Apustuļu darbu 13.–19. nodaļa (19. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājam

Ikdienas mājmācības stundu kopsavilkums

Šo notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Ap. d. 13.–19. nodaļu (19. daļu), nav paredzēts mācīt kā jūsu stundas sastāvdaļu. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena (Ap. d. 13.–14. nodaļa)

Kad audzēkņi studēja par Pāvila un Barnabas saskarsmi ar burvi, viņi iemācījās, ka Dieva spēks ir krietni varenāks par velna spēku. Kad Pāvils mācīja par Glābēju un par nelaimēm, studenti atpazina šādus principus: Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs varam saņemt grēku piedošanu un tikt attaisnoti. Ja mēs uzticīgi ejam cauri grūtībām, mēs būsim sagatavoti ieiet celestiālajā valstībā.

2. diena (Ap. d. 15. nodaļa)

Kad audzēkņi studēja par to, kā Baznīcas vadītāji kopīgi pieņēma lēmumus, viņi iemācījās, ka mēs varam uzzināt Tā Kunga gribu caur Viņa pašreizējiem praviešiem un apustuļiem, caur Svēto Rakstu studēšanu un Svētā Gara iedvesmu. Viņi arī uzzināja, ka apspriežoties kopīgi un meklējot Dieva atklāsmi, Baznīcas vadītāji saņem iedvesmu par sarežģītām problēmām.

3. diena (Ap. d. 16.–17. nodaļa)

No pieraksta par Pāvila un Sīlas misiju studenti iemācījās šādas patiesības: Ja mēs sekojam Dieva dotai atklāsmei, mēs varam tikt vadīti pie tiem, kas ir gatavi saņemt evaņģēliju. Glābšana pieprasa ticību Jēzum Kristum, un mēs parādām savu ticību Viņam — kristoties. Ja mēs labprāt uzņemam Dieva kalpu vārdus un ik dienas pētām Svētos Rakstus, mūsu ticība viņu vārdiem tiks stiprināta.

4. diena (Ap. d. 18.–19. nodaļa)

No tā, kā Tas Kungs pārliecināja Pāvilu brīdī, kad viņš bija vīlies Korintas ļaudīs, studenti iemācījās: ja mēs dzīvojam cienīgu dzīvi, Tas Kungs būs ar mums, kad mēs darām Viņa darbu. Kad audzēkņi studēja par to, kā Pāvils mācīja un dziedināja Efezā, studenti uzzināja: Lai kristīšana būtu spēkā esoša, tai jābūt izpildītai caur pilnvarotu Dieva kalpu. Lai kristīšana būtu pilnīga, pēc tās ir jāseko Svētā Gara saņemšanai. Viens no veidiem, kā Dievs parāda Savu spēku, — caur Viņa pilnvarotajiem kalpiem. Atzīstoties un atmetot ļaunas nodarbes, mēs parādām mūsu ticību Jēzum Kristum.

Ievads

Atēnās, Marsa kalnā, Pāvils mācīja cilvēkiem par Dieva dabu. Šī stunda var palīdzēt studentiem izprast dažas no Debesu Tēva raksturiezīmēm un savas attiecības ar Viņu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ap. d. 17:16–34

Pāvils sludina Marsa kalnā

Aiciniet studentus Svēto Rakstu ceļvedī, Svēto Rakstu notikumu vietu fotogrāfijās, atvērt attēlu nr. 29 „Atēnas”. Norādiet, ka šajā fotogrāfijā redzams viens no vairākiem tempļiem Atēnās, kas tika izmantoti elku dievu pielūgšanai. Šajos tempļos bija cilvēku darinātas šo dievu statujas. Ārpusē atradās altāri, uz kuriem tika pienesti upuri šiem elku dieviem.

Paskaidrojiet, ka Tesalonīkē, lai pasargātu Pāvilu no naidīgas jūdu grupas, Baznīcas locekļi aizsūtīja viņu uz Atēnām (skat. Ap. d. 17:13–15). Ap. d. 17:16–21 mēs lasām, ka Pāvils bija ļoti nobažījies par elku dievu pielūgšanu Atēnās, un viņš tur mācīja sinagogā un tirgū. Tad filosofi aicināja Pāvilu izskaidrot jūdu padomei, kas bija sapulcējusies Marsa kalnā, viņa „jaun[o] mācību” (Ap. d. 17:19).

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 17:22–23. Aiciniet parējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils pamanīja uz viena no atēniešu altāriem.

Ko Pāvils redzēja uz viena no atēniešu altāriem?

Paskaidrojiet, ka Ap. d. 17:22 rakstīts, ka Pāvils izteica atēniešiem komplimentu, sakot, ka viņi ir „ļoti dievbijīgi”, ar to domājot, ka viņi ir „visreliģiozākie” vai „rūpīgi dievišķās lietās”. Altāris „Nepazīstamam Dievam” (Ap. d. 17:23) bija atēniešu mēģinājums izpatikt nezināmam dievam vai jebkuram dievam, kura vārds nebija zināms. Acīmredzot viņi negribēja aizvainot vai atstāt neievērotu nevienu dievu.

Norādiet uz Ap. d. 17:23 pēdējo teikumu un tad pajautājiet:

Kādēļ Pāvils atsaucās uz šo altāri „Nepazīstamam Dievam”? (Viņš to izmantoja, lai iepazīstinātu viņus ar ideju par patieso Dievu, Debesu Tēvu, Dievu, ko tie nepazina.)

Sadaliet studentus pāros vai nelielās grupās. Aiciniet katru grupu sameklēt Ap. d. 17:24–31 pēc iespējas vairāk patiesību par Dievu, kas atēniešiem nebija pazīstams. Kamēr viņi studē, uzrakstiet uz tāfeles pantu (24.–31.) numurus.

Pēc pietiekami ilga laika uzaiciniet vairākus studentus iznākt pie tāfeles un iepretim attiecīgā panta numuram uzrakstīt kādu patiesību, ko viņi ir sameklējuši šajā pantā. (Lai palīdzētu studentiem atpazīt patiesību Ap. d. 17:27, paskaidrojiet, ka Džozefa Smita tulkojumā šis pants skan šādi: „Lai tie meklētu Dievu, ja tie vēlas Viņu atrast, jo Viņš nav tālu nevienam no mums”.)

Jūs varētu arī ieteikt, lai studenti atzīmē katru no šīm patiesībām savos Svētajos Rakstos. Dažas no viņu uzskaitītajām patiesībām varētu būt šādas:

24. pants: Dievs radīja pasauli.
25. pants: Dievs visam dod dzīvību.
26. pants: Dievs pārvalda visu dzīvo.
27. pants: Ja mēs vēlamies meklēt Dievu, mēs atklāsim, ka Viņš nav tālu no mums.
28. pants: Mēs esam Dieva bērni.
29. pants: Mēs tikām radīti pēc Dieva tēla.
30. pants: Dievs pavēl ikvienam cilvēkam nožēlot grēkus.
31. pants: Dievs mūs tiesās; Dievs uzcels visus cilvēkus no mirušajiem.

Aiciniet studentus izvēlieties vienu patiesību no tām, kas uzrakstītas uz tāfeles un viņiem ir nozīmīga. Lūdziet dažiem dalīties tajā, kuru patiesību viņi izvēlējās un kādēļ tā viņiem ir nozīmīga.

Norādiet uz patiesību Ap. d. 17:28 — „Mēs esam Dieva bērni”.

Ko nozīmē — būt Dieva „bērnam”? (Mēs esam Debesu Tēva gara bērni.)
Kādēļ ir tik svarīgi saprast šo mācību? (Tas var palīdzēt mums ieraudzīt mūsu bezgalīgo vērtību Debesu Tēva acīs un mūsu potenciālu — kļūt tādiem kā Viņš.)
Kādas problēmas vai apjukums var rasties, ja netiek izprasta šī doktrīna?

Ja iespējams, izdaliet studentiem personīgus eksemplārus ar tālāk sniegto eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet kādam studentam to nolasīt. Lūdziet pārējos ieklausīties vai meklēt, kādēļ mums sevi jāuzlūko, pirmkārt, un galvenokārt kā Dieva bērnus.

„Esiet uzmanīgi tajā, kā jūs sevi raksturojat. Nemēģiniet sevi raksturot, izmantojot laicīgās īpašības. Vienīgā īpašība, kurai mūs būtu jāraksturo, ir tā, ka mēs esam Dieva dēls vai meita. Šī īpašība pārspēj visas pārējās, ieskaitot rasi, nodarbošanos, fiziskās īpašības, godalgas vai pat reliģisko piederību” („How to Define Yourself”, New Era, 2013. g. jūn., 48. lpp.).

Kādēļ ir svarīgi atcerēties, ka, pirmkārt, un galvenokārt mēs esam Dieva bērni?

Atsaucieties uz patiesību Ap. d. 17:27 — „Ja mēs vēlamies meklēt Dievu, mēs atklāsim, ka Viņš nav tālu no mums”.

Kā mēs varam iepazīt Dievu un tuvināties Viņam?
Kā izpratne par mūsu attiecībām ar Dievu ietekmē mūsu vēlmi meklēt Viņu?
Kad jūs esat jutuši, ka Debesu Tēvs ir jums līdzās?

Apkopojiet Ap. d. 17:32–34, paskaidrojot, ka atēnieši dažādi attiecās pret Pāvila izteikumu „par mirušo augšāmcelšanos” (Ap. d. 17:32). Daži no tiem izsmēja Pāvilu, citi vēlējās dzirdēt vairāk, un daži cilvēki — ticēja.

Jūs varētu liecināt, ka studenti var uzzināt par Dievu un izprast Viņu, kaut arī Viņš ir nezināms daudziem cilvēkiem. Aiciniet studentus uz papīra lapas vai kartiņas uzrakstīt — Zināmajam Dievam — un uzskaitīt veidus, kādos viņi meklēs un pilnveidos attiecības ar Dievu. Mudiniet viņus novietot šo papīru tur, kur tas viņiem atgādinās par viņu mērķiem.

Nākamā daļa (Ap. d. 20. nod. – Romiešiem 7. nod.)

Paskaidrojiet studentiem, ka nākamajā daļā viņi uzzinās atbildes uz jautājumiem: „Kuru Pāvils uzcēla no mirušajiem?” un „Kādi bija šī cilvēka nāves apstākļi?” Aiciniet viņus iedomāties, ka viņi tiek nepamatoti apcietināti, pēc kuģa katastrofas nonāk uz salas un tad tiek čūskas sakosti. Pajautājiet, ko, viņuprāt, viņi varētu mācīties no šādiem pārbaudījumiem. Lūdziet studentus pievērst uzmanību ķēniņam, kurš tiesas laikā Pāvilam teica: „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti” (Ap. d. 26:28). Kamēr studenti pēta atlikušo Apustuļu darbu daļu, iedrošiniet viņus meklēt, kā izaicinājumi var palīdzēt mums tuvoties Glābējam. Pastāstiet viņiem, ka viņi lasīs arī daļu no vēstules, ko apustulis Pāvils uzrakstīja Baznīcas locekļiem Romā.