139. stunda: Ebrejiem 12.–13. nodaļa

139. stunda

Ebrejiem 12.–13. nodaļa

Ievads

Pāvils pamācīja jūdu Baznīcas locekļus piedalīties māceklības sacīkstēs, sekojot Jēzus Kristus paraugam. Vēl viņš paskaidroja, ka, pateicoties Tā Kunga pārmācībai, tiek saņemtas svētības. Pāvils mudināja svētos pildīt Dieva gribu, lai viņi varētu tapt pilnīgi caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.

Piezīme: 140. stundā diviem studentiem tiek dota iespēja mācīt. Izvēlieties divus studentus un iedodiet viņiem kopiju no 140. stundas paredzētās daļas, lai viņi varētu sagatavoties. Iedrošiniet viņus lūgšanu pilniem studēt nodarbības materiālus un tiekties pēc Svētā Gara vadības — gatavojoties un mācot.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ebrejiem 12. nodaļa

Pāvils māca svētajiem piedalīties dzīves sacīkstēs ar ticību un pacietību.

Uz tāfeles uzzīmējiet vienkāršu attēlu — skrējēju. Lūdziet audzēkņus aprakstīt, ar kādām grūtībām varētu nākties saskarties skrējējam, piedaloties garās distances sacīkstēs. (Jūs varat pajautāt, vai kāds no studentiem ir skrējis garās distances sacīkstēs, un tad jautāt šim studentam, kādus sarežģījumus viņš vai viņa piedzīvoja skrienot.)

Kas var motivēt skrējēju turpināt skriet pat tad, kad viņš vai viņa piedzīvo nogurumu vai saskaras ar citiem sarežģījumiem?
Kādā ziņā dzīve kā Jēzus Kristus māceklim ir salīdzināma ar izturības sacīkstēm?
Ar kādām grūtībām mums varētu nākties saskarties kā Jēzus Kristus mācekļiem?

Palūdziet studentiem apdomāt, ar kādām grūtībām viņi sastopas (vai ir sastapušies), būdami Jēzus Kristus sekotāji. Aiciniet studentus, pētot Ebrejiem 12. nod., meklēt patiesības, kas varētu palīdzēt tiem turpināt sekot Jēzum Kristum pat tad, kad tas kļūst grūti.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 12:1. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils pamācīja svētos darīt, lai veiksmīgi piedalītos māceklības sacīkstēs.

Ko Pāvils pamācīja svētajiem darīt, lai veiksmīgi piedalītos māceklības sacīkstēs?

Aiciniet kādu studentu klases priekšā un iedodiet viņam vai viņai mugursomu, ko uzlikt mugurā. Piepildiet mugursomu ar akmeņiem, tad palūdziet studentiem paskaidrot, kā mugursoma, pildīta ar akmeņiem, ietekmētu skrējēju.

Kā mūsu grēki ir pielīdzināmi mugursomai, kas pildīta ar akmeņiem?

Palūdziet studentu noņemt mugursomu un aiciniet viņu apsēsties.

Ko nozīmē — pacietīgi skriet māceklības sacīkstēs?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 12:2–4. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils pamācīja svētos darīt, kas palīdzētu viņiem atbrīvoties no grēka un pacietīgi izturēt pretestību. Paskaidrojiet, ka vārds pārestība 3. pantā attiecas uz pretestību.

Kas no Pāvila mācītā svētajiem var mums palīdzēt atbrīvoties no grēka un pacietīgi izturēt pretestību? (Studenti var izteikties dažādi, bet pārliecinieties, ka viņi atpazīst līdzīgu principu: Pievēršoties Jēzus Kristus piemēram, mēs varam rast spēku — atmest savus grēkus un pacietīgi izturēt pretestību.)
Saskaņā ar 2. pantu, uz ko no Jēzus Kristus paveiktā Pāvils ieteica svētajiem raudzīties kā uz piemēru?

Parādiet attēlu Krustā sišana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 57; skat. arī LDS.org) un paskaidrojiet, ka Pāvils teica svētajiem, ka Jēzus Kristus bija ar mieru izciest nāvi pie krusta un izturēt pasaules apkaunojumu, jo Viņš zināja, kādu prieku Viņš iegūtu, ja paliktu uzticīgs Debesu Tēvam.

Kā, jūsuprāt, pievēršanās Jēzus Kristus piemēram var palīdzēt mums, sastopoties ar ciešanām un šķēršļiem?

Lūdziet studentus domāt par viņu šī brīža izaicinājumiem un to, kā pievēršanās Jēzus Kristus piemēram var palīdzēt viņiem šajos izaicinājumos.

Aiciniet kādu studentu nolasīt eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet klases audzēkņus saklausīt, kā Jēzus Kristus piemērs var palīdzēt mums atbrīvoties no grēkiem un turpināt pacietībā.

„Lai Viņa Izpirkšana varētu būt bezgalīga un mūžīga, Viņam vajadzēja izjust, kā tas ir — nomirt ne tikai fiziski, bet arī garīgi, izjust, kā tas ir, kad dievišķais gars atkāpjas un paliek tikai viena sajūta — nožēlojama un bezcerīga vientulība.

Bet Jēzus nepadevās. Viņš virzījās uz priekšu. Viņa labsirdība ļāva ticībai gūt virsroku pat pilnīgā moku stāvoklī. Viņš dzīvoja paļāvībā, kas atgādināja Viņam, ka, neskatoties uz Viņa izjūtām, dievišķā līdzjūtība nekad neatstāj, ka Dievs vienmēr ir uzticīgs, ka Viņš nekad ne pamet, ne pieviļ mūs” („Neviens nebija ar Viņu”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 88. lpp.).

Iedrošiniet studentus katru dienu atvēlēt laiku, iespējams, daļu no Svēto Rakstu studēšanas laika, lai raudzītos pēc Jēzus Kristus piemēra un rastu spēku, lai atteiktos no grēkiem un pacietīgi izturētu pretestību.

Lai sagatavotu studentus atpazīt vēl vienu principu, kuru Pāvils mācīja Ebrejiem 12. nodaļā, aiciniet viņus padomāt par kādu reizi, kad kāds viņus mudināja laboties. Lūdziet viņus apdomāt, kā viņi reaģēja uz šo pamudinājumu laboties.

Kāpēc mēdz būt grūti pieņemt pamudinājumus laboties?
Kā jums šķiet, kādēļ cilvēki varētu mūs mudināt laboties, it īpaši, ja šie cilvēki zina, ka mums varētu nepatikt šī pamācība?

Paskaidrojiet, ka, skrienot māceklības sacīkstēs, mēs varam sagaidīt, ka tiksim pārmācīti vai mudināti laboties. Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 12:6–9. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kurš mūs mudinās laboties un kādēļ. Šajā kontekstā vārdi — nelikumīgi bērni — 8. pantā nozīmē tos, kuri nav dzimuši laulībā un netiek uzskatīti par likumīgiem mantiniekiem.

Kurš mūs mudinās laboties, skrienot māceklības sacīkstēs?
Saskaņā ar Pāvila rakstīto, kādēļ Debesu Tēvs pārmāca jeb mudina mūs laboties?
Kā Debesu Tēva pārmācīšana norāda uz Viņa mīlestību pret Viņa bērniem?

Aiciniet studentus veltīt 30 sekundes, lai ierakstītu savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā dažus no veidiem, kā Debesu Tēvs varētu pārmācīt mūs. Aiciniet vairākus studentus dalīties ar pārējiem audzēkņiem tajā, ko viņi ir pierakstījuši. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka pārmācīšana var notikt dažādos veidos, — ne katrs pārbaudījums vai ciešanas, kuras pieredzam, nāk no Dieva.

Ko Pāvils ieteica 9. pantā mums darīt, kad Debesu Tēvs mūs mudina laboties un pārmāca mūs?
Ko jums nozīmē — paklausīt jeb pakļauties Debesu Tēvam? (Būt pazemīgiem, mācāmiem un gataviem mainīties, lai pieskaņotu savas dzīves Viņa gribai.)

Uz tāfeles uzrakstiet šo nepabeigto teikumu: Ja mēs ļaujamies Debesu Tēva pārmācīšanai, mēs …

Paskaidrojiet, ka 10. pantā Pāvils atzina, ka mūsu miesīgie tēvi dažkārt mūs mēdz nepilnīgā veidā pārmācīt, bet Debesu Tēva pārmācīšana ir pilnīga un paredzēta mūsu labumam. Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ebrejiem 12:10–11. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja par to, kas notiks, ja mēs pieņemsim Debesu Tēva pārmācīšanu. Paskaidrojiet, ka frāze „svētuma dalībnieki” 10. pantā attiecas uz kļūšanu līdzīgiem Dievam.

Saskaņā ar Pāvila vārdiem 11. pantā, kā mēs varētu sākotnēji justies, kad tiekam pārmācīti?
Saskaņā ar 10.–11. pantu, kas ar mums notiks, ja mēs pieņemsim Debesu Tēva pārmācīšanu? (Kad studenti ir atbildējuši, pabeidziet apgalvojumu uz tāfeles: Ja mēs pakļausimies Debesu Tēva pārmācīšanai, mēs kļūsim līdzīgāki Viņam un gūsim mieru, ko sniedz taisnīgums.)

Apsveriet iespēju dalīties personiskā pieredzē, kad jūs esat pieņēmis Debesu Tēva pārmācīšanu un sajuties svētīts, tā rīkojoties. (Nedalieties pārāk svētās un personiskās pieredzēs.) Aiciniet studentus apdomāt kādu gadījumu, kad viņi ir jutuši, ka tiek Debesu Tēva pārmācīti. Lūdziet viņus apdomāt, kā viņi reaģēja uz šo pārmācīšanu. Mudiniet studentus izlemt jau tagad — pieņemt Debesu Tēva pārmācīšanu, kuru varētu saņemt nākotnē.

Apkopojiet Ebrejiem 12:12–29, paskaidrojot, ka Pāvils iedrošināja svētos stiprināt Baznīcas locekļus viņu ticībā. Viņš mudināja viņus atturēties no grēka, lai viņi neatteiktos no Dieva svētībām, kā to izdarīja Ēsavs un Israēla bērni pie Sinaja kalna. Pāvils paskaidroja, ka svētie, kuri paliek uzticīgi un kalpo Dievam, saņems nesalīdzināmu godību un iemantos vietu Viņa valstībā.

Ebrejiem 13. nodaļa

Pāvils sniedz svētajiem dažādus padomus

Paskaidrojiet, ka Pāvils vēstuli ebrejiem noslēdza ar padomiem dažādos jautājumos. Sadaliet studentus grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Aiciniet studentus klusi izlasīt Ebrejiem 13:1–9, 17, kopīgi meklējot, kādus padomus Pāvils deva svētajiem. Pēc tam, kad studenti ir izlasījuši, aiciniet viņus grupās pārrunāt šādus jautājumus. Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles.

Kurš no padomiem ir visvairāk nepieciešams mūsdienās? Kāpēc?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt, kā viņi atbildēja uz šiem jautājumiem. Aiciniet studentus apdomāt, kuras Pāvila pamācības daļas viņi labāk spētu īstenot savās dzīvēs.

Apkopojiet Ebrejiem 13:10–12, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja par to, ka Vecās Derības laikā dzīvnieki, kas tika upurēti par grēka ziedojumiem, tika sadedzināti ārpus Israēla nometnes. Līdzīgā veidā Jēzus Kristus tika upurēts ārpus Jeruzālemes pilsētas. Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Jēzus Kristus pabeidza Izpirkšanu, dzīvnieku upurēšana vairs nebija nepieciešama (skat. 3. Nefija 9:18–20).

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ebrejiem 13:13–16. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu upuri Pāvils ieteica svētajiem nest dzīvnieku vietā. Jūs varat iedrošināt studentus pasvītrot to, ko tie ir atraduši.

Pēc Pāvila teiktā, kādus upurus mums vajadzētu nest?
Kādēļ, jūsuprāt, šādi upuri labpatiks Dievam?

Apkopojiet Ebrejiem 13:17–25, paskaidrojot, ka Pāvils pamācīja svētos paklausīt viņu garīgajiem vadītājiem un lūgt par viņiem. Pāvils lūdza, lai Dievs dotu svētajiem visu tiem nepieciešamo, lai tie varētu piepildīt Viņa gribu.

Stundas noslēgumā jūs varētu liecināt par patiesajām mācībām, kuras studenti atpazina Ebrejiem 12.–13. nodaļā.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Ebrejiem 12:9

Palīdziet studentiem iegaumēt Ebrejiem 12:9, aicinot viņus uzrakstīt katra vārda pirmo burtu uz papīra lapas. Atkārtojiet rakstvietu vairākas reizes kopā ar studentiem, līdz viņi var nocitēt šo pantu, izmantojot katra vārda pirmo burtu.

Kādu doktrīnu mēs varam mācīties no šiem pantiem par mūsu attiecībām ar mūsu Debesu Tēvu? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu mācību: Debesu Tēvs ir mūsu garu tēvs.)
Kāpēc ir svarīgi ticēt tam, ka mēs esam Dieva bērni?

Lieciniet, ka mēs burtiski esam Dieva bērni.

Komentāri un skaidrojumi

Ebrejiem 12:6–11. Pārmācīšana no Tā Kunga

Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, attiecībā uz Tā Kunga pārmācīšanu ir paskaidrojis:

„Pārmācīšana ir nozīmīga, ja mēs vēlamies „sasniegt vienību ar īsto vīra briedumu, [tas ir sasniegt] Kristus diženuma pilnības mēru” (Efeziešiem 4:13). Par dievišķu pārmācīšanu vai mudinājumu laboties Pāvils teica: „Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca” (Ebrejiem 12:6). Kaut arī to bieži vien ir grūti izturēt, mums patiesi jāpriecājas, ka Dievs uzskata par laika un pūļu vērtu mūs pārmācīt” („Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 97–98).

Ebrejiem 12:9 „Garu Tēvs”

Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka katra cilvēka gars ir Debesu Tēva bērns:

„Tu esi Dieva bērns. Viņš ir tava gara tēvs. Garīgi tu esi dzimis kā dižciltīgs Debesu Ķēniņa pēctecis. Nostiprini šo patiesību prātā un pieturies pie tās. Neskatoties uz to, cik daudz paaudžu ir tavā mirstīgajā priekštecībā, lai kādu rasi vai tautu tu pārstāvētu, tava gara ģenealoģiju var atainot uz vienas ass. Tu esi Dieva bērns” („Jaunajām sievietēm un vīriešiem”, Ensign, 1989. g. maijs, 54. lpp.).

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, uzsvēra, cik svarīgi ir saprast, ka esam Dieva bērni:

„Apdomājiet mums iemīļotajā dziesmā „Es esmu Dieva bērns” mācītās domas spēku [Garīgās dziesmas, nr. 187]. … Tajā ir atbilde uz vienu no dzīves svarīgākajiem jautājumiem: „Kas es esmu?” Es esmu Dieva bērns ar garīgu radniecību Debesu vecākiem. Šī izcelsme nosaka mūsu mūžīgo potenciālu. Šī spēcīgā doma ir iedarbīgs antidepresants. Tā spēj stiprināt katru no mums izdarīt taisnīgas izvēles un meklēt labāko sevī. Nostipriniet cilvēka prātā brīnišķīgo domu, ka viņš vai viņa ir Dieva bērns, un jūs būsit devis pašcieņu un motivāciju stāties pretī dzīves grūtībām” („Powerful Ideas”, Ensign, 1995. g. novembris, 25. lpp.).

Ebrejiem 12:23. „Pirmdzimtā baznīca”

„Pāvila mācība, ka izpirktie svētie pievienojās „Pirmdzimtā baznīcai” (Ebrejiem 12:23), ir vienīgā vieta, kur Bībelē tiek izmantota šī frāze. Pēdējo dienu atklāsmēs pravietis Džozefs Smits noskaidroja, ka Pirmdzimtā baznīca attiecās uz Kristus debesu baznīcu, kurā būs uzticīgi, augšāmcelti svētie celestiālajā valstībā (skat. M&D 76:54; 88:4–5). Jēzus bija pirmdzimtais no Debesu Tēva garu bērniem, Tēva vienpiedzimušais miesā un pirmais, kurš ar augšāmcelšanos cēlās no mirušajiem (Kolosiešiem 1:13–18). Uzticīgi svētie kļuva par Pirmdzimtā Baznīcas locekļiem mūžībā (M&D 93:21–22)” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pirmdzimtais”, scriptures.lds.org)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 489. lpp.). Šie svētie ir „Kristus līdzmantinieki” (Romiešiem 8:17), un galu galā tiem „tiks dots viss, kas ir … Tēvam” (M&D 84:38).