135. stunda: Ebrejiem 1.–4. nodaļa

135. stunda

Ebrejiem 1.–4. nodaļa

Ievads

Pāvils mācīja svētajiem par Jēzus Kristus patieso būtību. Viņš arī mācīja par Jēzus Kristus Izpirkšanu un par dažām svētībām, kuras varam saņemt, pateicoties Izpirkšanai. Pāvils arī dalījās ar sendienu israēliešu pieredzi, kuri klejoja tuksnesī, lai mācītu svētajiem, kas viņiem jādara, lai ieietu Tā Kunga atdusā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ebrejiem 1. nodaļa

Pāvils māca par Jēzus Kristus būtību

Izlasiet šādu situāciju aprakstus:

Kādai jaunai sievietei ir jau apnicis tēlot „labo meiteni”, jo viņa nepiedalās kopā ar saviem draugiem dažos viņu pasākumos. Viņa apsver iespēju — pazemināt savus standartus, lai viņa varētu būt kā savējā draugu vidū.
Jauns vīrietis kalpo pilnlaika misijā un ir sapratis, ka misionāru darbs ir daudz grūtāks, nekā viņš to bija gaidījis, un viņš domā par iespēju — pārtraukt misiju un atgriezties mājās.

Kas šīm situācijām ir kopīgs?
Kādi ir daži no iemesliem, kāpēc cilvēki varētu domāt pārtraukt savus centienus darīt to, ko viņi uzskata par pareizu?

Īsumā pastāstiet par Pāvila vēstuli ebrejiem, paskaidrojot, ka dažādu ciešanu rezultātā daži pievērstie jūdi (saukti par ebrejiem) pārstāja apmeklēt Baznīcas sanāksmes un atgriezās salīdzinoši drošākā jūdu tradicionālajā pielūgšanā, kura sevī neiekļāva ticību Jēzum Kristum (skat. Ebrejiem 10:25, 38–39). Pāvils rakstīja šo vēstuli, lai iedrošinātu šos Baznīcas locekļus palikt uzticīgiem Jēzum Kristum.

Kad studenti pētīs vēstuli ebrejiem, aiciniet viņus pievērst uzmanību patiesībām, kuras var palīdzēt viņiem palikt uzticīgiem Kristum brīžos, kad viņi varētu just vēlmi padoties.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Ebrejiem 1:1–3, 10, pievēršot uzmanību mācībām, kuras Pāvils mācīja jūdu svētajiem par Jēzu Kristu.

Pēc kāda laika aiciniet dažus studentus uzrakstīt uz tāfeles patiesos principus, kurus viņi atrada. Studenti var izmantot citus vārdus, taču pārliecinieties, ka viņi uz tāfeles uzraksta patiesos principus, kuri līdzinās šiem:

Jēzus Kristus radīja gan debesis, gan zemi (skat. Ebrejiem 1:2, 10).

Jēzus Kristus runā Tēva vietā (skat. Ebrejiem 1:2).

Jēzus Kristus ir Tēva mantinieks (skat. Ebrejiem 1:2).

Jēzus Kristus ir Tēva būtības attēls (skat. Ebrejiem 1:3).

Jēzus Kristus tur visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu (skat. Ebrejiem 1:3).

Jēzus Kristus izpildīja šķīstīšanu no mūsu grēkiem (skat. Ebrejiem 1:3).

Jēzus Kristus valda pie Tēva labās rokas (skat. Ebrejiem 1:3).

Jūs varat paskaidrot, ka frāze „Tēva būtības attēls” nozīmē to, ka Jēzus Kristus gan fiziski, gan garīgi personificē Debesu Tēvu un Viņa dievišķo raksturu un ka frāze „nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu” norāda uz to, ka Jēzus Kristus ir visvarens.

Kā šīs patiesības zināšanas var palīdzēt kādam, kurš svārstās savā pārliecībā un cīnās, lai paliktu uzticīgs Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam?

Aiciniet studentus padomāt, kuras no šīm patiesībām varētu būt noderīgas viņiem, ja viņi tiktu kārdināti atteikties pildīt Tā Kunga gribu.

Paskaidrojiet, ka Pāvila vēstules ebrejiem tēma ir Jēzus Kristus pārākums. Piemēram, Ebrejiem 1:4–14 Pāvils pavēstīja, ka Jēzus Kristus ir pārāks par eņģeļiem. Arī turpmākajās nodaļās viņš turpina stāstīt par Jēzus Kristus diženumu un pārākumu.

Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus ir pārāks par visām lietām, var palīdzēt kādam, kurš svārstās savā pārliecībā un cīnās, lai paliktu uzticīgs Viņam?

Mudiniet studentus arī turpmāk, kad viņi studēs atlikušās nodaļas no vēstules ebrejiem, pievērst uzmanību šai tēmai.

Ebrejiem 2. nodaļa

Pāvils māca, ka Jēzus Kristus ir mūsu glābšanas kapteinis (pestīšanas iesācējs)

Aiciniet studentus padomāt, kādā veidā viņi izvēlas kapteini vai vadītāju dažādās komandās vai grupās, kurās viņi varētu piedalīties (piemēram, sportā, diskusiju grupās, teātra pulciņā vai skolas biedrībās).

Kādas īpašības jūs meklējat cilvēkā, kad izvēlaties kapteini vai vadītāju?

Paskaidrojiet, ka Ebrejiem 2. nodaļā Pāvils paskaidroja pievērstajiem jūdiem vairāk par Jēzus Kristus būtību un identitāti, lai palīdzētu viņiem saprast, kāpēc viņiem vajadzētu turpināt sekot Jēzum Kristum. Palūdziet kādam studentam nolasīt Ebrejiem 2:10. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādus vārdus Pāvils izmantoja, norādot uz Jēzu Kristu un paskaidrojot, ka frāze „pestīšanas iesācējs” ķēniņa Jēkaba Bībelē ir tulkota kā „glābšanas kapteinis”.

Kā kapteinis ir Jēzus Kristus? (Uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Jēzus Kristus ir mūsu glābšanas kapteinis.)
Kādā veidā Jēzus Kristus ir mūsu glābšanas kapteinis?

Sadaliet studentus pa pāriem un dodiet uzdevumu vienam studentam izlasīt Ebrejiem 2:8–13 un otram studentam izlasīt Ebrejiem 2:14–18. Aiciniet studentus sameklēt frāzes šajos pantos, kuras apraksta un paskaidro, kāpēc Glābējs atbilst nosacījumiem, lai būtu mūsu glābšanas kapteinis. (Paskaidrojiet, ka 17. pantā frāze „salīdzināt tautas grēkus” nozīmē, ka Kristus izpirka mūsu grēkus, ļaujot mums tikt samierinātiem ar Debesu Tēvu vai dodot iespēju harmoniskām attiecībām ar Viņu.)

Pēc kāda laika aiciniet studentus pastāstīt savam pāriniekam, ko viņi atrada. Tad pajautājiet klases audzēkņiem:

Saskaņā ar 9. pantu, ko Jēzus Kristus paveica visu cilvēku labā?
Saskaņā ar 14. pantu, ko Glābējs uzveica caur Izpirkšanu?

Paskaidrojiet, ka Pāvils ne tikai nosauca Glābēju par mūsu glābšanas kapteini, bet viņš dēvēja Viņu arī par „žēlsirdīgo un uzticamo augsto priesteri” (17. pants). Pāvils salīdzināja Jēzu Kristu ar jūdu augsto priesteri, jo augstais priesteris tika uzskatīts par starpnieku starp cilvēkiem un Dievu.

Saskaņā ar 17. pantu, kas ļāva Jēzum Kristum kļūt par tik žēlsirdīgu un tik uzticamu augsto priesteri?
Saskaņā ar 18. pantu, kāpēc Glābējs ir spējīgs palīdzēt mums? (Skat. arī Almas 7:11–13.)

Paskaidrojiet, ka Ebrejiem 4:14–16 Pāvils sniedza papildus ieskatu savai mācībai par to, kā Glābējs kļūst par žēlsirdīgo un uzticīgo augsto priesteri. Palūdziet kādam studentam nolasīt šos pantus. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas padara Jēzu Kristu par tik varenu augsto priesteri. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Balstoties uz to, ko jūs iemācījāties Ebrejiem 2:14–18 un 4:14–16, kāpēc Jēzus Kristus ir spējīgs pilnībā mūs saprast un just līdzi mums, neskatoties uz visām mūsu vājībām un nepilnībām? (Palīdziet studentiem atpazīt šo patieso principu: Tāpēc, ka Jēzus Kristus izgāja cauri ciešanām un tika kārdināts visās lietās, Viņš saprot mūs pilnībā un var palīdzēt mums grūtos brīžos. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Saskaņā ar Ebrejiem 4:16, ko izpratne par šo patieso principu var mums palīdzēt darīt?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — pieiet bez bailēm pie žēlastības troņa?

Aiciniet studentus dalīties savās sajūtās par to, kā Ebrejiem 2. nodaļā ietvertās patiesības var palīdzēt viņiem justies pārliecinātiem par savu izvēli — sekot Jēzum Kristum kā viņu vadītājam.

Ebrejiem 3.–4. nodaļa

Pāvils māca, kā mēs varam ieiet Tā Kunga atdusā

Aiciniet studentus ierakstīt savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai pierakstu kladēs kādu lietu, kas izraisīja viņos uztraukumu vai raizes attiecībā uz laicīgajām vai garīgajām lietām.

Kā mēs varam rast mieru un atpūtu no šīm un citām lietām, kuras rada uztraukumu un nemieru?

Atgādiniet studentiem, ka jūdu svētie pieredzēja vajāšanas evaņģēlija dzīvesveida dēļ. Paskaidrojiet, ka Ebrejiem 3. un 4. nodaļā Pāvils norādīja uz Vecās Derības pieredzi, lai mācītu svētos, kā rast mieru šajā dzīve un nākamajā.

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad sendienu Israēla ļaudis tika atbrīvoti un izvesti no Ēģiptes, viņi kaitināja To Kungu, Viņu sadusmodami, un tāpēc viņiem tika liegts ieiet Tā Kunga atdusā (skat. 4. Mozus 14. nod.; Jēkaba gr. 1:7–8; Almas 12:33–37; 13:6, 12–13, 28–29). Aiciniet studentus Ebrejiem 3:11 atzīmēt frāzi „Manā atdusā”.

Pievērsiet studentu uzmanību tam, ka elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ko tas nozīmē — ieiet Tā Kunga atdusā. Palūdziet kādam studentam nolasīt eldera Makonkija izteikumu un aiciniet pārējos studentus ieklausīties, ko nozīmē — ieiet Tā Kunga atdusā.

„Patiesie svētie ieiet Tā Kunga atdusā šīs dzīves laikā, un, paliekot patiesībā, viņi turpina būt šajā svētītajā stāvoklī, līdz viņi atdusas ar To Kungu debesīs. … Tā Kunga atdusa, domājot par mirstīgajiem, ir iegūt pilnīgas zināšanas par pēdējo dienu darba dievišķumu. … Tā Kunga atdusa mūžībā nozīmē — iemantot mūžīgo dzīvi, iegūt Tā Kunga godības pilnību. (M&D 84:24.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. (1966. g.), 633. lpp.).

Ko tas mums nozīmē — ieiet Tā Kunga atdusā šajā dzīvē? Un pēc mūsu nāves?

Izlasiet skaļi Ebrejiem 4:1 un aiciniet studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas, atbilstoši Pāvila raizēm, varētu neizdoties dažiem Baznīcas locekļiem.

Par ko Pāvils raizējās? (Par to, ka dažiem Baznīcas locekļiem neizdosies ieiet Tā Kunga atdusā.)

Uzrakstiet uz tāfeles šīs Svēto Rakstu atsauces: Ebrejiem 3:7–8, 12–15, 18–19; 4:2–3, 6–7, 11. Palūdziet klases audzēkņiem patstāvīgi izlasīt šos pantus, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils mācīja par to, kā mēs varam ieiet Tā Kunga atdusā. (Mudiniet studentus izlasīt Svēto Rakstu ceļvedī Džozefa Smita tulkojumu Ebrejiem 4:3.) Pēc kāda laika aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi atrada.

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru” (Ebrejiem 3:14)?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „neapcietinait savas sirdis”? (Ebrejiem 3:15; 4:7). (Turēt savu sirdi atvērtu, labprātīgu un paklausīgu Dievam un Viņa baušļiem.)
Ko Pāvils māca par to, kā ieiet Tā Kunga atdusā? (Balstoties uz studentu atbildēm, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs paliksim uzticīgi Glābējam un nenocietināsim savas sirdis, mēs ieiesim Tā Kunga atdusā.)
Kā, turot mūsu sirdis atvērtas Dieva nodomam un iecerei attiecībā uz mums, tas sagatavos mūs ieiet Tā Kunga atdusā?
Kā mēs varam tikt svētīti šajā dzīvē, cenšoties ieiet Tā Kunga atdusā?

Aiciniet studentus padomāt, kā, būdami uzticīgi Glābējam un turot savas sirdis atvērtas Viņam, tas ir palīdzējis viņiem rast mieru, neskatoties uz problēmām vai satraukumiem, kurus viņi izjuta tajā laikā. Aiciniet dažus studentus dalīties savās domās ar pārējiem klases dalībniekiem.

Aiciniet studentus pierakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, ko viņi darīs, lai paliktu uzticīgi Jēzum Kristum un atvērtu savas sirdis Viņam.

Komentāri un skaidrojumi

Ebrejiem 1:3. Jēzus Kristus ir Sava Tēva „būtības attēls”

Prezidents Džozefs F. Smits mācīja par Jēzus Kristus būtības attēlu:

„Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir Sava Tēva „būtības attēls” (Ebrejiem1:3). Viņš staigāja pa zemi kā cilvēks, kā pilnīgs cilvēks, un, atbildot uz Viņam uzdotu jautājumu, teica: „Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu” (Jāņa 14:9). Tam vien vajadzētu atrisināt šo problēmu par apmierinājumu katra uzmanīga un godbijīga cilvēka prātam. Secinājumi ir neapstrīdami, proti, ja Dieva Dēls ir Sava Tēva būtības attēls (t. i. personas atveids), tad Viņa Tēvam ir cilvēka veidols, jo tāds bija Dieva Dēla veidols ne tikai Viņa laicīgās dzīves laikā, bet arī pirms Viņa piedzimšanas mirstīgajā dzīvē un arī pēc Viņa augšāmcelšanās. Šādā veidolā divas personas, Tēvs un Dēls, parādījās Džozefam Smitam, kad viņš, būdams četrpadsmitgadīgs zēns, redzēja savu pirmo vīziju” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith (1998. g.), 334. lpp.).

Ebrejiem 4:4, 10. Sabata diena ir Tā Kunga atdusas zīme un simbols.

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:

„Sabata diena ir Tā Kunga atdusas zīme un simbols. Tie, kuri ir iegājuši evaņģēlija atdusā, ievēro sabata dienu un tur to svētu, kā daļu no savas taisnīgās uzvedības un patiesās pielūgšanas. Tajā dienā viņi atpūtīsies no saviem pasaulīgajiem darbiem, tāpat kā Dievs to darīja no Saviem radīšanas darbiem, tā būs kā zīme un liecība, ka viņi ir iegājuši Tā Kunga atdusā šajā dzīvē, ka viņiem ir liecība par evaņģēliju un ka viņi raugās uz nākamās dzīves Tā Kunga atdusu, „kura atdusa ir Viņa godības pilnība”. (M&D 84:24.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 3:151).