Marka 4.–9. nodaļa (8. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājam

Ikdienas mājmācības stundu kopsavilkums

Tālāk dotais notikumu, doktrīnu un principu, ko jūsu studenti apguva, studējot Marka 4.–9. nodaļu (8. daļa), kopsavilkums jums nav jāmāca kā daļa no savas stundas. Šajā stundā, ko jūs mācīsiet, vajadzētu koncentrēties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena (Marka 4.–5. nodaļa)

Studenti uzzināja, ka tad, ja mēs meklējam Tā Kunga palīdzību grūtību vai baiļu laikā, Viņš var dot mums mieru. Viņi arī uzzināja, ka tad, kad mēs pieredzam Glābēja spēku savā dzīvē, mēs varam liecināt citiem par Viņa svētībām un līdzjūtību. No stāstiem par Jaira meitiņu un sievu, kas slimoja ar asiņošanu, studenti uzzināja, ka tad, ja mēs parādām savu ticību Jēzum Kristum, pūloties nākt pie Viņa, Viņš var darīt mūs veselus un ka ticības izrādīšana Jēzum Kristum pieprasa no mums to, lai mēs turpinātu ticēt Viņam pat tad, kad jūtamies nedroši.

2. diena (Marka 6.–8. nodaļa)

Izlasot par brīnumu, kad tika paēdināti vairāk nekā 5000 cilvēku, studenti uzzināja, ka tad, ja mēs piedāvājam Glābējam visu, kas mums ir, Viņš var vairot mūsu ziedojumu, lai sasniegtu Savus mērķus. Studenti arī uzzināja, ka mēs varam sekot Glābēja piemēram, nomanot citu cilvēku vajadzības un tad palīdzot apmierināt šīs vajadzības.

3. diena (Marka 9:1–29)

No stāsta, kurā Jēzus izdzina ļauno garu no kāda zēna, studenti uzzināja, ka tad, ja mēs ticam Jēzum Kristum, viss mums ir iespējams. Šajā stundā ir atrodami arī šādi principi: Ja mēs pastāvam uz to, kam mēs ticam, un meklējam Tā Kunga palīdzību, Viņš palīdzēs mums stiprināt mūsu ticību. Mēs varam vairot savu ticību Jēzum Kristum caur lūgšanu un gavēšanu.

4. diena (Marka 9:30–50)

Studējot Marka 9:30–50, studenti uzzināja, ka tad, ja mēs pamudinām cilvēkus, kas tic Jēzum Kristum, grēkot, mums būs jāatbild Dieva priekšā. No Glābēja mācībām šajos pantos studenti uzzināja, ka mums ir labāk novērsties no netaisnīgām ietekmēm, nekā beigās tikt atšķirtiem no Dieva.

Ievads

Šī stunda var palīdzēt studentiem saprast, ka centieni izpatikt citiem tā vietā, lai darītu to, kas ir pareizi, var novest pie nepareizām izvēlēm, bēdām un nožēlas.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Marka 6:1–29

Jēzus tiek atraidīts Nacaretē un izsūta Divpadsmit apustuļus; ir pieminēta Jāņa Kristītāja nāve

Sāciet stundu, aicinot studentus padomāt par to, kad viņi pēdējo reizi sajuta spiedienu darīt kaut ko, kas nebija pareizi.

Uz tāfeles uzrakstiet šādu apgalvojumu (tas ir atrodams rakstā „Making the Right Choices”, Ensign, 1994. g. nov., 37. lpp.):

„Cilvēki, kas dara sliktu, vēlas, lai jūs viņiem pievienotos, tāpēc ka viņi savā rīcībā jūtas drošāk tad, kad arī citi tā rīkojas” (elders Ričards G. Skots).

Kādus piemērus jūs varētu minēt tam, kā citi varētu mēģināt jūs piespiest darīt to, kas ir nepareizi?

Aiciniet studentus, kad viņi studē Marka 6. nodaļu, sameklēt patiesu principu, kas viņiem var palīdzēt izvairīties no negatīva vienaudžu spiediena.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 6:17–18. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un izzināt, ko Hērods izdarīja Jānim Kristītājam. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

Ko Hērods izdarīja Jānim un kāpēc?

Hērods izšķīrās no savas sievas un apprecēja Hērodiju, sava brāļa Filipa sievu. Šādi rīkojoties, viņš acīm redzami pārkāpa jūdu likumu (skat. 3. Mozus 18:16), un Jānis Kristītājs to balsī nosodīja. Jāņa pretestība šai laulībai saniknoja Hērodiju, tādēļ Hērods, lai remdētu viņas dusmas, ieslodzīja Jāni cietumā.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 6:19–20. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un izzināt, ko Hērodija vēlējās izdarīt ar Jāni Kristītāju.

Ko Hērodija vēlējās izdarīt ar Jāni Kristītāju?
Kāpēc viņa nevarēja likt to nogalināt? (Tāpēc ka Hērods bijās no Jāņa un pazina viņu kā Dieva vīru.)

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Marka 6:21–29. Aiciniet pārējos klasē sekot līdzi un izzināt, ko Hērods izdarīja ar Jāni Kristītāju.

Saskaņā ar 26. pantu, kāda bija Hēroda attieksme pret Jāņa Kristītāja nogalināšanu?
Kāpēc Hērods lika nocirst Jānim galvu, ja viņš zināja, ka tas bija nepareizi, un nevēlējās to darīt? (Hērods raizējās par to, ko domās tie, kas sēdēja ar viņu pie galda.)
Kādu principu mēs varam mācīties no Hēroda izvēlēm par to, kas notiek tad, kad mēs, tā vietā, lai darītu pareizo, cenšamies izpatikt citiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Centieni izpatikt citiem tā vietā, lai darītu to, kas ir pareizi, var novest pie nepareizām izvēlēm, bēdām un nožēlas.)

Lai palīdzētu studentiem pilnīgāk saprast šo patieso principu, sadaliet viņus grupās no diviem līdz četriem cilvēkiem un lūdziet viņus izdomāt vairāku situāciju piemērus, kurās jauniešiem ir jāizvēlas starp izpatikšanu citiem un pareizā darīšanu. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet katras grupas studentus pastāstīt par gūtajām atziņām. Kad viņi sniedz savas atbildes, pierakstiet dažus no viņu piemēriem uz tāfeles.

Kā jūs esat redzējuši, ka padošanās jūsu piemēros minētajam spiedienam nes bēdas un nožēlu?
Kad jūs esat redzējuši, ka kāds izvēlējās darīt pareizo, nevis centās izpatikt citiem?
Kas mums var palīdzēt izvēlēties darīt to, kas ir pareizi, nevis censties izpatikt citiem?

Nolasiet tālāk doto prezidenta Spensera V. Kimbala apgalvojumu par pareizu lēmumu pieņemšanu:

„Pareizus lēmumus visvieglāk ir pieņemt tad, kad mēs tos pieņemam labu laiku iepriekš … ; tas mums aiztaupa daudz ciešanu, kad esam nonākuši krustcelēs (kad mums ir jāpieņem lēmums), kad mēs esam noguruši un tiekam stipri kārdināti” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006. g.], 108. lpp.).

Aiciniet studentus apdomāt savu nākamo nedēļu un noteikt iespējamās situācijas, kurās viņiem varētu nākties izvēlēties starp izpatikšanu citiem un pareizā darīšanu. Mudiniet viņus izplānot, kā viņi reaģēs uz šo spiedienu, ja ar to saskarsies.

Paskaidrojiet, ka tad, kad Hērods dzirdēja par daudzajiem brīnumiem, ko Jēzus darīja Galilejā, viņš baiļojās, ka Jānis Kristītājs ir uzcēlies no miroņiem un paveicis šos brīnumus (skat. Marka 6:14–16).

Marka 7.–8. nodaļa

Jēzus izdziedina divus cilvēkus un māca Savus mācekļus

Paskaidrojiet, ka Marka 7.–8. nodaļā ir divi stāsti par to, kā Glābējs izdziedina kādu. Sadaliet studentus pāros. Uzdodiet vienam studentam katrā pārī izlasīt Marka 7:31–35 un otram studentam izlasīt Marka 8:22–25. Tad aiciniet studentus raksturot savam partnerim dziedināšanas brīnumu, kas aprakstīts viņu lasītajos pantos.

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus paskaidrot, kā Glābējs dziedināja šos divus cilvēkus.

Ko mēs varam mācīties no tā, ka aklais vīrs netika pilnīgi izdziedināts uzreiz?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet studentus ieklausīties, kādu iemeslu dēļ Jēzus dziedināja šo vīru pakāpeniski jeb vairākos posmos.

„Šis brīnums ir unikāls; šis ir vienīgais pierakstītais gadījums, kad Jēzus dziedināja cilvēku vairākos posmos. Varētu būt, ka mūsu Kungs šādi rīkojās, lai stiprinātu vājo, taču augošo aklā vīra ticību. Šķiet, ka vairākkārtējais fiziskais kontakts ar Jēzu vairoja neredzīgajā vīrā cerību, paļāvību un ticību. Jēzus personīgi (1) izveda neredzīgo vīru no pilsētas, turot viņu pie rokas, (2) lika Savas siekalas uz neredzīgā acīm, (3) izpildīja priekšrakstu ar roku uzlikšanu un (4) otru reizi uzlika Savas rokas uz šī vīra acīm.

Veids, kādā tika paveikta šī dziedināšana, noteikti māca, ka cilvēkiem būtu jāmeklē Tā Kunga dziedinošais spēks un labvēlība ar visu savu spēku un ticību, lai arī tā ir pietiekama tikai daļējam dziedinājumam, kuru saņemot, viņi tomēr var iegūt papildu paļāvību un ticību, lai kļūtu pilnīgi veseli. Cilvēki arī bieži vien tiek dziedināti no savas garīgās ļaunprātības pamazām, soli pa solim, saskaņojot savu dzīvi ar Dievības plāniem un nolūkiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:379–80).

Kā pakāpeniska dziedināšana var vairot cilvēka ticību Jēzum Kristum?
Kāpēc ir svarīgi saprast, ka dažas svētības, piemēram, liecības saņemšana par evaņģēliju vai fiziskās vai garīgās dziedināšanas saņemšana bieži notiek pakāpeniski vai pamazām, nevis uzreiz vai pēkšņi?

Rezumējiet Marka 8:27–28, paskaidrojot, ka Jēzus vaicāja Saviem mācekļiem, ko citi sacīja par to, kas Viņš ir. Viņi atbildēja, sakot, ka daži teica, ka Viņš ir Jānis Kristītājs vai kāds cits pravietis.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 8:29. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko Pēteris teica par Jēzu.

Kas bija Jēzus — saskaņā ar Pētera teikto? (Vārds Kristus ir grieķu valodas ekvivalents vārdam Mesija.)

Rezumējiet Marka 8:30–31, paskaidrojot, ka Jēzus mācīja Saviem mācekļiem, ka jūdi viņu noraidīs un nogalinās. Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 8:32–33. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Pēteris reaģēja uz šo ziņu.

Paskaidrojiet: tā kā jūdu tautā valdīja populārs uzskats par Mesiju kā iekarotāju, Pēterim, tāpat kā daudziem tā laika jūdiem, bija grūti saprast un pieņemt domu par Mesiju, kurš cietīs un mirs.

Kā Pēteris līdzinājās aklajam vīram, par ko rakstīts Marka 8:22–25? (Pēteris sāka „redzēt” patiesību pakāpeniski. Viņam bija ticība Glābējam, taču viņa sapratne par Glābēja misiju veidojās soli pa solim.)
Kā Tas Kungs ir palīdzējis jums vai kādam, ko pazīstat, pakāpeniski un skaidrāk saskatīt patiesību?

Nobeidziet šodienas stundu, aicinot studentus klusībā izlasīt Marka 8:34–38, apdomājot, kā šodienas stunda var palīdzēt viņiem likt To Kungu pirmajā vietā savā dzīvē.

Nākamā daļa (Marka 10. nodaļa – Lūkas 4. nodaļa)

Paskaidrojiet, ka studenti pabeigs Marka evaņģēlija studēšanu un sāks studēt Lūkas evaņģēliju. Aiciniet viņus sameklēt jaunas detaļas par Jēzus Kristus dzīves pēdējiem notikumiem un Viņa veikto Izpirkšanu, kad viņi atkal par to lasīs, un pievērst uzmanību dzēlīgajām piezīmēm, kas tika veltītas Jēzum, kad Viņš bija pie krusta. Lūkas evaņģēlijā viņi lasīs vienu no Bībeles visplašāk pazīstamajām nodaļām — Lūkas 2. nodaļu — un apspiesto, nomocīto, izstumto un grēcinieku stāstus.