I roto te fa’ahiahia o te Mesia ’e tāna ’evanelia
’Ia ti’a i te ha’amana’ora’a i te mau mea tā tō tātou mau mata i hi’o ’e tā tō tātou ’ā’au i fāri’i, e ha’amara’a i tō tātou fa’ahiahia i mua i te tusia tāra’ehara a te Fa’aora.
Tē vai ra tō’u hō’ē hoa maita’i roa, e ’orometua ha’api’i māramarama nō te fare ha’api’ira’a tuatoru, fa’atuha’ahia, e rave rahi buka tāna i pāpa’i ’e nā mua roa atu, e pipi fafauhia nā Iesu Mesia. ’Ua haere ’oia i te fenua mo’a e rave rahi taime nō te ’āmui atu i roto i te mau putuputura’a, arata’ihia e te mau ’aivāna’a o te mā’imira’a, ’e te fa’aorihaerera’a i te mau rātere. ’Ia au i tāna parau, i te mau taime ato’a e haere ’oia i te fenua i reira Iesu i te haerera’a, e fa’ahiahia roa ’oia i te mea ē, pāpū maita’i ’ua ha’api’i mai ’oia i te hō’ē ’ohipa ’āpī, te māere ’e te ’ūmerehia nō ni’a i te Fa’aora, tāna tāvinira’a i te tāhuti nei ’e tōna ’āi’a here. Te fa’ahiahia tā tō’u hoa e fa’a’ite nei ’a paraparau ai ’oia nō ni’a i te mau mea ato’a tāna i ’apo mai i te Fenua Mo’a, e au ïa i te ma’i pe’e ’e ’ua riro te reira māerera’a ’ei mea faufa’a i roto i tāna mau fa’aotira’a rarahi ’e tāna mau ’ohipa ’aivāna’a i roto i tōna orara’a.
’A fa’aro’o ai au i tōna mau ’itera’a rau ’e te fāri’ira’a i tōna ’oa’oa rahi, ’ua feruri au i te māerera’a pae vārua, e parauhia, ’o tā tātou e nehenehe ’e e ti’a ’ia fāri’i nō te ’evanelia a Iesu Mesia ’e te ta’a-’ē-ra’a tā te reira e fa’atupu i roto i tō tātou orara’a ’ei pipi ’e i roto i tō tātou tere e tae atu ai i te ora mure ’ore. Teie māerera’a tā’u e parau nei ’o te mana’o ’oa’oa ïa o te ’ā’au, te fa’ahiahia ’aore rā te māere e vai ra i roto i te mau ta’ata ato’a e fa’atumu, ma tō rātou ’ā’au ato’a, i tō rātou orara’a i ni’a i te Fa’aora ’e tāna mau ha’api’ira’a, ’e ’o tē ’ite nei ma te ha’eha’a i tōna vaira’a mai i roto i tō rātou orara’a. Nā teie huru mana’o māere, fa’auruhia e te Vārua Maita’i, e fa’aitoito i te ’ana’anatae rahi ’ia ora ma te ’oa’oa i te ha’api’ira’a tumu a te Mesia.1
Tē vai ra i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a e rave rahi fa’a’itera’a nō teie huru ’oa’oa. ’Ei hi’ora’a, te peropheta Isaïa, ’ua fa’a’ite hōhonu i tōna māuruuru rahi i te Fatu nā roto i tōna ’oa’oara’a iāna.2 Te feiā tei fa’aro’o ia Iesu i te porora’a i roto i te sunago nō Tauperenaumi, tei māere nō tāna ha’api’ira’a tumu ’e te mana ’a ha’api’i ai ’oia i te reira.3 Taua ïa mana’o tei ō i roto i te mau uaua o te māfatu o Iosepha Semita, ’a tai’o ai ’oia i roto i te Bibilia i te pene mātāmua a Iakobo, ’o tei arata’i atu iāna ’ia ’imi i te pa’ari o te Atua.4
E tō’u mau taea’e ’e mau tuahine here, ’ia fa’ahiahia-mau-ana’e-hia tātou e Iesu Mesia, e ’ana’anatae rahi atu ā tātou nō te ’ohipa a te Atua, ’e e ’ite tātou i te rima o te Fatu i roto i te mau mea ato’a. Hau atu, tā tātou tuatāpapara’a i te mau parau a te Atua, e mea faufa’a roa a’e ; tā tātou mau pure, e mea hina’aro-mau-hia a’e ; tā tātou ha’amorira’a, e mea tura a’e ; tā tātou tāvinira’a i roto i te bāsileia o te Atua, e mea itoito a’e. E tauturu teie mau mea ato’a ’ia pinepine a’e te mau fa’a’itera’a a te Vārua Maita’i i roto i tō tātou orara’a.5 Nō reira, e ha’apūaihia tō tātou ’itera’a pāpū nō te Fa’aora ’e nō tāna ’evanelia, e tāpe’a mai tātou i te Mesia ora i roto ia tātou,6 ’e e ora ai tātou i tō tātou orara’a « ’ia a’ahia i roto iāna ’e ’ia patuhia i ni’a iho iāna, ’e ’ia pāpū ’outou i te parau fa’aro’o […] ’ia rahi atu te reira ma te ha’amaita’i ».7 ’Ia ora ana’e tātou mai te reira te huru, e hau atu ïa tō tātou ’āueue ’ore i te pae vārua, ’e ’ia pāruruhia i mua i te herepata o te tāu’a ’ore i te pae vārua.
E fa’a’ite mai te reira huru tāu’a ’ore nā roto i te mo’e-marū-noa-ra’a tō tātou ’ana’anatae ia hōro’a hope roa ia tātou i roto i te ’evanelia a te Fatu. E ha’amata te reira ’ia mana’o ana’e tātou ē, ’ua nava’i tō tātou ’ite ’e tae noa atu te mau ha’amaita’ira’a ’ia ’oa’oa tātou i roto i teie orara’a. E nehenehe e parau, nā taua mana’o māuruuru ra e tūra’i ia tātou ’ia ha’afaufa’a ’ore i te mau hōro’a o te ’evanelia, ’e nā roto i te reira, e ha’afaufa’a ’ore tātou i te tomo-tāmau-ra’a i roto i te mea faufa’a a’e o te evanelia a Iesu Mesia8 ’e i te mau fafaura’a tā tātou i rave. Nō reira, e fa’aātea marū noa ra tātou ia tātou i te Fatu ; ma te ha’aparuparura’a i tō tātou ’aravihi ’ia « fa’aro’o iāna »,9 te rirora’a atu tātou ’ei ta’ata tāu’a ’ore ’e te ha’apa’o ’ore i te faufa’a rahi o tāna ’ohipa. ’Ei reira te mana’o tūrorirori nō te mau parau mau i fāri’i-a’ena-hia e tomo ai i roto i tō tātou vārua ’e tō tātou ’ā’au, ’a nae’a-’ōhie-hia ai tātou i te mau fa’ahemara’a a te ’enemi.10
’Ua pāpa’i te ’orometua Aiden Wilson Tozer, e ta’ata pāpa’i tu’iro’o ’e e keresetiano pūai, « Te mana’o māuruuru iā’u iho, ’o te rāve’a ha’apohe rahi roa a’e o te tupura’a pae vārua ».11 E ’ere ānei te ’ohipa i tupu i ni’a i te nūna’a o Nephi i muri noa mai i te fānaura’a o te Mesia ? « Iti noa atu ra tā rātou māere i te tāpa’o ’e te piri nō te ra’i mai […] ma te [ti’aturi ’ore] i te mau mea ato’a tā rātou i fa’aro’o ’e i hi’o ra ». E mea nā reira o Sātane « i ha’apō ai i tō rātou mata, ’e ’ua arata’i ia rātou ’ia mana’o ē, te parau nō te Mesia e mea ma’ama’a ’e te faufa’a ’ore ».12
E te mau taea’e ’e te mau tuahine here, nā roto i tōna here fāito ’ore ’e te hope ’ore, ’e ma te ’ite i tō tātou huru ta’ata nei,13ua ha’amau te Fa’aora i te ’ē’a e ’ore ai tātou e topa i roto i te herepata o te tāu’a ’ore i te pae vārua. E hōro’a mai te tītaura’a a te Fa’aora ia tātou i te hi’ora’a ’ā’ano, ’a hi’o ai tātou i te ao fifi tā tātou e ora nei : « ’A ha’api’i mai i te mau mea nō’u nei, ’e ’a fa’aro’o mai na i tā’u mau parau ; ’a hāhaere ho’i i roto i te marū o tō’u nei Vārua, ’e e noa’a ïa ia ’oe te hau i roto iā’u nei ».14 ’A fāri’i ai tātou i teie anira’a a te Fa’aora, tē fa’a’ite ra ïa tātou i tō tātou ha’eha’a, tō tātou hina’aro’ ia ha’api’ihia tātou, ’e tō tātou ti’aturira’a ’ia riro hau atu mai iāna te huru.15 E anira’a ato’a ’ia tāvini iāna ’e ’ia aupuru i te mau tamari’i a te Atua « tō [tātou] ’ā’au ato’a, ma tō [tātou] pūai, ma tō [tātou] mana’o ’e ma tō [tātou] itoito ho’i ».16 Te tumu rahi i roto i tā tātou tauto’ora’a nō teie tere, ’oia ho’i ’o nā fa’auera’a rahi e piti ïa : Te here i te Fatu tō tātou Atua ’e te here i tō tātou ta’ata tupu mai ia tātou iho.17
Tei roto te reira i te huru hanahana o Iesu ’e ’ua ’itehia te reira i roto i te mau ’ohipa ato’a tāna i rave ’a tāvini ai ’oia i te fenua nei.18 Nō reira, ’ia hōro’a ana’e tātou ia tātou ma te hina’aro mau ’e te mana’o pāpū ’ia fāriu atu i ni’a iāna, ’e ’ia ’apo mai nā roto mai i tōna hi’ora’a maita’i roa,19 e ha’api’i mai tātou ’ia ’ite maita’i a’e iāna. E tupu tātou i te rahi i roto i te ’ana’anatae ’e i te hina’aro ’ia tu’u i roto i tō tātou orara’a te fāito hope’a e nāhea e ti’a ia tātou e ora, te hi’ora’a e ti’a ia tātou e fa’a’ite, ’e te mau fa’auera’a e ti’a ia tātou e ha’apa’o. E noa’a ato’a ia tātou te hāro’aro’ara’a, te pa’ari, te huru hanahana ’e te aroha hau atu i te Atua ’e i tō tātou ta’ata tupu.20 E nehenehe au e ha’apāpū atu ia ’outou ē, e pūai atu tō tātou ’aravihi ’ia fāri’i i te fa’aurura’a ’e te here o te Fa’aora i roto i tō tātou orara’a, e fa’arahihia tō tātou fa’aro’o, tō tātou hina’aro ’ia ha’a ma te parauti’a ’e te itoito ’ia tāvini iāna ’e ia vetahi ē.21 Hau atu ā, e rahi a’e tō tātou ’ā’au mēhara nō te mau ha’amaita’ira’a ’e te mau tāmatara’a tā tātou e fa’aruru atu i roto i te orara’a tāhuti nei, ’e e riro mai ’ei tuha’a nō tā tātou ha’amorira’a mau.22
Tō’u mau hoa here, tē ha’apūai nei teie mau mea ato’a i tō tātou fa’ahiahia pae vārua o te ’evanelia ’e e tura’i ia tātou ’ia ha’apa’o ma te ’oa’oa i te mau fafaura’a ’o tā tātou i rave ’e te Fatu—noa atu i roto i te mau tāmatara’a ’e te mau fifi tā tātou e fa’aruru nei. ’Oia mau, nō te fa’atupu i teie mau mea, tītauhia ia tātou ia utuhi ia tātou ma te hina’aro mau i roto i te mau ha’api’ira’a a te Fa’aora,23ma te fa’aitoito ’ia tu’u i tōna mau huru tumu i roto i tō tātou huru.24 Hau atu ā, tītauhia ia tātou ’ia ha’afātata atu iāna nā roto i tā tātou tātarahapara’a,25ma te ’imi i tāna fa’a’orera’a hara ’e tōna mana fa’aora i roto i tō tātou orara’a ’e te ha’apa’ora’a i tāna mau fa’auera’a. Te Fatu iho tei fafau mai ē, e arata’i ’oia i tō tātou haere’a mai te mea e ti’aturi tātou iāna ma tō tātou ’ā’au ato’a, te ’itera’a iāna i roto i tō tātou mau haere’a ato’a ’e ma te ’ore e turu’i i ni’a iho i tō tātou iho māramarama.26
’Aita i maoro a’e nei ’ua fārerei au i te hō’ē ta’ata, ’o Wes tōna i’oa ’e tei rotopū ’oia ia tātou i teiei mahana, ’ua fāri’i oia i te anira’a a te Mesia ’ia ha’api’i mai nō ni’a iāna ’e i tāna ’evanelia, ’e ’ua ha’amata i te fa’ahiahia i tōna here i muri a’e e 27 matahiti i te fa’aāteara’a i te ’ē’a nō te fafaura’a. ’Ua parau mai ’oia iā’u ē, i te hō’ē mahana ’ua fārereihia mai ’oia e te hō’ē misiōnare nā ni’a i te Facebook, ’o Elder Jones, tei ’āfa’ihia nō te hō’ē taime poto i te tuha’a fenua ’o Wes, hou ’a haere atu ai ’oia i roto i tāna misiōni i fa’ata’ahia i Panama. I te topara’a Elder Jones i ni’a i te hōho’a o Wes, ma te ’ite ore ē e melo ’oia nō te ’Ēkālesia, ’ua fāri’i oia i te fa’aurura’a a te Vārua Maita’i ’e ’ua ’ite ē e ti’a iāna ’ia fārerei ’oi’oi ia Wes. ’Ua fa’a’ohipa vitiviti ’oia i taua mana’o ra. ’Ua māere roa Wes i taua fārereira’a mana’o-’ore-hia, ’e ’ua ha’amata a’era ’oia i te ’ite ē, tē ha’apa’o ra te Fatu iāna noa atu tōna āteara’a i te ’ē’a nō te fafaura’a.
Mai taua taime ra, ’ua ha’amata Wes ’e te mau misiōnare i te ’āparau pinepine. ’Ua hōro’a Elder Jones ’e tōna hoa misiōnare i te mau ’ohipa tāvinira’a tāhepetoma ’e i te mau parau poro’i pae vārua ’o tei tauturu ia Wes ’ia fāri’i fa’ahou i tōna fa’ahiahia nō te Fa’aora ’e tāna ’evanelia. ’Ua fa’a’ama fa’ahou te reira i te ura o tōna ’itera’a pāpū nō te parau mau ’e nō te here o te Fa’aora nōna. ’Ua fāri’i Wes i te hau nō ’ō mai i te fa’aa’o ’e ’ua noa’a te pūai i tītauhia e āna nō te ho’i mai i roto i te ’āua. ’Ua parau mai ’oia iā’u ē, nā taua ’itera’a ra i fa’aho’i mai iāna i te ora pae vārua ’e te pae ’āehuehu, ’e tei tauturu iāna ’ia vaiiho i te mau mana’o pe’ape’a i ha’aputuhia i te roara’a o te mau matahiti, nō te mau ’ohipa fifi tāna i fārerei.
Mai tei parauhia i ni’a mai e tō’u hoa ’orometua māramarama, tē vai noa ra iho ā hō’ē ’ohipa māere ’e te ’ūmerehia e ’apo mai nō ni’a ia Iesu Mesia ’e tāna ’evanelia.27 ’Ua rave te Fatu i te mau fafaura’a māere mau nō te mau ta’ata ato’a, tae noa atu ia tātou, e ’imi nei ’ia ha’api’i mai nō ni’a iāna ’e ’ia fa’aō mai i tāna mau parau i roto i tō rātou orara’a. ’Ua parau ’oia ia Enoha, « inaha, tei ni’a iho tō’u Vārua ia ’oe, nō reira e fa’ati’a vau i tā ’oe ato’a ra mau parau ; ’e e haere ē atu te mau mou’a mai mua atu ia ’oe ’e e tīpu’u ē atu te mau ’ānāvai pape i tō rātou ra tahera’a ; ’e ’ei roto ’oe iā’u nei e pārahi ai, ’e ’ei roto vau ia ’oe ».28 Nā roto i tōna tāvini te ari’i Beniamina, ’ua parau oia, « e parauhia ’outou e mau tamari’i nā te Mesia, ’oia ho’i tāna mau tamari’i tamāroa, ’e tāna mau tamahine ; inaha ho’i, i teie mahana, ’ua fa’afānau-vārua-hia ’outou e āna ; nō te mea te nā ō mai ra ’outou ē, ’ua fa’ahuru-ē-hia tō ’outou ’ā’au nā roto i te fa’aro’o i tōna ra i’oa ; nō reira ’ua fa’afānauhia ’outou e āna, ’e ’ua riro ’outou ’ei mau tamari’i tamāroa ’e ’ei mau tamari’i tamāhine nāna ».29
Nō reira, ’a tītau ai tātou ma te ’ā’au tae ’e te tāmau māite ’ia ’apo mai nō ni’a i te Fa’aora ’e ’ia pe’e i tōna hi’ora’a, tē parau fafau atu nei au, i tōna i’oa ē e pāpa’ihia tōna mau huru hanahana i roto i tō tātou vaerua ’e tō tātou ’ā’au,30 e riro hau atu tātou mai iāna te huru ’e e haere ho’i tātou ’e ’ōna.31
Tō’u mau taea’e ’e mau tuahine here ē, tē pure nei au ’ia vai fa’ahiahia noa tātou e Iesu Mesia ’e e tōna here hope, te mure ’ore ’e te maita’i roa. ’Ia ti’a i te ha’amana’ora’a i te mau mea tā tō tātou mau mata i hi’o ’e tā tō tātou ’ā’au i fāri’i, e ha’amara’a i tō tātou fa’ahiahia i mua i te tusia tāra’ehara a te Fa’aora, ’o tē nehenehe e fa’aora ia tātou i tō tātou mau pēpē pae vārua ’e pae ’āehuehu, ’e e tauturu ia tātou ’ia ha’afātata atu iāna. E mata na tātou ’ia ’oa’oa i te mau fafaura’a rahi e vai ra i roto i te rima o te Metua ’e ’o tāna i fa’aineine nō te feiā ha’apa’o maita’i :
« Nō ’outou te bāsileia ’e te mau ha’amaita’ira’a nō te reira ra, nō ’outou ïa, e nā ’outou ho’i te mau tao’a rahi mure ’ore ra.
’E ’o ’oia ’o te fāri’i i te mau mea ato’a ma te māuruuru e fa’ahanahanahia ïa ».32
’O Iesu te Tāra’ehara o te ao nei, ’e teie tāna Ēkālesia. Tē fa’a’ite nei au i tō’u ’itera’a pāpū nō teie mau parau mau i te i’oa fa’ahiahia mau, te mo’a ’e te rahi o tō tātou Fa’aora, ’o Iesu Mesia, ’āmene.