ē fa’aterera’a manahune, ’aita hō’ē vāhi tano tō te reira i roto i te fa’aterera’a o te basileiā o te Atua, i reira ho’i te mau uira’a e fa’aturahia ai, ’āre’a te pāto’ira’a rā, ’aita ïa (hi’o Mataio 26:24).

Te tahi fa’ahou hi’ora’a, e rave rahi mau mea i roto i te ’ā’amu mātāmua o te ’Ēkālesia, mai te huru ē, e aha tā Iosepha i rave ’e ’aore rā, i ’ore i rave i roto i te mau ’ohipa, tā te tahi pae e fa’a’ohipa nei ’ei fa’ati’ara’a i tā rātou pāto’ira’a. Tē parau atu nei au i te mau ta’ata ato’a ē, ’a fa’a’ohipa i te fa’aro’o ’e ’a tu’u i te ti’aturira’a i ni’a i te ha’api’ira’a a te Fa’aora tei nā ’ō ē, « e ’ite ’outou ia rātou i tō rātou hotura’a » (Mataio 7:16). Tē fa’aitoito nei te ’Ēkālesia ia vai māramarama noa tā tātou mau papa’a parau, terā rā, i muri a’e i te mau mea ato’a e nehenehe tā tātou e pia, i te tahi taime, tē vai nei te tahi mau melo tō tātou e mau uira’a tā rātou ’o te ’ore e roa’a i te fa’atītī’aifaro nā roto i te tuatāpapara’a. Terā te parau a te ’Ēkālesia nō ni’a i « nā pae e piti i te mau mea ato’a ra ». Tē vai ra te tahi mau mea e roa’a noa ’ia ha’api’ihia nā roto i te fa’aro’o (hi’o PH&PF 88:118). Tā tātou turu’ira’a hope’a, ’ei ni’a ïa i te fa’aro’o i te ’itera’a tā tātou i fāri’i nō ’ō mai i te Vārua Maita’i ra, e ti’a ai.

E mea varavara te Atua i te ha’avī i te ti’amāra’a o te hō’ē o Tāna mau tamari’i nā roto i te fa’ahapara’a i te tahi pae nō te tāmāhanahana i te tahi atu. Terā rā, e ha’amāmā ’Oia i te teimaha o tō tātou mau ’ati, ’e e ha’apūai ho’i ia tātou nō te ’amo i te reira, mai Tāna i nā reira i te mau ta’ata o Alama i roto i te fenua nō Helama (hi’o Mosia 24:13–15). E’ita ’oia e fa’aore i te tā’āto’ara’a o te mau ’ati, e pāhono mai rā ’Oia i tā tātou mau pure nō te fa’afāriu ’ē atu ia rātou, mai Tāna i nā reira i te mata’i rorofa’i pūai tei fātata i te fa’a’ore i te ha’amo’ara’a o te hiero i Fiti.⁶ ’e ’aore rā e fa’aiti ’Oia i tō rātou pūai, mai Tāna i nā reira i roto i te ’ohipa fa’ari’ari’a tei ha’apohe e rave rahi ta’ata i te taura’a manureva nō Bruxelles ’e ’ua ha’apēpē noa rā i tā tātou nā misiōnare e maha.

I roto i te mau pāto’ira’a ato’a o te tāhuti nei, ’ua ha’apāpū mai te Atua ē, « e fa’ariro ’oia i tō [tātou] mau ’ati ’ei maita’i nō [tātou] » (2 Nephi 2:2). ’Ua ha’api’i-ato’a-hia tātou ia māramarama i te mau mea tāhuti e tupu nei i ni’a ia tātou ’e i Tāna mau fa’auera’a i roto i Tāna fa’anahora’a rahi nō te fa’aorara’a, ’o tē fa’a’ite mai nei ia tātou i te tumu o te orara’a ’e ’o tē hōro’a mai nei ia tātou i te ha’apāpūra’a ē, tē vai ra hō’ē Fa’aora, ’e i Tōna ho’i i’oa vau i fa’a’ite atu ai i te parau mau o teie mau mea. Nā roto i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.