100. stunda
Romiešiem 4.–7. nodaļa
Ievads
Pāvils paskaidroja, kā Ābrahāms tika attaisnots caur žēlastību. Pāvils pēc tam aprakstīja svētības, ko gūst tie, kas ir attaisnoti, un mācīja, ka kristības simbolizē nāvi grēkam un dzīvi Kristū.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Pāvila vēstules romiešiem 4.–5. nodaļa
Pāvils paskaidro, kā Ābrahāms tika attaisnots caur žēlastību
Uzzīmējiet uz tāfeles šādu attēlu un uzrakstiet šādas frāzes.
Lūdziet studentus iztēloties, ka viņi atrodas tuksnesī un mirst nost aiz slāpēm, bet tuvējā pakalna galā atrodas ūdens pudele.
-
Kura no šīm lietām jūs izglābs: (a) jūsu ticība, ka ūdens var jūs izglābt, (b) jūsu centieni nokļūt līdz ūdenim un padzerties no tā, vai (c) pats ūdens? (Nesakiet studentiem, vai viņu atbildes ir pareizas.)
Paskaidrojiet, ka šī situācija var mums palīdzēt saprast Pāvila mācības vēstulē romiešiem 4.–7. nodaļā attiecībā uz to, kā ticība, darbi un žēlastība attiecas uz mācību par attaisnošanu. (Atgādiniet studentiem, ka Pāvila mācības attiecībā uz attaisnošanu tika dotas vēstulē romiešiem 1.–3. nodaļā.)
-
Saskaņā ar Pāvila mācībām vēstulē romiešiem 1.–3. nodaļā, ko nozīmē — būt attaisnotam? (Tikt atbrīvotam no soda par grēku un atzītam par nevainīgu vai taisnīgu.)
Sniedziet kontekstu Pāvila vēstules romiešiem 4. nodaļai, paskaidrojot, ka daži Romas jūdu svētie pārlieku uzsvēra savu darbu un Mozus likuma nozīmīgumu, lai taptu attaisnoti.
-
Kā mūsdienās dažiem cilvēkiem var būt līdzīgi kļūdaina izpratne par attaisnošanu?
-
Kurš uz tāfeles uzrakstītais variants varētu norādīt uz domu, ka mēs varam tik izglābti — pateicoties mūsu darbiem? (Pie varianta B pierakstiet: (Darbi).)
Paskaidrojiet, ka Pāvils centās izlabot viņa laikā pastāvošo neizpratni, atgādinot jūdiem par seno laiku patriarhu Ābrahāmu, kurš, kā daudzi jūdi ticēja, bija attaisnots.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Joseph Smith Translation, Romans 4:2–5 (angļu valodas Bībeles pielikumā). Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādēļ Ābrahāmu novērtēja kā taisnīgu vīru.
-
Caur ko Ābrahāms netika attaisnots? („Darba likumu.”)
-
Saskaņā ar Pāvila vēstulē romiešiem 1.–3. nodaļā pierakstītajām Pāvila mācībām, kāpēc mēs nevaram tikt attaisnoti — pateicoties mūsu darbiem? (Pāvils mācīja, ka „visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” [Romiešiem 3:23]. Lai mēs varētu tikt attaisnoti — pateicoties mūsu darbiem, mēs nekad nedrīkstētu grēkot.)
Paskaidrojiet: kā tas ir pierakstīts Romiešiem 4:6–8, Pāvils citēja ķēniņu Dāvidu, lai parādītu vēl skaidrāk, ka mūsu darbi vien mūs neattaisno vai nepadara mūs nevainīgus.
Lai rezumētu Romiešiem 4:9–15, palūdziet kādam studentam nolasīt nākamo rindkopu:
Lai kliedētu pārliecību, ka tikai tie, kas bija apgraizīti un ievēroja Mozus likumu, varēja saņemt svētības par uzticību, Pāvils mācīja, ka Ābrahāms bija saņēmis svētības par uzticību, pirms viņš tika apgraizīts, un ka apgraizīšana bija viņa uzticības zīme. Ābrahāms turpināja būt uzticīgs arī pēc derības ar Dievu un apgraizīšanas. Šādi Ābrahāms kļuva par visu uzticīgo tēvu — kā neapgraizītajiem (citticībniekiem), tā apgraizītajiem (jūdiem).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefa Smita tulkojumu Romiešiem 4:16 un aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt pilnīgāku skaidrojumu tam, kā mēs tiekam attaisnoti?
-
Kā mēs tiekam attaisnoti? (Studentiem būtu jāpauž tālāk dotajai līdzīga mācība: Mēs tiekam attaisnoti, pateicoties ticībai un darbiem, caur žēlastību.)
Atgādiniet studentiem, ka žēlastība attiecas uz svētībām, žēlsirdību, palīdzību un spēku, kas mums ir pieejami pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai.
-
Kurš no variantiem, kas redzami uz tāfeles, varētu norādīt uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un žēlastību? Kurš variants varētu norādīt uz mūsu mīlestību pret Viņu? (Kad studenti ir atbildējuši, pie varianta C uzrakstiet: (Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana un žēlastība), un pie varianta A uzrakstiet: (Ticība).)
-
Ja mēs būtu šādā situācijā, vai mēs varētu tikt izglābti pateicoties mūsu ticībai un darbiem, ja ūdens nebūtu pieejams? (Nē.) Kā šajā situācijā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana un žēlastība ir pielīdzināma ūdenim?
Aiciniet kādu studentu nolasīt šādu prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:
„Pestīšanu nevar nopirkt ar paklausību; par to ar Savām asinīm ir samaksājis Dieva Dēls [skat. Apustuļu darbu 20:28]. …
Labvēlība ir Dieva dāvana, un mūsu vēlme — būt paklausīgiem ikvienam Dieva bauslim — ir kā savas mirstīgās rokas pastiepšana, lai saņemtu šo svēto dāvanu no mūsu Debesu Tēva” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 109., 110. lpp.).
Norādiet: kaut arī uz tāfeles dotā situācija mums palīdz saprast, kā ticība, darbi un labvēlība veicina to, ka topam attaisnoti, tā tomēr neataino visus veidus, kā mēs varam saņemt Tā Kunga žēlastību. Jēzus Kristus ne tikai nodrošina ar glābšanai nepieciešamo ūdeni, kas ir Viņa žēlastība, attaisnojot mūs un attīrot mūs no grēka; Viņš arī ļauj mums iegūt ticību un spēku, kas mums ir nepieciešams, lai iegūtu ūdeni jeb saņemtu Viņa žēlastību. Mēs varam tikt svētīti ar Viņa labvēlību pirms, darot un pēc ticības izrādīšanas Viņam un labo darbu paveikšanas.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
„Izpirkšanas spēks padara grēku nožēlošanu iespējamu un … stiprina, lai mēs spētu saskatīt un darīt labu un kļūtu par labiem cilvēkiem tādos veidos, kādus mēs nevarētu iedomāties vai paveikt savas laicīgās un ierobežotās sapratnes dēļ” („Tādēļ viņi apklusināja savas bailes” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 47).
-
Kā Glābēja žēlastība mums palīdz izrādīt Viņam ticību un darīt labus darbus?
-
Ko mēs varam darīt, lai parādītu Kristum mūsu ticību un taptu taisnoti caur viņa žēlastību? (Nožēlot grēkus un ievērot baušļus, un saņemt evaņģēlija priekšrakstus.)
Aiciniet studentus sadalīties grupās pa divi vai trīs un paskaidrot viens otram, kā ticība un labi darbi mums palīdz iegūt Glābēja žēlastību, lai mēs varētu tikt attaisnoti. (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka ticība Jēzum Kristum un Viņa varai mūs izglābt mudinās mūs saņemt nepieciešamos priekšrakstus un paklausīt Dieva pavēlēm, kas ļauj mums tikt attaisnotiem pateicoties Glābēja žēlastībai.)
Rezumējiet Pāvila vēstules romiešiem 5. nodaļu, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja par mieru, ko iegūst tie, kas iemanto Kristus žēlastību pateicoties ticībai (skat. 1.–2. pantu). Viņš arī paskaidroja, ka žēlastība, kas mums ir pieejama pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, ir vairāk kā pietiekama, lai pārvarētu Krišanas sekas.
Pāvila vēstules romiešiem 6.–7. nodaļa
Pāvils māca par to, kā kļūt brīviem no grēka un iemantot mūžīgo dzīvi
Pajautājiet studentiem, kā viņi reaģētu šādā situācijā:
Jūsu draugs kaut kad plāno kalpot misijā, taču šobrīd viņš rīkojas pretēji Tā Kunga standartiem. Izsakot draugam savas bažas par viņa uzvedību, viņš jums atbild: „Nekas liels jau nav noticis. Pateicoties Izpirkšanai es varu nožēlot grēkus tieši pirms došanās misijā.”
Paskaidrojiet, ka daži cilvēki apzināti pārkāpj Dieva baušļus, domājot, ka varēs nožēlot grēkus vēlāk, piemēram, pirms došanās uz templi vai pirms kalpošanas misijā. Aiciniet studentus, pētot Pāvila vēstules romiešiem 6. nodaļu, meklēt, kāpēc šāda attieksme norāda uz nepareizu izpratni par žēlastības mācību.
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katram pārim kopā izlasīt Romiešiem 6:1–6, 11–12 un pārrunāt, kā Pāvila mācības varētu palīdzēt viņu draugam. Pēc pietiekami ilga laika pajautājiet:
-
Kā Pāvils izskaidroja nepareizo priekšstatu, ka Glābēja žēlastība mūs automātiski atbrīvo no mūsu grēkiem?
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē — būt „grēkam mirušiem” (2. pants) un būt „līdz ar Viņu kristībā apraktiem nāvē” (4. pants)?
-
Ko, saskaņā ar šiem pantiem, simbolizē kristīšana ar iegremdēšanu ūdenī? (Studentiem atbildot, palīdziet viņiem atpazīt šādu mācību: Kristības ar iegremdēšanu ūdenī var simbolizēt mūsu nāvi grēkam un piedzimšanu no jauna garīgajā dzīvē.)
Paskaidrojiet, ka jaunā garīgā dzīve, kuru mēs uzsākam, kad kristāmies, ietver mūsu grēku piedošanu un apņemšanos ievērot Dieva baušļus.
Lai sagatavotu studentus noteikt vēl citus principus Pāvila vēstules romiešiem 6. nodaļā, parādiet viņiem naudu.
-
Kas maksā strādniekam algu? Kāpēc darba devējs nemaksā algu cita darba devēja strādniekam?
Aiciniet studentus klusi izlasīt Romiešiem 6:13, meklējot divus „darba devējus” jeb kungus, kuriem kāds varētu nodoties un kalpot. (Jums var būt nepieciešams paskaidrot, ka vārds nododiet šajā pantā nozīmē — piedāvāt vai atdot sevi kādam.) Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Pārzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu:
|
Grēka alga |
Dieva alga |
|---|---|
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Romiešiem 6:14–23. Lūdziet pusei studentu meklēt grēka „algu” (23. pants) jeb sekas, bet otrai pusei meklēt Dieva algu. Pēc pietiekami ilga laika lūdziet, lai daži studenti pienāk pie tāfeles un uzraksta, ko viņi ir atraduši. (Zem „Grēka alga” studentiem vajadzētu rakstīt — nāve [skat. 16., 21. un 23. pantu], un zem „Dieva alga” viņiem vajadzētu uzrakstīt: taisnīgums [skat. 16. pantu], svētums [skat. 19. un 22. pantu], mūžīgā dzīvība [skat. 22. pantu] un mūžīgā dzīve [skat. 23. pantu].) Paskaidrojiet, ka nāve – grēka alga – nozīmē „atšķiršanu no Dieva un Viņa ietekmes” un „miršanu attiecībā uz lietām, kas piederas taisnībai” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Nāve, Garīgā”, scriptures.lds.org).
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Romiešiem 6:16 par sekām, kas izriet, nododoties grēkam? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu principu: Ja mēs nododamies grēkam, mēs kļūstam par grēka vergiem.)
-
Kā nodošanās grēkam padara mūs par šī grēka vergiem?
Aiciniet studentus apdomāt gadījumus, kad kāda cilvēka nodošanās grēkam to ir novedusi nebrīvē.
Pievērsiet audzēkņu uzmanību sarakstam zem virsraksta „Dieva alga”.
-
Kādi ir ieguvumi no taisnīgas kalpošanas — pretēji grēkošanai?
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Pāvila mācības par to, kā mēs varam kļūt brīvi no grēka un saņemt mūžīgās dzīves dāvanu? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž tālāk dotajam līdzīgs princips: Ja mēs nododam sevi Dievam, mēs varam kļūt brīvi no grēka un saņemt mūžīgās dzīves dāvanu.)
-
Kā mēs varam nodot sevi Dievam?
-
Kā jūs esat izjutuši brīvību, pateicoties tam, ka esat nodevuši sevi Dievam?
Lieciniet par to, cik svarīgi ir nodot sevi Dievam. Aiciniet studentus pierakstīt mērķi tam, kā viņi vēl labāk nodosies Dievam.
Rezumējiet Pāvila vēstules romiešiem 7. nodaļu, paskaidrojot, ka Pāvils izmantoja līdzību par laulību, lai mācītu Baznīcas locekļiem, ka viņi bija atbrīvoti no Mozus likuma un pievienoti Kristum. Viņš arī rakstīja par cīņu starp „miesu” (18. pants) jeb fiziskām iekārēm un „iekšējo cilvēku” (22. pants) jeb garīgumu.
Noslēgumā dalieties savā liecībā par šodien stundā mācītajām patiesībām.
Komentāri un skaidrojumi
Pāvila vēstules romiešiem 4:16. Žēlastība
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija paskaidroja to, kā mēs saņemam Glābēja žēlastību:
„Pravietim Nefijam ir liela loma mūsu izpratnes veicināšanā par Dieva labvēlību; viņš pasludināja: „Jo mēs esam cītīgi rakstījuši, lai pārliecinātu savus bērnus un arī savus brāļus noticēt Kristum un tapt samierinātiem ar Dievu, jo mēs zinām, ka tā ir Dieva labvēlība (žēlastība), ka mēs topam izglābti pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam” [2. Nefija 25:23; izcēlums pievienots].
Tomēr es domāju, vai dažkārt mēs nepārprotam frāzi „pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam”. Mums ir jāsaprot, ka „pēc tam” nav tas pats, kas „tāpēc ka”.
Mēs netiekam glābti, „tāpēc ka” izdarījām visu, ko varam. Vai kāds no mums ir izdarījis visu, ko viņš vai viņa var? Vai Dievs gaida, kamēr mēs būsim izšķieduši visu savu sparu, pirms iejaukties mūsu dzīvē ar Savu glābjošo žēlastību? …
Es esmu pārliecināts, ka Nefijs zināja, ka Glābēja labvēlība ļauj un dod iespēju mums pārvarēt grēku [skat. 2. Nefija 4:19–35; Almas 34:31]. Tāpēc Nefijs tik uzcītīgi pūlējās, lai mudinātu savus bērnus un brāļus „noticēt Kristum un tapt samierinātiem ar Dievu” [2. Nefija 25:23]” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 110).
Elders Brūss C. Heifens no Septiņdesmitajiem paskaidroja, kā žēlastība mums palīdz garīgi pilnveidoties:
„Izaugsme nozīmē arī sāpju pieaugumu. Tas arī nozīmē mācīšanos no savām kļūdām, kas notiek nepārtraukti, ko padara iespējamu Glābēja žēlastība, kuru viņš izrāda gan pirms, gan „pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam” [2. Nefija 25:23; uzsvars pievienots]” („The Atonement: All for All”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 97).
Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Kaut kāda iemesla dēļ mēs domājam, ka Kristus veiktā Izpirkšana attiecas uz mums tikai mirstīgās dzīves beigās, kad tā atpestīs mūs no Krišanas un no garīgās nāves. Tā paveic daudz vairāk. Tā ir vienmēr klātesošs spēks, ko varam izmantot ikdienas dzīvē” („The Touch of the Master’s Hand” (Meistara roku pieskāriens) , Ensign, 2001. g. maijs, 23).
Romiešiem 5:6–8. Vārda labvēlība jeb žēlastība dažādās nozīmes
Romiešiem 5:6–8 tiek runāts par to, ka žēlastība ir kas tāds, ko mēs saņemam no Dieva — neatkarīgi no mūsu darbiem. Piemēram, pateicoties Glābēja žēlastībai visa cilvēce tiks pestīta no Krišanas sekām bez jebkādiem nosacījumiem. Citas Svēto Rakstu rakstvietas apraksta žēlastību kā kaut ko, ko mēs saņemam no Dieva — pateicoties mūsu darbiem. Piemēram, mūsu rīcība var likt mums pieaugt žēlastībā, vai arī to zaudēt (skat. Jāņa 1:16; Galatiešiem 5:4; 2. Pētera 3:18; Mācības un Derību 93:12–13, 19–20). Caur žēlastību mēs arī saņemam mūsu grēku piedošanu „uz grēku nožēlošanas noteikumiem” (Mācības un Derību 18:12). Tomēr, „tas, kas neizmanto ticību grēku nožēlošanai, ir pilnībā pakļauts taisnības prasību likumam” (Almas 34:16).