Bibliotēka
Mājmācības stunda: Apustuļu darbu 20. nodaļa – Romiešiem 7. nodaļa (20. daļa)


Mājmācības stunda

Apustuļu darbu 20. nodaļa – Romiešiem 7. nodaļa (20. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājam

Ikdienas mājmācību stundu kopsavilkums

Tālāk sniegto notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Apustuļu darbu 20. nodaļuRomiešiem 7. nodaļu (20. daļu), nav paredzēts mācīt kā jūsu stundas sastāvdaļu. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena (Apustuļu darbu 20.–22. nodaļa)

No Pāvila misionāra ceļojumiem studenti uzzināja, ka patiesi Tā Kunga kalpi taisnīgi pilda savus pienākumus, un, to darot, viņi sajūt prieku. Viņi arī iemācījās, ka patiesi Tā Kunga kalpi vēlas pildīt Dieva gribu, neskatoties uz personīgajām vēlmēm. No Pāvila pieraksta par viņa pievēršanu studenti iemācījās: kad mēs paklausām Jēzus Kristus vārdiem, mēs varam tikt pilnībā pievērsti.

2. diena (Apustuļu darbu 23.–28. nodaļa)

Kad studenti pētīja Pāvila liecību, ko viņš sniedza ķēniņam Agripam, viņi mācījās: ja mēs nožēlojam grēkus un vēršamies pie Dieva, mēs varam uzveikt Sātana ietekmi mūsu dzīvēs, saņemt piedošanu par mūsu grēkiem un būt celestiālās valstības cienīgi. Viņi arī noteica patieso principu: lai kļūtu pievērsti Jēzum Kristum, mums ir jāizvēlas ticēt evaņģēlijam un jāapņemas visā pilnībā dzīvot pēc tā. No pieraksta par Pāvila ceļojumu uz Romu studenti mācījās: ja mēs esam uzticīgi, Dievs mums var palīdzēt pārvērst pārbaudījumus par svētībām gan sev, gan citiem.

3. diena (Romiešiem 1.–3. nodaļa)

Pāvila vēstulē svētajiem Romā studenti apguva šādas patiesās mācības: Kad mēs esam saņēmuši liecību par to, ka Jēzus Kristus evaņģēlijam ir spēks mūs glābt, tad mums nevajadzētu kaunēties dalīties tajā ar citiem. Visi atbildības vecumu sasniegušie cilvēki grēko, un viņiem ir nepieciešama Dieva piedošana. Uzticīgi pieņemot Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, visa cilvēce var tikt attaisnota un iegūt glābšanu.

4. diena (Romiešiem 4.–7. nodaļa)

No Pāvila mācībām romiešu svētajiem studenti uzzināja, ka mēs esam attaisnoti ar labvēlību caur savu ticību un darbiem. Viņi arī studēja šādas patiesības: Kristīšana ar iegremdēšanu var simbolizēt mūsu nāvi attiecībā uz grēku un jaunas garīgās dzīves uzsākšanu. Ja mēs padodamies grēkam, tad mēs kļūstam par grēka vergiem. Ja mēs pakļaujamies Dievam, mēs varam kļūt brīvi no grēka un saņemt mūžīgās dzīves dāvanu.

Ievads

Pāvils kā ieslodzītais tika vests pāri jūrai ziemas mēnešos, lai nokļūtu Romā. Pirms došanās Pāvils brīdināja, ka viņu ceļojuma beigās būs „grūtības un lielas briesmas” (Apustuļu darbu 27:10). Vētras laikā Pāvils pravietoja: lai gan kuģis tiks iznīcināts, cilvēki uz kuģa izdzīvos. Pāvila pravietojums piepildījās.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Apustuļu darbu 27. nodaļa

Pēc kuģa bojāejas Pāvils tiek aizvests uz Romu

Pirms nodarbības sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus izteikumus. (Šos izteikumus var atrast Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 4. lpp., 11., 16. lpp.)

„Izvairieties no biežas satikšanās ar vienu un to pašu personu.”

„Neapmeklējiet, neskatieties un nepiedalieties pasākumos, kas jebkādā izpausmē ir vulgāri, amorāli, varmācīgi vai pornogrāfiski.”

„Ja jūsu draugi mudina jūs rīkoties nepareizi, iestājieties par pareizo, pat ja jums jāpaliek vieniem.”

Aiciniet kādu studentu nolasīt uz tāfeles uzrakstītos izteikumus.

  • Kādēļ daži jaunieši izvēlas neņemt vērā šos brīdinājumus un padomu?

Studējot Apustuļu darbu 27. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesos principus, kas palīdzētu stiprināt viņu ticību, paklausot Tā Kunga kalpu brīdinājumiem un padomam.

Atgādiniet studentiem, ka Pāvilu nepatiesi apsūdzēja un ieslodzīja. Viņš vērsās ar savu lietu pie ķeizara Romā, kas bija viņa tiesības kā Romas pilsonim. Lai apkopotu Apustuļu darbu 27:1–8, paskaidrojiet, ka Pāvils ceļoja ar citiem ieslodzītajiem ar kuģi Romas virzienā romiešu sargu uzraudzībā. Pēc daudzu dienu kuģošanas viņi apstājās Krētas salas ostā. Kad tie pameta ostu, Pāvils brīdināja visus uz kuģa, lai viņi tālāk neturpinātu savu ceļojumu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Apustuļu darbu 27:9–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, par kādiem notikumiem Pāvils brīdināja, ja viņš un citi turpinās savu ceļojumu uz Romu. Jūs varētu paskaidrot, ka vārds gavēņa laiks, kā tas lietots 9. pantā, nozīmē — brīvprātīgi atturēties no ēšanas. Šajā gadījumā „gavēņa laiks”, visticamāk, attiecas uz jūdu svēto dienu — sauktu par salīdzināšanas dienu, kas iezīmēja gadalaikus, kuru laikā bija nedroši ceļot pa Vidusjūru stipro vētru dēļ. Salīdzināšanas diena parasti bija septembra beigās vai oktobra sākumā. Paskaidrojiet arī, ka vārds krava 10. pantā attiecas uz kuģa kravu.

  • Saskaņā ar Apustuļu darbu 27:10, par ko Pāvils brīdināja un pravietoja, ja viņi turpinās savu ceļojumu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Apustuļu darbu 27:11–12. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā romiešu virsnieks un citi atsaucās uz Pāvila brīdinājumu.

  • Kādēļ, jūsuprāt, virsniekam varētu būt bijis vieglāk uzticēties kuģa kapteinim, nevis Pāvilam?

  • Saskaņā ar 12. pantu, kāpēc lielākā daļa cilvēku uz kuģa ignorēja Pāvila brīdinājumu? (Jūs varat paskaidrot, ka vārds osta šeit tiek attiecināts uz noenkurošanos ostā, un vārds piemērots nozīmē — ērts vai izdevīgs.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Apustuļu darbu 27:13–21. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika, kad kuģis turpināja doties Romas virzienā.

  • Kas notika, kad kuģis turpināja doties Romas virzienā?

  • Saskaņā ar 20. pantu, kā šajā vētras laikā jutās tie, kuri atradās uz kuģa?

  • Kādu principu mēs varam mācīties no 21. panta par to, kas var notikt, ja mēs ignorējam Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs ignorējam Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus, tad mēs pakļaujam sevi briesmām. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles. Paskaidrojiet, ka briesmas var iekļaut svētību zaudēšanu, kuras mēs citādi būtu saņēmuši.)

Pārskatiet kopā ar studentiem iemeslus, kādēļ virsnieks un citi cilvēki uz kuģa ignorēja Pāvila brīdinājumu un padomu (skat. Apustuļu darbu 27:11–12).

  • Kā cilvēki šodien varētu meklēt līdzīgus attaisnojumus, ignorējot Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus?

Izmantojiet Jaunatnes morāles stiprināšanai vai pēdējās konferences runas, sniedziet papildus piemērus par praviešu dotajiem brīdinājumiem un padomiem, kas, jūsuprāt, būtu piemēroti jūsu klases studentiem.

  • Kādām briesmām sevi varētu pakļaut cilvēki, ignorējot šādus praviešu brīdinājumus un padomus?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Apustuļu darbu 27:22–26. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils teica cilvēkiem uz kuģa.

  • Ja jūs atrastos uz kuģa briesmīgas vētras vidū, kuri Pāvila vārdi jūs mierinātu?

  • Kas, pēc Pāvila pravietojuma, notiks ar kuģi?

Lai apkopotu Apustuļu darbu 27:27–30, paskaidrojiet, ka vētras četrpadsmitajā naktī kuģa apkalpe izmeta četrus enkurus jūrā, lai kuģis neietriektos klintīs. Tad kuģa apkalpe devās uz kuģa priekšgalu un rīkojās, izlikdamies, it kā gribētu vēl izmest enkurus. Tomēr viņi patiesībā plānoja pamest kuģi un aizbēgt ar mazu laivu, jo viņi baidījās, ka kuģis noslīks.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Apustuļu darbu 27:31–32. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu brīdinājumu Pāvils izteica virsniekam un kareivjiem. Paskaidrojiet, ka vārds šie 31. pantā attiecas uz kuģa apkalpes locekļiem, kuri mēģināja aizbēgt.

  • Par ko Pāvils brīdināja virsnieku un kareivjus?

  • Kā kareivji atbildēja uz Pāvila brīdinājumu un padomu? (Viņi paklausīja viņa brīdinājumam un atturēja kuģa apkalpi no izbēgšanas, pārgriežot mazās laivas virves un atļaujot tai aizslīdēt prom tukšai.)

Lai apkopotu Apustuļu darbu 27:33–44, paskaidrojiet, ka Pāvils visiem uz kuģa ieteica kaut ko ēst, lai viņiem būtu pietiekami spēka. Vēlāk, tajā pašā dienā, kuģis avarēja, bet, tā kā tas brauca gar sauszemi, visi cilvēki droši izglābās. Atgādiniet studentiem par Pāvila pravietojumu, pierakstītu Apustuļu darbu 27:22–26, — neviens nemirs, kaut gan kuģis tiks zaudēts.

  • Kādus principus mēs varam mācīties no šī stāsta par to, kas ar mums var notikt tad, ja mēs paklausām Tā Kunga kalpu padomiem un brīdinājumiem? (Studenti varētu atpazīt līdzīgus principus: Ja mēs paklausām Tā Kunga kalpu padomiem un brīdinājumiem, tad Tas Kungs izpildīs mums dotos solījumus. Ja mēs paklausām Tā Kunga kalpu padomiem un brīdinājumiem, tad mēs varam stāties pretī briesmām, kuras mūs apdraud. Uzrakstiet šos principus uz tāfeles.)

Lai palīdzētu studentiem saprast principus, ko viņi noteica Apustuļu darbu 27. nodaļā, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:

Prezidents Henrijs B. Airings

„Katru reizi savā dzīvē, kad es izvēlējos aizkavēti sekot iedvesmotam padomam vai nolēmu, ka es esmu izņēmums, es atskārtu, ka es esmu nostādījis sevi briesmās. Katru reizi, kad uzklausīju praviešu padomus, sajutu to apstiprinājumu lūgšanā, un, tad sekojot tiem, es atklāju, ka esmu virzījies uz drošību” („Finding Safety in Counsel”, Ensign, 1997. g. maijs, 25. lpp.).

  • Kā paklausība Tā Kunga kalpu brīdinājumiem un padomiem ir palīdzējusi jums stāties pretī briesmām, kuras apdraud jūsu garīgo un fizisko drošību?

Aiciniet studentus apdomāt, vai viņi neignorē jebkādus brīdinājumus vai padomus no Tā Kunga kalpiem, vai domāt par to, kā viņi var labāk paklausīt brīdinājumiem un padomiem, kurus viņi ir saņēmuši. Aiciniet viņus pierakstīt mērķi, kā viņi labāk paklausīs šiem padomiem.

Nākamā daļa (Romiešiem 8. nodaļa – 1. korintiešiem 6. nodaļa)

Paskaidrojiet studentiem, ka nākamās nedēļas laikā, studējot Romiešiem 8.–16. nodaļu un 1. korintiešiem 1.–6. nodaļu, viņi mācīsies par apustuļa Pāvila gudro padomu, ko viņš deva Baznīcas locekļiem Romā un Korintā, lai palīdzētu viņiem tuvoties Dievam šajā ļaunajā un nemierīgajā pasaulē. Palūdziet viņiem sameklēt atbildes uz šādiem jautājumiem: Kādēļ mūsu fiziskie ķermeņi tiek salīdzināti ar templi? Kādā veidā Baznīcas locekļiem vajadzētu atrisināt domstarpības savā starpā?