111. stunda
1. korintiešiem 15:1–29
Ievads
Pāvils uzzināja, ka vairāki cilvēki Korintā mācīja, ka mirušo augšāmcelšanās nepastāv. Viņš liecināja Korintas Baznīcas locekļiem, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās no mirušajiem. Tālāk Pāvils izskaidroja augšāmcelšanās mācību un tās ietekmi uz visiem Debesu Tēva bērniem. Pāvils pieminēja, ka kristībām mirušo labā nebūtu jēgas, ja nebūtu augšāmcelšanās.
Ieteikumi stundas mācīšanai
1. korintiešiem 15:1–10
Pāvils sniedz pierādījumus par Jēzus Kristus augšāmcelšanos
Aiciniet kādu studentu nolasīt prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu:
„Mani brāļi un māsas, mēs smejamies, mēs raudam, mēs strādājam, mēs spēlējamies, mēs mīlam, mēs dzīvojam. Un tad mēs nomirstam. Nāve ir mūsu mantojums. Ikvienam ir jāiziet cauri nāvei. Nāve paņem tos, kas ir krietni gados, noguruši un slimi. Tā apciemo jauniešus, kamēr tiem vēl ir lielas cerības un priekšā lieliska nākotne. Pat mazi bērni nav pasargāti no nāves” („Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs!” (vispārējās konferences runa) Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 24. lpp.).
Aiciniet studentus padomāt par domām vai sajūtām, ko viņi piedzīvoja, kad mūžībā aizgāja kāds, ko viņi pazina. Jūs varētu uzaicināt dažus studentus dalīties savās pieredzēs, ja viņi tam piekrīt.
Aiciniet studentus, pētot 1. korintiešiem 15:1–29, sameklēt principus, kas viņiem var palīdzēt, kad mūžībā aiziet kāds, ko viņi pazīst.
Paskaidrojiet: noslēdzot savu vēstuli Korintas svētajiem, Pāvils runāja par kādu nepatiesu mācību, ko sniedza vairāki Baznīcas locekļi. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:12 un aiciniet pārējos audzēkņus sameklēt šo nepatieso mācību.
-
Ko vairāki Korintas svētie mācīja? (Mirušo augšāmcelšanās nepastāv.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:3–8. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko apustulis Pāvils rakstīja, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem saprast, ka Glābēja Augšāmcelšanās bija patiesa.
-
Par ko Pāvils liecināja, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem saprast Glābēja misijas un Augšāmcelšanās patiesumu?
-
Kādu patiesību mēs varam uzzināt no šiem pantiem par apustuļu lomu? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž tālāk dotajai līdzīga patiesība: Apustuļi liecina, ka Jēzus Kristus nomira par mūsu grēkiem un tika augšāmcelts no mirušajiem.)
-
Kā apustuļu liecības par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos var palīdzēt cilvēkiem, kam ir grūtības noticēt Augšāmcelšanai?
Lai palīdzētu studentiem izjust šīs patiesības realitāti un nozīmīgumu, aiciniet kādu studentu nolasīt prezidenta Tomasa S. Monsona liecību. (Jūs arī varētu dalīties liecībās par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, kuras pēdējā vispārējā konferencē sniedza citi apustuļi.)
„No visas manas sirds un dvēseles dziļumiem es paceļu savu balsi liecībā kā īpašs liecinieks un paziņoju, ka Dievs dzīvo. Jēzus ir Viņa Dēls, vienīgais Tēva Vienpiedzimušais miesā. Viņš ir mūsu Glābējs, Viņš ir mūsu starpnieks ar Tēvu. Viņš bija tas, kurš mira pie krusta, lai izpirktu mūsu grēkus. Viņš kļuva par pirmo no mirušajiem, kas augšāmcēlies. Visi varēs dzīvot vēlreiz, jo viņš mira. Ak, cik liels ir prieks, ko rada šis teikums: „Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs!” Lai visa pasaule to zina un dzīvo ar šīm zināšanām” („Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs!” (vispārējās konferences runa), 25).
Aiciniet studentus pārdomāt, kā apustuļu liecības par Jēzus Kristus augšāmcelšanos ir palīdzējušas stiprināt viņu ticību par augšāmcelšanos. Jūs varat aicināt dažus studentus padalīties savās domās.
1. korintiešiem 15:11–29
Pāvils izskaidro mācību par augšāmcelšanos
Rezumējiet 1. korintiešiem 15:11–15, paskaidrojot, ka Pāvils Korintas svētajiem jautāja, kāpēc viņi sāka apšaubīt augšāmcelšanās patiesumu. Viņš skaidroja: ja Jēzus Kristus nebija augšāmcēlies no mirušajiem, tad visas liecības par Viņa augšāmcelšanos bija nepatiesas un evaņģēlija sludināšanai nebūtu jēgas.
Uz tāfeles uzrakstiet šādus nepabeigtus izteikumus:
Ja Jēzus nebūtu augšāmcēlies no mirušajiem, tad … (skat. 1. korintiešiem 15:16–19).
Tā kā Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, … (skat. 1. korintiešiem 15:20–22).
Aiciniet pusi audzēkņu pie sevis izlasīt 1 korintiešiem 15:16–19, meklējot, kas notiktu, ja Jēzus nebūtu augšāmcēlies no mirušajiem. Aiciniet otru pusi audzēkņu pie sevis izlasīt 1. korintiešiem 15:20–22, meklējot svētības, kas bija rezultāts tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās.
Pēc pietiekami ilga laika pajautājiet studentiem, kas lasīja 1. korintiešiem 15:20–22, kā viņi pabeigtu uz tāfeles redzamo izteikumu. Lūdziet kādam studentam pierakstīt viņu sniegtās atbildes uz tāfeles.
Paskaidrojiet, ka vārds pirmais 20. pantā norāda uz Kristu — kā pirmo. Kristus bija pirmais, kurš tika augšāmcelts no mirušajiem.
-
Saskaņā ar 22. pantu, kas notiks ar visiem Debesu Tēva bērniem, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda mācība: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, visi cilvēki tiks augšāmcelti.)
Pajautājiet studentiem, kas lasīja 1. korintiešiem 15:16–19, kā viņi pabeigtu otro izteikumu, kas redzams uz tāfeles. Lūdziet kādam studentam pierakstīt viņu sniegtās atbildes uz tāfeles.
Paskaidrojiet, ka 14.–19. pantā Pāvils lūdz svētajiem pārdomāt, kādas būtu sekas tam, ja „Kristus nebūtu augšāmcēlies”. Pāvils paskaidro, ka visa sludināšana būtu bezmērķīga, jo Jēzus Kristus nebūtu parādījis, ka Viņam ir vara pār nāvi, un nebūtu varējis izpirkt mūsu grēkus. Bet, pateicoties tam, ka Viņš augšāmcēlās no mirušajiem, mēs zinām, ka Viņš ir Dieva Dēls, un to, ka viņam ir šāda vara.
Vērsiet studentu uzmanību uz Pāvila izteikumu 19. pantā: „Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.”
-
Kāpēc mēs būtu nožēlojami, ja mēs ceram uz Kristu tikai šinī dzīvē vien, vai tad, ja mūsu cerība beidzas ar mūsu nāvi? (Ja nepastāvētu mirušo augšāmcelšanās, tad mūsu cerība uz Jēzu Kristu būtu tikai šinī dzīvē, un glābšanas plāna mērķis nebūtu piepildāms.)
Saskaņā ar 20.–22. pantu, kādu lielu cerību mums sniedz Jēzus Kristus augšāmcelšanās? (Cerību, ka pēc nāves mēs visi atkal dzīvosim. Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, mums visiem var būt cerība.)
-
Kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās var mums visiem dot cerību tad, kad mūžībā aiziet kāds, ko mēs pazīstam, vai kad baidāmies par to, ka kaut kad arī mēs paši nomirsim?
Lai palīdzētu studentiem izprast Jēzus Kristus augšāmcelšanās svarīgumu, aiciniet kādu no viņiem nolasīt šo pravieša Džozefa Smita izteikumu: (Ja iespējams, izdaliet studentiem šo izteikumu —izdrukātu uz lapiņām.)
„Mūsu reliģijas pamatprincips ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu: Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa Debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, tam ir tikai papildinājumi” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 50).
-
Kas, pēc Džozefa Smita teiktā, ir mūsu reliģijas pamatprincipi?
-
Pamatojoties uz šajā stundā uzzināto, kā Jēzus Kristus Augšāmcelšanās kļūst par citu evaņģēlija patiesību pamatelementu.
Jūs varētu dalīties savā liecībā par to, ka Augšāmcelšanās pastāv, un par tās svarīgumu Debesu Tēva glābšanas plānā.
Paskaidrojiet, ka saskaņā ar rakstīto 1. korintiešiem 15:23–24, Pāvils mācīja, ka augšāmcelšanās notiks noteiktā secībā un ka Jēzus Kristus „nodos Valstību” Debesu Tēvam pēc tam, kad būs iznīcinājis visas zemes (pasaulīgās) „varas un spēkus”.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:25–26. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, atbilstoši Pāvila mācītajam, beigās notiks ar Jēzus Kristus ienaidniekiem.
-
Kas, atbilstoši Pāvila mācītajam, beigās notiks ar Jēzus Kristus ienaidniekiem? (Viņi tiks pamesti „zem Viņa kājām” [25. pants] jeb iznīcināti.)
-
Kas ir uzskatāmi par Jēzus Kristus ienaidniekiem? (Piemēram, grēks, iznīcība, ļaundarības un pretinieks.)
-
Kas ir pēdējais ienaidnieks, ko Jēzus Kristus iznīcinās?
-
Kāpēc nāve ir uzskatāma par Jēzus Kristus un Debesu Tēva plāna ienaidnieku?
Atgādiniet studentiem, ka daži Korintas Baznīcas locekļi neticēja, ka mirušie tiks augšāmcelti, bet Pāvils norādīja uz to, ka svētie darīja ko tādu, kas norādīja uz viņu ticību mirušo Augšāmcelšanai.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:29. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu priekšrakstu pildīja Korintas svētie. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
-
Kā jūs rezumētu Pāvila jautājumu svētajiem attiecībā uz to, ka viņi veica kristības mirušo labā? („Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?”)
Norādiet, ka kristību priekšraksts mirušo labā ir liecība ticībai par Augšāmcelšanos. Uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesību: Tie, kas ir miruši nekristīti, var saņemt šo svarīgo priekšrakstu.
Parādiet tempļa attēlu. Aiciniet kādu studentu nolasīt šādu prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu:
„Katrs templis, liels vai mazs, vecs vai jauns, ir izpausme mūsu liecībai, ka pēcnāves dzīve pastāv un ir tikpat reāla, kā šī dzīve” („This Peaceful House of God”, Ensign, 1993. g. maijs, 74).
Aiciniet studentus padomāt, kad viņi ir veikuši kristības mirušo labā vai gatavojuši vārdus, ko ņemt līdzi uz templi. Aiciniet dažus studentus atbildēt uz šādiem jautājumiem:
-
Kā jūs jutāties, kad gatavojāt vārdus vai veicāt tempļa darbu par viņiem?
-
Kā ģimenes vēstures un tempļa darba pieredzes ir stiprinājušas jūsu ticību par Jēzus Kristus un visu cilvēku Augšāmcelšanos?
Apsveriet iespēju — liecināt par to, cik svarīgi ir veikt ģimenes vēstures un tempļa darbu par mirušajiem. Mudiniet studentus izrādīt savu ticību tam, ka Jēzus Kristus Augšāmcēlās un ka beigās mēs visi augšāmcelsimies, regulāri veicot ģimenes vēstures un tempļa darbu.
Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 1. korintiešiem 15:20–22
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā 1. korintiešiem 15:20–22 minētā mācība var viņus sagatavot palīdzēt citiem, aiciniet viņus padomāt par kādu, ko viņi pazīst, kam ir nomiris kāds tuvs cilvēks. Lūdziet studentus savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās uzrakstīt īsu vēstuli šai personai, izmantojot zināšanas no šīs rakstvietas, lai mācītu un mierinātu šo personu. Uzaiciniet dažus studentus dalīties pierakstītajā ar pārējiem audzēkņiem.
Komentāri un skaidrojumi
1. korintiešiem 15:20. „Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem”
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, kā ticība tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, nozīmē, ka mums var būt ticība arī tam, ka mēs tiksim augšāmcelti:
„Ja Jēzus patiesībā burtiski augšāmcēlās, tad tas nozīmē, ka Viņš ir dievišķa būtne. Nevienam mirstīgam cilvēkam nav spēju pēc nāves atkal atdzīvoties. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņš nevarēja būt tikai galdnieks, skolotājs, mācītājs vai pravietis. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņam bija jābūt Dievam, patiesi Tēva Vienpiedzimušajam Dēlam.
Līdz ar to tas, ko Viņš mācīja, ir taisnība; Dievs nevar melot.
Līdz ar to Viņš bija Zemes Radītājs, kā Viņš to teica.
Līdz ar to debesis un elle ir īsta, kā Viņš to mācīja.
Līdz ar to garu pasaule pastāv, kuru Viņš apciemoja pēc Savas nāves.
Līdz ar to Viņš ieradīsies atkal, kā teica eņģeļi, un „personiski valdīs uz Zemes”.
Līdz ar to Augšāmcelšanās un Pēdējā tiesa būs visiem” („Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 113).
1. korintiešiem 15:22. „Kristū visi tiks dzīvi darīti”
Prezidents Džozefs Fīldings Smits liecināja, ka visi cilvēki tiks augšāmcelti:
„Katrs cilvēks, kas ir dzīvojis un nomiris uz šīs Zemes, augšāmcelsies. Tam ir iemesls un tas ir taisnības jautājums. Tikai Ādams bija atbildīgs par nāves ienākšanu pasaulē, tāpēc Tas Kungs nepieprasa šo atbildību ne no viena cita cilvēka. Taisnība pieprasa, lai nevienam, kas nav atbildīgs par nāves ienākšanu pasaulē, netiktu pieprasīta par to atbildība, tādēļ, kā Pāvils paziņoja: „Kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti”” (Doctrines of Salvation, apk. Brūss R. Makonkijs, 3. izd. [1954–1956], 2:274).