Tō ’outou nātura hanahana ’e te hope’a mure ’ore
Tē ani nei au ia ’outou ’ia fa’atumu i tō ’outou orara’a i ni’a ia Iesu Mesia ’e ’ia ha’amana’o i te mau parau mau niu o te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine.
E au mau tuahine, māuruuru nō te taera’a mai. E ha’amaita’ira’a rahi nō’u ’ia ’āmui mai i teie tuha’a purera’a nā te mau vahine. I te tahi taime ’ua fāna’o vau i te haere i roto i te mau piha feiā ’āpī tamāhine. E ha’apāpū atu vau ia ’outou—e ’ere au i te taure’are’a, e ’ere ato’a i te vahine ! ’Ua ’ite rā vau ē e ’ore ri’i tō’u mana’o huru ’ē mai te mea e fa’ahiti vau i te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine nā muri i te feiā ’āpī tamāhine. E ha’api’ira’a tumu hōhonu mau i roto i te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamahine,1 e mea faufa’a nō te feiā ’āpī tamāhine, e tano ato’a rā i te tā’āto’ara’a, tātou ato’a e ’ere i te feiā ’āpī tamāhine.
E ha’amata te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine mai teie : « E tamāhine herehia vau e nā metua i te ra’i ra, ma te nātura hanahana ’e te hope’a mure ’ore. »2 E maha parau mau faufa’a rahi i roto i teie parau. ’A tahi, e tamāhine herehia ’outou. ’Aita e mea tā ’outou e rave—’e tā ’outou e ’ore e rave—e nehenehe e taui i te reira. ’Ua here te Atua ia ’outou nō te mea e tamāhine vārua ’outou nāna. E mau taime e’ita paha tātou e ’ite ra i tōna here, tei reira noa rā te reira. E here fāito hope tō te Atua.3 E ’ere rā mai te reira tō tātou ’aravihi nō te putapū i te reira.
E tuha’a tītau-roa-hia tā te Vārua i roto i te fa’a’itera’a i te here o te Atua ia tātou.4 Noa atu rā, e nehenehe te mana fa’auru a te Vārua Maita’i e « tāpo’ihia e te mau mana’o pūai mai te riri, te au ’ore [’aore rā] te ri’ari’a […] mai te huru te tāmatara’a i te mana’o i te monamona o te hō’ē vine ’a ’amu noa ai i te ’ōporo […] E tīnai [roa te tehutehu o te hō’ē] i te tahi. »5 Nā reira ato’a te mau ravera’a e fa’aātea ia tātou i te Vārua Maita’i, mai te hara,6 e ha’afifi te reira ia tātou i te ’itera’a i te here o te Atua nō tātou.
Mai te reira ato’a, e nehenehe tā tātou putapūra’a i te here o te Atua e mania i te mau vaira’a fifi mau ’e te mau ma’i pae tino ’e pae manava, tenā noa a’e. I roto i teie mau mea ato’a, te mea pinepine roa e mea maita’i te a’o a te feiā fa’atere ti’aturi ’e a te mau taote. E nehenehe ato’a e tāmata i te ha’amaita’i i tō tātou ha’amāhorahorara’a i te here o te Atua nā roto i te uira’a ia tātou iho : « E mea pāpū ānei tō’u here i te Atua ’aore rā e here noa vau iāna i te mahana maita’i, ’aita rā i te mahana ’ino ? »
Te piti o te parau mau, ’oia ho’i, e nau metua i te ra’i tō tātou, te metua tāne ’e te metua vahine.7 E tae mai te ha’api’ira’a tumu nō te Metua vahine i te ao ra nā roto i te heheura’a ’e e ti’aturira’a ta’a ’ē te reira nō te feiā mo’a i te mau mahana hope’a nei. ’Ua fa’ata’a te peresideni Dallin H. Oaks i te faufa’a rahi o teie parau mau : « Tā tātou ha’api’ira’a hōhonu roa nō ni’a i te Atua, e ha’amata ïa nā ni’a i te mau metua i te ra’i. ’O te rirora’a mai ia rāua [te huru] tā tātou tītaura’a teitei roa a’e. »8
E mea iti roa tei heheuhia mai nō ni’a i te Metua vahine i te ra’i, te mea rā tā tātou i ’ite, tei roto ïa i te hō’ē tumu parau o te ’evanelia i roto i te putuparau uira Vaira’a buka o te ’evanelia.9 ’Ia oti ia ’outou i te tai’o i te mea i reira, ’ua ’ite ïa ’outou i te mau mea ato’a tā’u i ’ite nō ni’a i terā tumu parau. ’Āhani pa’i e ’ite rahi atu ā tō’u. E uira’a ato’a ā paha tā ’outou ’e ’ua hina’aro ’outou i te mau pāhonora’a. E tuha’a faufa’a rahi nō tō tātou tupura’a pae vārua te tītaura’a i te māramarama rahi a’e, e hi’o maita’i rā. E’ita te ferurira’a e mono i te heheura’a.
E’ita te ferurira’a mana’o noa e arata’i i te ’ite pae vārua rahi a’e, e nehenehe rā e arata’i i te fa’ahemara’a, ’aore rā te fa’ahahi-’ē-ra’a i tā tātou rōtahira’a i te mea i heheuhia mai.10 ’Ei hi’ora’a, ’ua ha’api’i te Fa’aora i tāna mau pipi : « ’Ia pure tāmau noa ’outou i te Metua nā roto i tō’u ra i’oa. »11 Tē pe’e nei tātou i teie hōho’a fa’anahora’a ma te fa’atae i tā tātou ha’amorira’a i ni’a i tō tātou Metua i te ao ra nā ni’a i te i’oa o Iesu Mesia, ’aita rā tātou e pure nei i te Metua vahine i te ao ra.12
I te mau tau ato’a ’ua tu’u mai te Atua i te mau peropheta, ’ua ha’amanahia rātou ’ia parau nā ni’a i tōna i’oa. ’Aita rā rātou e parau nei i te mau ha’api’ira’a tumu tei hāmanihia « i tō roto i [tō rātou] iho ’ā’au »13 ’aore rā e ha’api’i i te mea ’aita i heheuhia mai. E hi’o na i te mau parau a te peropheta ra Balaama nō te Faufaa Tahito, tei petahia nō te ’anatema i te mau tamariʼi a ’Īserā’ela, ’ia manuia mai Moabi. I nā ’ō atu ai Balaama : « Hōro’a noa ā mai [te ari’i nō Moabi] i te ’ārio ’e te ’auro nā’u ’e ’ia ’ī noa atu tōna fare, e’ita ā e ti’a iā’u ’ia rave, i te hō’ē vāhi iti a’e maori rā i tā ta’u Atua ra tā Iehova e parau mai iā’u ra. »14 Mai te reira ato’a te fa’ahepora’a i ni’a i te mau peropheta o te mau mahana hope’a nei. Te tītau-fa’ahepo-ra’a i te heheura’a a te Atua, e mana’o ahaaha ïa ’e te mā’a ’ore. E tīa’i māite rā tātou i te Fatu ’e tōna taime nō te heheu mai i tāna mau parau mau nā roto i te mau rāve’a tāna i ha’ama’u.15
Te toru o te parau mau i roto i teie paratarafa ha’amatara’a nō te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine, ’oia ho’i, e « nātura hanahana » tō tātou. Tei roto te reira ia tātou. E au te reira i te « tenoma » pae vārua nō ’ō mai i tō tātou nā metua i te ra’i16 ’e ’aita tā tātou ’ohipa i roto. ’O teie te ihota’ata faufa’a roa a’e nō tātou, ta’a ’ē noa atu te hīro’a tā tātou e mā’iti nō tātou. E mea faufa’a rahi nō te tā’āto’ara’a ’ia māramarama i teie parau mau hōhonu, nō rātou iho ā rā i roto i terā mau pupu ta’ata tei tu’uhia i te hiti, tei fa’afaohia ’e tei ha’avīhia mai te tau ’e te tau. ’A ha’amana’o ē tō ’outou hīro’a faufa’a roa a’e, ’o te hīro’a ïa e au i tō ’outou nātura hanahana ’ei tamari’i nā te Atua.
Te maha o te parau mau, ’oia ho’i, e « hope’a mure ’ore » tō tātou. ’Aita te reira hope’a e fa’ahepohia i ni’a ia tātou. I muri mai i te pohe, e fāri’i tātou i te utu’a tā tātou i tītau ma te « ’oa’oa i tei au [noa] ia [tātou] ’ia fāri’i. »17 Te ’itera’a e aha mau tō tātou hope’a mure ’ore, tei ni’a ïa i tā tātou mau mā’itira’a. E tītau te reira ’ia rave ’e ’ia ha’apa’o i te mau fafaura’a mo’a. Teie ’ē’a nō te fafaura’a, ’o te ’ē’a ïa tātou e haere ai i te Mesia ’e ’ua niuhia i ni’a i te parau mau pāpū roa ’ino ’e te ture mure ’ore ’e te taui ’ore. E’ita e nehenehe ia tātou ’ia haere i tō tātou iho ’ē’a ’a tīa’i atu ai ’ia tupu mai i tā te Atua i parau mai. E mana’o hape te tīa’ira’a i tāna mau ha’amaita’ira’a ’a pe’e ’ore noa ai i te mau ture mure ’ore i ni’a i te reira i niuhia ai,18 mai te huru tātou e tāpe’a i te umu ve’ave’a ma te « fa’aoti » ē e’ita te rima e pa’apa’a.
’Ua ’ite paha ’outou ē, ’ua rapa’au vau i te mau ma’i māfatu nā mua atu. Te mea manuia a’e nō rātou, ’o te pe’era’a ïa i te mau fa’anahora’a rapa’aura’a i ha’amauhia ’e tei ’itehia te maita’i. ’E noa atu pa’i ’ua ’ite rātou i te reira, e tāmata iho ā te tahi feiā ma’i i te fa’anaho mai i tā rātou rapa’aura’a. E nā ’ō mai rātou : « ’Aita vau i hina’aro ’ia rahi roa te mau rā’au » ’aore rā « ’Aita vau i hina’aro i terā mau hi’opo’ara’a e rave rahi. » ’Oia iho ā ïa, ’ua ti’amā te ta’ata ma’i nō te rave i tā rātou iho fa’aotira’a, ’ia hahi ’ē rā rātou i te fa’anahora’a rapa’aura’a manuia roa a’e, e māuiui iho ā ïa tō muri mai. E’ita e nehenehe i te feiā ma’i māfatu ’ia mā’iti i te ’ē’a o raro a’e ’ei reira e fa’ahapa ai i tō rātou taote māfatu nō te mau fa’ahope’ara’a o raro a’e ato’a.
Mai te reira ato’a nō tātou. Nā te ’ē’a i fa’auehia e te Metua i te ao ra e arata’i atu i te fa’ahope’ara’a mure ’ore maita’i roa a’e. E ti’amāra’a tō tātou ’ia mā’iti, e’ita rā tā tātou e nehenehe e mā’iti i te mau fa’ahope’ara’a nō te ’orera’a e pe’e i te ’ē’a i heheuhia mai.19 ’Ua parau te Fatu : « ’O te mea ’o tē ’ōfati i te ture, ’e ’o tē ’ore ho’i e ha’apa’o i te ture, ’o tē tītau rā ’ia riro ’ei ture iāna ihora […] e ’ore roa ïa e ti’a ’ia ha’amo’ahia e te ture, e ’ore ato’a e te aroha, te parauti’a ’e te parau mau. »20 E’ita e nehenehe e hahi ’ē i te ’ē’a o te Metua i te ao ra ’ei reira e fa’ahapa ai iāna nō te mau fa’ahope’ara’a o raro a’e.
Tē parau nei te piti o te paratarafa nō te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine : « ’Ei pipi nā Iesu Mesia, tē tūtava nei au ’ia riro mai iāna ra te huru. Tē ’imi nei au ’e tē rave nei au mai te au i te heheura’a e tae mai iā’u nei ’e tē aupuru nei au ia vetahi ’ē i tōna i’oa mo’a. » E nehenehe e fa’atupu i te ’itera’a pāpū nō Iesu Mesia maoti te ’ohipara’a nā roto i te fa’aro’o.21 E nehenehe e tītau i te hōro’a pae vārua « ʼia ʼite ē ʼo Iesu Mesia ra ʼo te Tamaiti ïa nā te Atua, ʼe ’ua faʼasātaurohia hoʼi ʼoia nō te mau hara o tō te ao nei. » ’Aita rā, e nehenehe e fāri’i i te hōro’a nō te ti’aturi i te mau parau a te feiā i ’ite,22 ē tae roa i te taime e ’ite tātou iho. E nehenehe e pe’e i te mau ha’api’ira’a a te Fa’aora ’e e tauturu ia vetahi ’ē ’ia haere mai iāna ra. ’Ia nā reira tātou, tē ’āmui nei tātou iāna i roto i tāna ’ohipa.23
Tē nā ’ō fa’ahou ra te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine : « E ti’a atu vau ’ei ’ite nā te Atua i te mau taime ato’a ’e i roto i te mau mea ato’a ’e i te mau vāhi ato’a. » Tē hina’arohia nei te mau melo ato’a o te ’Ēkālesia ’ei ’ite nā te Atua,24 noa atu ā ’ua ha’amanahia te mau ’āpōsetolo ’e te mau Hitu ’Ahuru ’ei ’ite ta’a ’ē nō te i’oa o te Mesia.25 E feruri na i te hō’ē tu’era’a pōpō ē nā te tīa’i tāpa’o noa e pāruru i te tāpa’o. ’Aita ana’e te tauturu a te tahi atu feiā ha’uti, e’ita ïa e noa’a i te tīa’i tāpa’o i te pāruru tano i te tāpa’o ’e e pau noa te pupu ha’uti. Nā reira ato’a, e hina’arohia te mau ta’ata ato’a i roto i te pupu a te Fatu.26
E ha’amata te paratarafa hope’a o te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamahine mai teie : « ’A tūtava ai au ’ia noa’a te fa’ateiteira’a, e poihere au i te hōro’a nō te tātarahapa, ’e e ’imi au i te ha’amaita’i iā’u i te mahana tāta’itahi. » Maoti te tusia tāra’ehara a te Fa’aora tātou e nehenehe ai e tātarahapa, e ’apo i te ha’api’ira’a nō tā tātou mau hape ’e e ’ore e fa’ahapahia nō te reira. ’Ua ha’api’i te peresideni Russell M. Nelson : « E rave rahi roa ta’ata e hi’o nei i te tātarahapa ’ei utu’a […] Nā Sātane rā e fa’atupu nei i teie mana’o nō te utu’a. Tē tāmata nei ’oia i te tāpo’i i tā tātou hi’ora’a ia Iesu Mesia, ’o tē ti’a nei ma te rima mahora, ma te tīa’ira’a ’e ma te hina’aro ’ia fa’aora, ’ia fa’a’ore i te hara, ’ia tāmā, ’ia ha’apūai, ’ia ha’avi’ivi’i ’ore ’e ’ia ha’amo’a ia tātou. »27
’Ia tātarahapa mau tātou, ’aita fa’ahou e rifa pae vārua, noa atu ā te mea tā tātou i rave, noa atu ā te teimaha ’aore rā te rahira’a taime i ravehia te reira.28 Pinepine noa atu tātou i te tātarahapa ’e i te ’imi i te fa’aorera’a hara, e nehenehe e fa’a’orehia mai.29 ’Auē ïa hōro’a fa’ahiahia nō ’ō mai i tō tātou Fa’aora ia Iesu Mesia !30 E nehenehe te Vārua Maita’i e ha’apāpū mai ia tātou ē ’ua fa’a’orehia tā tātou hara. E ’ite tātou i te ’oa’oa ’e te hau,31 ’e e ma’ue ’ē te mana’o hapa,32 ’e ’aita atu ra e mihi nō tā tātou hara.33
Noa atu rā tātou e tātarahapa ma te mana’o pāpū, e nehenehe tātou e turori. E ’ere ē, tē turori ra, ’aita ïa i tano te tātarahapara’a, pēnei a’e e fa’a’itera’a noa nō te paruparu ta’ata nei. ’Auē ïa tāmarūra’a te ’itera’a ē « e mea ta’a ’ē te hi’ora’a a te Fatu i te paruparu ’e i te ’ōrurehau. » ’Eiaha na tātou e fē’a’a i te ’aravihi o te Fatu ’ia tauturu ia tātou ’e tō tātou mau paruparu inaha « ’ia parau te Fatu i te parau nō te paruparu, e mea nā roto ïa i te aroha. »34
Tē fa’aoti nei te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine mai teie : « Ma te fa’aro’o, e ha’apūai au i tō’u ’utuāfare ’e i tō’u mau fēti’i, e rave au i te mau fafaura’a mo’a ’e e ha’apa’o vau i te reira, ’e e fāri’i au i te mau ’ōro’a ’e te mau ha’amaita’ira’a o te hiero mo’a. » Ha’apūai i te ’utuāfare ’e te fēti’i, te aura’a ra, e nehenehe e tūpa’i ’āuri i te pona mātāmua o te fifi nō te ha’apa’o maita’i, e nehenehe e tāmau ā i te faufa’a tupuna nō te fa’aro’o, ’aore rā e fa’aho’i mai i te reira.35 ’Ātīrā noa atu tē ravehia, e tae mai e te pūai nā roto i te fa’aro’o ia Iesu Mesia ’e nā roto i te mau fafaura’a mo’a.
I roto i te hiero, tē ha’api’i nei tātou ’o vai tātou ’e ’ua nā hea mai tātou. ’Ua parau te philosopho Roma ra ’o Cicero : « Te ’ite-’ore-ra’a i te mea i tupu nā mua a’e tō ’oe fānaura’a, ’o te vai-noa-ra’a ïa i te tamari’i. »36 I’ō nei, tē parau ra ’oia nō te tua’ā’ai o te ao, e nehenehe rā e fa’arahi atu ā i tāna hi’ora’a. E ora a muri noa atu tātou ’ei tamari’i mai te peu e ta’ata ma’ua tātou nō ni’a i te hi’ora’a mure ’ore e noa’a mai i roto i te mau hiero. I reira, e tupu tātou i roto i te Fatu, e fāri’i tātou i te ’īra’a o te Vārua Maita’i,37 ’e e hope atu ā tā tātou pūpūra’a ia tātou ’ei pipi nā te Fa’aora.38 ’Ia ha’apa’o tātou i tā tātou mau fafaura’a, e fāri’i ïa tātou i te mana o te Atua i roto i tō tātou orara’a.39
Tē ani nei au ia ’outou ’ia fa’atumu i tō ’outou orara’a i ni’a ia Iesu Mesia ’e ’ia ha’amana’o i te mau parau mau niu o te parau tai’o a te Feiā ’Āpī Tamāhine. ’Ua ineine ’outou ra, e arata’i mai ïa te Vārua Maita’i ia ’outou. ’Ua hina’aro tō tātou Metua i te ao ra ’ia riro mai ’outou ’ei ta’ata ’āi’a nōna ’e ’ia fāri’i i te mau mea ato’a nāna ra.40 ’Aita atu ā tāna e nehenehe e hōro’a ia ’outou. ’Aita atu ā tāna e nehenehe e parau fafau ia ’outou. ’Ua rahi a’e tōna here ia ’outou i tā ’outou i ’ite, ’e tē hina’aro nei ’oia ’ia ’oa’oa ’outou i roto i teie orara’a ’e te orara’a i muri mai. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.