Ievads apustuļa Pāvila vēstulē ebrejiem
Kādēļ studēt šo vēstuli?
Vēstule ebrejiem liecina par Jēzus Kristus pārākumu. Viņš ir dižāks par eņģeļiem, un Viņam ir pārāks vārds un augstāks aicinājums. Eņģeļi ir Dieva kalpi, bet Jēzus Kristus ir Viņa Dēls. Šī grāmata māca arī par to, ka Jēzus ir dižāks par Mozu, ka Viņa kalpošana ieviesa jaunu derību, augstāku par Mozus likuma derību. Kā dižā, augstā Melhisedeka priesterības priesterim, Viņa priesterība ir augstāka par to augsto priesteru priesterību, kuri bija pakļauti Mozus likumam.
Lai arī Svētajos Rakstos ir daudzas atsauces uz Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri, Viņa Augšāmcelšanos un Viņa uzkāpšanu debesīs, vēstule ebrejiem uzsver Glābēja nebeidzamo darbu to cilvēku dzīvēs, kuri pie Viņa vēršas paklausībā un ticībā. Vēstules ebrejiem studēšana var palīdzēt studentiem labāk izprast Izpirkšanas mācību un iedvesmot viņus dzīvot ar ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.
Kas sarakstīja šo vēstuli?
Vairums pēdējo dienu svēto atzīst Pāvilu par vēstules ebrejiem autoru (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”). Tomēr ir daži, kuri apšauba to, vai Pāvils sarakstīja šo vēstuli, jo tās stils un valoda atšķiras no citām Pāvila vēstulēm. Tiek pieņemts, ka idejas bija Pāvila, pat ja rakstītais nebija viņa, jo mācības vēstulē ebrejiem sakrīt ar tām, kas atrodamas citās Pāvila vēstulēs. Pravietis Džozefs Smits apgalvojumus no vēstules ebrejiem piedēvēja Pāvilam (skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, [2010. g.] 105. lpp.). Šajā rokasgrāmatā mēs pieņemam Pāvilu par autoru.
Kad un kur tā tika sarakstīta?
Nav zināms, kur tika sarakstīta vēstule ebrejiem. Mēs precīzi nezinām, kad tā tika sarakstīta. Tomēr vairums pieņem, ka tā tika sarakstīta ap 60.–62. g. m.ē., aptuveni ap to pašu laiku, kad Pāvils rakstīja vēstules filipiešiem, kolosiešiem, efeziešiem un Filemeonam (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”, scriptures.lds.org).
Kam un kādēļ tā tika sarakstīta?
Pāvils rakstīja vēstuli ebrejiem, lai iedrošinātu ebreju Baznīcas locekļus saglabāt ticību Jēzum Kristum un neatgriezties pie bijušajām paražām (skat. Ebrejiem 10:32–38).
Dažādu grūtību apspiesti, daudzi no šiem ebreju kristiešiem, acīmredzot, sāka attālināties no Baznīcas un atgriezties pie drošākas pielūgšanas ebreju sinagogā (skat. Ebrejiem 10:25, 38–39). Pāvils vēlējās parādīt šiem ebreju kristiešiem, ka Mozus likums pats par sevi norādīja uz Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu kā patieso glābšanas avotu.
Kādas ir šīs vēstules īpatnējās iezīmes?
Vēstule ebrejiem nav tikai vēstule, tā drīzāk ir kā paplašināts sprediķis, kas atkārtoti atsaucas uz Israēla svētajiem rakstiem un paražām. Tā ir garākais sprediķis Svētajos Rakstos par to, kāpēc un kā Jēzus Kristus ir pārāks pār visu.
Vēstule ebrejiem māca, ka Jēzus Kristus ir dižāks par likumu, jo Viņš izdeva likumu. Vēstule ebrejiem māca arī par to, ka pravieši saņēma spēku ticībā Viņam, ka Viņš bija Dižais Augstais priesteris, kurā Vecās Derības upuri tika piepildīti, ka Viņš ir dižāks par eņģeļiem un ka caur Viņa Izpirkšanas upuri mēs varam saņemt grēku piedošanu.
Vēstules ebrejiem grāmata ir viena no retajām vietām Bībelē, kur varam lasīt par pravieti Melhisedeku (skat. Ebrejiem. 7:1–4) un to, ka priesterībai deva nosaukumu Viņa vārdā (skat. Ebrejiem 5:5–6, 10; 6:20; 7:11–17). Vēstule ebrejiem māca, ka Melhisedeka priesterība ir dižāka par Ārona priesterību un tā parāda, ka ne Mozus likumā, ne Levītu priesteru priekšrakstos nav atrodama glābšana, kā vien caur Jēzu Kristu un Melhisedeka priesterības priekšrakstiem (skat. Ebr. 7:5–28). Ebrejiem 11:1 – 12:4 sniedz ievērojamu sprediķi par ticību un māca to, kā cilvēki var uzticēties Jēzum Kristum. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules: Vēstule ebrejiem”.)
Satura izklāsts
Ebrejiem 1.–6. nod. Jēzus Kristus ir Tēva būtības attēls. Viņš ir dižāks par eņģeļiem un visiem praviešiem, kuri bija pirms Viņa, tostarp Mozu. Sendienu israēliešiem, kuri tika izvesti no Ēģiptes, neizdevās nokļūt Tā Kunga atdusā, jo viņi bija nocietinājuši savas sirdis pret Jēzu Kristu un Viņa kalpu Mozu. Kā Dižais Augstais priesteris, Jēzus ir pārāks par visiem Mozus augstajiem priesteriem. Caur Savām ciešanām Kristus tika pilnveidots. Mēs varam ieiet Tā Kunga atdusā un „doties pretim pilnībai” caur evaņģēlija mācībām un priekšrakstiem (Ebrejiem 6:1).
Ebrejiem 7.–13. nod. Melhisedeka priesterība pārvalda evaņģēliju un ir augstāka par Ārona priesterību. Tabernakls un Mozus priekšraksti vēstīja par Kristus kalpošanu. Jēzus Kristus piepildīja Mozus likumu, izlejot Savas asinis, un, pateicoties tam, mēs varam gūt glābšanu un grēku piedošanu. Ticībā pravieši un citi vīrieši un sievietes veica taisnīgus darbus un brīnumus.